Court dismissed appeal against administrative fine for cooperative society's failure to maintain shared land.

Lietas arhīva Nr. 1A-0041-18/17

ECLI:LV:RIRT:2018:0801.1A33004118.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2018.gada 1.augustā

Rīgas rajona tiesas tiesnese Maija Dreimane rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

Dārzkopības kooperatīva sabiedrības “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, priekšsēdētāja /pers. A/ iesniegto sūdzību par Olaines

novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 7.decembra lēmumu Nr.D61-46/1.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatējams, ka 2017.gada 3.novembrī Olaines novada pašvaldības policijas inspektore J.Bērziņa

sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu EM Nr.205397 (turpmāk-Protokols) Dārzkopības kooperatīva sabiedrības “/Nosaukums A/”,

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ ( turpmāk-DKS “/Nosaukums A/”) par to, ka 2017.gada 3.novembrī konstatēts, ka DKS “/Nosaukums A/”

koplietošanas teritorijā, /adrese/, DKS “/Nosaukums A/” priekšsēdētājs nenodrošināja DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijas sakopšanu

atbilstoši 2010.gada 29.septembra Olaines Saistošo noteikumu Nr.17, noteiktajām normām 4.1. punktam, par ko paredzēta administratīvā atbildība

2010.gada 29.septembra Olaines Saistošo noteikumu Nr.17 10.punktā ( lietas 42.lapa).

Ar Olaines novada pašvaldības Administratīvās komisijas (turpmāk-Iestāde) 2017.gada 7.decembra lēmumu Nr.D61-46/1 (turpmāk-

Iestādes lēmums) DKS “/Nosaukums A/” saukta pie administratīvās atbildības par 2010.gada 29.septembra Olaines Saistošo noteikumu

Nr.17, 4.1. punkta pārkāpumu , izsakot brīdinājumu.

Lēmumā norādīti sekojoši argumenti.

Iestāde konstatējusi, ka 2017.gada 7.novembrī saņemts izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Olaines novada pašvaldības policijas (turpmāk -

policija) inspektores Jeļenas Bērziņas, 2017.gada 3.novembrī, sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols EM 205397 (turpmāk - Protokols), kurā

norādīts, ka DKS “/Nosaukums A/” nav ievērojuši Noteikumu Nr.17 punkta 4.1. prasības, nav pienācīgi kopuši un apsaimniekojuši savu īpašumu -

DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritoriju, /adrese/, kā rezultātā īpašuma teritorijā pieļāva būvgružu un atkritumu uzkrāšanos.

Protokolā norādīts, ka atbildība par īpašuma nekopšanu ir noteikta saskaņā ar Noteikumu Nr. 17 10.punktu.

Iestāde konstatējusi, ka par sēdi DKS “/Nosaukums A/” paziņots savlaicīgi, ievērojot LAPK noteiktās prasības. Protokols, pamatojoties uz

LAPK 248.1. pantu sastādīts bez DKS “/Nosaukums A/” pārstāvja klātbūtnes, un ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīts DKS “/Nosaukums A/” .

Informācija par lietas izskatīšanas vietu un laiku norādīta Protokolā un pavadvēstulē Nr.l3.2./1793 (reģistrēta 07.11.2017.).

Iestāde konstatējusi, ka 2017.gada 7.decembrī administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā DKS “/Nosaukums A/” priekšsēdētājs /pers. A/

paskaidroja, ka DKS “/Nosaukums A/” ir vienošanās ar A/S “Olaines ūdens un siltums”, ka pakāpeniski tiks savākti atkritumi, kas atrodas

koplietošanas teritorijā, ārpus atkritumu konteineriem. DKS “/Nosaukums A/” jau vairākkārtīgi ir snieguši Policijā iesniegumus par to, ka patvaļīgi tiek

izmesti atkritumi. Ir bijuši gadījumi, kad tiek izmestas riepas uz ceļa, līdz ar ko nav iespējams aizbraukt uz darbu. Kooperatīva teritorijā riepas stāv jau no

padomju laikiem. Padomju gados DKS “/Nosaukums A/” teritorijā dārza iecirkņus piešķīra autoparka darbiniekiem, savukārt autoparks izmantoja šo

teritoriju kā nederīgo autoriepu krātuvi. Ar riepām ir pilni grāvji, kas atrodas dārzkopības teritorijā, kā arī daudzi dārzu īpašnieki, veicot rakšanas darbus,

konstatējuši, ka riepas ir apraktas zemē. Kooperatīva valde ir meklējuši risinājumu gan novada Domē, gan citos dienestos. Riepu izvešana 1t izmaksā

120 eiro + PVN, kas aptuveni kopā sastāda 150 eiro par 1 tonnu, transports stundā izmaksā aptuveni 30 eiro, šobrīd šādu summu par riepu izvešanu,

kooperatīvs nevar atļauties. Kad tika slēgts līgums “Par lauku apvidus zemes nomu” 2011.gada 7.decembri, riepas kooperatīvā jau bija. Uzskata, ka

kooperatīva iedzīvotājiem nebūtu jātērē savi līdzekļi riepu utilizācijai, jo riepas kooperatīva teritorijā atrodas jau sen. Ar jautājumu par riepu izvešanu un

pašvaldības palīdzību attiecībā uz šo jautājumu, kooperatīvs jau bija vērsies pie Olaines novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja /pers. C/ un pie

īpašuma un juridiskās nodaļas vadītājas /pers. D/, bet konkrētu atbildi nav saņēmuši. Attīstības nodaļas vadītājs ieteica rakstīt projektu, lai pašvaldība

piešķirtu līdzfinansējumu riepu izvešanai. Papildus norādīja, ka vērsīsies Olaines novada pašvaldībā ar lūgumu palīdzēt risināt situāciju par riepu

izvešanu.Lēmumu vēlas saņemt elektroniski uz e-pasta adresi: /elektroniskā pasta adrese/

Iestāde norādījusi, ka īpašniekam, kuru īpašumi atrodas Olaines novada administratīvajā teritorijā, ir pienākums nekustamo īpašumu apsaimniekot

un uzturēt atbilstoši Noteikumu Nr.17 nosacījumiem.

