Court dismisses building permit request where applicant failed to coordinate with third-party owners of adjacent railway tracks.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga rejected the applicant's request to compel the city department to issue a building permit for a water intake construction project. The applicant argued the work was necessary to fix fire safety violations, while the department and third-party owners contended that coordination with owners of adjacent railway tracks was a mandatory legal condition. The court ruled that the department failed to properly assess the necessity of coordination, noting that the railway tracks did not constitute protected zones under the Railway Law and that third parties could not arbitrarily block development in their own property.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums (APL); Būvniecības likums: The administrative body must balance the interests of the applicant and third parties, and coordination with third-party owners is not mandatory if the infrastructure does not legally constitute a protected zone or if the third party's rights cannot be used to unreasonably delay the applicant's lawful development.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-01435-21/19
ECLI:LV:ADRJRIT:2021:1230.A420143521.6.S
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā 2021.gada 30.decembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Aiga Putniņa,
piedaloties pieteicējas SIA ,,Latvijas trikotāžā” un trešo personu /pers. A/, /pers. B/ (/pers. B/), SIA ,,INKOMERC NOLIKTAVAS” un
AS ,,UNISTOCK” pārstāvim zvērināta advokāta palīgam Andrejam Studentam,
atbildētājas Rīgas valstspilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (kas pēc reorganizācijas ir
pārņēmis būvvaldes uzdevumus) pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/,
trešo personu SIA ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” un SIA ,,Buļļu dzelzceļš 001” pārstāvei zvērinātai advokātei
Sandrai Gorbenko,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas SIA ,,Latvijas trikotāža” pieteikumu par pienākuma
uzlikšanu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam izdot būvatļauju objektam ,,Ūdens pievadu izbūve” Sniķeres ielā 25 un Sniķeres ielā 29, Rīgā,
un veikt tajā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja SIA ,,Latvijas trikotāža” Rīgas pilsētas būvvaldē iesniedza būvprojektu ūdens pievadu izbūvei Rīgā, Sniķeres ielā 25 (kadastra
Nr.0100 080 0947) un Sniķeres ielā 29 (kadastra Nr.0100 080 0943).
Rīgas pilsētas būvvalde ar 2020.gada 30.oktobra lēmumu Nr.BV-20-23897-nd atteica izsniegt būvatļauju minētā būvprojekta realizācijai un veikt
tajā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, norādot, ka minēto būvprojektu nav saskaņojis viens no Sniķeres ielas 25 kopīpašniekiem –
SIA ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” (turpmāk – TNK „Buļļi”). Tāpat būvdarbi paredzēti zem TNK „Buļļi”
piederošajām dzelzceļa sliedēm (kadastra apzīmējums 0100 080 2142 002) un SIA ,,Buļļu dzelzceļš 001” piederošajām dzelzceļa sliedēm (kadastra
apzīmējums 0100 080 2142 001), līdz ar to nepieciešama arī darba organizācijas projekta saskaņošana ar minētajām sabiedrībām.
[2] Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – departaments) ar 2021.gada 14.janvāra
lēmumu Nr.DA-21-180-nd būvvaldes lēmumu atstāja negrozītu, pamatojoties uz turpmāko.
[2.1] Izskatāmajā gadījumā nav piemērojama Civillikuma 1068.panta trešā daļa, jo pieteicēja nav nekustamā īpašuma Sniķeres ielā 25
kopīpašniece, kurai būtu tiesības veikt izmaiņas kopīpašuma priekšmetā.
[2.2] Pieteicēja ir norādījusi, ka jaunu ūdens pievadu izbūve tai ir nepieciešama, lai novērstu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudes
aktā konstatētos pārkāpumus. Vienlaikus departaments norāda, ka Sniķeres ielā 25 jau atrodas ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes cauruļvads, kuru
iespējams izmantot kā kanālu plastmasas cauruļvada ar mazāku diametru iebūvei. Šī iemesla dēļ būvprojektā paredzētā jauna ūdensvada izbūve nav
vērtējama kā nekustamā īpašuma nepieciešams izlabojums, bet gan kā uzlabojums, tādēļ uz to neattiecas Civillikuma 1068.panta trešā daļa.
