Court convicts defendant of illegal alcohol storage and confiscates car as illicitly obtained property.

Lietas arhīva Nr. K33-0177-21/9

ECLI:LV:RIRT:2021:0413.11410001819.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 13.aprīlī

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese B.Ābele,

piedaloties prokurorei A.Žurovai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 221.2panta trešās daļas un 221.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ glabāja nelikumīgus alkoholiskos dzērienus lielā apmērā.

/pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, laikā un apstākļos, bet ne vēlāk kā līdz 2019.gada 16.aprīļa plkst.17.05, no

pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotas personas, neatļauti iegādājās nelikumīgus alkoholiskos dzērienus:

trīsdesmit 25 l tilpuma polimērmateriāla kannas bez etiķetēm ar polimērmateriāla skrūvējamiem vāciņiem, vienu 2 l tilpuma polimērmateriāla

pudeli ar etiķeti Cola Cola un polimērmateriāla skrūvējamu vāciņu ar bojātu aizsarggredzenu un vienu 0,5 l tilpuma polimērmateriāla pudeli ar

etiķeti Coca Cola un polimērmateriāla skrūvējamu vāciņu ar bojātu aizsarggredzenu, bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, ar tajās

kopā esošu 782 470 ml bezkrāsas, caurspīdīgu šķidrumu, kas satur etilspirtu ar gaistošu piemaisījumu - izopropanolu (2-propanolu), ar specifisku

alkohola smaržu un stiprumu (spirta saturu) robežās no 90,3% līdz 93,4%.

divas 0,7 l tilpuma stikla pudeles ar etiķetēm Zolotaja Kolekcija Vodka un polimērmateriāla skrūvējamu vāciņu ar nebojātu

aizsarggredzenu, bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, ar tajās kopā esošu 1390 ml bezkrāsas caurspīdīgu šķidrumu, kas satur

etilspirtu ar gaistošiem piemaisījumiem – izopropanolu (2-prapanolu) un etilacetānu, ar specifisku alkohola smaržu un stiprumu (spirta saturu)

33,7%.

vienu 1 l tilpuma stikla pudeli ar etiķeti Smirnoff Vodka un polimērmateriāla skrūvējamu vāciņu ar nebojātu aizsarggredzenu, bez Latvijas

Republikas akcīzes nodokļa markas, ar tajā esošu 990 ml bezkrāsas, caurspīdīgu šķidrumu, kas satur etilspirtu ar gaistošu piemaisījumu –

izopropanolu (2-propanolu), ar specifisku alkohola smaržu un stiprumu (spirta saturu) 35,7%;

vienu 1 l tilpuma polimērmateriāla pudeli ar etiķeti Cola Cola un polimērmateriāla skrūvējamu vāciņu ar bojātu aizsarggredzenu bez Latvijas

Republikas akcīzes nodokļa markas, ar tajā esošu 430 ml bezkrāsas, caurspīdīgu šķidrumu, kas satur etilspirtu ar gaistošiem piemaisījumiem –

acetaldehīnu, 1-propanolu, 2-metil-1propanolu, 1-butanolu un 2-metil-1-batanolu, ar specifisku alkohola smaržu un stiprumu (spirta saturu)

30,9%.

Nelikumīgos alkoholiskos dzērienus /pers. A/ glabāja pie sevis īpašumā esošajā mājā /adrese/ līdz 2019.gada 16.aprīļa plkst.17.05, kad tos

kratīšanas laikā konstatēja un izņēma Valsts policijas darbinieki.

Absolūtā spirta daudzumus /pers. A/ glabātajos Nelikumīgajos alkoholiskajos dzērienos kopā ir 715 162 ml (715,162 l), kas saskaņā ar likuma

“Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.1pantu, ir uzskatāms par lieliem apmēriem.

Tādējādi /pers. A/, glabājot Nelikumīgos alkoholiskos dzērienus bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, kuru kopējais absolūtā spirta

daudzums bija 715 162 ml (715,162 l), pārkāpa Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9.panta trešās daļas 1.punktu, kurā noteikts, ka personai, kurai nav

alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības licences, aizliegts uzglabāt alkoholiskos dzērienus bez akcīzes nodokļa markām.

Likums “Par akcīzes nodokli” paredz, ka nodokļu likme pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem absolūtā spirta) ir 1840,00 EUR, un

pie šīs alkoholisko dzērienu grupas pieskaitāmi arī pie /pers. A/ nekustamajā īpašumā 2019.gada 16.aprīlī kratīšanas laikā konstatētie un izņemtie

Nelikumīgie alkoholiskie dzērieni, par kuriem ir jānomaksā akcīzes nodoklis valstij. Tādā veidā /pers. A/ nodarīja cietušajam – Latvijas Republikai, kuru

pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, materiālo zaudējumu 13 158,98 EUR apmērā nenomaksātā akcīzes nodokļa veidā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2panta trešajā daļā.

Bez tam /pers. A/ glabāja tabakas izstrādājumus ievērojamā apmērā.

/pers. A/, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, laikā un apstākļos, bet ne vēlāk kā līdz 2019.gada 16.aprīļa plkst.17.05, no

pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotas personas, neatļauti iegādājās tabakas izstrādājumus:

četras kartona kastes, katrā pa piecdesmit cigarešu blokiem, kopumā 40 000 gab. cigaretes Premjer bez Latvijas Republikas akcīzes

nodokļa markām, kas marķētas ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām;

vienu kasti ar piecdesmit cigarešu blokiem un divdesmit paciņas, kopumā 10 400 gab. cigaretes NZ Gold bez Latvijas Republikas akcīzes

nodokļa markām, kas marķētas ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Tabakas izstrādājumus /pers. A/ glabāja pie sevis īpašumā esošajā mājā /adrese/ līdz 2019.gada 16.aprīļa plkst.17.05, kad tos kratīšanas laikā

konstatēja un izņēma Valsts policijas darbinieki.

Tabakas izstrādājumi nebija marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām un par tiem nebija nomaksāti Valsts ieņēmumu dienesta

administratīvie nodokļi. /pers. A/, īstenojot noziedzīgu nodomu veikt darbības ar Tabakas izstrādājumiem, apzināti pārkāpa likuma “Par akcīzes nodokli”

33.panta otrās daļas prasības, kas nosaka, ka Latvijas Republikā ir aizliegts glabāt akcīzes preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, un minētā

panta trešās daļas prasības, kas nosaka, ka Latvijas Republikā ir aizliegts glabāt tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām.

