Court allows debt collection claim against absent defendant based on unchallenged written evidence and procedural rules.

Lietas arhīva Nr. C-2244-17/5

ECLI:LV:RPPT:2017:1106.C28379716.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 6.novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tiesnese M.Šalta

ar sekretāru U.Zemi,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “PlusPlus Baltic Re” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 12.decembrī tiesā saņemts SIA “PlusPlus Baltic Re” (turpmāk arī prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētājs)

par parāda piedziņu.

Pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 19.jūnijā starp AS “GE Money Bank” un atbildētāju noslēgts Pirkuma karte līgums. 2013.gada 23.augustā

starp AS “GE Money Bank” un ārvalsts komersantu PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru nodots prasījuma tiesības

pret atbildētāju. 2015.gada 2.aprīlī ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā ar prasītāju noslēdza Cesijas līgumu.

Atbildētājs nav izpildījis saistības, kā rezultātā atbildētājam ir parāds, kas sastāv no pamatparāda 2666,69 euro, līgumiskajiem procentiem

2088,53 euro, līgumsoda 0,74 euro un likumiskajiem procentiem par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim 373,58 euro.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1764., 1811., 1828., 1934., 1943.pantiem.

2016.gada 22.decembrī atbildētājam nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Līdz prasības izskatīšanas dienai no atbildētāja

paskaidrojumi nav saņemti.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā ir saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesu par neierašanās iemesliem nav informējis, kaut gan par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā

noteiktajā kārtībā.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu

apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību

un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 12.jūnijā starp AS “GE Money Bank” un atbildētāju noslēgts Pirkuma karte līgums, saskaņā ar kuru

atbildētājam piešķirts kredīta limits Ls 3000 apmērā.

2013.gada 23.augustā starp AS “GE Money Bank” un ārvalsts komersantu PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā noslēgts Cesijas līgums Nr.2, saskaņā

ar kuru ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā ieguva prasījuma tiesības, kas izriet no Pirkuma karte līgums.

2015.gada 2.aprīlī starp ārvalsts komersantu PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā un prasītāju noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva

prasījuma tiesības, kas izriet no Pirkuma karte līgums.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos līgumus, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.

Saskaņā ar Līguma 2.5.punktu atbildētāja apņēmās atmaksāt kredītu līdz katra mēneša 15.datumam.

No parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir Ls 1874,16 jeb 2666,69 euro.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Saskaņā ar Līguma 2.4.punktu, atbildētājs apņēmās maksāt procentus par kredīta lietošanu saskaņā ar bankas cenrādi.

No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājam ir aprēķināti neatmaksātie procenti par kredīta lietošanu Ls 1467,83 jeb 2088,53 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Līguma 4.punktu, atbildētājs apņēmās maksāt līgumsodu par laikā neveiktiem maksājumiem saskaņā ar bankas cenrādi.

No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājam ir aprēķināts līgumsods Ls 0,52 jeb 0,74 euro apmērā.

Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Civillikuma 1806.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas

tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās

būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja

tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

Atbildētājam par prasījuma tiesību cesiju ir paziņots 2015.gada 2.aprīlī nosūtot paziņojumu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi tiesības prasīt no atbildētāja līguma izpildi.

Civillikuma 1759.pantā noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, arī bez noteiktas

norunas parādniekam jāmaksā nokavējuma procenti. Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim 373,58 euro apmērā.

Atbildētājs ir vairākkārt brīdināts par parādsaistībām, tomēr atbildētājs tās nav izpildījis.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts. Atbildētājs nav iesniedzis samaksas apliecinošus dokumentus, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, tādēļ no

atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds, kas sastāv no pamatparāda 2666,69 euro, līgumiskajiem procentiem 2088,53 euro, līgumsoda 0,74 euro

un likumiskajiem procentiem par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim 373,58 euro, pavisam kopā 5129,54 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no

pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no

nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 439,92 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, pavisam kopā 444,62 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 41.pantu, 193.pantu, 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

SIA “PlusPlus Baltic Re” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “PlusPlus Baltic Re” parādu, kas sastāv no pamatparāda 2666,69 euro, līgumiskajiem procentiem 2088,53

euro, līgumsoda 0,74 euro un likumiskajiem procentiem par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim 373,58 euro, kā arī

tiesāšanās izdevumus 444,62 euro apmērā, pavisam kopā 5574,16 euro (pieci tūkstoši pieci simti septiņdesmit četri euro un 16 euro centi).

Noteikt SIA “PlusPlus Baltic Re” tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma

izpildei.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīga

pilsētas Pārdaugavas tiesā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 6.novembrī.

Tiesnese M.Šalta