[3] Pieteicēja vērsās tiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu izdot būvatļauju būvprojekta realizācijai un veikt tajā atzīmi par projektēšanas nosacījumu
izpildi. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Esošais ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes cauruļvads ir trešās personas TNK „Buļļi” valdījumā, tādēļ pieteicējai un trešajai personai
SIA ,,INKOMERC NOLIKTAVAS” ir liegtas tiesības to izmantot. Līdz ar to, lai pieteicēja un trešā persona varētu izpildīt Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta uzlikto pienākumu un nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu nekustamajos īpašumos, tām ir nepieciešams izbūvēt jaunu
ūdensvadu. Pieteicējas ieskatā izskatāmajā lietā ir jāvērtē aizskarto interešu samērīgumu, jo pieteicējai ir jānodrošina sava nekustamā īpašuma atbilstība
ugunsdrošības prasībām, taču tas nav iespējams trešās personas TNK „Buļļi” formālu iebildumu dēļ.
[3.2] Pieteicēja ūdensvada izbūvi ir iecerējusi īstenot ar beztranšejas metodi zem trešo personu īpašumā esošajām dzelzceļa sliedēm, tādēļ attiecīgā
būvniecība nevar skart minēto personu tiesības vai tiesiskās intereses, jo tām pieder tikai dzelzceļa sliedes, nevis pati zeme. Turklāt norādāms arī, ka
atbilstoši Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 30.novembra spriedumā lietā Nr.C28418012 konstatētajam minētajā īpašumā neatrodas dzelzceļš Civillikuma
842.panta un Dzelzceļa likuma 3. un 4.panta izpratnē, bet gan atsevišķi dzelzceļa infrastruktūru veidojoši objekti (sliedes un gulšņi), kas nenodrošina
dzelzceļa kā vienota veseluma funkcionēšanu un kas to stāvokļa dēļ nav ekspluatējami un rada būtiskus, nesamērīgus apgrūtinājumus noliktavu objektu
ekspluatācijai.
[4] Rakstveida paskaidrojumā tiesai departaments pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem apsvērumiem.
Papildus departaments norāda, ka jautājums par kopīpašnieku saskaņojuma nepieciešamību ūdensvada būvniecībai, tostarp noliktavu ēkās
Sniķeres ielā 25, ir vērtēts lietas Nr.A420191615 ietvaros.
[5] Rakstveida paskaidrojumā tiesai trešās personas AS ,,UNISTOCK” un SIA ,,INKOMERC NOLIKTAVAS”, kā arī /pers. A/ un /pers. B/
(/pers. B/) pieteicējas pieteikumu atzīst un pievienojas tajā minētajiem argumentiem.
[6] Rakstveida paskaidrojumos tiesai trešās personas TNK „Buļļi” un SIA ,,Buļļu dzelzceļš 001” pieteicējas pieteikumu neatzīst, norādot
turpmāko.
[6.1] Būvprojektā nav risināts jautājums par ūdens novadīšanu kanalizācijā, kā to paredz Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.326
,,Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 ,,Ūdensapgādes būves”” 5.punkts, kā arī nav ņemts vērā, ka atbilstoši Rīgas domes 2005.gada
20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 ,,Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 97.1punktam pieteicējai ir obligāts pienākums izmantot
jau esošo ūdensvadu, nevis izbūvēt jaunu. Lai arī trešās personas ir piedāvājušas pieteicējai slēgt līgumu par trešajām personām piederošās kanalizācijas
sistēmas un ūdensvada izmantošanu, pieteicēja attiecīgos piedāvājumus ir noraidījusi.