Ar savām darbībām /pers. A/ radīja cietušajam - Latvijas Republikai, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests - materiālo zaudējumu 7724,22 EUR

apmērā, ko veido Valsts ieņēmumu dienesta administratīvie un nenomaksātie nodokļi par darbībām ar tabakas izstrādājumiem - muitas nodoklis

676,22 EUR apmērā, akcīzes nodoklis 5503,68 EUR apmērā un pievienotās vērtības nodoklis 1544,32 EUR apmērā. Noziedzīga nodarījuma

priekšmeta vērtība ir 8898,22 EUR.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību” 23.1panta pirmo daļu, atbildība par Krimināllikumā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja noziedzīga nodarījuma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav

bijusi mazāka par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Tādā veidā /pers. A/ nelikumīgi glabāja tabakas izstrādājumus ievērojamā apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/, izsakot savu attieksmi pret celto apsūdzību, savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221.panta pirmās daļas

atzina pilnībā, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221.2panta trešās daļas neatzina. Pēc cietušā uzklausīšanas tiesas sēdē apsūdzētais atzina pieteikto

kaitējuma kompensāciju par summu 7724,22 EUR, t.i., daļā, kas attiecas uz tabakas izstrādājumu glabāšanu. Apsūdzētais lūdza tiesas izmeklēšanā

neveikt pierādījumu pārbaudi daļā pēc Krimināllikuma 221.panta pirmās daļas, bet pārbaudīt pierādījumus daļā pēc Krimināllikuma 221.2panta trešās

daļas.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma

221.panta pirmās daļas, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta otro

daļu tiesa pieņēmusi lēmumu par pierādījumu pārbaudes izdarīšanu tikai attiecībā uz celto apsūdzību pēc Krimināllikuma 221.2panta trešās daļas, līdz ar

ko pierādījumu uzskaitījums un analīze daļā par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts krimināllikuma 221.panta pirmajā daļā, spriedumā netiek izdarīta.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē liecināja, ka dienā, kad tika veikta kratīšana viņa dzīvesveidā, viņš nebija mājās, atbrauca tikai pēc pusnakts.

Konstatēja, ka ir atvērti vārti, uzlauztas durvis. Viņš iegāja garāžā un redzēja, ka tur ir tukšs. Jaunākais dēls teica, ka bijusi kratīšana. No rīta

noskaidroja, ka viņu gaida policijā. Apsūdzētais uzrādīja izmeklētājai, ka bija iegādājies dezinfekcijas šķidrumu, kuru tirgo brūnās plastmasas pudelēs,

uzrādīja šī dezinfekcijas šķidruma iegādes čekus, norādīja vietu – kur šo dezinfekcijas šķidrumu iegādājās. Diemžēl šajā virzienā pirmstiesas izmeklēšana

netika veikta un neviens nepārbaudīja, vai dezinfekcijas šķidrums ir tas pats, kas lielajās kannās. Viņš pats noskaidroja, ka dezinfekcijas šķidrums tiek

ievests kā neakcīzes prece, nesaprot, kādēļ šobrīd par šo šķidrumu viņam jāmaksā akcīzes nodoklis. Šo dezinfekcijas šķidrumu viņš pārlēja lielās

kannās, jo pudeles, kurās tas tika iegādāts, bija sliktas kvalitātes, plaisāja, šķidrums sūcās cauri, radās smaka. Dezinfekcijas šķidrumu iegādājās, lai,

sajaucot šo šķidrumu kopā ar hloru, apstrādātu koka māju. Māju viņš iegādājās 2010.gadā un veica pakāpenisku mājas remontu. Spirta mērinstrumentus

izmantoja celtnieki, lai atšķaidītu šo dezinfekcijas šķidrumu. Attiecībā par izņemtajām alkohola pudelēm paskaidroja, ka 2017.gadā svinēja mātei jubileju

un šis alkohols palika pāri. Automašīnu viņš iegādājās par naudas līdzekļiem, kurus bija sakrājis, neoficiāli strādājot 2018., 2019.gadā. Pēdējā vārdā

apsūdzētais izteica nožēlu par izdarīto, norādot, ka atzīst savu vainu. Attiecībā par cigaretēm – domāja, ka, ja viņš cigaretes neizplata tālāk, tad tas nav

pārkāpums.

Neskatoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšanā lielā apmērā neatzina un noliedza, ka būtu izdarījis

apsūdzībā norādītās darbības, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 221.2panta trešajā daļā ir

pierādīta ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem.

Kriminālprocesā par cietušo atzīta Latvijas Republika, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests. Cietušā pārstāvis /pers. B/ tiesas sēdē norādīja,

ka sākotnēji materiālā kaitējuma kompensācija bija pieteikta par summu 20 883,20 EUR. Norādīja, ka ir veikti divi maksājumi 2083,20 EUR apmērā un

2020.gada 23.martā 300,00 EUR apmērā. Uztur kaitējuma kompensāciju par summu 18 500,00 EUR. Liecināja, ka no policijas tika saņemta

informācija par to, ka apsūdzētais nodarbojās ar cigarešu un alkoholisko dzērienu tirdzniecību, tika saņemts arī eksperta atzinums par alkohola tilpumu un

stiprumu. Atbilstoši saņemtai ekspertīzei veikts akcīzes nodokļa aprēķins kriminālprocesā izņemtajiem alkoholiskiem dzērieniem. Veicot matemātisku

aprēķinu tika aprēķināts akcīzes nodoklis 13 158,98 EUR apmērā par alkoholu un 7724,22 EUR apmērā par cigaretēm. Norādīja, ka viņiem nav

pamata apšaubīt informāciju, ko atsūtīja policija.

Lieciniece/pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka pazīst apsūdzēto, viņš ir viņas dēla tēvs. /pers. A/ strādā par santehniķi. Atceras dienu, kad tika

veikta kratīšana. No sākuma kratīšana notika /adrese A/, pārbaudīja arī automašīnu, bet neko neatrada. Pēc tam viņa kopā ar policijas darbiniekiem

aizbrauca uz Krustkalniem, kur dzīvoja /pers. A/, šo vietu zināja, jo bija tur bijusi, tur bieži ciemojās arī dēls. Tika uzlauztas durvis, viņai rādīja kastes,

lielas kannas, lika kaut kur parakstīties. Par apsūdzētā saistību ar nelikumīgu tabaku un alkoholu viņai nekas nav zināms, jo nedzīvo kopā ar /pers. A/.

