Court orders father to pay child support based on statutory minimums for minor child.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and fully granted the plaintiff's request for child support. The plaintiff sought monthly payments for her minor daughter, arguing the father was not contributing to the child's upbringing despite living together. The court ruled that parents have a statutory duty to provide minimum support regardless of their financial capacity, ordering the father to pay 25% of the minimum wage until age seven and 30% thereafter.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 28. p., Civillikums 177. p., Ministru kabineta noteikumi Nr. 37: Parents are legally obligated to provide minimum child support based on the minimum wage, irrespective of their individual financial capabilities.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C26086014
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2014.gada 8.augustā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Skritņiks,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu pret
/pers. B/, personas kods /personas kods/, un
ko nsta tē ja :
2014.gada 26.martā prasītāja /pers. A/ iesniegusi Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu
piedziņu bērnam pret /pers. B/.
Prasības pieteikumā viņa norādīja, ka ar bērna tēvu laulība nav reģistrēta, 2008.gada 3.maijā pusēm piedzima meita /pers. C/,
personas kods /personas kods/, bērns dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas viņas aizgādībā. Norādīja, ka izdevumi bērna uzturam
pieaug, tādēļ prasītāja sniedz pieteikumu tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu, jo labprātīgi atbildētājs sniegt materiālo palīdzību nevēlas,
bet viņas ienākumi nav pietiekami, lai apģērbtu, paēdinātu, izglītotu un apkoptu meitu.
Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 177.pantu „bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un
veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana,
pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).” Nevienā no šiem
darbiem atbildētājs neesot pienācīgi iesaistījies, nedz garīgi, nedz materiāli, un līdz šim viņai viss ir bijis jādara un jāapmaksā vienai.
Bērna uzturam nepieciešamie izdevumi ir aprēķināti 300 eiro apmērā ik mēnesi. Turklāt bērns šogad uzsāks mācības pirmajā klasē,
kas vēl vairāk palielināšot izdevumus bērna uzturam un izglītošanai.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 28.panta otro daļu, 43.panta pirmās daļas 3.punktu, Civillikuma 177. un 179. pantu, prasītāja
lūdza piedzīt no atbildētāja viņas labā līdzekļus meitas uzturam minimālajā apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas ik mēnesi, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas brīža un līdz brīdim, kamēr bērns spēs pats sevi uzturēt. Prasītāja
norādīja, ka viņa nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Atbildētāja pers.Bpaskaidrojums par prasību Rēzeknes tiesā netika saņemts.
2014.gada 24.jūlijā pusēm tika paziņots Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā par lietas izskatīšanu
rakstveida procesā 2014.gada 8.augustā.
Novērtējot visus lietā esošos rakstiskus pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa uzskata, ka prasītājas /pers. A/ maza
apmēra prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi tālāk minēto apsvērumu dēļ.
Konstatēts, ka /pers. C/, personas kods /personas kods/, ir prasītājas /pers. A/ un atbildētāja /pers. B/ meita, ir pievienota bērna
dzimšanas apliecības kopija (lietas 8.lapa). Meita dzīvo kopā ar prasītāju, ir pievienotas Rēzeknes pilsētas domes Iedzīvotāju
apkalpošanas centra izziņas par personas deklarēto dzīvesvietu (lietas 9. un 11.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Šī
panta otrā daļa paredz, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar
vienu no vecākiem vai abiem vecākiem, bet šī panta piektajā daļā ir paredzēts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam
nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets,
ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 15.01.2013. noteikumu Nr.37
„Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem
minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma
sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts ienākumos ir piedzenami tiesas izdevumi. Atbilstoši šā
likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam un 35.panta pirmās daļas 3.punktam valsts nodeva aprēķināma pēc likumā
paredzētās likmes no maksājumu kopsummas par vienu gadu (80EURx12mēneši=960EUR) un sastāda EUR 144 (tas ir, 15% no
summas 960EUR). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par
prasības pieteikuma un tiesas paziņojumu piegādāšanu pusēm ir EUR 3,57. Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteiktajam
atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Vadoties pēc Civillikuma 177., 179.panta, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo
uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 1. un 2.punkta, Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo
mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punkta, Civilprocesa likuma 33.panta pirmās un otrās daļas, 34.panta pirmās
daļas 1.punkta „a” apakšpunkta, 35.panta pirmās daļas 3. un 6.punkta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 42.panta pirmās daļas,
193.panta, 204.1 panta, 250.25, 250.27 panta, tiesa
no sp ri e d a :
apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā līdzekļus meitas /pers. C/,
personas kods /personas kods/, uzturam 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi,
sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, tas ir no 2014.gada 26.marta, un līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai, kā arī 30%
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi no 7 gadu vecuma sasniegšanas un līdz bērna
pilngadībai vai līdz pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 144 (viens simts
četrdesmit četri euro) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,57 (trīs euro un 57 centi) apmērā.
Noteikt atbildētājam /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas
(08.08.2014.), iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Skritņiks