Supreme Court allows claim for loss recovery against landlord for roof damage and mold in rental property.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia overturned the lower court's dismissal of the tenant's claim for loss recovery and damages regarding roof damage and mold. The tenant argued that the landlord failed to clean snow and perform necessary maintenance despite repeated requests, causing property damage. The court held that the lower court's reasoning regarding the calculation of losses was flawed and the case must be retried on the merits.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: The Supreme Court established that a claim for loss recovery based on the restoration of the property's previous state is admissible when the tenant has not claimed lost profits, and the lower court's dismissal must be overturned if the reasoning regarding the calculation of damages is erroneous.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2018:0112.C28487512.1.S
Lieta Nr. C28487512
SKC-13/2018
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Augstākā tiesa
S P R I E D U M S
Rīgā 2018.gada 12.janvārī
Augstākā tiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Inta Lauka,
tiesnese Ļubova Kušnire,
tiesnese Mārīte Zāģere
izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar /pers. B/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 3.jūnija
spriedumu /pers. B/ prasībā pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. B/ 2012.gada 14.novembrī cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1635.panta otro daļu,
1587., 1770., 1775.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 1., 3., 8., 29., 34.pantu, lūdza no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” piedzīt: 1) zaudējumus
1405,32 Ls; 2) morālā kaitējuma kompensāciju 3000 Ls; 3) jumta tīrīšanas izdevumus 146,40 Ls. Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.
[1.1] /pers. B/ pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, par kura apsaimniekošanu viņa ar atbildētāju /datums/noslēgusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un
apsaimniekošanas līgumu. Saskaņā ar minētā līguma 5.2.1.punktu apsaimniekotāja apņēmās veikt dzīvojamās mājas būvelementu apsekošanu un iekārtu
profilaktisko apkopi, lai laikus novērstu konstatētos bojājumus.
[1.2] Prasītāja 2009.gada oktobrī pabeidza dzīvokļa kapitālo remontu, taču jau 2010.gada februārī uz dzīvokļa sienām un griestiem parādījās
mitrums. Apskatot ēku un jumtu, bija redzams, ka mitrums rodas no nenotīrīta sniega, kas sakrājies uz jumta. Par šiem apstākļiem prasītāja paziņoja
atbildētājai, lūdzot notīrīt sniegu, kā arī novērst applūšanas sekas prasītājas dzīvoklī. Ievērojot, ka atkārtoti izteiktie lūgumi apsaimniekotājam notīrīt
sniegu tika ignorēti, prasītāja kopā ar kaimiņiem sniega tīrīšanai pieaicināja SIA „Jumteko Serviss”, samaksājot tai par darbu 146,40 Ls. Šie izdevumi ir
jāpiedzen no apsaimniekotāja.
[1.3] Par dzīvokļa applūšanu, kas notika divas reizes, sastādīti apsekošanas akti. Applūšanas sekas ir redzamas abās dzīvokļa istabās un virtuves
stūros, kur mitruma ietekmē izveidojusies sēnīte un deformējusies grīda. Šie fakti norādīti iesniegumos atbildētājai, vairākkārt lūdzot veikt mājas
apsekošanu un bojājumu novēršanu, jo izveidojusies situācija acīmredzami liecina par jumta remonta nepieciešamību.
Diemžēl apsaimniekotāja ēkas jumta remonta darbus neveica ne 2010.gadā, ne 2011.gadā, ne 2012.gadā, ignorējot lūgumus novērst applūšanas
dēļ radušos bojājumus prasītājas dzīvoklī, kā arī neatlīdzināja šajā sakarā radušos zaudējumus par bojāto dzīvokli.
[1.4] Prasītāja jau 2010.gada janvārī vērsās ar iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldē, kura
atbildētājai deva vairākus norādījumus, kas netika ņemti vērā. Iesniegumu Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrā prasītāja iesniedza 2011.gada
februārī, uz ko saņēma atbildi, ka nepieciešamie remontdarbi tiks veikti līdz 2012.gada 23.martam, kas netika izdarīts.