Liecinieks/pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka strādā Jūrmalas kriminālpolicijā. Sākotnēji bija procesa virzītājs, tika veiktas daudz procesuālās

darbības, bija sarunu noklausīšanas, novērošana. Bija aizdomas par alkohola un tabakas izstrādājumu realizāciju. Liecinieks piedalījās kratīšanā /pers. A/

mājā. Tika atrasti tabakas izstrādājumi un alkohols. Apsūdzētais pats uz vietas nebija. Atceras, ka alkohols bija lielās 25 litru kannās. Visu, ko izņēma,

vēlāk aizsūtīja uz ekspertīzi. Nekādas tukšas pudeles netika izņemtas. Bija saņemta operatīva informācija par alkohola realizāciju, apsūdzētajam bija liels

klientu loks, bet neizdevās pieķert. Apsūdzētas izmantoja vairākus telefonus, dažādas SIM kartes, lai policijai būtu grūtāk viņu pieķert.

Liecinieks/pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka strādāja Valsts policijā. Veicot dienesta pienākumus piedalījās /pers. A/ novērošanā, piedalījās

kratīšanā mājā, kaut kādā kooperatīvā /vieta/. Kratīšanas laikā tika atrastas cigaretes, nelegāli alkoholiskie dzērieni, bija daudz tukšas brūnas pudeles,

kurās iepriekš bijis dezinfekcijas līdzeklis, šķidrums bija saliets lielās kannās. Atceras, ka bija kaut kāda informācija, ka apsūdzētais strādā noliktavā, bet

tika pārbaudīta noliktavas, kur noskaidroja, ka /pers. A/ tur nestrādā.

2019.gada 16.aprīlī veikta kratīšana pie /pers. A/ /adrese/Kratīšanas laikā izņemts: balta 1 litra plastmasas pudele ar caurspīdīgu šķidrumu, kam

piemīt alkoholam raksturīga smaka; 0,5 litra tilpuma plastmasas pudele ar uzrakstu Coca Cola, kurā atrodas caurspīdīgs šķidrums, kam piemīt

alkoholam raksturīga smaka; 2 litru tilpuma plastmasas pudele ar uzrakstu Coca cola, kurā atrodas caurspīdīgs šķidrums, kam piemīt alkoholam

raksturīga smaka; divi spirtometri, kuri atrodas iepakojumā; 9400 cigaretes NZ Gold ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām; četras kartona kastes,

kurās atrodas cigaretes Premjer ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām, katrā kastē atrodas 10 000 cigaretes, kopā 40 000 cigaretes; viena

kartona kaste, kurā atrodas 10 000 cigaretes NZ Gold ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām; trīs SIM kartes ietvari bez SIM kartēm, telefona

numuriem /telefona numuri trīs/; divas 0,7 litra tilpuma stikla pudeles ar uzrakstu Zolotaja Kolekcija, bez akcīzes markām, kurās atrodas caurspīdīgs

šķidrums; vienu viena litra tilpuma stikla pudeli ar uzrakstu Smirnoff, ar UK akcīzes marku; trīsdesmit 25 litru tilpuma baltas plastmasas kannas, kurās

atrodas caurspīdīgs šķidrums, kam piemīt alkoholam raksturīga smaka; astoņas 30 litru tilpuma tukšas baltas plastmasas kannas; četrdesmit 25 litru

tilpuma tukšas baltas plastmasas kannas. (1.sējums, lietas lapa 195-196). Veikta izņemto cigarešu apskate un fotofiksācija. (1.sējums, lietas lapa 197-

200).

Kratīšanas laikā izņemtā pudeles un kannas ar caurspīdīgu šķidrumu nosūtītas alkoholisko dzērienu ekspertīzes veikšanai. Ar 2019.gada 25.aprīļa

Ekspertu atzinumu par komisijas spirta un alkohola ekspertīzes veikšanu Nr.1903314 konstatēts, ka trīsdesmit 25 litru tilpuma baltās plastmasas kannās,

2 litru tilpuma plastmasas pudelē ar uzrakstu Coca cola un 0,5 litra tilpuma plastmasas pudelē ar uzrakstu Coca Cola kopā esošie 782 470 ml

bezkrāsas, caurspīdīga šķidruma ir etilspirts (alkohols ar spirta saturu virs 80 % pēc tilpuma) ar specifisku alkohola smaržu, gaistošu piemaisījumu –

izopropanolu (2-propanolu), un stiprumu (spirta saturu) robežās no 90,3 % līdz 93,4 %; divās 0,7 litra tilpuma stikla pudelēs ar uzrakstu Zolotaja

Kolekcija, kopā esošie 1390 ml bezkrāsas, caurspīdīga šķidruma ir etilspirtu saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, gaistošiem piemaisījumiem

– izopropanolu (2-propanolu) un etilacetātu, un stiprumu (spirta saturu) katrā pudelē 33,7 %; vienā viena litra tilpuma stikla pudelē ar uzrakstu Smirnoff

esošie 990 ml bezkrāsas, caurspīdīga šķidruma ir etilspirtu saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, gaistošu piemaisījumu – izopropanolu (2-

propanolu), un stiprumu (spirta saturu) 35,7 %; baltā 1 litra plastmasas pudelē esošie 430 ml bezkrāsas, caurspīdīga šķidruma ir etilspirtu saturošs

šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, gaistošiem piemaisījumiem – acetaldehīdu, 1-propanolu, 2-metil-1-propanolu, 1-butanolu un 2-metil-1-butanolu,

un stiprumu (spirta saturu) 30,9 %. Absolūtais spirta daudzums ekspertīzei iesniegtajā šķidrumā kopā ir 715 162 ml (715,162 l). (1.sējums, lietas lapa

205-208).

Izvērtējusi iepriekš izklāstītos pierādījumus, tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kāds

paredzēts Krimināllikuma 221.2panta trešajā daļā ir pierādīta pilnībā, viņa darbības kvalificētas pareizi.

Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajā daļā noteikto, t.i., ka to, cik ticamas ir

pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā

sakarībā. Tiesa izklāstītos pierādījumus novērtē kā ticamus un pieļaujamus, tie attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu un apliecina, ka apsūdzētie ir

izdarījuši noziedzīgos nodarījumus, kādi viņiem inkriminēti.

Krimināllikuma 221.2panta trešajā daļā paredzēta atbildība par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai

pārvietošanu, ja tā izdarīta lielā apmērā. /pers. A/ inkriminēta nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšana lielā apmērā.

Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9.panta trešo daļu, personai, kurai nav alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības vai

mazumtirdzniecības licences, aizliegts uzglabāt alkoholiskos dzērienus bez akcīzes nodokļa markām.

Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 3.pantu, ekspertu atzinumā konstatētie nelikumīgie alkoholiskie dzērieni – etilspirts ar gaistošo

piemaisījumu izopropanolu (2-propanolu); etilspirtu saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, gaistošiem piemaisījumiem – izopropanolu (2-

propanolu) un etilacetātu; etilspirtu saturošsšķidrums ar gaistošiem piemaisījumiem – acetaldehīdu, 1-propanolu, 2-metil-1-propanolu, 1-butanolu un 2-

metil-1-butanolu – ietilpst akcīzes preču grupā „pārējie alkoholiskie dzērieni” un saskaņā ar šī panta sesto daļu, apliekami ar nodokli.

No pārbaudītajiem pierādījumiem izriet, ka /pers. A/ dzīvesvietā /dzīvesvietas adrese/ veiktās kratīšanas laikā gan dzīvojamā mājā gan garāžā tika

izņemti dažādi priekšmeti, tajā skaitā tabakas izstrādājumi un šķidrums ar alkoholam raksturīgu smaku, dažādos iepakojumos, bez akcīzes nodokļa

markām. Apsūdzētais nenoliedz, ka tika izņemtas gan kratīšanas protokolā norādītās cigaretes gan norādītie šķidrumi. Tomēr attiecībā uz alkohola

izstrādājumiem norāda, ka šis šķidrums tika iegādāts kā dezinfekcijas šķidrums, kas nepieciešams mājas celtniecības laikā mājas apstrādāšanai, lai koka

dēļi nepūtu un tajos neiemestos kukaiņi, bet bēniņos atrastās pudeles tur glabājušās no kaut kādām svinībām.

Kā pierādījumu tam, ka esot iegādājies lielu daudzumu šo dezinfekcijas šķidrumu, apsūdzētais pirmstiesas kriminālprocesā iesniedzis čekus, kuros

redzams, ka 2019.gada 21.janvārī iegādājies 300 iepakojumus dezinfekcijas šķīduma X-10 un 2019.gada 29.janvārī iegādājies 300 iepakojumus

dezinfekcijas šķīduma X-10. Apsūdzētais liecināja, ka šis dezinfekcijas šķidrums bija iepakots tumši brūnās plastmasas pudelēs, kas laida garām un tādēļ

visu iegādāto dezinfekcijas šķidrumu bija pārlējis lielākās kannās. Celtniekiem bija nepieciešams no šķidrumu atšķaidīt citās proporcijās, tādēļ mājās

glabājās spirtometrs.

Kā redzams dažādās interneta vietnēs, dezinfekcijas šķīduma X-10 aktīvā viela ir etanols -90 %, savukārt sastāvā ir ūdens –

8,59 %,propolēnglikols – 1 %, glicerīns – 0,11 %, kumelītes ekstrakts – 1,10 % un 3 % ūdeņraža peroksīds – 0,20 %.

Tomēr no lietā veiktās komisijas spirta un alkohola ekspertīzes secinājumiem redzams, ka trīsdesmit 25 litru tilpuma baltās plastmasas kannās, 2

litru tilpuma plastmasas pudelē ar uzrakstu Coca cola un 0,5 litra tilpuma plastmasas pudelē ar uzrakstu Coca Cola kopā esošie 782 470 ml bezkrāsas,

caurspīdīga šķidruma ir etilspirts ar specifisku alkohola smaržu, gaistošu piemaisījumu – izopropanolu (2-propanolu), un stiprumu (spirta saturu) robežās

no 90,3 % līdz 93,4 %.

Tiesa atzīst, ka nav nepieciešamas speciālas zināšanas, lai konstatētu, ka pārlejot dezinfekcijas šķidrumu, kura sastāvā ir 80 % etanols, lielākās

tilpnēs, nevar rasties šķidrums ar spirta saturu robežās no 90,3 % līdz 93,4 %. Turklāt ekspertīzē konstatēts, ka vienīgais piemaisījums šim etilspirtam ir

izopropanols (2-propanols). Nav konstatēts, ka ekspertīzei iesniegtajās kannās un pudelēs būtu tādi piemaisījumi kā propolēnglikols, glicerīns, kumelītes

ekstrakts vai ūdeņraža peroksīds.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā liecības attiecībā uz alkohola izcelsmi un tā legālo iegādes veidu, nav ticamas, nav atbilstošas lietā

iegūtajiem un pārbaudītajiem pierādījumiem un atzīstams, ka apsūdzētais tādejādi mēģina izvairīties no kriminālatbildības par nelikumīgu alkoholisko

dzērienu glabāšanu lielos apmēros.

Kriminālprocesa materiāliem pievienoti operatīvo darbību rezultātā iegūtie materiāli – pārskati par izsekošanu un novērošanu, telefona sarunu

pārskati, kā arī automašīnu kratīšanas protokoli. Valsts apsūdzība šo pierādījumus norādījusi lēmumā par nodošanu tiesai.

2019.gada 8.janvārī VP RRP Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākais inspektors /pers. D/sagatavojis ziņojumu, kurā norāda, ka

2019.gada 8.janvārī tika iegūtas ziņas par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu realizāciju Rīgas reģiona teritorijā. Norādīts, ka VP RRP

Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas lietvedībā no 2018.gada 16.februāra atrodas operatīvā uzskaites lieta, kur tika noskaidrots, ka /pers. A/

Jūrmalā un citās pilsētās realizē alkoholiskos dzērienus (spirtu) un dažādas markas tabakas izstrādājumus, bez Latvijas Republikas akcīzes markām, lielos

apmēros. Operatīvās uzskaites lietā veikto operatīvo darbību rezultātā noskaidrots, ka /pers. A/ piegādājot nelegālās preces izmanto telefonus ar

abonenta numuriem /telefona numurs/ un /telefona numurs A/, noskaidrots, ka konspirācijas nolūkā /pers. A/ maina telefona numurus. Telefona aparāti ar

ir IMEI kodiem /IMEI kodi/. (1.sējums, lietas lapa 3-5).

