Administrative court allows taxpayer appeal against tax authority's decision on income tax and fines.

NORAKSTS Lieta Nr. A42164605 AA43-0137-08/13

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 13.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Kanenberga, tiesneši V.Endzelis un U.Mihailova,

piedaloties pieteicējas pārstāvim zvērinātam advokātam M.K. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei Evitai Kuzmai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Smiltenes MRS” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2004.gada 10.novembra lēmuma Nr.19/30380 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 23.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Vidzemes reģionālā iestāde no 2004.gada 21.jūnija līdz 16.jūlijam veica kompleksu nodokļu auditu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Smiltenes MRS” (turpmāk

– pieteicēja) par 2003.gada janvāri – 2004.gada martu. Saskaņā ar VID Vidzemes reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas 2004.gada 16.jūlija lēmumu Nr.13.2.-16.1/9228 SIA "Smiltenes MRS" papildu nomaksai budžetā noteikti Ls 56 642,08, no tiem: pievienotās vērtības nodoklis Ls 13 829,55 (par 2003.gada novembri, decembri, 2004,gada janvāri, februāri) un soda nauda Ls 13 829,55, uzņēmumu ienākuma nodoklis Ls 14 491,49 un soda nauda Ls 14 491,49, kā arī samazināja PVN par 2004.gada martu par Ls 12,93.

[2] Nepiekrītot papildu nomaksai budžetā aprēķinātajam uzņēmuma ienākuma nodoklim par 2003.gadu Ls 14491,49 un soda naudai Ls 14491,49 un papildus aprēķinātajam pievienotās vērtības nodoklim par 2003.gada novembri Ls 13728,81 un soda naudai Ls 13728,81, SIA „Smiltenes MRS” augstāk minēto [1] lēmumu apstrīdēja VID Vidzemes reģionālās iestādes direktoram.

[3] Ar VID Vidzemes reģionālās iestādes 2004.gada 10.septembra lēmumu Nr.4.-8/11395 tika atstāts negrozīts VID Vidzemes reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas 2004.gada 16.jūlija lēmums Nr.13.2.-16.1/9228. Nepiekrītot šim lēmumam SIA „Smiltenes MRS” to apstrīdēja VID ģenerāldirektoram.

[4] Ar VID ģenerāldirektora 2004.gada 10.novembra lēmumu Nr.19/30380 tika atstāts negrozīts VID Vidzemes reģionālās iestādes 2004.gada 10.septembra lēmums Nr.4.-8/11395.

[5] 2004.gada 15.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Smiltenes MRS” pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – atbildētājs) 2004.gada 10.novembra lēmuma Nr.19/30380 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [5.1] Pieteicējas ieskatā atbildētājs, pieņemot Lēmumu, nebija ievērojis Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 81.panta ceturtajā daļā noteikto principu, proti, augstākās iestādes lēmuma pamatojumā nav norādīti argumenti attiecībā uz sūdzības iesniedzējas pamatojumu, bet bija tikai atkārtoti pārrakstīts VID Vidzemes reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas 2004.gada 16.jūlija lēmumā Nr.13.2.-16.1./9228 minētais. [5.2] Pieteicēja norādīja, ka pēc Konsultāciju līguma parakstīšanas SIA „MK Krabis” nodevis pieteicējai SIA „Damalas S” parakstītu iesniegumu #7- M/2003, kas bija adresēts VAS „Latvijas valsts meži” un kurā bija apstiprināts fakts, ka pieteicēja un SIA „Damalas S” bija vienojušās par ilgtermiņa mežistrādes līguma pārjaunojuma līguma noslēgšanu. Pieteicējai nezināmu apstākļu dēļ iesniegums tika datēts ar 2003. gada 31.oktobri, proti, ar datumu, kad pieteicējai vēl nekas nebija zināms par SIA „Damalas S” pastāvēšanu, kā arī par SIA „Damalas S” gatavību slēgt ar pieteicēju pārjaunojuma līgumu. Iespējams, ka SIA „MK Krabis” saņēma iesniegumu no SIA „Damalas S” pirms Konsultāciju līguma noslēgšanas, ievērojot starp pieteicēju un SIA „MK Krabis” notiekošās sarunas par līguma noslēgšanu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku savu saistību izpildi, kad Konsultāciju līgums būtu noslēgts.

[6] Atbildētāja paskaidrojumā Administratīvajai rajona tiesai, atsaucoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem, norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, jo: [6.1] Atbildētāja ieskatā VID tika sniedzis pietiekošus pierādījumus pieteicējai un devis nepieciešamo pamatojumu un lietderības apsvērumus apstrīdētajā administratīvajā aktā, kas ļauj apstrīdēt izrakstītajos rēķinos norādīto darījumu faktisko norisi nodokļu likumdošanas izpratnē. [6.2] Tā kā Konsultāciju līguma 2.1 punktā minētā uzņēmējsabiedrība (SIA „Damalas S”), kura piekrita slēgt ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojuma līgumu, tika atrasta pirms minētā līguma slēgšanas, SIA „Smiltenes MRS” rīcībā esošie dokumenti nepierāda darījuma fakta esamību starp SIA „Smiltenes MRS” un SIA „MK Krabis” un nav attiecināma uz SIA „Smiltenes MRS” savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanu.