[1.5] Atbildētājas bezdarbības dēļ prasītājai ir nodarīti tieši zaudējumi, kas izpaužas kā viņai piederošās mantas samazinājums. Zaudējumu apmēru
1405,32 Ls pierāda pēc prasītājas lūguma 2012.gada augustā sagatavotais SIA „INVESTCOM” sertificēta speciālista tehniskās apsekošanas atzinums
un telpu apdares atjaunošanas izmaksu aprēķina tāme.
Atbildētājas prettiesiskās bezatbildības dēļ prasītājas ģimene ir spiesta dzīvot veselībai kaitīgos apstākļos, kas radījis morālo kaitējumu, par ko no
atbildētāja piedzenama atlīdzība 3000 Ls.
[2] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 28.maija spriedumu prasība daļēji apmierināta.
No SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” /pers. B/ labā piedzīti zaudējumi 396,82 EUR, valsts nodeva 42,69 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
4,70 EUR, un ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi 23,18 EUR, kopā piedzīti 467,39 EUR.
Prasība noraidīta pārējā daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu un par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Prasītāja tiesas sēdē atteikusies
no prasījuma piedzīt jumta tīrīšanas izdevumus.
Spriedums attiecībā par zaudējumu piedziņu pamatots ar šādiem motīviem.
[2.1] No Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkta, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta „a” un „d”
apakšpunkta, Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.906 „Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” 6.2. un 11.punkta izriet,
ka jumta apsekošana ir atbildētājas pienākums, taču šo pienākumu atbildētāja nav veikusi.
[2.2] Prasītājai nodarītie zaudējumi atzīstami par tagadējās mantas samazinājumu (Civillikuma 1772.pants) un tie ir cēloniskā sakarā ar atbildētājas
prettiesisko bezdarbību.
[2.3] Ievērojot, ka remonts dzīvoklī vēl nav veikts, pamatojoties uz Civillikuma 1775. un 1779.pantu, no tāmē norādītajām remontdarbu veikšanai
nepieciešamajām izmaksām 1405,32 Ls prasītājas labā ir piedzenami 278,89 Ls (396,82 EUR), ko veido materiālu vērtība 272,46 Ls un mehānismi
6,43 Ls.
[3] Apelācijas sūdzību par minēto spriedumu prasības noraidītajā daļā iesniedza /pers. B/.
[4] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 3.jūnija spriedumu noraidīta /pers. B/ prasība par zaudējumu 1602,76 EUR
(1126,43 Ls) un morālā kaitējuma kompensācijas 4268,61 EUR (3000 Ls) piedziņu.
Spriedums daļā par zaudējumu piedziņu pamatots ar šādiem motīviem.
[4.1] Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru prasītājas labā piedzīti zaudējumi 396,82 EUR, nav pārsūdzēts un atbilstoši Civilprocesa
likuma 203.panta otrās daļas noteikumiem ir stājies likumīgā spēkā. Līdz ar to lieta izskatāma pēc būtības prasības daļā par zaudējumu 1602,76 EUR un
morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.
Pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tāpēc apelācijas instances tiesa saskaņā ar Civilprocesa
likuma 432.panta piekto daļu pievienojas tajā ietvertajai motivācijai.
[4.2] Nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka prasītājai nodarīto zaudējumu kopsummu veido ne tikai izmantojamo materiālu un
instrumentu izmaksas, bet arī izdevumi par darbu un citas tāmē norādītās izmaksas.
Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu tikai jau cēlies zaudējums dod tiesības uz atlīdzību, savukārt atbilstoši Civillikuma 1772.pantam viens no
zaudējuma veidiem ir esošās mantas samazinājums, kas var izpausties kā lietas sabojāšana.
[4.3] Prasība par zaudējumu atlīdzināšanu celta sakarā ar prasītājai piederošā dzīvokļa bojājumiem, kuru novēršanai saskaņā ar tāmi nepieciešami
1405,32 Ls jeb 1999,59 EUR.