Ar Rīgas rajona tiesas izmeklēšanas tiesneses 2019.gada 15.janvāra lēmumu atļauts veikt speciālo izmeklēšanas darbību – /pers. A/ novērošanu un

izsekošanu. (1.sējums, lietas lapa 10). No Pārskata par speciālās izmeklēšanas darbības gaitu izriet, ka novērošana un izsekošana veikta 2019.gada

25.janvārī. Fiksēta /pers. A/ satikšanās ar vīrieti, kurš atpazīts kā /pers. F/, netālu no industriālās teritorijas /adrese B/. (1.sējums, lietas lapa 11-12).

Ar Rīgas rajona tiesas izmeklēšanas tiesneses 2019.gada 13.februāra lēmumu atļauts veikt speciālo izmeklēšanas darbību – /pers. F/ novērošanu

un izsekošanu. (1.sējums, lietas lapa 36). No Pārskata par speciālās izmeklēšanas darbības gaitu izriet, ka novērošana un izsekošana veikta 2019.gada

8.martā. (1.sējums, lietas lapa 37-39).

Ar Rīgas rajona tiesas izmeklēšanas tiesneses 2019.gada 13.februāra lēmumu atļauts veikt speciālo izmeklēšanas darbību – /pers. A/ novērošanu

un izsekošanu. (1.sējums, lietas lapa 46). No Pārskata par speciālās izmeklēšanas darbības gaitu izriet, ka novērošana un izsekošana veikta 2019.gada

10.martā (1.sējums, lietas lapa 47-48).

Ar Rīgas rajona tiesas izmeklēšanas tiesneses 2019.gada 21.marta lēmumu atļauts veikt speciālo izmeklēšanas darbību – /pers. A/ novērošanu un

izsekošanu. (1.sējums, lietas lapa 74). No Pārskata par speciālās izmeklēšanas darbības gaitu izriet, ka novērošana un izsekošana veikta 2019.gada

1.aprīlī, kuras laikā novērots, ka /pers. A/ pārvietojas ar automašīnu Volvo V70, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, autostāvvietā pie

tirdzniecības centra /Nosaukums B/, ar automašīnas aizmuguri piebrauca pie automašīnas Mercedes Benz Sprinter 413, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ aizmugurējām durvīm. Pie automašīnas pienāk vīrietis, kurš iepriekš bija pārvietojies kopā ar /pers. A/ kā pasažieris. Šis vīrietis

kopā ar vēl vienu vīrieti aiziet aiz automašīnas Mercedes Benz Sprinter 413. Viens no viņiem atvēra automašīnas Volvo V70 bagāžas nodalījumu, otrs

atvēra automašīnas Mercedes Benz Sprinter 413 kravas nodalījuma aizmugurējās durvis, pēc kā abi kopā no automašīnas Volvo V70 bagāžas

nodalījuma izņēma lielu priekšmetu, kas bija ietīts melnā polietilēna maisā (pēc formas līdzīgs apmēram 20 litru plastmasas kannai) un ielika to

automašīnas Mercedes Benz Sprinter 413 bagāžas nodalījumā. (1.sējums, lietas lapa 75-77). Turpinot /pers. A/novērošanu un izsekošanu 2019.gada

16.aprīlī, gan no adreses /adrese/”, kur teritorijā atradās automašīnas VW Transporter, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ un Volvo

V70, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, gan no adreses /adrese A/, kur atradās automašīna BMW X5, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/. Fiksēts, ka /pers. A/ ar automašīnu BMW X5 devās no adreses Jūrmalā uz autocentru /Nosaukums C/. Vēlāk fiksēts, ka /pers. A/

ar automašīnu Volvo V70 izbrauc no Krustkalniem un aizbrauc Rīgas virzienā. Turpināta viņa izsekošana un novēršana. (1.sējums, lietas lapa 78-79).

Ar Rīgas rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese s 2019.gada 15.janvāra lēmumu atļauts veikt speciālo izmeklēšanas darbību – /pers. A/ mobilā

telefona ar IMEI kodu /IMEI kods/ sakaru līdzekļu kontroli. (1.sējums, lietas lapa 22). Sakaru līdzekļa kontroles laikā fiksēts, ka telefona aparātā ar

šādu IMEI kodu ievietota SIM karte ar abonenta numuru /telefona numurs B/, kuru lieto /pers. A/. 2019.gada 18.janvārī fiksētas sarunas ar nezināmu

personu, saruna notiek par to, ka /pers. A/ piedāvā šai personai paņemt pudeli, pudelē ir spirts, kura kvalitāte /pers. A/ neapmierina un grib, lai šī

persona aizved pudeli personām, no kurām tā iegādājusies spirtu, ar nolūku iegūt labākas kvalitātes spirtu. Vēlāk zvana šai pašai personai, bet telefons ir

izslēgts, pēc tam uzreiz zvana uz citu telefona numuru, atbild persona, kam balss ir identiska personai, ar kuru runāja iepriekš, un norunā satikties pie

veikala /Nosaukums D/, lai nodotu pudeli. Fiksēts, ka konspirācijas nolūkā /pers. A/ nomaina telefona abonenta numuru uz /telefona numurs C/

(1.sējums, lietas lapa 23). Turpinot sakaru līdzekļu kontroli 2019.gada 28.janvārī fiksēta saruna ar izmeklēšanā noskaidrotu personu – /pers. F/, /pers.

A/ /pers. F/ norāda, ka ir neapmierināts ar piegādātā spirta kvalitāti, jo piegādātais spirts aukstumā ir 88 grādi, bet jābūt 92 grādiem, savukārt siltumā

jābūt attiecīgi 92 grādiem un 96 grādiem. /pers. A/ vēlējās iegādāties spirtu ar 96 grādiem. Fiksētas sarunas ar personām, kuru laikā /pers. A/ prasa, vai

var piebraukt pakaļ „maizei”, saka, ka var pirkt „džinsus” uz provi, stāsta, ka aizbrauca pēc „āķiem”. Sakaru līdzekļa kontroles pārskatā norādīts, ka ar

vārdiem „maize” un „džinsi” tiek aizstāts vārds „spirts”, savukārt ar vārdu „āķi” – cigaretes. Fiksētas sarunas par spirta kvalitāti, /pers. A/ sarunā norāda,

ka ir noskaidrojis, kādu piedevu var pielikt sliktās kvalitātes spirtam, lai to var realizēt par augstāku cenu, kā arī skaidro, ka piegādātājam mēģinājis

piedāvāt zemāku cenu, bet tas vairs neceļ telefonu. Citā sarunā /pers. A/ skaidro, ka /vieta/ ir apstājies process, tādēļ varbūt labu spirtu nevar dabūt.