[7] Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 3.oktobra spriedumu nolemts apmierināt SIA „Smiltenes MRS” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2004.gada 10.novembra lēmuma Nr.19/30380 atcelšanu par papildus aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli Ls 14491,49 un soda naudu Ls 14491,49 un pievienotās vērtības nodokli Ls 13728,81 un soda naudu Ls 13728,81, atceļot ar tā pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta 2004.gada 10.novembra lēmumu Nr.19/30380 par papildus aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli Ls 14491,49 un soda naudu Ls 14491,49 un pievienotās vērtības nodokli Ls 13728,81 un soda naudu Ls 13728,81.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [7.1] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas pirmais punkts paredz, ka tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Minētos atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas, vai - preču piegādes darījumos - pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas. [7.2] Attiecīgi, kā arī atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (sk. spriedums lietā Nr.SKA-96.,2004., 14.punkts), pirmās instances tiesa paskaidroja, ka, lai rastos tiesības izmantot priekšnodokļa atskaitījumu, personai ir jāspēj pierādīt, ka:

1) abi darījuma partneri uz darījuma veikšanas brīdi ir bijuši reģistrēti VID kā ar PVN apliekamās personas;

2) darījumos ir izmantotas attiecīgajai juridiskajai personai Valsts ieņēmumu dienestā atbilstoši izsniegtas preču pavadzīmes–rēķini;

3) grāmatvedībā iegrāmatotās preču pavadzīmes-rēķini satur visus likumā noteiktos nepieciešamos rekvizītus; 4)jānodrošina dokumenti, kas apliecina, ka persona, kura vēlas atskaitīt priekšnodokli, ir apmaksājusi šos preču pavadzīmes-rēķinus. [7.3] Tiesas ieskatā no lietas materiāliem bija redzams, ka pēc formāliem kritērijiem darījums ar SIA „MK Krabis” atbilst likuma prasībām, proti, bija noformēti un izsniegti PVN rēķini, bija veikti norēķini, kā arī bija paraksti par pakalpojumu saņemšanu. Tomēr fakts, ka dokumenti tika noformēti atbilstoši normatīvajām prasībām, ir tikai viens no pierādījumiem, kas apstiprināja darījuma esamību.

Līdz ar to tiesa konstatēja, ka tai lietā esošie pierādījumi jāvērtē to kopsakarā ar citiem pierādījumiem. Tādējādi tiesai bija jāņem vērā ne tikai formālie kritēriji, kas veido darījuma formu, bet arī darījuma dalībnieku paskaidrojumi par darījuma būtību. [7.4] Tiesa atzina, ka neguva pierādījumu tam, ka SIA „Damalas S” 2003.gada 31.oktobrī bija iesniegusi VAS „Latvijas valsts meži” iesniegumu #7- M/2003 par 2002.gada 31.maija Ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojumu. Tiesa secināja, ka no lietas materiāliem konstatējams, ka SIA „Damalas S” ar 2003.gada 31.oktobrī datēto iesniegumu #7-M/2003 par 2002.gada 31.maija Ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojumu valsts akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” apliecināja to, ka vēlas slēgt un bija gatava parakstīt iepriekšminētajam līgumam atbilstošu pārjaunojuma līgumu ar VAS „Latvijas valsts meži” un SIA „Smiltenes MRS”.

VAS „Latvijas valsts meži” savā vēstulē VID norādīja, ka SIA „Damalas S” iesniegums un ar to saistītie dokumenti Rietumvidzemes mežniecībā tika iesniegti 2003.gada 7.novembrī. Līdz ar to tiesa secināja, ka SIA „Damalas S” 2003.gada 31.oktobrī nav iesniegusi VAS „Latvijas valsts meži” iesniegumu #7-M/2003 par 2002.gada 31.maija Ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojumu, bet tas tika iesniegts VAS „Latvijas valsts meži” kopā ar pārējiem dokumentiem 2003.gada 7.novembrī. [7.5] Tiesa uzskatīja, ka SIA „Damalas S” 2003.gada 31.oktobra iesniegumā #7-M/2003 norādītais, ka SIA „Smiltenes MRS” un SIA „Damalas S” bija savstarpēji vienojušās par iespēju nodot un pārņemt saistības pret VAS „Latvijas valsts meži”, viennozīmīgi vēl nenorādīja uz to, ka šī savstarpējā vienošanās bija notikusi klātienē, bet nevis caur starpnieku (SIA „MK Krabis”).

Līdz ar to tiesa atzina, ka VID bija nepamatoti secinājis, ka Konsultāciju līguma 2.1.punktā minētie nosacījumi bija izpildīti jau pirms šī līguma noslēgšanas starp SIA „Smiltenes MRS” un SIA „MK Krabis”. [7.6] Pamatojoties uz minēto, tiesa secināja, ka attiecībā uz SIA „Smiltenes MRS” darījumu ar SIA „MK Krabis” VID administratīvajā aktā norādītais pamatojums, ka pakalpojums netika saņemts no SIA „MK Krabis”, nav apstiprinājies ar VID iesniegtajiem pierādījumiem. Tas, ka SIA „Damalas S” savā iesniegumā #7-M/2003 VAS „Latvijas valsts meži” norādījusi, ka SIA „Smiltenes MRS” un SIA „Damalas S” bija savstarpēji vienojušās par iespēju nodot un pārņemt saistības pret VAS „Latvijas valsts meži”, nevarēja būt par pamatu secinājuma izdarīšanai, ka Konsultāciju līguma 2.1.punktā minētie nosacījumi bija izpildīti jau pirms šī līguma noslēgšanas starp SIA „Smiltenes MRS” un SIA „MK Krabis”. [7.7] Līdz ar to tiesa uzskatīja, ka VID nepamatoti ierobežojis pieteicējas tiesības uz priekšnodokļa atskatīšanu par darījumu ar SIA „MK Krabis” Ls 13728,81 apmērā un VID ģenerāldirektora Lēmums par papildus aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli par 2003.gadu 14491,49 latu apmērā un soda naudu tās apmērā un papildus aprēķināto pievienotās vērtības nodokli par 2003.gada novembri 13728,81 latu apmērā un soda naudu tās apmērā ir atceļams.

