Court fully allows landlord's claim for unpaid maintenance fees and damages against tenant in Latvia.

Civillieta Nr.C68314617

Arhīva Nr.C-3146-17/1

A I ZM U G U R I S K S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 12.jūlijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

tiesnese O.Blūmfelde

ar tiesas sēdes sekretāru A.Vītoliņu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda un nokavējuma procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 7.februārī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu, likuma

„Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma 1587., 1753., 1756., 1759., 1770., 1771., 1773., 1775., 1779. un

1786..pantu, cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda un nokavējuma procentu piedziņu.

[1.1] Prasībā norādīts, ka atbildētājam, pamatojoties uz 2007.gada 16.jūlija pirkuma līgumu pieder dzīvokļa īpašums /adrese/. Prasītājs un

atbildētājs 2009.gada 21.janvārī noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un pārvaldīšanas līgumu (turpmāk – līgums). Līguma 3.6.punktā puses

vienojušās, ka atbildētājs par maksājumu kavējumu maksā 0,15% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Atbildētājs savlaicīgi nav norēķinājies par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies parāds.

Parāds radies no 2015.gada marta, jo atbildētājs maksā neregulāri un nepilnā apmērā.

[1.2] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem par laiku no 2015.gada marta līdz 2017.gada janvārim 1 382,54 euro, nokavējuma procentus par laiku no 2015.gada jūlija līdz

2016.gada decembrim 512,75 euro un tiesāšanas izdevums, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt 6% par laiku līdz sprieduma izpildei, norādot, ka

nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 21 panta noteikumiem, atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi 2017.gada 17.februārī nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu. Noteiktajā termiņā, ne arī līdz civillietas izskatīšanas dienai

atbildētājs paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā.

[3] 2017.gada 25.maijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts prasītāja paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasības pieteikumam pievienots

pēdējais rēķins par summu 99,60 euro, kas nav ietverts piedzenamās summas aprēķinā, tādējādi, saskaitot parāda summu 1795,69 euro un 99,60 euro,

veidojas prasības summa 1895,29 euro. Savukārt procentu aprēķins sakrīt ar 2017.gada 18.janvāra rēķinā norādīto un piedzenamās summas aprēķinu,

t.i. 512,75 euro.

[4] Prasītāja pārstāvis un atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradušies.

2017.gada 17.maijā pusēm paziņots par lietas izskatīšanu, nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā paziņojumu par lēmuma nosūtīšanu un tiesas pavēsti uz

prasītāja juridisko adresi un atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Prasītāja pārstāvis lūdzis lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes tiesas sēdē, norādot, ka

prasību uztur.

Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka prasītājam un atbildētājam ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tā

kā tiesas rīcībā nav informācijas par atbildētāja neierašanās iemesliem un tiesā nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu, nekonstatējot

Civilprocesa likuma 209.panta vai 210.pantā noteiktos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa nolēma lietu izskatīt bez prasītāja un atbildētāja

klātbūtnes tiesas sēdē.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu, gadījumā, ja atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies

pēc tiesas uzaicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa taisa lietā aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmā daļa noteic, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem

noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan,

atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa

likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[4] Atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteikts, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Tādējādi prasītājam prasījuma tiesības radušās uz Dzīvokļa īpašuma likuma pamata. Turklāt, prasītāja tiesības prasīt no atbildētāja saistību izpildi

izriet arī no lietas materiāliem pievienotā 2009.gada 21.janvāra Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma.

Lietas materiāliem pievienotā zemesgrāmatas izdruka apstiprina, ka atbildētājam dzīvokļa īpašuma /adrese/, īpašuma tiesības Rīgas pilsētas

zemesgrāmatu nodalījumā Nr.22840 24, kadastra numurs /numurs A/, nostiprinātas 2007.gada 7.novembrī pamatojoties uz 2007.gada 16.jūlija pirkuma

līgumu (lietas 15.lapa).

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt šā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata

noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka

2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta

2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Tādējādi atbildētājam kā dzīvokļa /adrese A/, īpašniekam uz likuma un līguma pamata ir pienākums norēķināties par saņemtajiem ar dzīvokļa

lietošanu saistītajiem pakalpojumiem (komunālajiem) pakalpojumiem un mājas apsaimniekošanas izdevumiem.