Minētajā tāmē bez materiālu un mehānismu izmaksām iekļautas arī šādas izmaksu pozīcijas: darba alga, materiālu piegādes transporta izdevumi
10 % apmērā no tāmē noteiktās materiālu vērtības, organizācijas vispārīgie saimnieciskie izdevumi 12 % apmērā no būvdarbu un transporta izdevumu
izmaksām, plānotā peļņa 8 % apmērā no būvdarbu un transporta izdevumu izmaksām, sociālais nodoklis 24,09 % apmērā no būvdarbu izmaksām,
finanšu rezerve neparedzētiem darbiem 5 % apmērā no būvniecības izmaksām un PVN 21 % apmērā no būvniecības izmaksām ar neparedzētiem
izdevumiem (turpmāk arī - virsizdevumi).
Augstākā tiesa vairākkārt atzinusi, ka pievienotās vērtības nodokļa un sociālā nodokļa maksājumu iekļaušana zaudējumu aprēķinā ir pamatota tikai
tad, ja izdevumi lietas atjaunošanai jau ir bijuši pirms prasības celšanas tiesā un ar attiecīgiem dokumentiem tiek pierādīta to samaksa (sk. Augstākās
tiesas Senāta 2006.gada 6.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-475 (C20115304), 2010.gada 29.septembra sprieduma lietā Nr.SKC-191
(30260806) 8.punktu).
[4.4] Apsverot seku novēršanu, sabojātas lietas īpašniekam ir arī citādas iespējas, piemēram, veikt remontu pašam vai pieaicināt meistaru, kas
darbu izpilda uz uzņēmuma līguma pamata, nebūdams reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, un par kuru arī netiek veiktas sociālā nodokļa
iemaksas. Tāpat lietas īpašnieks pieprasīto atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu var nemaz neizlietot materiālu iegādei, šādi paturot sev bez materiālu
vērtības arī pievienotās vērtības nodokļa vērtību.
Arī attiecībā uz darba algu, materiālu piegādes transporta izdevumiem, saimnieciskajiem izdevumiem, plānoto peļņu un finanšu rezervi
neparedzētiem darbiem, atzīstams, ka gadījumā, ja šie izdevumi nav veikti līdz prasības izskatīšanai, tos nevar uzskatīt par tādiem, kas neizbēgami būtu
nepieciešami mantas (lietas) iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai.
Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka prasītājas dzīvoklī ir veikti remontdarbi un tie apmaksāti, līdz ar to pirmās instances tiesa, pareizi piemērojot
Civillikuma 1771. un 1772.panta normas, pamatoti noraidījusi prasību par zaudējumu aprēķinā iekļauto virsizdevumu apmaksas piedziņu.
[5] Par minēto spriedumu /pers. B/ iesniedza kasācijas sūdzību, lūdzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 3.jūnija spriedumu
atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Kasācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.
[5.1] Konstatējot, ka dzīvokļa remontdarbi un līdz ar to arī samaksa par tiem nav veikta, tiesa nepamatoti secinājusi, ka remontdarbu tāmē bez
materiālu un transporta izmaksām iekļautie papildu izdevumi nav uzskatāmi par tādiem, kas būtu nepieciešami lietas iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai.
Tādējādi nepareizi piemērotas materiālo tiesību normas, proti, Civillikuma 1771. un 1772.pants.
Spriedumā tiesa atsaukusies uz judikatūru (sk. [4.3] punktu), taču vairākos Augstākās tiesas spriedumos ir atzīts, ka par jau cēlušos zaudējumu
Civillikuma 1771.panta izpratnē un tagadējās mantas samazinājumu ir uzskatāms arī tāds mantai nodarīts kaitējums, kurš vēl nav novērsts, un bojātās
lietas iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai nepieciešamo līdzekļu apmērā ir iekļaujami visi šim nolūkam nepieciešamie izdevumi, arī tādi, kuri ir aprēķināti, bet
vēl nav samaksāti (sk. Augstākās tiesas 2008.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-332/2008 (C29280805) 5.punktu, 2013.gada
19.februāra sprieduma lietā Nr. SKC-35/2013 (C15113908) 8.2.punktu, 2013.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr. SKC-432/2013
(C04127299) 11.punktu, 2014.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-18/2014 (C04315308) 8.punktu).