[6.2] Pieteicējas norādītais, ka esošais ūdensvads pilnībā nav darba kārtībā, neatbilst patiesībai, jo darba kārtībā nav vien tā daļa, kas atrodas
pieteicējai un trešajām personām piederošajās teritorijās. Turklāt iemesls ūdensvads nav izmantojams trešās personas AS ,,UNISTOCK” savulaik
īstenotās prettiesiskās būvniecības dēļ, kuras rezultātā daļa no ūdensvada tika iznīcināta.
[6.3] Civillikuma 1068.panta trešā daļa un pieteicējas norādītā judikatūra par izņēmumu no prasības saņemt pārējo kopīpašnieku saskaņojumu uz
konkrēto gadījumu nav attiecināma, jo pieteicēja nav zemesgabala Sniķeres ielā 25 un dzelzceļa Sniķeres ielā 29 kopīpašniece, kā arī nav konstatējams,
ka konkrētā būvniecība būtu nepieciešama, lai pasargātu pieteicējas noliktavas (ievērojot, ka neapbūvētam zemesgabalam nevar būt ugunsdrošības
prasību) no bojāejas.
[6.4] Trešajām personām piederošais dzelzceļš ir apmierinošā stāvoklī un tas ir iekļauts arī Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Lai arī
dzelzceļam ir nepieciešams remonts, pieteicēja un pārējie nekustamā īpašuma kopīpašnieki liek tam šķēršļus. Nav pamatots pieteicējas norādītais, ka, tā
kā ūdensvadu plānots izbūvēt ar beztranšejas metodi zem trešajām personām piederošajām dzelzceļa sliedēm, tad minētā būvniecība nevar skart to
tiesības vai tiesiskās intereses, jo jebkādi zemes darbi zem dzelzceļa sliedēm var apdraudēt to stāvokli. Turklāt norādāms, ka arī pati zeme zem dzelzceļa
sliedēm daļēji pieder trešajai personai TNK „Buļļi”.
[7] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka Sniķeres ielā 25
atrodas trešās personas SIA ,,INKOMERC NOLIKTAVAS”, kas ir saskaņojusi būvniecības ieceri, piederošas ēkas. Būvprojekta īstenošana ir
paredzēta šo ēku funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā un saistīta ar to ekspluatāciju, līdz ar to pieteicēja, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2021.gada
27.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA-724/2021 ( ECLI:LV:AT:2021:0427.A420191615.16.S) , uzskata, ka tai ir tiesības prasīt būvprojekta saskaņošanu
bez trešo personu piekrišanas. Savukārt, ņemot vērā civillietā Nr.C28418012 nospriesto, kadastra informācijas sistēmā esošo ierakstu attiecībā uz
dzelzceļa sliedēm tiesiskums ir pārvērtējams.
Departamenta pārstāvis (pēc reorganizācijas pārstāv arī lietā pieaicināto Rīgas pilsētas būvvaldi) pieteicējas pieteikumu neatzina, pamatojoties uz
pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka, neskatoties uz ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā, dzelzceļa sliedes kā inženiertīkli
(būve) pastāv un atrodas trešo personu TNK „Buļļi” un SIA ,,Buļļu dzelzceļš 001” tiesiskajā valdījumā, līdz ar to atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta
pirmajai daļai ir nepieciešams to saskaņojums.
Savukārt trešo personu TNK „Buļļi” un SIA ,,Buļļu dzelzceļš 001” pārstāve pieteicējas pieteikumu neatzina, pamatojoties uz tiesai sniegtajos
paskaidrojumos minēto argumentu pamata.