Prasības pieteikumam pievienotais 2009.gada 21.janvāra Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums apstiprina, ka prasītājs un

atbildētājs nodibinājuši tiesiskās attiecības, uz kuru pamata atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam radies pienākums maksāt par mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem, ne tikai uz likuma, bet arī līguma pamata.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu. Tiesa atzīst, ka pušu noslēgtais dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgums atbilst Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma būtiskajām sastāvdaļām. Līgums nav apstrīdēts un līdz ar to, kā

spēkā esošs tas ir saistošām abām līgumslēdzējām pusēm.

Saskaņā ar līguma 3.1.punktu atbildētājam ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem līdz rēķinā norādītajam datumam.

Atbilstoši līguma 3.2.punkta noteikumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa noteikta saskaņā ar noteiktajiem tarifiem, bet, ja

tādu nav, saskaņā ar prasītāja izsniegto aprēķinu.

Lietas materiāliem pievienotais prasības summas aprēķins un 2017.gada janvāra rēķins Nr.22414518/01991 apliecina, ka atbildētāja komunālo

maksājumu un apsaimniekošanas izdevumu parāds 2017.gada 18.janvārī bija 1382,54 euro (99,60 euro + 1282,94 euro = 1382,54 euro).

Atbildētājs tiesai nav iesniedzis ziņas par faktiem, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja apgalvojumu, ka atbildētājam bija nodrošināta iespēja saņemt

ar dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos pakalpojumus, kā arī ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt veiktā aprēķina atbilstību faktiski sniegtajiem

un saņemtajiem pakalpojumiem. Turklāt atbildētājs nav iesniedzis arī tādas ziņas, kas dotu pamatu atzīt, ka parāda aprēķins būtu veikts neatbilstoši

sniegto pakalpojumu kvalitātei. Tādējādi prasība daļā par ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu maksājumu un mājas apsaimniekošanas izdevumu

parāda piedziņu par laiku no 2015.gada 1.marta līdz 2017.gada 1.janvārim 1382,54 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

[5] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus par laiku no 2015.gada 1.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim 512,75 euro

atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

2009.gada 21.janvāra Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.6.punktā noteikts, ka maksas par dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājami nokavējuma procenti 0,15% apmērā

no kopējās parāda summas.

Civillikuma 1838.pants nosaka tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus, kas liktu

apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus vai ka būtu veicis parāda samaksu pilnībā vai lielākā apmērā kā to norādījis prasītājs.

Tādejādi tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par laiku no 2015.gada 1.marta līdz 2017.gada 1.janvārim 1382,54 euro un nokavējuma

procentus par laiku no 2015.gada 1.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim 512,75 euro, kopā 1895,29 euro.

[6] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmās un ceturtās daļas

noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas

tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 1382,54 euro.

Ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”

apakšpunkta prasībām, valsts nodeva 284,29 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā 288,99 euro.

Ņemot vērā to, ka lietas izskatīšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 7,80 euro, (lietas 2.lapa), no kuriem prasītājs ir samaksājis

4,70 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42. pantam, no prasītāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,10 euro

apmērā (7,80 – 4,70 = 3,10 euro).

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tādejādi, tiesa nosaka atbildētājai 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 195., 204.1, 250.25 panta, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā parādu par

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par laiku no 2015.gada 1.marta līdz 2017.gada

1.janvārim 1 382,54 euro, nokavējuma procentus par laiku no 2015.gada 1.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim 512,75 euro un tiesas izdevumus

288,99 euro, kopā 2 184,28 euro (divi tūkstoši viens simts astoņdesmit četri euro 28 centi).

Samaksa izdarāma uz prasītāja AS Citadele banka norēķinu kontu Nr.LV83 PARX 0013 0443 8001 9.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus – 6%

gadā, no nesamaksātās pamatparāda summas 1 382,54 euro, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,10 euro (trīs euro un 10 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C68314617.

/pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu piedziņu valsts labā.

/pers. A/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto maksājumu samaksu apstiprinošs dokuments

nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā /adrese/.kabinetā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei

zvērinātam tiesu izpildītājam.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

/pers. A/ 20 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu

un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sagatavots 2017.gada 12.jūlijā.

Tiesnese (personiskais paraksts) O.Blūmfelde