[8] Par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 3.oktobra spriedumu Valsts ieņēmumu dienests iesniedzis apelācijas sūdzību, norādot, ka minētais spriedums uzskatāms par nepareizu. Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem. [8.1] Atbildētāja ieskatā tiesa nepamatoti secinājusi, ka VID nepamatoti ierobežojis SIA „Smiltenes MRS” tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par darījumu ar SIA „MK Krabis”. Attiecīgi atbildētājs norāda, ka no lietas materiāliem esot redzams, ka grāmatvedībā esošie dokumenti neapliecina darījuma faktisku esamību. [8.2] Tiesa, izskatot sūdzību, nav ņēmusi vērā VID rīcībā esošos pierādījumus un nepareizi piemērojusi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī nav piemērojusi likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 4.panta pirmās daļas, 5.panta ceturtās daļas un likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta normas.

Tiesa sprieduma motīvu daļā nav paskaidrojusi kā nonākusi pie rezultāta, ka VID ģenerāldirektora lēmums par papildu nomaksai budžetā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokli un soda naudu ir atceļams. [8.4] Atbildētājs secinājis, ka kā argumentu SIA „Smiltenes MRS” pieteikuma apmierināšanai daļā par pievienotā vērtības nodokli, pirmās instances tiesa norādījusi, ka lietā esošais SIA „Damalas S” 2003.gada 31.oktobra iesniegums VAS „Latvijas valsts meži” par SIA „Damalas S” un SIA „Smiltenes MRS” savstarpējo vienošanos par iespēju nodot un pārņemt saistības pret VAS „Latvijas valsts meži” nenorāda uz to, ka šī savstarpējā vienošanās ir notikusi klātienē, nevis caur starpnieku.

Tomēr atbildētāja ieskatā tiesa nav ņēmusi vērā, ka lietā esošais SIA „Smiltenes MRS” un SIA „MK Krabis” līgums noslēgts 2003.gada 5.novembrī, kā arī līgumā norādītais pakalpojuma pamatojums viens pret vienu atbilst SIA „Damalas S” ilgtermiņa mežistrādes līgumā norādītajam apjoma un termiņam. [8.5] Ņemot vērā augstāk minēto, atbildētājs uzskata, ka pirmās instances tiesas sprieduma motīvu daļā nav norādīti lietā konstatētie fakti, pierādījumi, nav norādīti tiesas secinājumi un argumenti, ar kuriem noraidīti vieni vai otri pierādījumi, nav tiesību normas, uz kurām tiesa pamatojusies, nav konstatēto lietas apstākļu juridiska novērtējuma, kā arī nav norādīts tiesas secinājums par pieteikuma pamatotību.

[9] Pieteicējas pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina un lūdza apmierināt pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz paskaidrojumos un apelācijas sūdzībā norādīto motīvu pamata.

Motīvu daļa

[10] Izvērtējusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums ir apmierināms.

[11] Pārsūdzētais lēmums pamatots ar to, ka pieteicējas darījums ar SIA „MK Krabis” nav saistīts ar pieteicējas saimniecisko darbību un līdz ar to pieteicējas SIA „MK Krabis” samaksātais PVN nav atskaitāms kā priekšnodoklis saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu.

[12] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 1.maijam) 10.panta pirmās daļas 1.punkts noteica, ka tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām VID reģistrētām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem ir VID reģistrētai personai. Šādu priekšnodokļa atskaitījumu persona drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas, bet preču piegādes darījumos – pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas.

Savukārt likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkts noteic, ka priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta ar PVN apliekamajai personai izrakstītajā PVN rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments vairākos spriedumos (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-472 10.punktu) ir atzinis, ka priekšnodokli no budžetā maksājamās summas apliekamā persona var atskaitīt, pastāvot šādiem priekšnoteikumiem:

1) persona ir reģistrēta VID kā ar PVN apliekamā persona;

2) tā samaksājusi nodokļa rēķinu par pakalpojumu vai saņēmusi preci un atbilstošu nodokļa rēķinu;

3) prece vai pakalpojums saņemts no citas ar PVN apliekamās personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta VID;

4) saņemtā prece vai pakalpojums tiek izmantots savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN apliekamā prece vai pakalpojums. Turklāt no likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta secināms, ka preču piegādes darījumos priekšnodokļa atskaitījumu persona drīkst veikt pēc PVN rēķina un preču saņemšanas, bet pakalpojumu sniegšanas gadījumā – pēc PVN rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas. Savukārt, ja iztrūkst kaut viens no iepriekš minētajā tiesību normā uzskaitītajiem priekšnoteikumiem, nodokļu maksātājam nerodas tiesība uz priekšnodokļa atskaitīšanu.