[5.2] Pievienotās vērtības nodokļa iekļaušana zaudējumu aprēķinā ir pamatota, turklāt uz izskatāmo lietu pilnībā attiecināma no Augstākās tiesas
2013.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr. SKC-432/2013 (C04127299) 11.punkta izrietošā atziņa, ka, ja prasība celta nolūkā saņemt lietas
iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai nepieciešamos naudas līdzekļus, tā nav noraidāma tāpēc, ka atjaunošanas darbi vēl nav veikti.
Prasītāja apelācijas sūdzībā norādīja, ka viņas veselības stāvoklis neļauj dzīvoklim radītos bojājumus novērst saviem spēkiem, savukārt mantiskais
stāvoklis nedod iespēju veikt samaksu par nepieciešamajiem remontdarbiem.
[5.3] Nepamatoti noraidīts arī prasījums par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, jo tiesa nepareizi iztulkojusi Civillikuma 1635.pantu.
[6] Ar Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas 2016.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464.panta otro daļu,
ierosināta kasācijas tiesvedība sakarā ar /pers. B/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 3.jūnija spriedumu daļā,
ar kuru noraidīta prasība par zaudējumu 1602,76 EUR piedziņu, nosakot lietas izskatīšanu rakstveida procesā.
Vienlaikus, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464.panta trešo daļu, Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija atteica ierosināt kasācijas tiesvedību
sakarā ar /pers. B/ kasācijas sūdzību par minēto spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.
Motīvu daļa
[7] Pārbaudījusi sprieduma likumību attiecībā uz personu, kura to pārsūdzējusi, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas
sūdzībā, kā to nosaka Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Augstākā tiesa atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada
3.jūnija spriedums ir atceļams daļā, ar kuru noraidīta prasība par zaudējumu 1602,76 EUR piedziņu, nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances
tiesā.
[7.1] Lietā nepastāv strīds, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prettiesiskas bezdarbības dēļ uz dzīvojamās mājas /adrese/, jumta izveidojusies
nenotīrīta sniega un ledus kārta, kuras kušanas rezultātā divas reizes appludināts prasītājai piederošais dzīvoklis Nr. /numurs/ kas atrodas šīs mājas
augšējā stāvā.
Atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN405-01 SIA „INVESTCOM” veikusi dzīvokļa Nr/numurs/, bēniņu telpas virs tā un jumta seguma
apsekošanu un sastādījusi tehniskā stāvokļa novērtējumu. Būveksperts/pers. F/, kurš saņēmis būvprakses sertifikātu Nr. /numurs/ būvdarbu vadīšanā,
būvuzraudzībā un tehniskajā apsekošanā, sastādījis Telpu apdares atjaunošanas izmaksas aprēķinu Nr.T-2012-8-2 (tāmi), atbilstoši kuram
nepieciešamās izmaksas bojāto telpu apdares atjaunošanai ir 1405,32 Ls.
No tiesas sprieduma secināms, ka minētie aprēķini nav apstrīdēti, un tie kopsakarā ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem bijuši pamatā tiesas
izdarītajam secinājumam, ka prasītājai piederošās mantas – dzīvokļa - sabojāšanas rezultātā ir nodarīti zaudējumi, kas ir cēloniskā sakarā ar atbildētājas
prettiesisko rīcību.
Tomēr apelācijas instances tiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas spriedumā izklāstītajiem motīviem, atzinusi, ka atbilstoši Civillikuma 1771.
un 1772.pantam prasītājas labā piedzenama un atlīdzināma tikai daļa no dzīvokļa atjaunošanai nepieciešamo izdevumu tāmē norādītajām izmaksām, t.i.,
izmantojamo materiālu un instrumentu izmaksas.
