Court partially allowed management fee claim against property owner, rejecting contract penalty due to lack of agreement.

ECLI:LV:RVPT:2019:0530.C30587618.3.S

Lietas Nr.C30587618

Lietvedības Nr. C-2102-19/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 30.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

tiesnese I.Krigena-Jurkāne

sekretāre M.Staģe

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. B/ un atbildētāja pārstāvim /pers. C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu biedrība „Sk30” prasībā pret SIA “Investblok” vienkāršotās procedūras lietā par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 23.maijā tiesā saņemta biedrības “Sk30” (turpmāk tekstā arī prasītājs) prasība pret SIA “Investblok”

(turpmāk tekstā arī atbildētājs) vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu, savukārt 2019.gada 2.maijā prasības

pieteikuma grozījumi, lūdzot tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu

un komunālajiem pakalpojumiem EUR 106,86 par laika periodu no 2017.gada 1.oktobra lī d z 2018.gada 31.janvārim,

likumiskos nokavējuma procentus EUR 9,88 par laika periodu no 2017.gada 31.oktobra līdz 2019.gada 29.martam un

līgumsodu EUR 8,88 par laika periodu no 2017.gada 31.oktobra līdz 2019.gada 29.martam, kā arī parāda atgūšanas

izmaksas EUR 40 apmērā, kā arī tiesas izdevumus.

Prasībā norādīts, ka atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums Nr./adrese/. Savukārt prasītājs pārvalda un apsaimnieko

dzīvojamo māju /adrese A/.

Prasītājs pamato prasību ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmo un trešo daļu, Civillikuma 1716., 1765., 1759.,

16689.pantu.

2018.gada 3.jūlijā lietā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst.

Paskaidro, ka Nekustamā īpašuma /adrese A/, 2017.gada 7.septembra kopīpašnieku kopsapulcē tika nolemts uzdot

prasītājam noteikt norēķinu kārtību atsevišķiem dzīvokļu īpašumiem un nedzīvojamo telpu īpašumiem, atbilstoši faktiski

sniegto/saņemto pakalpojumu apmēriem.

Atbildētājs norāda, ka faktiski no prasītāja nesaņem visus apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus, tad prasītāja

pienākums bija noteikt norēķinu kārtību atbilstoši faktiski sniegto/saņemto pakalpojumu apmēriem. Līdz ar to var secināt,

ka uz atbildētāju neattiecas 2017.gada 22.septembra Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums, bet bija

nepieciešams individuāls līgums, kurā tiktu noteikta individuāla norēķinu kārtība.

Atbildētājs norāda, ka norēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, ievērojot

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu. Atbildētājs ir pilnvarojis SIA “ELTERS” apsaimniekot un

pārvaldīt atbildētājam piederošo īpašumu, slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātājiem, veikt maksājumus, veikt

nekustamā īpašuma un dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu pienācīgu uzturēšanu. SIA “ELTERS” patstāvīgi

nodrošina atbildētāja īpašumu ar apkures un karstā ūdens pakalpojumiem, elektroenerģijas pakalpojumiem, atkritumu

izvešanas pakalpojumiem, sētnieka un apkopēja pakalpojumiem (tā kā prasītājam nav pieeja pie visām kopīpašumā

esošajām telpām un teritorijai, tad SIA “ELTERS” patstāvīgi ir noslēgusi līgumu par sētnieka un apkopēja pakalpojumu

sniegšanu), ūdens piegādi.

Ņemot vērā, ka atbildētājs faktiski saņem un prasītājs faktiski sniedz tikai noteiktus pakalpojumus, tad prasītājam bija

pienākums noteikt atsevišķu norēķinu kārtību, noslēdzot individuālu vienošanos.

