Court convicts driver for drunk driving, imposes prison term, fine, license revocation, and costs.

Lietas Nr. 128036316

Lietas arhīva Nr. 1-0011-17/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 8.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Miltiņa

ar tiesas sēdes sekretāru S.Renerti,

piedaloties /pers. A/ un viņas pārstāvja un aizstāvja uz pilnvaras pamata /pers. X/, Valsts policijas pilnvarotajai pārstāvei Karīnai Sruoģei

atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kurā kā pārkāpēja norādīta /pers. A/, personas kods /personas kods/,

k o ns t a t ē ja :

2016.gada 27.augustā VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 1.rotas

inspektors Armands Podiņš sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 233305 par to, ka 2016.gada 27.augustā plkst.04:35, Rīgā, /pers. A/

vadīja automašīnu BMW X5, ar reģistrācijas numuru /numurs/, pa Daugavgrīvas ielu, no Krišjāņa Valdemāra ielas puses Mārtiņa ielas virzienā, atrodoties

alkoholisko dzērienu iespaidā ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā 1,9412 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Ekspertīze

veikta ar AlcoQuant 6020 Nr.A102877, kurš verificēts līdz 2016.gada 27.oktobrim.

Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas par transportlīdzekļa vadīšanu,

ja izelpotā gaisā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

/pers. A/ izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi, kā arī izsniegts

protokola eksemplārs, par ko pārkāpēja parakstījusies protokolā.

Tiesas sēdē Iestādes pārstāve Karīna Sruoģe tiesai paskaidroja, ka ar lietas materiāliem /pers. A/ vaina ir pierādīta pilnībā, fakti ir fiksēti

atbilstoši notikušajam un atbilstoši likumam noformēti administratīvā pārkāpuma protokolā. Iestāde vēlas, lai tiesa pieņem objektīvu lēmumu un /pers. A/

sauc pie administratīvās atbildības.

Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzina, noliedza, ka atradusies tik stiprā alkohola ietekmē, kā norādīts

protokolā, jo izdzērusi vakara gaitā ne vairāk kā divas glāzes vīna. Bez tam, ceļu satiksmes inspektors pieprasījis no viņas kukuli divu tūkstošu euro

apmērā, kā arī acīmredzami viltojis viņas parakstus kā protokolā, tā arī veicot alkohola testu. Apgalvoja, ka lietā esošie paraksti nav viņas un lūdza

noteikt parakstu grafoloģisko ekspertīzi.

Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, uzklausot /pers. A/, viņas pārstāvja /pers.X/ paskaidrojumus, liecinieku liecības, tiesa

uzskata, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149.15 panta ceturtajā daļā, pilnībā pierādīta

ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 243. 1pantam pierādījumus konstatē ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, personu

liecībām, eksperta atzinumu, kompetentās institūcijas atzinumu, dokumentiem, kas satur ziņas par faktiem rakstveidā vai citā formā, elektroniskiem

pierādījumiem un procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātām ziņām par faktiem.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem,

izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no

pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Turklāt saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta piekto un

sesto daļu tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā. Tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Tiesnese administratīvajā lietā konstatē sekojošus pierādījumus un lietas faktiskos apstākļus:

Liecinieks/pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka ir ceļu policists. 2016.gada 27.augustā ap plkst.4.30 kopā ar kolēģiem /pers. H/ un /pers. I/ atradās

Statoilā Muitas ielā. Automašīna BMW X5 nogrieza ceļu taksometram, tas viņai uztaurēja Citadeles un Muitas ielas krustojumā. Nolēma sekot mašīnai.