Motīvu daļa
[8] Lietā starp administratīvā procesa dalībniekiem ir strīds par to, vai pieteicējas iecerētā ūdens pievada izbūves īstenošanai pamatoti ir izvirzīti šādi
nosacījumi:
1) saskaņot būvprojektu ar Sniķeres ielas 25 vienu no kopīpašniekiem TNK „Buļļi”;
2) saskaņot būvprojektā ietilpstošo darba organizācijas projektu ar TNK „Buļļi” un SIA ,,Buļļu dzelzceļš 001”, jo būvniecības darbi plānoti zem
minētajām trešajām personām piederošajām dzelzceļa sliedēm.
Tā kā lieta ierosināta par pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tad tiesa, neatkarīgi no pārsūdzētajā lēmumā ietvertā pamatojuma, ir
pašai jāizvērtē, vai bez minētajiem saskaņojumiem ir pieļaujama būvatļaujas izdošana un atzīmes veikšana tajā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Ja
tiesa konstatē kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie administratīvā akta izdošanai noteiktie apstākļi (sal. Augstākās tiesas 2007.gada
12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu).
[9] Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 2.punktā nostiprināts fundamentāls īpašuma tiesību aizsardzības princips būvniecības procesā, kas
paredz, ka būvatļauja izdodama tikai tad, ja iecerētā būvniecība ir saskaņota ar to personu, kuras īpašumu šī plānotā būvniecība skar (sal. Augtākās
tiesas 2019.gada 23.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-88/2019 ( ECLI:LV:AT:2019:0923.A420265615.2.S) 5.punkts). Vienlaikus, kā izriet no
minētās normas, normatīvajos aktos likumdevējs var paredzēt atkāpes no minētā principa.
Pieteicēja, lai atkāptos no trešās personas TNK „Buļļi” saskaņojuma nepieciešamības, ir atsaukusies uz Civillikuma 1068.panta trešo daļu, kas
paredz gadījumus, kad ir pieļaujami izņēmumi no kopīpašnieku piekrišanas nepieciešamības. Vienlaikus, kā pamatoti norādījis departaments, attiecībā uz
pieteicēju šis regulējums nav piemērojams, jo pieteicēja nav viena no nekustamā īpašuma Sniķeres ielā 25 kopīpašniecēm, kurai būtu tiesības veikt
izmaiņas kopīpašuma priekšmetā.
Pieteicēja norāda, ka būvniecība tiek veikta arī citu nekustamā īpašuma Sniķeres ielā 25 kopīpašnieku interesēs, kas ir saskaņojuši būvniecības
ieceri. Tiesa vispārīgi to neapšauba, taču izskatāmajā lietā tam nav tiesiskas nozīmes, jo neviens cits no nekustamā īpašuma Sniķeres ielā 25
kopīpašniekiem nav būvniecības ierosinātājs, kā arī nav iesniedzis tiesā pieteikumu savu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai, tādējādi iestādei un tiesai
nav pamata pievērsties šim jautājumam.
Šajā lietā nav arī piemērojamas Augstākās tiesas 2021.gada 27.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-724/2021 (
ECLI:LV:AT:2021:0427.A420191615.16.S) izteiktās atziņas, uz kurām atsaucas pieteicēja, jo tās attiecināmas uz zemes un ēkas īpašnieku
savstarpējām attiecībām piespiedu dalītajā īpašumā.
Izskatāmajā gadījumā pieteicēja vēlas savu būvniecības ieceri īstenot citām personām piederošā nekustamajā īpašumā, līdz ar to ir nepieciešams
saņemt šī īpašuma visu kopīpašnieku piekrišanu sev piederošā nekustamā īpašuma apgrūtināšanai. Jautājums par īpašnieka piekrišanu apbūvēt viņa
īpašumu ir civiltiesiskas dabas, kur administratīvajā procesā iestādei un tiesai jāpārbauda vienīgi šāda fakta pastāvēšana (Augstākās tiesas 2017.gada
25.maija sprieduma lietā Nr. SKA-108/2017 (A420463813) 8.punkts). Tā kā pieteicēja šādu piekrišanu nav ieguvusi no viena nekustamā īpašuma
Sniķeres ielā 25 kopīpašnieka – TNK „Buļļi”, tiesai nav pamata lemt par būvatļaujas izdošanu.
