Court terminates tenancy rights and orders state costs against tenant for maintenance disputes.

Lieta Nr. C771119524

Lietvedības Nr. C-01014-26/11

ECLI:LV:RPT:2026:0218.C771119524.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2026.gada 18.februārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Dagnija Palčevska

ar tiesas sēdes sekretāri Nataliju Šibarenkovu,

piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /Persona B/, izskatīja atklātā tiesas sēdē, Abrenes ielā 8, Rīgā,

civillietu /Persona C/ prasībā pret /Persona D/ par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā 2024.gada 22.aprīlī saņemts /Persona C/ prasības pieteikums pret /Persona D/ par

dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu.

Ar celto prasību prasītāja lūdz tiesu atzīt, ka atbildētājs ir zaudējis lietošanas tiesības uz dzīvojamo platību

/Adrese B/, un anulēt viņam ziņas par viņa deklarēšanu šajā adresē.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 15.martā starp prasītāju un Rīgas Domi, tās pilnvarnieka SIA

“Kurzemes namu apsaimniekotājs”, reģ.nr. 000365718, namu apsaimniekošanas nodaļas /Nosaukums C/,

personā, pamatojoties uz Rīgas Domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu (prot. Nr. /numurs A/ no

17.02.2004) un saskaņā ar RD komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2004.gada 11.marta izsniegto

rekomendāciju Nr./numurs B/, tika noslēgts Dzīvojamo telpu īres līgums par dzīvokļa, ar kopējo platību 36m²,

/Adrese B/ īri, kas bija reģistrēts komunāla departamenta Dzīvokļu pārvaldē 2004.gada 16.martā ar reģistrācijas

Nr./numurs D/.

Ar Dzīvojamo telpu nodošanas un pieņemšanas aktu 2004.gada 15.septembrī dzīvoklis ir pieņemts prasītājas kā

īrnieka lietošanā. Kopā ar prasītāju tiesības lietot dzīvojamās telpas ieguva vēl divas personas ieguva – /Persona

E/, prasītājas nepilngadīgā meita un prasītājas toreizējais vīrs /Persona D/.

Prasītājas ģimenes sastāvs ir sen mainījies, meita sasniegusi pilngadību un meitai 2008.gadā piedzimis bērns –

/Persona F/. Prasītāja ar vīru šķīrusies jau vairāk kā 19 gadus, spriedums par laulības šķiršanu stājies spēkā un

uzreiz pēc šķiršanās atbildētājs ir pametis ģimenes dzīvokli /Adrese B/, paņemot līdzi savas mantas.

Prasītāja vēlas sakārtot jautājumu par dzīvokļa lietošanas tiesību izmantotājiem, jo atsevišķi dzīvokļa

uzturēšanas un pārvaldīšanas izdevumi, kas prasītājai kā īrniecei ir jāsedz, ir atkarīgi no dzīvoklī

dzīvojošo/deklarēto personu skaita, kas gadījumā ar bijušo vīru, kas pametis gan ģimeni, gan dzīvesvietu nes

prasītājai liekus un nepamatotus izdevumus, kas ir atzīstami par prasītājas zaudējumiem.

Kopš 2004.gada beigām atbildētāja faktiskā dzīves vieta nav zināma, kontaktus ar viņu neuzturu. Līdz prasītājas

meitai piedzima bērns, dzīvoklī dzīvojusi prasītāja ar meitu. Kopš pilngadības sasniegšanas prasītājas meita

ņēmusi dalību dzīvokļa uzturēšanā un obligāto maksājumu kārtošanā, veic dzīvokļa remontus un lieto dzīvokli

atbilstoši līguma un likumā paredzēto pienākumu klāstam.

Atbildētājs, pēc šķiršanās ir kļuvis par bijušo ģimenes locekli un viņam saglabājas deklarācija prasītājas īrētajā

dzīvoklī un prasītājas ieskatā atbildētājs ir zaudējis dzīvokļa lietošanas tiesības, kā arī viņam anulējama

deklarācija.

Prasītāja ir vairākkārt vērsusies pie SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, lai jautājumu par dzīvokļa lietošanas

tiesību izbeigšanu risinātu administratīvā kārtā, bet saņēmusi atbildi no Rīgas Domes iestādēm, ka ir jāvēršas

tiesā.

[1.2] Lietā kā trešā persona bez pastāvīgiem prasījumiem atbildētāja pusē pieaicināts Rīgas domes Mājokļu un

vides departaments.

[2] Prasības pieteikums 2024.gada 2.maijā nosūtīts atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi, nosakot

termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2025.gada 3.novembrim.

[2.1] Atbildētājs paskaidrojumus par prasības pieteikumu nav sniedzis.