Tādēļ, ja tiesa konstatē, ka preci nav piegādājusi nodokļa rēķinā norādītā ar PVN apliekamā persona, tai nav nepieciešams vērtēt priekšnoteikumu esamību, piemēram, vai minēto preci ir saņēmis un tālāk izmantojis savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā arī tiesai nav jānoskaidro, kas šo preci ir piegādājis (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 6.janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-20 12.2 punktu, Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 24.janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-20 12.2 punktu). Vienlaikus apgabaltiesa atzīst, lai persona iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nepieciešama ne tikai formāla likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto priekšnosacījumu izpilde, bet arī konstatēt, vai darījums faktiski pēc tā ekonomiskā un juridiskā satura ir noticis. [13] Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta otrajai daļai pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums ir sniegts pasūtītājam un ir izrakstīts nodokļa rēķins vai atlīdzība par pakalpojumu ir saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

Savukārt minētā panta sestajā daļā noteikts, ka par nodokļa rēķiniem izmantojami dokumenti, kuri noformēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un kuros ietverta informācija par preču nosūtītāju vai pakalpojuma sniedzēju un preču vai pakalpojumu saņēmēju, par precēm un to daudzumu vai pakalpojuma veidu un apjomu, preču cenu un vērtību vai atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem, preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas laiku. Augstākās tiesas Senāts vairākkārt savos spriedumos ir norādījis, ka faktūrrēķins atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta otrajai daļai apliecina pakalpojuma sniegšanas faktu, ja tajā ir iekļauta visa minētā panta sestajā daļā norādītā informācija (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 11.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-277 13.punktu).

Tomēr, ņemot vērā faktūrrēķina privāttiesisko raksturu, pieņēmums, ka šādam rēķinam kā darījumu apliecinošam dokumentam ir ekskluzīvs un pietiekams raksturs, lai apstiprinātu pakalpojuma sniegšanas faktu, neizslēdz iespēju konkrētajā gadījumā VID to apstrīdēt, iesniedzot attiecīgus pierādījumus, kas atspēko šajā dokumentā fiksēto par pakalpojuma saņemšanu tieši no rēķinā norādītās personas (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 25.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-311 11.punktu). Ievērojot iepriekš izklāstīto, Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka svarīgi ir konstatēt, vai izsniegtais faktūrrēķins atbilst faktiski notikušajam darījumam.

Gadījumā, ja VID pamatoti apšauba, vai darījums ir faktiski noticis, personai, kas izmanto tiesības atskaitīt priekšnodokli, ir jāpierāda likumā noteikto priekšnoteikumu esamība, proti, tai jāspēj pierādīt darījuma faktu (sk. piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 12.oktobra sprieduma lietā Nr.420 8.punktu).

[14] Likuma „Par grāmatvedību” 2.pants noteic: „Uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes vai organizācijas (turpmāk – uzņēmuma) grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī, lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs, bet individuālajā uzņēmumā - īpašnieks (turpmāk - vadītājs). Vadītājam ir jānodrošina visu saimnieciskās operācijas apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu uzglabāšana.” [15] Administratīvā apgabaltiesa lietā konstatē turpmāk norādītos apstākļus. [15.1] Starp pieteicēju un SIA „MK Krabis” 2003.gada 5.novembrī noslēgts Konsultāciju līgums 1/11, kur Konsultants (SIA „MK Krabis”) apņemas sniegt Sabiedrībai (SIA „Smiltenes MRS”) konsultāciju pakalpojumus

- atrast Latvijas Republikā reģistrētu uzņēmējsabiedrību vai komercsabiedrību, kura ir līguma slēdzēja ilgtermiņa mežizstrādes līgumā par valstij piederošu meža resursu izstrādāšanu noteiktā platība, bet ne mazāk kā 7700 hektāri gadā ar līguma darbības termiņu ne mazāk kā līdz 2015.gadam un kura piekrīt slēgt ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojuma līgumu ar Sabiedrību tādā veidā, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumā minētās uzņēmējsabiedrības vai komercsabiedrības vietā iestājas Sabiedrība.

Saskaņā ar līguma 2.1.punktu Konsultants apņemas sagatavot pilnu dokumentu paketi ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojuma līguma noslēgšanai un tā apstiprināšanai nepieciešamajās valsts iestādēs un/vai valstij piederošajās uzņēmēj/komercsabiedrībās. Konsultantam konsultācijas un pakalpojumi ir jāizpilda atbilstoši ar Sabiedrību saskaņotam pakalpojumu sniegšanas laika grafikam (2.1.3.punkts) (lietas lapa 110-113). Saskaņā ar Konsultācijas līguma Nr.2 3.1.punktu līgums stājas spēkā brīdī, kad to ir parakstījuši abi līgumslēdzēji un tas paliek spēkā līdz saistību pilnīgas izpildes brīdim, ja līgumslēdzēji nevienojas citādi Konsultāciju līgumu no SIA „MK Krabis” puses parakstīja SIA „MK Krabis” prezidents M.K.. [15.2] 2003.gada 5.novembrī SIA „MK Krabis” izrakstījusi rēķinu Nr.1 par Ls 90000, tai skaitā PVN Ls 13728,81.