Tā kā prasītājs nav noteicis atsevišķu norēķinu kārtību un noslēdzis individuālu vienošanos ar atbildētāju saskaņā ar

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ievērojot faktiski sniegto/saņemto pakalpojumu apmērus, tad neviens prasītāja rēķins

nav pamatots. Tā kā starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts līgums par apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu, tad

parāda esamība nav pamatota, līdz ar to nav pamatoti no parāda izrietošie blakusprasījumi.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un tās grozījumos norādītajiem pamatiem un

apstākļiem. Norādīja, ka veicot pārrēķinu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem atbilstoši katra kopīpašnieka

kopīpašumā esošajām domājamām daļām, veidojās starpība sniegtajos pakalpojumos par elektrību koplietošanas telpās,

kas salīdzinot ar iesniegtajiem rēķiniem samazinājās, arī pakalpojums par atkritumu izvešanu samazinājās, arī aukstā ūdens

patēriņa zudumi samazinājās, bet pakalpojums par lietus notekūdeņiem palielinājās no EUR 0,15 mēnesī uz EUR 0,31

mēnesī. Līgumsods un likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti tikai par apsaimniekošanas maksas kavējumu.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem pamatiem un apstākļiem.

Motīvu daļa.

Noklausījusies pušu paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

daļēji pamatota un daļēji apmierināma.

Lietā nav strīda un lietas materiālos esošā Zemesgrāmatas nodalījuma noraksta izriet, ka atbildētājam SIA “Investblok”

pieder nekustamais īpašums, dzīvokļa īpašums, /adrese/, un pie tā esošās 4110/444830 domājamās daļas (1.sējuma lietas

133.lapa).

Tāpat lietā nav strīda un no lietas materiālos esošā 2017.gada 7.septembra Nekustamā īpašuma /adrese A/

kopīpašnieku kopsapulces protokola (1.sējuma 14.-21.lapa) izriet, ka Nekustamā īpašuma /adrese/, kopīpašnieki nolēmuši

ar 2017.gada 1.oktobri nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu uzticēt biedrībai “SK30”.

Tāpat no minētā 2017.gada 7.septembra Nekustamā īpašuma /adrese A/ kopīpašnieku kopsapulces protokola

1.15.punkta izriet, ka kopīpašnieki pieņēmuši lēmumu noteikt Nekustamā īpašumā ietilpstošo māju pārvaldīšanas,

uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu EUR 0,38 par vienu dzīvokļa kopējās platības kvadrātmetru mēnesī (maksai

piemērojot PVN) un maksu nākamo periodu remontu darbu ieguldījumiem EUR 0,20 par vienu dzīvokļa kopējās platības

kvadrātmetru mēnesī (summas uzrādītas bez PVN).

Likuma „Dzīvokļa īpašuma likums” 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes

lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu,

ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai

neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un

prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai

pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas

ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī

nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Minētā likuma

13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No lietā iesniegtajiem rēķiniem, proti, 2017.gada 17.oktobra rēķina Nr.Sk30-4A-1017, 2017.gada 14.novembra rēķina

Nr.Sk30-4A-1117, 2018.gada 17.janvāra rēķina Nr.Sk30-4A-0118, 2017.gada 18.decembra rēķina Nr.Sk30-4A-1217

(1.sējums lietas 150.-153.lapa), izriet, ka par laika periodu no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 31.janvārim prasītājs

pamatoti aprēķinājis un izrakstījis rēķinus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu EUR 15,62 un uzkrājumiem

remontdarbiem EUR 8,22, kopā mēnesī EUR 23,84, proti atbilstošo atbildētāja nekustamā īpašuma Nr.4A, /adrese A/,

kopējais platībai 41,10 m2 (EUR 0,38+EUR 0,20)x41,10 m2 =EUR 23,84, kas kopā par laika periodu no 2017.gada

1.oktobra līdz 2018.gada 31.janvārim ir EUR 95,36.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja iebildumu, ka atbildētājam būtu nosakāma cita maksa atbilstoši 2017.gada

7.septembra Nekustamā īpašuma /adrese A/ kopīpašnieku kopsapulces protokola 1.13.punktam.