Pārējos tāmē minētos remonta veikšanai nepieciešamos izdevumu posteņus (sk. 4.3 un 4.4.punktu) tiesa nav atzinusi par mantas samazinājumu
(Civillikuma 1770.pants) un nav attiecinājusi uz zaudējumiem, kas Civillikuma 1771.panta izpratnē jau ir cēlušies, un dod tiesības uz atlīdzību.
[7.2] Augstākā tiesa atzīst, ka minētās materiālo tiesību normas šajā gadījumā piemērotas nepareizi, uz ko pamatoti norādījusi arī kasācijas
sūdzības iesniedzēja.
[7.3] Augstākās tiesas praksē ir attīstījusies un nostabilizējusies būtiska atziņa jautājumā par Civillikuma 1770., 1771. un 1772.pantā definētā
jēdziena „zaudējumi” izpratni, secinot, ka tagadējās mantas samazinājums rodas gadījumā, kad ķermeniskai lietai tiek nodarīti bojājumi un tās īpašnieks tā
rezultātā cieš zaudējumus, jo bojājumu dēļ attiecīgā lieta ir zaudējusi savas sākotnējās īpašības.
Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis
esošās mantas samazinājums, citiem vārdiem, kādā apmērā lietas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā (sk., piem.,
Augstākās tiesas 2013.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr. SKC-432/2013 (C04127299) 11.punktu; 2014.gada 8.aprīļa sprieduma lietā
Nr. SKC-18/2014 (C04315308) 8.punktu).
Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk atjaunot tādu cietušās personas mantas stāvokli, kāds pastāvētu, ja tiesību aizskārums
nebūtu noticis. Proti, zaudējumu pilnīgas atlīdzināšanas pamatuzdevums ir novērst cietušā mantisko tiesību aizskāruma radītās negatīvās sekas.
[7.4] Ievērojot iepriekš minēto, Augstākā tiesa atzīst, ka atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem sastādītā tāmē iekļautās dzīvokļa remontam
nepieciešamās izmaksas nav pamata uzskatīt par priekšā stāvošiem zaudējumiem, kas nav jāatlīdzina saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu, jo šajā tiesību
normā iekļauto juridisko jēdzienu „priekšā stāvošs zaudējums” ir pamats attiecināt uz tādiem apstākļiem, kas liecina par zaudējumu izraisoša tiesību
pārkāpuma iespējamību nākotnē, taču izskatāmajā civillietā konstatētie faktiskie apstākļi apstiprina, ka atbildētājas prettiesiskā bezdarbība, kuras
rezultātā noticis prasītājai piederošās tagadējās mantas samazinājums, jau ir notikusi, tādēļ dzīvokļa atjaunošanai nepieciešamie izdevumi atbilstoši
Civillikuma 1771.pantam un 1772.pantam kvalificējami kā jau cēlies zaudējums, kas jāatlīdzina.
Šādi secinājums, interpretējot Civillikuma 1771. un 1772.pantu, jau savulaik izteikts arī Augstākās tiesas spriedumos, uz kuriem atsaukusies
kasācijas sūdzības iesniedzēja, proti, 2013.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr. SKC-432/2013 (C04127299) 11.punktā atzīts, ka iepriekšējā
stāvokļa atjaunošanai „nepieciešami naudas līdzekļi, kādēļ arī prasība ir celta”, bet Augstākās tiesas 2014.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-
18/2014 (C04315308) 8.punktā norādīts: „Civillietu departaments nepiekrīt apelācijas instances tiesas norādījumam, ka atlīdzināmi tikai tādi zaudējumi,
saskaņā ar kuriem izmaksas jau veiktas.”
[7.5] Augstākā tiesa konstatē, ka pārbaudāmajā spriedumā vērsta uzmanība uz iespēju pašai prasītājai bez atlīdzības veikt dzīvokļa remontu vai arī
noslēgt līgumu ar personu, kurai tāmē nebūtu jāiekļauj, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis (sk. 4.4 punktu). Tomēr spriedumā nav atrodama
juridiskā argumentācija, kādēļ iepriekš minētie dzīvokļa atjaunošanas varianti var būt pamats konkrētās prasības noraidīšanai.