Sniegto pakalpojumu nosaukums – konsultāciju pakalpojumi (lietas lapa 91). [15.3] 2003.gada 25.novembrī SIA „Smiltenes MRS” sastādījusi darba pieņemšanas aktu Nr.11/03 (lietā 109.lp) par to, ka SIA „MK Krabis” ir pabeigusi konsultāciju sniegšanu laikā no 2003.gada 5.novembra līdz 25.novembrim, kā rezultātā tika sameklēta SIA „Damalas S”, kura atteicās no Ilgtermiņa mežizstrādes līguma Nr.6/2002 par labu SIA „Smiltenes MRS” un tā konsultāciju rezultātā tika noslēgts pārjaunojuma Ilgtermiņa mežizstrādes līgums Nr.1/2004 starp VAS „Latvijas valsts meži” un SIA „Smiltenes MRS”.

Darba pieņemšanas aktā Nr.11/03 ir norādīts, ka par izpildīto darbu SIA „MK Krabis” pienākas atlīdzība Ls 76 271,19+18% PVN – Ls 13 728,81, kas kopā sastāda Ls 90 000. SIA „Smiltenes MRS” iesniedz AS Unibanka Siguldas filiālē parakstītu maksājuma uzdevumu naudas līdzekļu noņemšanai no darījuma konta pēc līguma Nr.SI03-059 (lietas lapa 109). [15.4] AS Unibanka 2006.gada 26.novembra maksājuma uzdevums Nr.26 apliecina, ka tas iesniegts Siguldas filiālē 2003.gada 26.novembrī (lietas lapa 92). [15.5] Samaksu par pakalpojumu SIA „Smiltenes MRS” veica saskaņā ar 2003.gada 5.novembra noslēgto Konsultāciju līgumu 1/11 2003.gada 5.novembrī, ko apliecina maksājuma uzdevumi nr.1361 un 1362 Ls 10 000 un Ls 2000 apmērā (lietas lapa 93, 94) un 2003.gada 26.novembrī. [15.6] VAS „Latvijas Valsts meži” 2004.gada 15.aprīla vēstule Nr.192/12.2/3/1 apliecina, ka 2003.gada 7.novembrī SIA „Smiltenes MRS” iesniegums par Ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojumu un ar to saistītie dokumenti iesniegti Rietumvidzemes mežsaimniecībā (lietas lapa 120). [15.7] 2003.gada 8.decembrī starp SIA „Smiltenes MRS” un VAS „Latvijas valsts meži” noslēgts pārjaunotais ilgtermiņa mežizstrādes līgums Nr.1/2004 (lietas lapa 95-108). [15.8] 2004.gada 8.jūlijā SIA „Smiltenes MRS” direktors A.K. ir sniedzis paskaidrojumu VID sakarā ar nodokļu auditu. 2003.gada 5.novembra konsultācijas līguma mērķis bija atrast uzņēmumu, kuram ir spēkā esošs ilgtermiņa mežizstrādes līgums ar VAS „Latvijas valsts meži” un kurš vēlētos noslēgt pārjaunojuma līgumu, lai SIA „Smiltenes MRS” varētu stāties tā vietā.

Reāli jau septembrī tika panākta mutiska vienošanās ar SIA „MK Krabis” prezidentu M.K., ka viņš varētu sniegt palīdzību mežizstrādes platību meklēšanā, lai varētu noslēgt pārjaunojuma līgumu par esošo mežizstrādes līgumu, tādā veidā SIA „Smiltenes MRS” iegūtu nepieciešamās papildus mežizstrādes platības. 2003.gada oktobra beigās SIA „MK Krabis” prezidents informēja, ka SIA „Damals” ir izteikusi gatavību izskatīt priekšlikumu par pārjaunojuma līguma noslēgšanu. Pēc tam tika noslēgts konsultāciju līgums ar SIA „MK Krabis” mēs uzdevām savā vārdā rīkoties SIA „MK Krabis” M.K. personā, lai pilnībā tiktu realizēts ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojums. [15.9] Administratīvās rajona tiesas tiesas sēdē liecinieks M.K. liecināja, ka viņš ir SIA „MK Krabis” valdes priekšsēdētājs.

Sarunas ar SIA „Smiltenes MRS” par pakalpojuma sniegšanu tika vestas jau no vasaras vidus, kā arī tika slēgti līgumi, piesaistīti cilvēki, mainīti statūti, veikta meža taksācija. Konsultāciju līgums ar SIA „Smiltenes MRS” tika parakstīts tad, kad jau bija iegūti rezultāti un priekš pieteicējas atrasta SIA „Damalas S”. M.K. apliecināja, ka tad, kad tika noslēgts Konsultāciju līgums, viņam bija zināms, ka SIA „Damalas S” atteiksies no 2002.gada 31.maija Ilgtermiņa mežizstrādes līguma par labu SIA „Smiltenes MRS”, jo šis SIA „Damalas S” iesniegums VAS „Latvijas valsts meži” bija kā garants tam, ka turpmāk tiks noslēgts pārjaunojuma līgumu ar VAS „Latvijas valsts meži” un SIA „Smiltenes MRS”.

SIA „Damalas S” iesniegums #7-M/2003 bija M.K. rīcībā jau 31.oktobrī, bet Konsultāciju līgums ar SIA „Smiltenes MRS” aizņemtības dēļ tika noslēgts tikai 5.novembrī un pēc tā parakstīšanas pieteicējai tika uzrādīts SIA „Damalas S” iesniegums #7-M/2003 (lietas lapa 218-108). [15.10] 2003.gada 31.oktobra SIA „Damalas S” iesniegumā, kas adresēts VAS „Latvijas valsts meži”, ir norādīts, ka ievērojot to, ka SIA „Smiltenes MRS” un SIA „Damalas S” ir savstarpēji vienojušās par iespēju nodot un pārņemt saistības pret VAS „Latvijas valsts meži”, kas paredzētas no 2002.gada 31.maija ilgtermiņa pārjaunojuma līguma tādā veidā, ka SIA „Damalas S” vietā līgumā kā mežizstrādātājs iestājas SIA „Smiltenes MRS”.