[2.2] Tiesā 2026.gada 19.janvārī saņemti trešās personas paskaidrojumi, kur trešā persona norādījusi, ka celto

prasību uzskata par pamatotu un apmierināmu, jo dzīvokļa lietošanas tiesības ir prasītājai, savukārt prasītājas

ģimenes locekļiem tās saglabājās, kamēr saglabājas ģimenes statuss.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uzturēja prasību daļā par atbildētāja dzīvojamo telpu /Adrese B/ lietošanas

tiesību zaudēšanas atzīšanu, atsaucoties uz prasības pieteikumā minēto. Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību

par atbildētāja dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanu neuzturēja.

Atbildētājs uz tiesas sēdēm nebija ieradies. Tā kā paziņojums par tiesas sēdi nosūtīts likumā noteiktajā kārtībā

uz atbildētāja deklarēto adresi, pie šiem apstākļiem tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja

piedalīšanās.

Trešā persona tiesas sēdē nebija ieradusies, lūdzot lietu izskatīt bez tās klātbūtnes.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, uzklausījusi prasītāja pārstāvja paskaidrojumus,

atzīst, ka prasība tās uzturētajā daļā ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās

instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas

aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Tiesa nekonstatē, ka pastāvētu kādi no Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā minētajiem šķēršļiem

aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā.

Tiesa atzīst, ka tas, ka lietā piedalās trešā persona atbildētāja pusē, sniedzot paskaidrojumus un piedaloties tiesas

sēdē, nav šķērslis aizmuguriska sprieduma taisīšanai. Šādu tiesas secinājumu apstiprina arī doktrīnā minētais, ka

“civillietā, kurā taisāms aizmugurisks spriedums, bez prasītāja var piedalīties arī citi procesa subjekti,

piemēram, trešās personas” (sk.Civilprocesa likuma komentāri I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais

izdevums, sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2016, 575.lpp).

Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka saīsinātu spriedumu tiesa sastāda aizmuguriska

sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā. Minētās tiesību normas otrā daļa noteic, ka saīsinātā

sprieduma motīvu daļā tiesai jānorāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

[4.1] Tiesa atzīst, ka prasība par atbildētāja dzīvojamo telpu /Adrese B/, lietošanas tiesību zaudēšanas atzīšanu ir

pamatota un apmierināma, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9. un 10.pantu.

[4.2] Saskaņā ar Civilprocesa 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva

70 EUR.

[5] Ņemot vērā to, ka prasītājs prasību par atbildētāja dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanu neuzturēja, atzīstams,

ka prasītājs atteicies no prasības šajā daļā un tiesvedība šajā daļā izbeidzama atbilstoši Civilprocesa likuma

223.panta 4.punktam.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmas prasītājas tiesības no sprieduma spēkā stāšanās dienas

līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no piedzītās summas, t.i., 70 EUR, ņemot vērā Civillikuma

1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot piedzītās summas lielumu.

[7] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, otro daļu, 40.panta pirmo daļu,

Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas

kārtība” 14. un 15.punktu (tiesību normu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025.gada 31.martam) no atbildētāja par

labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13 EUR.

[8] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1 un 2081. panta, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Atzīt, ka /Persona D/, personas kods /Personas kods A/, zaudējis lietošanas tiesības uzdzīvojamo telpu /Adrese

B/.

Piedzīt no /Persona D/, personas kods /Personas kods A/, par labu /Persona C/, personas kods /Personas kods B/,

samaksāto valsts nodevu 70 EUR (septiņdesmiteuro, 0 centi).

Samaksa veicama prasītājas norēķinu kontā Nr./IBAN A/.

Noteikt /Persona C/, personas kods /Personas kods B/, tiesības no /Persona D/, personas kods /Personas kods A/,

par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no piedzītās summas, t.i. no 70 EUR, ņemot vērā

Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot piedzītās summas lielumu.

Piedzīt no /Persona D/, personas kods /Personas kods A/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13

EUR (trīspadsmiteuro). Samaksa veicama Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā

Nr.LV51TREL2190458019000 Valsts kasē. Iemaksas mērķī jānorāda: 21490, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi, lieta Nr. C771119524.

Izbeigt tiesvedību daļā par /Persona D/, personas kods /Personas kods A/,dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanu.

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dokuments, kas apstiprina ar tiesas izdevumu samaksu valsts labā, iesniedzams Rīgas pilsētas tiesā sprieduma

labprātīgas izpildes termiņa laikā.

Prasītāja aizmugurisku spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas tiesā.

Atbildētājs nav tiesīgs aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska

sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese Dagnija Palčevska