Tiesa norāda, ka no kopīpašnieku kopsapulces 1.13.punkta neizriet, ka apsaimniekotājam būtu jānosaka katram

īpašniekam atsevišķa kārtība maksas apmēram par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Tiesa secina, ka no minētā punkta

izriet, ka apsaimniekotājs nosaka kārtību, kādā kopīpašnieki norēķināsies par apsaimniekošanas pakalpojumiem, nevis

nosaka apsaimniekošanas maksas apmēru.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis apsaimniekošanas maksu un maksu par uzkrājumiem

remontdarbiem par laika periodu 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 31.janvārim.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata par pamatotu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu par dzīvojamās

mājas apsaimniekošanu un uzkrājumiem remontdarbiem EUR 95,36 apmērā.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma

procentiem.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas

nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi

procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā (..).

Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2017.gada 31.oktobra līdz 2019.gada 29.martam

atbilstoši katra rēķina samaksas iestāšanās dienai, kopā EUR 9,88 (aprēķins 2.sējuma lietas 38.lapa).

Tiesa uzskata, ka lietas izskatīšanas gaitā ir nodibināts, ka prasītājs pamatoti prasījis minētos maksājumus, un

atbildētājs līdz ar to ir pielaidis nokavējumu, tas ir, nav apmaksājis rēķinu pielīgtajos termiņos un procentu aprēķins ir

pamatots ar pamatparāda summu un nokavējuma laiku un līdz ar to pastāv tiesiskais pamats piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam par parāda samaksas nokavējuma procentus EUR 9,88.

Prasītājs par apsaimniekošanas un remontdarbu uzkrājumu samaksas nokavējumu, atbilstoši Civillikuma 1716.panta

noteikumiem, aprēķinājis līgumsodu saskaņā ar 2017.gada 22.septembra Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma

(1.sējuma lietas 21.-26.lapa) 5.5.punktu, par laiku no 2017.gada 31.oktobra līdz 2019.gada 29.martam atbilstoši katra rēķina

samaksas iestāšanās dienai, kopā EUR 8,88.

Kā izriet no 2017.gada 7.septembra Nekustamā īpašuma /adrese A/ kopīpašnieku kopsapulces protokola 1.20.punkta

kopīpašnieki pieņēmuši lēmumu slēgt līgumu ar biedrību “SK30” un noteikuši, ka Mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgumu, atbilstoši šim protokolam klāt pievienotajam Apsaimniekošanas līguma projektam, kopīpašnieku

vārdā parakstīs /pers. D/ un /pers. E/. Tāpat no minētā protokola izriet, ka kopīpašnieku sapulcē piedalījies arī atbildētājs

un arī balsojis par šādu lēmumu. Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājam ir saistošs 2017.gada 22.septembra Mājas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 5.5.punktā pielīgtais līgumsods par maksājumu kavējumu.

Ievērojot, ka līgumsods par maksājumu kavējumu un likumiskie nokavējuma procenti par maksājumu kavējumu

aprēķināti par vienu un to pašu periodu, proti par laiku no 2017.gada 31.oktobra līdz 2019.gada 29.martam, tiesa atzīst, ka

piemērojami Civillikuma 1722.panta noteikumi, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās

brīža.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda EUR 8,88 piedziņu ir noraidāma, ņemot vērā, ka līgumsoda

apmērs ir mazāks par likumisko nokavējuma procentu summu EUR 9,88.

Prasītājs par laika periodu no 2017.gada 1.novembra līdz 2018.gada 31.janvārim aprēķinājis maksu par sniegto

pakalpojumu par atkritumu izvešanu EUR 7,13, proti par trim mēnešiem, attiecīgi katru mēnesi EUR 2,34, EUR 2,35 un

EUR 2,44. Samazinot augstāk norādītajos rēķinos prasīto samaksu par pakalpojumu – atkritumu izvešana, pamatojot to ar

pārrēķinu atbilstoši atbildētājam piederošajām domājamām daļām no kopīpašuma.

No lietas materiālos esošā 2017.gada 2.oktobra līguma Nr.D93154-00 (1.sējuma lietas 54.-58.lapa) izriet, ka starp

prasītāju kā pasūtītāju un SIA “Eco Baltia vide”, kā izpildītāju, noslēgts līgums par sadzīves atkritumu izvešanu. Tādējādi

tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis pakalpojuma – atkritumu izvešana – sniegšanu atbildētājam.