(1.sējums, lietas lapa 24). Turpinot sakaru līdzekļu kontroli fiksēts, ka telefonā ar šādu IMEI kodu ir ievietota SIM karte ar abonenta numuru /telefona

numurs D/, kuru lieto /pers. A/. Fiksētas sarunas ar noskaidrotu personu – /pers. G/, 2019.gada 5.martā /pers. G/ zvana un vienojas par to, ka vēlas

tikties un lai /pers. A/ atved „vienu”, vienojas tikties vakarā /vieta/. 2019.gada 9.martā /pers. G/ zvana /pers. A/ un vienojas par to, ka vēlas vienu to

pašu, ko atveda iepriekšējā reizē. (1.sējums, lietas lapa 55). Turpinot sakaru līdzekļu kontroli 2019.gada 5.martā fiksēta saruna starp /pers. A/ un /pers.

F/, /pers. F/ informē, ka tie paši cilvēki, bet materiālu piedāvā citu, tādu, kāds bija, kad bija labs. /pers. A/ jautā par centu, vienojas, ka tāpat vajag

paraugu. /pers. A/ norāda, ka ņems tikai tad, ja materiāls būs ar labiem cipariem 9 un 6, bet, ja būs slikts, tad atgriezīs atpakaļ. Vēlāk sarunā noskaidrots

ka materiāls tik drīz nebūs. 2019.gada 6.martā /pers. A/ zvana /pers. F/ un saka, ka negaidīti atbraukuši cilvēki un atveduši paraugu, ka vajag satikties

uzreiz, jo viss nav tā kā viņš grib. (1.sējums, lietas lapa 56-59).

Ar Rīgas rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese s 2019.gada 15.janvāra lēmumu atļauts veikt speciālo izmeklēšanas darbību –mobilā telefona ar

abonenta numuru /telefona numurs E/ sakaru līdzekļu kontroli. (1.sējums, lietas lapa 19). Sakaru līdzekļa kontroles laikā fiksēts, ka šo telefona numuru

lieto izmeklēšanā noskaidrota persona – /pers. F/, un no šī numura zvana tikai /pers. A/, sarunas ir īsas un pārsvarā norunā tikties klātienē. 2019.gada

1.februārī starp abiem fiksēta saruna par spirta kvalitāti, ka spirtam ir piejaukta viela, lai nejustu smaku, vēlāk citā sarunā /pers. A/ saka, ka ir gatavs

ņemt, tikai gadījumā, ja cena tiks samazināta, vēlreiz uzsverot, ka spurta kvalitāte nav laba. (1,sējums, lietas lapa 25).

Ar Rīgas rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese s 2019.gada 15.janvāra lēmumu atļauts veikt speciālo izmeklēšanas darbību – /pers. A/ mobilā

telefona ar IMEI kodu /IMEI kods/ sakaru līdzekļu kontroli. (1.sējums, lietas lapa 27). Sakaru līdzekļa kontroles laikā 2019.gada 18.janvārī fiksēta

saruna ar personu, kura vēlas no /pers. A/ iegādāties spirtu un pasūta 50 litrus. 2019.gada 19.janvārī fiksēta saruna ar sievieti, kas pasūta 75 litrus spirta

un tabakas izstrādājumus 4 kastes. 2019.gada 22.janvārī fiksēta saruna ar personu, kurai /pers. A/ piedāvā tabakas izstrādājumus, kā arī, ja

nepieciešams – spirtu 4 EUR par litru. Arī 2019.gada 28.janvāra sarunā /pers. A/ piedāvā spirtu, par 4,50 EUR litrā, bet 2019.gada 2.februāra sarunā

kāda persona vēlas iegādāties 50 litrus, vienojas par 4,50 EUR litrā. (1.sējums, lietas lapa 28).

Ar Rīgas rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese s 2019.gada 28.janvāra lēmumu atļauts veikt speciālo izmeklēšanas darbību –mobilā telefona ar

abonenta numuru /telefona numurs F/ sakaru līdzekļu kontroli. (1.sējums, lietas lapa 31). Sakaru līdzekļa kontroles laikā noskaidrots, ka šo telefonu lieto

/pers. F/, fiksētas sarunas ar /pers. A/, sarunas ir īsas un kodolīgas, kā arī saprotams, ka šo telefonu izmanto tikai gadījumos, kad nevar sazināties pa citu

telefona numuru. Sarunas notiek tikai par tikšanos, lai visu izrunātu klātienē. (1.sējums, lietas lapa 51).

Krimināllietas materiāliem pievienots arī sarunu pārskats ar atšifrēto sarunu saturu (1.sējums, lietas lapa 86-165).

2019.gada 16.aprīlī veikta kratīšana automašīnā BMW X5, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas atrodas /adrese C/. Izņemts

SIM kartes ietvars bez SIM kartes, telefona numuram /telefona numurs G/ un SIM kartes ietvars bez SIM kartes, telefona numuram /telefona numurs H/.

Veikta izņemto mantu apskate (1.sējums, lietas lapa 172-175).

2019.gada 16.aprīlī veikta kratīšana automašīnā Volvo V70, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Izņemts SIM kartes ietvars

telefona numuram /telefona numurs I/. Veikta izņemto mantu apskate (1.sējums, lietas lapa 223-226).

Tiesa konstatē, ka šie pierādījumi tika vākti kriminālprocesā, kas sākotnēji bija uzsākts par nelikumīgu alkoholisko dzērienu un tabakas

izstrādājumu realizāciju. Šī lietas materiālos esošā informācija nav tiešs pierādījums celtajai apsūdzībai par nelikumīgu tabakas izstrādājumu un alkohola

glabāšanu, vien netieši norāda uz /pers. A/ saistību ar nelegālu alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apriti un, kā izriet no savāktajiem

pierādījumiem – šo izstrādājumu glabāšanu.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.1pantu atbildība par Krimināllikuma 221.2pantā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja alkoholiskā dzēriena daudzums sasniedz 20 litrus absolūtā spirta. Saskaņā ar eksperta

atzinumu lietā, pie /pers. A/ atrasto alkoholisko dzērienu absolūtā spirta daudzums bija 715,162 litri, kas atbilstoši likumā noteiktajam, ir atzīstams par

lielu apmēru.