Turklāt šādā veidā prasītāja tiek nostādīta situācijā, kurā viņai pašai ir jāpērk remontam nepieciešamie materiāli un par saviem līdzekļiem jāveic
dzīvokļa remonts, kā arī tiek liegta iespēja noslēgt līgumu par dzīvokļa remontu ar tādu pakalpojuma sniedzēju, kuram atbilstoši Ministru kabineta
noteikumu Nr.178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” 19.punktam pakalpojuma cenā, kas, noslēdzot darījumu, jāmaksā prasītājai,
ir jāietver pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi.
[7.6] Šā sprieduma 7.3 un 7.4 punktā minētās atziņas par Civillikuma 1770., 1771. un 1772.panta piemērošanu attīstītas Augstākās tiesas
2015.gada 2.jūlija spriedumā lietā Nr. SKC?58/2015 (C29750009) (sk. 6.11.punktu); 2015.gada 30.novembra spriedumā lietā Nr. SKC-2482/2015
(C03020713) (sk. 9.punktu); 2016.gada 31.marta sprieduma lietā Nr. SKC-41/2016 (C31446311) (sk. 7.1.punktu); 2016.gada 7.jūnija spriedumā
lietā Nr. SKC?7/2016 (C39072411) (sk. 9..punktu).
Arī juridiskajā literatūrā, analizējot Augstākās tiesas praksi lietās par zaudējumu atlīdzības piedziņu, atzīts: „[..] minētā pieeja, kura orientēta uz
iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu un atbilstoši kurai zaudējumi nosakāmi, salīdzinot cietušā mantas iepriekšējo un vēlāko stāvokli, ir piemērota, ja
aizskārēja rīcības rezultātā tikusi bojāta vai gājusi bojā cietušajam piederoša ķermeniska lieta un ja cietušais nemaz nepretendē uz atrautās peļņas
atlīdzināšanu. Šādā situācijā atlīdzināmo zaudējumu apmēru arī veido starpība starp cietušā iepriekšējo un vēlāko mantas stāvokli, jo tad, ja lieta tikusi
bojāta, minēto starpību veido to izdevumu (izmaksu) apmērs, kuri nepieciešami lietas iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai, savukārt tad, ja lieta gājusi bojā,
minēto starpību veido pati šīs lietas vērtība” (sk. Kalniņš E. Jēdziena „zaudējumi” izpratnes tālākas attīstīšanas nepieciešamība. Jurista Vārds,
11.07.2017., Nr. 29 (983), 12.lpp.).
[7.7] Ievērojot iepriekš norādīto, atzīstams, ka apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par zaudējumu piedziņu, nevar
atzīt par tiesisku un pamatotu, tāpēc tas šajā daļā, kā arī daļā par tiesas izdevumu piedziņu no prasītājas, atceļams, nododot lietu jaunai izskatīšanai Rīgas
apgabaltiesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu /pers. B/ atmaksājama samaksātā drošības nauda 50 EUR (prasītāja no drošības naudas
samaksas daļēji bijusi atbrīvota).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu, 474.panta 2.punktu un 477.pantu, Augstākā tiesa
nosprieda:
atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 3.jūnija spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par zaudējumu piedziņu, kā arī
daļā par tiesas izdevumu piedziņu no prasītājas, un nodot lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā kā apelācijas instances tiesā.
Atmaksāt /pers. B/, personas kods /personas kods/, par kasācijas sūdzības iesniegšanu samaksāto drošības naudu 50 EUR (piecdesmit euro).
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnese referente (paraksts) I.Lauka
Tiesnese (paraksts) Ļ.Kušnire
Tiesnese (paraksts) M.Zāģere
NORAKSTS PAREIZS
Augstākās tiesas tiesnese I.Lauka
Rīgā 2018.gada 12.janvārī