Varēja manīt, ka automašīna, iespējams, tiek vadīta alkohola reibumā, jo vadīšana nebija stabila, automašīna brauca līkločiem, pa viduslīniju. Apturēja

automašīnu. Pieejot klāt, redzēja, ka automašīnu vadīja /pers. A/, varēja redzēt, ka viņa ir alkohola reibumā. /pers. A/ apgalvoja, ka nav alkohola

reibumā, jo izdzērusi tikai vienu vīna glāzi. Veica mērījumus ar alkometru un apstiprinājās, ka viņa ir alkohola reibumā. /pers. a/, par ko tiek sastādīts

protokols un viņa to parakstīja. Visus parakstus veica /pers. A/ viņa klātbūtnē. Policijas rīcībā ir aizturēšanas video, kurā ir redzams, kā tiek apturēta

/pers. A/ vadītā automašīna. /pers. A/ neaizveda alkohola ekspertīzes veikšanai, jo viņa šādu lūgumu nepieteica un viņai nebija iebildumu pret alkometra

lietošanu. Alkometram bija veikta atkārtota verifikācija.

Liecinieks/pers. M/ tiesas sēdē liecināja, ka 2016.gada 27.augustā ceļu policijas ekipāžas sastāvā bija Statoilā pie prezidenta pils. Ievēroja

automašīnu, kas signalizēja, jo nedeva ceļu citai automašīnai. Viņi automašīnu apturēja, pie vadītājas devās viņa kolēģis /pers. N/. Viņš sastādīja

protokolu vēl vienas automašīnas vadītājam, kurš arī atradās alkohola reibumā. No attāluma redzēja, ka /pers. A/ uzvedas neadekvāti: spārdīja ar kājām

savu automašīnu, gūlās zālē, lai gan pretestību pret policiju neizrādīja.

Liecinieks/pers. O/ tiesas sēdē liecināja, ka 2016.gada 27.augustā ceļu policijas ekipāžas sastāvā kā stažieris bija Statoilā pie prezidenta pils.

Ievēroja tumšu mašīnu, kas nogrieza ceļu taksometra vadītājam un aizbrauca tālāk uz Vanšu tiltu. Nesaprata, kāpēc šāda situācija izveidojās, tāpēc

nolēmuši sekot mašīnai. Uzbraucot uz Vanšu tilta, redzēja, ka mašīna brauc nestabili. Ar skaļruni lika apstāties, tikai uz Daugavgrīvas ielas mašīna

samazināja ātrumu un apstājās. Pie stūres bija kā pēc dokumentiem noskaidroja /pers. A/. /pers. P/ veica alkohola mērījumu. Pēc pirmā mērījuma sākās

histērija, /pers. A/ apgalvoja, ka tā nevar būt, viņa nav dzērusi tik daudz. Sākumā apgalvoja, ka izdzēra vienu vai divas vīna glāzes, bet pēc tam versijas

mainījās. Pats redzēja, ka /pers. A/ ir manāmā alkohola reibumā, lai kā arī viņa centās apgalvot, ka viņai viss ir kārtībā. Alkohola pārbaudes tika veiktas

labprātīgi. Lūgumu braukt uz ekspertīzi /pers. A/ neizteica.

Ar 2016.gada 27.augustā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 233305 apstiprinās, ka /pers. A/ vadīja automašīnu BMW X5, ar

reģistrācijas numuru /TL numurs/, pa Daugavgrīvas ielu, virzienā no Krišjāņa Valdemāra ielas puses Mārtiņa ielas virzienā, atrodoties alkoholisko

dzērienu iespaidā (lietas lapa 2).

Ar 2016.gada 27.augusta Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB345650 apstiprinās, ka /pers. A/ izelpā plkst.05.12 un 05.29.tika

konstatētas 2,1528 un 1,9412 promiles alkohola - protokolam pievienotas mēraparāta nolasījumu izdrukas (lietas lapas 5-6).

SIA „KJ SERVISS” atkārtotās verificēšanas sertifikātā Nr.A-7154V16 norādīts, ka alkometra AlcoQant 6020 Nr.A102877 verificēšanas un

sertifikāta izsniegšanas datums ir 2016.gada 27.aprīlī, sertifikāts derīgs līdz 2016.gada 27.oktobrim (lietas lapa 7).