Tiesa vispārīgi nepašauba, ka ūdens pievada izbūve ir būtiska ugunsdrošības prasību ievērošanai. Vienlaikus gadījumā, ja ūdens pievada izbūvi
objektīvi nav iespējams īstenot bez trešo personu īpašumu šķērsošanas vai tiem piederošās infrastruktūras izmantošanas, tad šādi strīdi ir risināmi
civiltiesiskā kārtībā (piemēram, pieprasot nodibināt servitūtu).
[10] Lai arī būvatļaujas izdošana nav pieļaujama iepriekš minētā iemesla dēļ, tiesa vispārīgi attiecībā uz otru būvatļaujas izdošanai izvirzīto
nosacījumu vēlas norādīt turpmāko.
No būvprojekta izriet, ka būvdarbi paredzēti zem TNK „Buļļi” tiesiskajā valdījumā esošajām dzelzceļa sliedēm (kadastra apzīmējuma
Nr.0100 080 2142 002, cita starpā atrodas uz nekustamā īpašuma Sniķeres ielā 25) un SIA „Buļļu dzelzceļš 001” tiesiskajā valdījumā esošajām
dzelzceļa sliedēm (kadastra apzīmējuma Nr.0100 080 2142 001, cita starpā atrodas uz nekustamā īpašuma Sniķeres ielā 29). Pretēji pieteicējas
uzskatam, civillietas Nr.C28418012 ietvaros netika apstrīdētas minēto sabiedrību īpašuma tiesības uz dzelzceļa sliedēm, bet gan tas, vai lokālām
vajadzībām esošs sliežu pievadceļš ir uzskatāms par nekustamu lietu – dzelzceļu, kas ir ierakstāms zemesgrāmatā un rada attiecīgu īpašuma apgrūtinājumu
ar dzelzceļa aizsargjoslu. Tādējādi, neskatoties uz zemesgrāmatas ierakstu dzēšanu, dzelzceļa sliedes kā viens no dzelzceļa infrastruktūras objektiem
atbilstoši kadastra informācijas sistēmas datiem joprojām atrodas minēto sabiedrību tiesiskajā valdījumā.
Kā pamatoti pārsūdzētajā lēmumā norādījis departaments, atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumu Nr.253 „Atsevišķu
inženierbūvju noteikumi” 30.3.3.2.apakšpunktam būvprojekts minimālajā sastāvā ir saskaņojams ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas.
Vienlaikus norādāms, ka šis saskaņojums pats par sevi nav pašmērķīgs un ir nepieciešams identificēt, kādas no tiesību normām izrietošas trešo personu
tiesības un kādā veidā pieteicējas iecerētā būvniecība skar.
Civillietas Nr.C28418012 ietvaros ar spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 30.novembra spriedumu ir konstatēts, ka trešajām personām
TNK „Buļļi” un SIA ,,Buļļu dzelzceļš 001” piederošo dzelzceļa sliežu ekspluatācija jau ilgstoši nenotiek, proti, lai gan nekustamajos īpašumos Sniķeres
ielā 25 un Sniķeres ielā 29 sliedes nav demontētas, taču citos īpašumos veiktie pasākumi liedz sliežu pievadceļu izmantot kā vienotu veselumu. Minēto
pēc būtības šīs lietas ietvaros ir atzinušas arī pašas trešās personas, norādot uz dzelzceļa sliežu apmierinošo stāvokli un šķēršļiem dzelzceļa sliežu
atjaunošanā. Tā kā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu civillietā, kurā piedalījušies šajā lietā iesaistīto īpašumu īpašnieki, ir atzīts, ka dzelzceļa sliedēm jau
ilgstoši nepiemīt šim objektam raksturīgā funkcionalitāte, ko varētu apdraudēt plānotie būvdarbi, turklāt pieteicēja ir paredzējusi izmantot beztranšejas
metodi zem trešo personu tiesiskajā valdījumā esošajām dzelzceļa sliedēm, nav identificējamas trešo personu tiesības, kuras varētu tikt skartas. Savukārt
zem sliežu veikto būvdarbu ietekme uz to stāvokli nebūtu vērtējama kā nozīmīga, ja būvdarbi tiek īstenoti atbilstoši normatīvajiem aktiem, būvniecības
ieceres dokumentiem un atbilstošiem būvatļaujas nosacījumiem.