SIA „Damalas S” apliecinājusi, ka vēlas slēgt un ir gatava parakstīt iepriekšminētajam līgumam atbilstošu pārjaunojuma līgumu ar VAS „Latvijas valsts meži” un SIA „Smiltenes MRS” (lietas lapa 119).

[16] VID pārsūdzētā lēmuma pamatojumā ir norādījis, ka 2003.gada 31.oktobrī SIA „Damalas S” iesniegusi VAS „Latvijas valsts meži” vienošanās iesniegumu #7-M/2003, kurā norādījusi, ka SIA „Smiltenes MRS” un SIA „Damalas S” ir savstarpēji vienojušās par iespēju nodot un pārņemt saistības pret VAS „Latvijas valsts meži”, kas paredzētas 2002.gada 31.maija ilgtermiņa pārjaunojuma līgumā, kā rezultātā SIA „Damalas S” vietā līgumā kā mežizstrādātājs iestājas SIA „Smiltenes MRS”. SIA „Damalas S” apliecinājusi, ka vēlas slēgt pārjaunojuma līgumu ar VAS „Latvijas valsts meži” un SIA „Smiltenes MRS”. No tā VID secinājis, ka Konsultāciju līguma 2.1.punktā minētie nosacījumi ir izpildīti jau pirms šī līguma noslēgšanas starp SIA „Smiltenes MRS” un SIA „MK Krabis”, jo SIA „Damalas S” 2003.gada 31.oktobra iesniegumā VAS „Latvijas valsts meži” apliecinājusi, ka savstarpēji vienojusies ar SIA „Smiltenes MRS” par saistību nodošanu un pārjaunojuma līguma noslēgšanu. Tā kā 2003.gada 5.novembra Konsultācijas līguma 2.1.punktā minētā uzņēmējsabiedrība, kura piekrita slēgt ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojuma līgumu, ir atrasta pirms minētā līguma slēgšanas, tad VID uzskatīja, ka SIA „Smiltenes MRS” rīcībā esošie dokumenti nepierāda darījuma fakta esamību starp SIA „Smiltenes MRS” un SIA „MK Krabis”.

[17] Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu „līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību”. Atbilstoši Civillikuma 1512.pantam pie katra saistību līguma būtības pieder vienas puses apsolījums un tā pieņemšanas no abām pusēm. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1513.pantu vienpusējs apsolījums, kuru vēl nav pieņēmusi otra puse, nenodibina nekādu saistību. No minēto normu satura izriet, ka jebkuram līgumam, lai tas būtu saistošs un radītu tiesiskas sekas, ir jābūt divu darījumu dalībnieku saskanīga gribas izpauduma rezultātam, vienas personas gribas izpaudums līgumisku attiecību nenodibina. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka 2003.gada 31.oktobra SIA „Damalas S” iesniegums VAS „Latvijas valsts meži” ir vienpusējs gribas izpaudums, par kura pieņemšanu līdz 2003.gada 5.novembrim, kad tika noslēgts Konsultācijas līgums, no SIA „Smiltenes MRS” puses audita materiālos nav nekādu pierādījumu, un atbilstoši iepriekš norādītajām Civillikuma normām šis iesniegums neapliecina līgumisku attiecību pastāvēšanu un/vai nodibināšanu starp pieteicēju un SIA „Damalas S”.

[18] Tiesa negūst pierādījumu tam, ka SIA „Damalas S” 2003.gada 31.oktobrī ir iesniegusi VAS „Latvijas valsts meži” iesniegumu #7-M/2003 par 2002.gada 31.maija Ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojumu. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā SIA „Damalas S” 2003.gada 31.oktobra iesniegums #7-M/2003 VAS „Latvijas valsts meži” par 2002.gada 31.maija Ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojumu apliecina to, ka SIA „Damalas S” vēlas slēgt un ir gatava parakstīt iepriekšminētajam līgumam atbilstošu pārjaunojuma līgumu ar VAS „Latvijas valsts meži” un SIA „Smiltenes MRS” (lietas lapa 119).

Pieteicēja sūdzībā VID (lietas lapa 63) ir norādījusi, ka 2003.gada 5.novembrī pēc Konsultāciju līguma noslēgšanas Konsultants (SIA „MK Krabis) uzrādīja pieteicējai SIA „Damalas S” parakstītu dokumentu, kas apliecināja SIA „Damalas S” gatavību slēgt ar SIA „Smiltenes MRS” pārjaunojuma līgumu un ņemot vērā šo apstākli SIA „Smiltenes MRS” 2003.gada 5.novembrī parakstīja Konsultanta sastādīto iesniegumu VAS „Latvijas valsts meži” ar lūgumu izskatīt iespēju noslēgt ar SIA „Smiltenes MRS” ilgtermiņa mežistrādes līgumu.