Prasītājs par laika periodu no 2017.gada 1.novembra lī d z 2018.gada 31.janvārim aprēķinājis maksu par sniegto

pakalpojumu par elektrību koplietošanas telpās EUR 2,79, proti par trim mēnešiem, attiecīgi katru mēnesi EUR 0,83, EUR

1,01 un EUR 0,95. Samazinot augstāk norādītajos rēķinos prasīto samaksu par pakalpojumu – elektrība koplietošanas

telpās, pamatojot to ar pārrēķinu atbilstoši atbildētājam piederošajām domājamām daļām no kopīpašuma.

No lietas materiālos esošā 2017.gada 3.oktobra līguma Nr.1077412196 (1.sējuma lietas 59.-61.lapa) izriet, ka starp

prasītāju, kā lietotāju, un AS “Sadales tīkls”, noslēgts līgums par nepārtrauktas elektroenerģijas sadales sistēmas

pakalpojumu un palīgpakalpojumu sniegšanu, izņemot bojājumu un remontu vai rekonstrukciju gadījumos. Kā arī

2017.gada 9.oktobra Elektroenerģijas tirdzniecības līgums Nr.177983 (1.sējuma lietas 82.-87.lapa) par elektroenerģijas

piegādi nekustamajam īpašumam /adrese A/. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis pakalpojuma – elektrība

koplietošanas telpās – sniegšanu atbildētājam.

Prasītājs par laika periodu no 2017.gada 1.novembra lī d z 2018.gada 31.janvārim aprēķinājis maksu par sniegto

pakalpojumu par lietus notekūdeņiem EUR 0,93, proti par trim mēnešiem, attiecīgi katru mēnesi EUR 0,31. Palielinot

augstāk norādītajos rēķinos prasīto samaksu par pakalpojumu – lietus notekūdeņi, salīdzinoši rēķinos prasot samaksu katru

mēnesi EUR 0,15, pamatojot to ar pārrēķinu atbilstoši atbildētājam piederošajām domājamām daļām no kopīpašuma.

No lietas materiālos esošā 2017.gada 30.novembra līguma Nr.LA00067572 (1.sējuma lietas 95.-98.lapa) izriet, ka starp

prasītāju un SIA “Rīgas ūdens” noslēgts līgums par dzeramā ūdens piegādi un pilsētas kanalizācija tīklā novadīto

notekūdeņu pieņemšanu. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis pakalpojuma – lietus notekūdeņu pieņemšana –

sniegšanu atbildētājam.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs, kā dzīvojamās mājas apsaimniekotājs ir sniedzis pakalpojumus par atkritumu

izvešanu, elektrību koplietošanas telpās, prasītājs ir aprēķinājis maksu par norādītajiem pakalpojumiem atbilstoši

pakalpojumu sniedzēju izstādītiem rēķiniem un atbildētājam piederošajām domājam daļām no kopīpašuma, saskaņā ar

Dzīvokļu īpašuma likuma 13.pantu.

Tāpat tiesa atzīst, ka pēc būtības atbildētājs arī nav cēlis iebildumus par pēdējos prasības pieteikuma precizējumos

norādīto pakalpojumu aprēķinu summu par atkritumu izvešanu, elektrību koplietošanas telpās un lietus notekūdeņiem.

Kā izriet no 2018.gada 2.februara rēķina Nr.Sk30-4A-0118 (1.sējums lietas 153.lapa) prasītājs aprēķinājis maksu par

aukstā ūdens zudumiem EUR 12,58, savukārt ar prasības pieteikuma precizējumiem precizējot šo summu EUR 0,65, kas

pārrēķināts atbilstoši īpašumā esošajām domājamām daļām. Tiesa atzīst, ka maksa par aukstā ūdens zudumiem aprēķināta

atbilstoši Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 7.1.4.punkta noteikumiem.

Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam maksu par saņemtajiem pakalpojumiem par

laiku no 2017.gada 1.novembra lī d z 2018.gada 31.janvārim EUR 11,50 (atkritumu izvešana EUR 7,13+elektrība

koplietošanas telpās EUR 2,79+lietus notekūdeņi EUR 0,93+aukstā ūdens zudumi EUR 0,65). Kopā no atbildētāja prasītāja

labā ir piedzenams pamatparāds EUR 106,86.