Iepriekš minētā funkcionalitātes trūkuma dēļ nav arī pamatota departamenta atsauce uz Būvniecības likuma 14.panta pirmajā daļā un Ministru
kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 18.punktā paredzētajām ārējo inženiertīklu īpašnieku tiesībām saskaņot
būvniecības ieceri un izdot tehniskos noteikumus. Šo nosacījumu jēga un primārais mērķis ir aizsargāt to inženiertīklu drošību un ekspluatāciju, kuriem ir
atbilstoši Aizsargjoslu likumam ir noteiktas aizsargjoslas. Šis mērķis nav aktuāls, ja nav konstatējams objekts, kuru, ņemot vērā tā fizikālās īpašības un
izmantošanas mērķi, nav objektīva pamata šādā veidā aizsargāt. Trešās personas TNK „Buļļi” un SIA ,,Buļļu dzelzceļš 001” norāda, ka tiem piederošās
dzelzceļa sliedes ir ietvertas Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Taču minētais apstāklis pats par sevi nevar kalpot par vienīgo pierādījumu tam, lai
secinātu, vai veicamā būvniecība ir saskaņojama ar kādu konkrētu personu (sal. sk. Augstākās tiesas 2017.gada 10.aprīļa lēmuma lietā Nr. SKA-
838/2017 (A420191615) 20.punkts). Minētie informācijas sistēmas dati būvniecības saskaņošanas kontekstā ir vērtējami kopsakarā ar citiem šajā
jautājumā nozīmīgiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, tostarp civillietas Nr.C28418012 ietvaros Rīgas apgabaltiesas konstatēto, ka trešo
personu tiesiskajā valdījumā esošie sliežu pievadceļi nav uzskatāmi par dzelzceļu dzelzceļa likuma izpratnē un attiecīgi nevar radīt citām personām
piederošā īpašuma apgrūtinājumu ar dzelzceļa aizsargjoslām.
Turklāt uzsverams, ka jebkurā gadījumā dzelzceļa sliežu tiesisko valdītāju tiesības īstenot savu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību nevar tikt
izmantotas, lai mērķtiecīgi kavētu citas personas iespējas īstenot savas tiesības, it īpaši sev piederošajā nekustamajā īpašumā, ciktāl tas dabiski un
nepieciešami saistīts ar tā izmantošanu. Tādējādi šādos gadījumos departamentam būtu jārod saprātīgs līdzsvars starp šīm interesēm, nepieciešamības
gadījumā pieļaujot būvniecības ieceres īstenošanu bez trešo personu saskaņojuma.
Apkopojot iepriekš minēto, tiesa konstatē, ka departaments nav pienācīgi izvērtējis šāda nosacījuma pamatotību.
[11] Tā kā pieteicēja nav izpildījusi vienu no nosacījumiem, ko tiesa ir atzinusi par pamatotu, pieteicējas pieteikums par pienākuma uzlikšanu
departamentam izdot būvatļauju un veikt tajā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi kopumā ir noraidāms kā nepamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
Noraidīt SIA ,,Latvijas trikotāža” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam izdot būvatļauju objektam
,,Ūdens pievadu izbūve” Sniķeres ielā 25 un Sniķeres ielā 29, Rīgā, un veikt tajā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese A.Putniņa