Liecinieks SIA „MK Krabis” prezidents M.K. tiesas sēdē apliecināja, ka SIA „Damalas S” 2003.gada 31.oktobra iesniegumu #7-M/2003 viņš uzrādīja pieteicējai tikai pēc tam, kad tika noslēgs Konsultāciju līgums. Turklāt liecinieks norādīja, ka SIA „Damalas S” iesniegums VAS „Latvijas valsts meži” bija kā garants tam, ka turpmāk tiks noslēgts pārjaunojuma līgums ar VAS „Latvijas valsts meži” un SIA „Smiltenes MRS”. Bez tam no VAS „Latvijas valsts meži” 2004.gada 15.aprīļa vēstules VID izriet, ka SIA „Smiltenes MRS” ir iesniegusi iesniegumu un ar to saistītos dokumentus Rietumvidzemes mežniecībā 2003.gada 7.novembrī.

Līdz ar to ir secināms, ka SIA „Damalas S” 2003.gada 31.oktobrī nav iesniegusi VAS „Latvijas valsts meži” iesniegumu #7-M/2003 par 2002.gada 31.maija Ilgtermiņa mežizstrādes līguma pārjaunojumu, bet tas tika iesniegts VAS „Latvijas valsts meži” kopā ar pārējiem dokumentiem 2003.gada 7.novembrī, proti, pēc Konsultācijas līguma noslēgšanas. VID pārsūdzētajā lēmumā ir norādījusi, ka SIA „Smiltenes MRS” saskaņā ar Konsultācijas līgumu nav uzrādījusi SIA „MK Krabis” sagatavotu dokumentu paketi ilgtermiņa mežistrādes līguma pārjaunojuma līguma noslēgšanai, kā arī nav uzrādījusi konsultāciju un pakalpojumu sniegšanas laika grafiku.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja un SIA „Damalas S” parakstīja pārjaunojuma līgumu par ilgtermiņa mežizstrādes saistību pārņemšanu. Pārjaunojuma līguma dokumentu sagatavoja SIA „MK Krabis” un dokumentā bija paredzēts, ka to parakstīs SIA „Smiltenes MRS”, SIA „Damalas S” un VAS „Latvijas valsts meži”. VAS „Latvijas valsts meži”, izskatot pieteicēja iesniegto pieteikumu, norādīja, ka pārjaunojuma līguma slēgšana notiks, nevis parakstot trīspusēju dokumentu, bet VAS „Latvijas valsts meži” izbeidzot līgumattiecības ar SIA „Damalas S” un noslēdzot to vietā atsevišķā dokumentā ietvertu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu ar SIA „Smiltenes MRS”.

Tādējādi SIA „MK Krabis” sagatavoto pārjaunojuma līguma dokumentu parakstīja SIA „Smiltenes MRS” un SIA „Damalas S”. Minētais pārjaunojuma līguma oriģināls tika iesniegts VID Vidzemes reģionālajā iestādē. Pamatojoties uz 2003.gada 14.novembrī rakstveidā nostiprināto vienošanos par saistību pārjaunojumu, 2004.gada 14.novembrī, SIA „Smiltenes MRS” vienīgais dalībnieks, pieņēma lēmumu par SIA „Smiltenes MRS” statūtu grozīšanu, atspoguļojot tajos saistību pāņemšanu attiecībā uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu.

No VID Vidzemes reģionālās iestādes 2004.gada 10.septembra lēmuma izriet, ka pieteicēja atbildētājam ir iesniegusi 2004.gada 14.novembra trīspusēju pārjaunojuma līgumu par ilgtermiņa mežizstrādes saistību pārņemšanu. Minēto līgumu ir parakstījušas SIA „Smiltenes MRS” un SIA „Damalas S”, bet nav parakstījusi VAS „Latvijas valsts meži”. VID ir atzinis, ka līgums nesniedz skaidru priekšstatu pēc būtības, līdz ar to nav izmantojams darījuma fakta apliecinājumam, jo SIA „Smiltenes MRS” nav uzrādījusi par pārjaunojuma līguma slēgšanu rakstisku pamatojumu, kas motivētu VAS „Latvijas valsts meži” pārjaunojuma līguma parakstīšanu, kā arī nav iespējams konstatēt pēc kāda ilgtermiņa mežizstrādes līguma ir veikts pārjaunojuma līgums, jo līguma 1.punktā ir minēts, ka VAS „Latvijas valsts meži” un SIA „Damalas S” pārjauno 2002.gada 31.maijā noslēgto ilgtermiņa mežizstrādes līgumu un 2.punktā noteikts, ka pārjaunojumam stājoties spēkā, SIA „Smiltenes MRS” pārņem visas saistības no 2003.gada 31.maijā noslēgtā ilgtermiņa mežizstrādes līguma.

VID secinājis, ka no iepriekš minētā nav iespējams konstatēt, pēc kāda ilgtermiņa mežizstrādes līguma ir veikts pārjaunojuma līgums. Izvērtējot iepriekš norādīto VID pamatojumu, apgabaltiesa atzīst to par nekorektu, jo, kā izriet no lietas materiāliem, proti, pieteicējas sūdzības VID, ka starp VAS „Latvijas valsts meži” un SIA „Damalas S” ir pastāvējis viens savstarpējs ilgtermiņa mežizstrādes līgums, kā arī no VAS „Latvijas valsts meži” vēstules neizriet, ka 2002.gada 31.maijā starp VAS „Latvijas valsts meži” un SIA „Damalas S” būtu slēgti vairāki ilgtermiņa mežizstrādes līgumi.