Ceļu policijas jaunākā inspektora Armanda Podiņa ziņojumā norādīts, ka 2016.gada 27.augustā, strādājot kopā ar jaunākajiem inspektoriem

G.Ivanovu un /pers. H/ plkst.4:35 brauca pa Vanšu tiltu. Tika apturēts transportlīdzeklis BMW X5, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.

Sasveicinoties ar vadītāju, bija redzams, ka vadītāja atradās alkoholisko dzērienu iespaidā. /pers. A/ tika veikta alkohola koncentrācijas pārbaude,

konstatējot minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,9412 promiles (lietas lapa 4).

No veiktajiem Ceļu policijas videoierakstiem redzams, ka 2016.gada 27.augustā plkst.4.34 ceļu policijas automašīna uzsāk sekošanu automašīnai

BMW X5, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Automašīna BMW X5 pāri Vanšu tiltam nebrauc pa taisnu trajektoriju. Plkst.04.36

policijas automašīna ar ieslēgtām bākugunīm tuvojas un aptur automašīnu BMW X5. Plkst.4.37 ceļu policijas darbinieks /pers. N/ pieiet pie automašīnas

vadītāja pusē un uzsāk sarunu.

Latvijas APK 149. 15 panta ceturtajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotajā gaisā konstatētā

alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

Tiesa uzskata, ka lietā ir pierādīts, ka /pers. A/ 2016.gada 27.augusta plkst.04:35 Rīgā, vadīja automašīnu BMW X5, ar reģistrācijas numuru /TL

numurs/, pa Daugavgrīvas ielu, virzienā no Krišjāņa Valdemāra ielas puses Mārtiņa ielas virzienā, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā ar minimālo

alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā 1,9412 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Ekspertīze veikta ar AlcoQuant 6020 Nr.A102877,

kurš verificēts līdz 2016.gada 27.oktobrim.

/pers. A/ apstrīd konstatētā alkohola koncentrāciju asinīs, uz transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola savu vārdu, uzvārdu un parakstu, tāpat

apstrīd savu parakstu uz alkometra izdrukas, norādot, ka tie nav viņas pašrocīgi rakstīti.

Tiesa uzskata, ka pārkāpējas sniegtie pretrunīgie paskaidrojumi ir viņas izraudzītā aizstāvības pozīcija nolūkā izvairīties no atbildības par izdarīto

administratīvo pārkāpumu. Tiesa uzskata, ka paskaidrojumi ir pretrunā ar citiem lietas izskatīšanas laikā iegūtajiem un pārbaudītajiem pierādījumiem – ar

liecinieka /pers. N/, /pers. I/ un /pers. H/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, transportlīdzekļa vadītāja

pārbaudes protokolu un policijas darbinieka ziņojumu, kā arī iesniegtajiem videoierakstiem.

Tiesa nekonstatēja iemeslus, kuru dēļ liecinieki būtu ieinteresēti sniegt nepatiesas liecības vai ir ieinteresēti lietas iznākumā, kas nelabvēlīgs

pārkāpējai. Liecinieki/pers. G/, /pers. I/ un /pers. H/ liecināja, ka 2016.gada 27.augustā automašīnu BMW X5 VR24 vadīja /pers. A/, pēc automašīnas

apstādināšanas redzēja, ka vadītāja bija iereibusi, ko apstiprināja ar alkometru veiktie mērījumi.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta 11.daļu ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību

regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt

administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Tiesas sēdē, nopratinot policijas darbiniekus liecinieku statusā, tiesai neradās šaubas par policijas darbinieku kompetenci, lietā netika konstatēti

apstākļi, kas norādītu uz liecinieku nolūku nepatiesi apvainot pie administratīvās atbildības saucamo personu, nepatiesi norādot uz viņas vainu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Par pārkāpējas cinismu un tiesisko nihilismu liecina viņas paskaidrojumi un centieni novilcināt lietas izskatīšanu.

Tiesa atzīst, ka gan administratīvā pārkāpuma protokols, gan citi lietā esošie pierādījumi sastādīti pamatojoties uz ziņām par faktiem, ko policijas

darbinieki ieguva, pildot savus tiešos darba pienākumus.