Tiesa, izvērtējot visus krimināllietā pārbaudītos pierādījumus, izvērtējot šo pierādījumu ticamību, attiecināmību un pieļaujamību, atzīst, ka ir pilnībā

apstiprinājusies /pers. A/ celtā apsūdzība visā pilnībā.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību (Krimināllikuma 46.panta

otrā daļa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kāds paredzēts Krimināllikuma 221.panta pirmajā daļā,

ir mazāk smags noziegums, bet noziedzīgais nodarījums, kāds paredzēts Krimināllikuma 221.2panta trešajā daļā – smags noziegums. Noziedzīgie

nodarījumi vērsti pret tautsaimniecības interesēm un veikti alkoholisko un tabakas izstrādājumu aprites sfērā, radot valstij materiālus zaudējumus.

Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas Republikas pilsonis, viņam ir deklarēta dzīvesvieta

/deklarētā adrese/. Kā savu faktisko dzīvesvietu norādījis adresi /adrese/”. Viņam ir vidējā profesionālā izglītība, strādā SIA /Nosaukums M/ par

santehniķi. Ir šķīries, apgādībā nepilngadīgu bērnu nav, bet dēls ir students, tādēļ palīdz dēla uzturēšanā finansiāli.

/pers. A/ ir tiesāts sešas reizes, visas sodāmības ir dzēstas. Personību raksturojošasi informācijai tiesa norāda uz pēdējām trim sodāmībām:

2016.gada 19.augustā, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, pēc Krimināllikuma 221.1panta otrās daļas, sodīts ar piespiedu darbu

200 stundas. Spriedums stājies spēkā 2016.gada 2.septembrī, sods izciests 2017.gada 18.janvārī. Sodāmība dzēsta 2018.gada 18.janvārī;

2017.gada 9.oktobrī, Jēkabpils rajona tiesā, pēc Krimināllikuma 221.2panta trešās daļas, sodīts ar piespiedu darbs 280 stundas. Spriedums

stājies spēkā 2017.gada 20.oktobrī, sods izciests 2018.gada 20.martā. Sodāmība dzēsta 2019.gada 20.martā;

2019.gada 10.jūnijā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, pēc Krimināllikuma 221.2panta otrās daļas, sodīts ar piespiedu darbu 80

stundas. Spriedums stājies spēkā 2019.gada 19.jūlijā, sods izciests 2019.gada 16.novembrī. Sodāmība dzēsta 2020.gada 16.novembrī.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ norādīja, ka ļoti nožēlo izdarīto, atzīst savu vainu un lūdz viņu bargi nesodīt, lai varētu atmaksāt valstij

radītos zaudējumus. Saprot, ka iepriekšējās sodāmības viņu raksturo negatīvi, bet uzskata, ka ir jādod iespēja laboties.

Izvērtējot, kāds soda veids piemērojams apsūdzētajam, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Izvērtējot apsūdzētā

personību un viņa iepriekš izdarīto noziedzīgo nodarījumu jomu – tie arī saistīti ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu apriti, kā arī ņemot vērā to, ka par

līdzīga rakstura noziedzīgie nodarījumiem tiesa jau vairakkārt bija piemērojusi alternatīvu soda veidu – piespiedu darbu, bet apsūdzētais joprojām turpina

līdzīga rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā.

Tiesas ieskatā šāds soda veids panāks Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, tajā skaitā – sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu

un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (Krimināllikuma 46.panta trešā daļa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem daļā par noziedzīgu nodarījumu, kāds

paredzēts Krimināllikuma 221.panta pirmajā daļā, tiesa atzīst to, ka apsūdzētais savu vainu šajā apsūdzības daļā atzina pilnībā, nožēloja izdarīto, kā arī

daļēji atlīdzināja cietušajam radītos zaudējumus.

Krimināllikuma 48.pantā paredzētos atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nekonstatē.

Izvērtējot nosakāmā soda mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 221.panta pirmās daļas un 221.2panta trešās daļas

sankcijās noteiktās brīvības atņemšanas soda robežas un atzīst par spējamu brīvības atņemšanas sodu noteikt tuvāk minimālajai robežai, bet pēc

Krimināllikuma 221.panta pirmās daļas – īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā. Nosakot galīgo sodu, tiesa atzīst par iespējamu piemērot daļēju sodu

saskaitīšanas principu.

Noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ izdarījis 2019.gada 16.aprīlī, t.i., pirms Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 10.jūnija

sprieduma. Tādejādi sods /pers. A/ būtu nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu. Tomēr, kā redzams, sodāmība pēc Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 10.jūnija sprieduma tika dzēsta jau 2020.gada 16.novembrī un šajā spriedumā galīgā soda noteikšanai saskaņā

ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, nav pamata, jo saskaņā ar Krimināllikuma 63.panta devīto daļu, sodāmības dzēšana anulē visas izdarītā

noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās sekas (sk. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021.gada 11.janvāra spriedumu lietā

Nr.11355039314).

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā ieskaitāma /pers. A/ atrašanās apcietinājumā šajā lietā no 2019.gada 23.aprīļa līdz

2019.gada 21.jūnijam.

Šajā kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana. Tiesa atzīst, ka līdz sprieduma spēkā

stāšanās brīdim šis drošības līdzeklis atstājams negrozīts.

Kriminālprocesā cietušās – Latvijas Rebublikas – pārstāvis – Valsts ieņēmumu dienests pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju

20 883,20 EUR apmērā (1.sējums, lietas lapa 210-212).

Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmā daļa nosaka, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju. Saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 352.pantu tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka, kaitējuma kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona,

kura ar noziedzīgo nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko

zaudējumu, un kompensācija ir krimināltiesisko attiecību regulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Tiesa vadās no Civillikuma 1770.,1772., 1773.un 1775.pantā ietvertā tiesiskā regulējuma. No iepriekš norādītajām tiesību normām izriet, ka ar

zaudējumu ir jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums un jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa

sagaidāmās peļņas atrāvums. Zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas (..) un katrs

zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Kaitējuma kompensācijas pieteikumā norādīts, ka kaitējuma kompensācijas summa daļā par tabakas izstrādājumu glabāšanu sastāda

7724,22 EUR, bet daļā par nelikumīgiem alkoholiskajiem dzērieniem – 13 158,98 EUR. Apsūdzētais/pers. A/ kompensācijas pieteikumu daļā, kas

attiecas uz viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta pirmajā daļā, atzina par pamatotu un līdz tiesas sēdei bija jau

atlīdzinājis daļu no šīs kaitējuma kompensācijas, veicot divus maksājumus par kopējo summu 2383,20 EUR. Pamatojoties uz apsūdzētā veiktajiem

maksājumiem, tiesas sēdē cietušā pārstāvis uzturēja kaitējuma kompensāciju par summu 18 500,00 EUR.

Kaitējuma kompensācijas pieteikumā Valsts ieņēmumu dienesta pamatojis aprēķinātās kompensācijas apmēru, atsaucoties uz likuma „Par akcīzes

nodokli” un ņemot vērā eksperta atzinumā konstatēto alkoholisko dzērienu absolūtā spirta daudzumu.

Ņemot vērā to, ka /pers. A/ ir veicis neatļautas darbības ar gan ar tabakas izstrādājumiem gan alkoholiskajiem dzērieniem, tiesa atzīst, ka no

apsūdzētā ir piedzenama pieteiktā kaitējuma kompensācija 18 500,00 EUR apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punktu, procesuālie izdevumi ir summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu

glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai.

No krimināllietas materiāliem redzams, ka 2020.gada 2.janvārī procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem. Nolemts

iznīcināt /adrese/ izņemtās dažādu izmēru kannas un pudeles ar nelikumīgiem alkoholiskajiem dzērieniem. No Nodrošinājuma valsts aģentūras iesniegtā

2020.gada 25.februāra aprēķina izriet, ka izdevumi par lietisko pierādījumi pieņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu, sastāda summu 51,57 EUR.

(3.sējums, lietas lapa 171-172).

Saskaņā ar Kriminālprocesa 368.panta pirmo daļu, procesuālos izdevumus piedzen no notiesātajiem. Tiesā nav iesniegta informācija, ka uz /pers.

A/ būtu attiecināms Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtajā daļā noteiktais izņēmums, kad procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja

persona, no kuras tie ir piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga. Tādejādi tiesa atzīst, ka procesuālie izdevumi par lietisko pierādījumu glabāšanu un

iznīcināšanu ir piedzenami no /pers. A/.

Kriminālprocesā /pers. A/ mantai - automašīnai VW TRANSPORTER, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 27.maijā

uzlikts arests. Lēmumā aresta uzlikšanas pamats norādīts apstāklis, ka šī manta ir noziedzīgi iegūta, kā arī, lai nodrošinātu iespējamo mantas konfiskāciju.

(3.sējums, lietas lapa 57-60).

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta otro daļu, ja mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgajiem ienākumiem un persona nepierāda, ka

manta ir iegūta likumīgā ceļā, par noziedzīgi iegūtu mantu var atzīt arī mantu, kas pieder personai, kura izdarījusi noziegumu, kas pēc sava rakstura vērsts

uz materiāla vai citāda labuma gūšanu (1.punkts).

Kā redzams no lietas materiāliem, automašīnu VW TRANSPORTER, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, /pers. A/ iegādājies

2018.gada 28.novembrī (3.sējums, lietas lapa 60). No 2019.gada 6.jūnija VSAA izziņas par apdrošinātās personas izmaksām laika posmā no

2012.gada janvāra redzams, ka vienīgā darba vieta bijusi 2016.gadā no janvāra līdz martam SIA /Nosaukums N/ un darba ienākumi šajā periodā

norādīti 485,77 EUR apmērā (3.sējums, lietas lapa 41). Apsūdzētais liecināja, ka viņš strādājis neoficiāli, noliktavā. Tomēr no tiesas sēdē uzklausītā

liecinieka /pers. E/ liecībām izriet, ka viņš ir veicis pārbaudi šajās noliktavās un noskaidrojis, ka /pers. A/ tur nav strādājis.

Tiesa konstatē, ka automašīnas iegādes vērtība nav zināma, tomēr, ņemot vērā apstākli, ka apsūdzētajam /pers. A/ laika periodā pēc 2016.gada

marta vispār nav bijuši legāli ienākumi, automašīnas iegādei izlietoto līdzekļu legālu izcelsmi apsūdzētais nav pierādījis, tādēļ šī automašīna, pamatojoties

uz Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punktu atzīstama par noziedzīgi iegūtu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 358.panta pirmo daļu, šī manta ir

konfiscējama valsts labā.

Kriminālprocesā lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā norādīti četri CD diski. Tiesa atzīst, ka šie diski kā rakstveida pierādījumi ir glabājami

pie krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kādi paredzēti Krimināllikuma 221.2panta trešajā

daļā un 221.panta pirmajā daļā un noteikt sodu:

pēc Krimināllikuma 221.panta pirmās daļas – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem;

pēc Krimināllikuma 221.2panta trešās daļas – brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, galīgo sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos sodus

– brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, soda termiņā ieskaitīt /pers. A/ atrašanos apcietinājumā no 2019.gada 23.aprīļa līdz 2019.gada

21.jūnijam.

Drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošanu /pers. A/ – atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Arestēto mantu – automašīnu VW TRANSPORTER, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt

valsts labā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij materiālā kaitējuma kompensāciju 18 500 EUR (astoņpadsmit tūkstoši pieci simti euro, 00 centi). Noteikt

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kompensācijas piedziņu – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzlikt pienākumu iesniegt

tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 51,57 EUR (piecdesmit viens euro, 57 centi) par lietisko pierādījumu pieņemšanu,

glabāšanu un iznicināšanu. Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu piedziņu – 30 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Dokumenti, kas apstiprina procesuālo izdevumu apmaksu iesniedzami tiesā.

Lietiskos pierādījumus – 4 CD diskus – kā rakstveida pierādījumus glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Pilnais spriedums sagatavots un pieejams 2021.gada 6.maijā.

Tiesnese B.Ābele