VAS „Latvijas valsts meži” vēstule apstiprina, ka SIA „Smiltenes MRS” pārņem SIA „Damalas S” visas saistības un tiesības pret VAS „Latvijas valsts meži”, kas SIA „Damalas S” radušās, pamatojoties uz 2002.gada 31.maijā noslēgtā ilgtermiņa mežizstrādes līguma. Savukārt attiecībā uz atbildētāja norādīto, ka SIA „Smiltenes MRS” nav uzrādījusi par pārjaunojuma līguma slēgšanu rakstisku pamatojumu, kas motivētu VAS „Latvijas valsts meži” pārjaunojuma līguma parakstīšanu, apgabaltiesa norāda, ka neviena tiesību norma neparedz personai lūgt rakstveidā, motivējot savu lūgumu, līguma slēdzēja pusi parakstīt līgumu.

Turklāt kā izriet no pieteicējas pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē, VAS „Latvijas valsts meži” piedāvājums slēgt trīspusēju līgumu tika piedāvāts mutiski, uz ko pieteicējai tika paskaidrots, ka pārjaunojuma līguma slēgšana notiks, nevis parakstot trīspusēju dokumentu, bet VAS „Latvijas valsts meži” izbeidzot līgumattiecības ar SIA „Damalas S” un noslēdzot to vietā ilgtermiņa mežizstrādes līgumu ar SIA „Smiltenes MRS”. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka SIA „Damalas S” 2003.gada 31.oktobra iesniegumā #7-M/2003 norādītais, ka SIA „Smiltenes MRS” un SIA „Damalas S” ir savstarpēji vienojušās par iespēju nodot un pārņemt saistības pret VAS „Latvijas valsts meži” nepierāda, ka šī savstarpējā vienošanās ir notikusi bez starpnieka SIA „MK Krabis”.

Līdz ar to apgabaltiesa atzīst, ka VID ir nepamatoti secinājis, ka Konsultāciju līguma 2.1.punktā minētie nosacījumi bija izpildīti jau pirms šī līguma noslēgšanas starp SIA „Smiltenes MRS” un SIA „MK Krabis”.

[15] Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa secina, ka attiecībā uz SIA „Smiltenes MRS” darījumu ar SIA „MK Krabis” VID administratīvajā aktā norādītais pamatojums, ka pakalpojums nav saņemts no SIA „MK Krabis”, nav apstiprinājies ar VID iesniegtajiem pierādījumiem. Tas, ka SIA „Damalas S” savā iesniegumā #7-M/2003 VAS „Latvijas valsts meži” norādījusi, ka SIA „Smiltenes MRS” un SIA „Damalas S” ir savstarpēji vienojušās par iespēju nodot un pārņemt saistības pret VAS „Latvijas valsts meži”, nevar būt par pamatu secinājumam, ka Konsultāciju līguma 2.1.punktā minētie nosacījumi bija izpildīti jau pirms šī līguma noslēgšanas starp SIA „Smiltenes MRS” un SIA „MK Krabis”.

[16] Līdz ar to apgabaltiesa uzskata, ka VID nepamatoti ierobežojis pieteicējas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par darījumu ar SIA „MK Krabis” Ls 13728,81 apmērā un noteicis soda naudu Ls 13728,81 apmērā.

[17] Līdz ar to Vidzemes reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļa nepamatoti veica korekcijas pieteicēja 2003.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, samazinot pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas Ls 76271 par konsultācijas pakalpojumiem, kurus SIA „MK Krabis” nav sniedzis. Tādējādi nepamatoti uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā tika palielināts apliekamais ienākums par Ls 76271 un nepamatoti SIA „Smiltenes MRS” par 2003.gadu papildus aprēķināts uzņēmuma ienākuma nodoklis Ls 14 491,49 (76 271x19%) Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājs saskaņā ar likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 26.panta pirmo daļu un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo daļu nepamatoti noteica samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā, proti, atbildētājs nepamatoti SIA „Smiltenes MRS” papildus nomaksai budžetā noteica uzņēmuma ienākuma nodokli par 2003.gadu Ls 14491,49 un soda naudu Ls 14491,49 apmērā.

[18] Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts ieņēmumu dienesta 2004.gada 10.novembra lēmums Nr.19/30380 par papildus aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli Ls 14491,49 un soda naudu Ls 14491,49 un pievienotās vērtības nodokli Ls 13728,81 un soda naudu Ls 13728,81, ir atceļams.

[19] Ievērojot APL 126.panta pirmajā daļā noteikto, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu, un to, ka saskaņā ar minētā likuma 34.panta pirmo daļu atbildētājs tiesā konkrētajā lietā ir Latvijas Republika, apgabaltiesa atzīst, ka SIA „Smiltenes MRS” piespriežama samaksātā valsts nodeva Ls 10 par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Smiltenes MRS” pieteikumu apmierināt. Atcelt ar tā pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta 2004.gada 10.novembra lēmumu Nr.19/30380 par papildus aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli Ls 14491,49 un soda naudu Ls 14491,49 un pievienotās vērtības nodokli Ls 13728,81 un soda naudu Ls 13728,81. Uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību SIA „Smiltenes MRS” samaksāto valsts nodevu 10 (desmit) latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Kanenberga

Tiesneši (paraksts) V.Endzelis

(paraksts) U.Mihailova

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Kanenberga Rīga, 2008.gada 13.jūnijā