Tiesa ņem vērā praksē izteiktās atziņas, proti, to, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu

sastādītiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus,

kas to apstiprina. Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā fiksētas ziņas par izdarīto pārkāpumu un kuram ir pierādījuma nozīme lietā.

(Zemgales apgabaltiesas 03.06.2013. spriedums lietā Nr.116008413)

Senāta praksē ir atzīts, ka tiesai ir jātulko šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt

pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. (13.11.2008. sprieduma lietā Nr.SKA-493/2008)

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās

atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Tiesa ir nonākusi pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesai nav radušās objektīvas šaubas par administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas faktu un tā izdarīšanas apstākļiem. Novērtējot minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

kas paredzēts Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā. Administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi.

Tiesa netic /pers. A/ apgalvojumiem, ka policijas darbinieks centies no viņas izspiest kukuli, kā arī izdarījis dienesta viltojumu – viltojot viņas

parakstus lietas materiālos. Tiesai nav pamata ticēt /pers. A/, jo viņa pat līdz tiesas dienai nav veikusi savu pilsoņa pienākumu: nav ziņojusi kompetentajās

iestādēm par kukuļa pieprasījumu un par dienesta viltojumu, jo minētās darbības, ja tādas ir veiktas no policijas darbinieka puses, ir krimināli sodāmas.

Uzliekot sodu /pers. A/, saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 32.pantu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu,

pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Administratīvais pārkāpums vērsts pret ceļu satiksmi.

Izvērtējot pārkāpēja personību noskaidrots, ka /pers. A/ dzīvesvieta ir /adrese/, viņa ir administratīvi sodīta.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.pantu 34.pantu tiesa nekonstatē ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus.

Nosakot sodu pārkāpējai, tiesa atzīst, ka soda mērķi - audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves

noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpēja neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt piemērojot administratīvo arestu, uzliekot naudas sodu un

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Tiesa uzskata, ka pārkāpējai uzliekams maksimālais sods, ņemot vērā viņas attieksmi pret izdarīto.

Latvijas APK 149. 15panta ceturtā daļa nosaka, ka par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija

asinīs pārsniedz 1,5 promiles, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no

tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 29.panta ceturtajā daļā noteikts, ka personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas

tiesības. Līdz ar to atņemamas arī atpūtas kuģa vadīšanas tiesības.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešo daļu, persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta

noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm.

2008.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.394, 14.punkts paredz, ka ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5

promiles (ieskaitot), pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā sedz pārbaudāmā persona.

Protokolam pievienotas mēraparāta AlcoQuant 6020 izdrukas, kas apliecina pārbaudes veikšanu 2016.gada 27.augustā, kuras rezultātā

pārkāpējas izelpojamā gaisā konstatēta alkohola koncentrācija attiecīgi – 1,9412 promiles. Tādējādi, tiesa nosaka pārbaudes izdevumu apmēru 15,65

euro, kas pārkāpējai jāatlīdzina pārbaudes veicējam.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13pantu tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā, izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 13 (trīspadsmit) diennaktīm, naudas sodu viens tūkstotis divi simti

euro, transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.

Lēmuma par administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei.

Naudas sods jāsamaksā 30 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta

Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, Maksājuma mērķis: naudas sods lietā Nr.128036316. Naudas soda samaksas kvīts jāiesniedz

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/, personas kods /personas kods/, segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola ietekmes noteikšanai veikto pārbaudi

15,65 euro.

Izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikto pārbaudi 15,65 euro jāsamaksā 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā:

Saņēmējs: Valsts policija, reģistrācijas Nr. 90000099040, Banka: Valsts kase; Bankas kods: TRELLLV22; Konta Nr. LV96TREL2140091033000,

Maksājuma mērķis: pārbaudes izdevumi (protokols Nr. PC233305)

Ja spriedumā norādītie izdevumi netiks segti labprātīgi, spriedums tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams 2017.gada 8.maijā.

Tiesnese M.Miltiņa