Attiecībā uz atbildētāja iebildumu, ka viņš pilnvarojis SIA “ELTERS” daļēji apsaimniekot viņa kopīpašumā esošo

īpašuma daļu, tiesa norāda, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrā daļa notiec, ka tikai un vienīgi dzīvokļu

īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pilnvarojuma došanu, kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu,

atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu, dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību, u.c. jautājumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu.

Tādējādi, tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja iebildumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas apmēru

un maksāšanas kārtību.

Tiesa uzskata, ka nav pamatots atbildētāja iebildums, ka, ņemot vērā, ka atbildētāja pilnvarnieks SIA “ELSTER” bija

veicis maksājumus atbildētājam, kas tika atgriezti, nav pamata konstatēt atbildētāja nokavējumu un saistību neizpildi. Tiesa

uzskata, ka no lietā iesniegtajiem maksājuma dokumentiem (2.sējums lietas 27.-34.lapa) neizriet, ka būtu veikta apmaksa pēc

lietā iesniegtajiem rēķiniem 2017.gada 17.oktobra rēķina Nr.Sk30-4A-1017, 2017.gada 14.novembra rēķina Nr.Sk30-4A-

1117, 2018.gada 17.janvāra rēķina Nr.Sk30-4A-0118, 2017.gada 18.decembra rēķina Nr.Sk30-4A-1217 (1.sējums lietas

150.-153.lapa) par laiku no 2017.gada 1.oktobra lī d z 2018.gada 31.janvārim. No atbildētāja iesniegtajos maksājuma

dokumentos norādīta maksājuma mērķa nav iespējams identificēt kāda naudas summa tika maksāta par atbildētājam

piederošo dzīvokli /adrese/, kā arī tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis šādus paskaidrojumus tiesai nav sniedzis. Pie šādiem

apstākļiem nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs bija nokārtojis saistības par strīdus periodu un prasītājs nepamatoti bija

atteicies saņemt izpildījumu. Līdz ar to atbildētāja iebildumi šajā daļā nav pamatoti.

Tiesa atzīst par pamatotu saskaņā ar Civillikuma 1668.9panta noteikumiem piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam

parāda atgūšanas izmaksas EUR 40 apmērā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja iebildumi par apsaimniekošanas maksas un uzkrājumiem remontdarbiem apmēru un kārtību

nav bijuši pamatoti, tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, tādējādi arī ir pamats noteikt atbildētājam atlīdzināt

parāda atgūšanas izmaksas Civillikuma 1668.9pantā noteiktajā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi,

nomaksātā valsts nodeva EUR 70, kā arī nomaksātie ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30 apmērā, kopā EUR

73,30.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem un Civillikuma 1765.panta otro daļu, prasītājam atzīstamas

tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 8% gadā no piedzītās, bet

neatmaksātās pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195. 204.1, 250.25 panta, tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt prasību.

Piedzīt no SIA “Investblok”, reģistrācijas numurs 40103399555, par labu biedrībai “Sk30”, reģistrācijas numurs

40008268126, pamatparādu par laika periodu no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 31.janvārim EUR 106,86, likumiskos

nokavējuma procentus par laika periodu no 2017.gada 31.oktobra līdz 2019.gada 29.martam EUR 9,88, parāda atgūšanas

izmaksas EUR 40 un tiesas izdevumus EUR 73,30, kopā EUR 230,04 (divi simti trīsdesmit un 4/100 euro).

Samaksa veicama pārskaitot līdzekļus uz SIA ,,Sk30” norēķinu kontu LV18 HABA 0551 0441 5389 9 – AS

„Swedbank”.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda piedziņu EUR 8,88 apmērā.

Atzīt biedrībai “Sk30”, reģistrācijas numurs 40008268126, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos 8% (astoņus procentus) gadā no piedzītās, bet neatmaksātās pamatparāda summas.

Noteikt SIA “Investblok”, reģistrācijas numurs 40103399555, termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienu laikā

pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2019.gada 28.jūnijā.

Tiesnese I.Krigena-Jurkāne