Noteikumi Nr.17 nosaka kārtību, kādā kopjama Olaines novada teritorija un uzturamas tajā esošās būves. Noteikumu mērķis ir nodrošināt Olaines

novada pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodošo visu nekustamo īpašumu sakārtošanu un uzturēšanu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.17:

1.1.apakšpunktu -nekustamais īpašums - zemes vienība, zemes vienības daļa, ēka (būve), telpu grupa un zeme kopā ar ēku (būvi);

1.2.apakšpunktu - nekustamā īpašuma īpašnieks - īpašnieks, tiesiskais valdītājs, lietotājs, nomnieks, īrnieks, pārvaldnieks vai apsaimniekotājs.

Juridiskām personām - sabiedrības vadītājs vai atbilstoši statūtiem cita persona;

1.8.apakšpunktu - piegulošā teritorija - teritorija, kura robežojas ar attiecīgo nekustamo īpašumu vai īpašumam piegulošās publiskā lietošanā

esošās gājēju ietves, zemes platība, kas atrodas blakus nekustamajam īpašumam, un kura sniedzas uz visām pusēm no nekustamā īpašuma zemes gabala

ārējās malas 3 metru platumā. Ja zemes gabals atrodas pie upes, grāvja - ietverot upes, grāvja zonu zemes gabala garumā. Ja zemes gabals atrodas

Olaines pagasta teritorijā ceļa (ielas) malā - līdz ceļa (ielas) braucamajai daļai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas vai zālieni līdz brauktuves

malai;

1.19.apakšpunktu - teritorijas uzturēšana - regulāra teritorijas uzturēšana tīrībā un kārtībā, veicot uzkopšanu, atkritumu savākšanu un izvešanu,

savlaicīgu zāles pļaušanu ne retāk kā 2 reizes sezonā (zāles garums nedrīkst pārsniegt 15 cm), (...);

3.punktu - saistošie noteikumi ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām neatkarīgi no tā, vai īpašums ir vai nav reģistrēts Nekustamā

īpašuma valsts kadastra reģistrā vai ierakstīts zemesgrāmatā;

4.punktu - Olaines novada pašvaldības teritorijā nekustamā īpašuma īpašniekam jānodrošina:

4.1.apakšpunktu - nekustamā īpašuma teritorijā (arī neapbūvētā) - teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu, pieguļošo teritoriju appļaušana

(zāles garums nedrīkst pārsniegt 15 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos, ietves tīrīšanu un atkritumu

savākšanu;

10.punktu - par izvairīšanos no pienākuma uzturēt un apsaimniekot nekustamo īpašumu atbildība iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā noteikto. Par pārējo saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām - līdz

350 euro, juridiskajām personām - līdz 1400 euro.

Iestāde atsaukusies un citējusi LAPK 9.pantu, un norādījusi, ka lai DKS “/Nosaukums A/” administratīvi sodītu par administratīvo pārkāpumu,

proti, par nekustamo īpašumu DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijas, /adrese/, nekopšanu - par būvgružu un atkritumu uzkrāšanu, jākonstatē,

ka nekustamā īpašuma īpašnieks neveic īpašuma apsaimniekošanu, kā to nosaka Noteikumi Nr.17.

Iestāde konstatējusi, ka Protokolam pievienoti administratīvā pārkāpuma lietas materiāli, pierādījumi.

Norādīts, ka saskaņā ar 2011.gada 7.decembrī noslēgto Lauku apvidus zemes nomas līgumu Nr.468 DKS “/Nosaukums A/”, koplietošanas

teritorijas, /adrese/ nomnieks, ir dārzkopības kooperatīvā sabiedrība “/Nosaukums A/”.

Nekustamā īpašuma “/Nosaukums A/”, /adrese/, koplietošanas teritorija 1.6 ha platībā, ar kadastra numuru /kadastra numurs/, zemes lietošanas

mērķis - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība.

2017.gada 14.septembrī saņemts Valsts Vides dienesta SOS ziņojums Nr. 3399, ar lūgumu atrisināt jautājumu par atkritumiem.

2017.gada 25.septembra Akts par teritorijas apsekošanu, kurā tika konstatēts, ka /adrese/, DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijā pie

atkritumu tvertnēm, atradās riepu kaudze, kā ari lielgabarīta atkritumi (matrači, gultas, dēļi utt.). Pielikumā fotofiksācijas materiāli.

2017.gada 16.oktobra policijas apsekošanas akts, kurā ir norādīts, ka veicot teritorijas apsekošanu /adrese/, DKS “/Nosaukums A/”

koplietošanas teritorijā, pie atkritumu tvertnēm, atradās celtniecības atkritumi, riepu kaudze, kā arī lielgabarīta atkritumi (matrači, gultas, dēļi, utt.)

Pielikumā fotofiksācijas materiāli. 2017.gada 18.oktobrī policija DKS “/Nosaukums A/” priekšsēdētājam /pers. A/ nosūtīja vēstuli Nr. 13.2./1646 “Par

teritorijas piesārņošanu”, kurā /pers. A/ lūgts uzrādīt atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju līdz 2017.gada 2.novembrim.

Gadījumā, ja līdz norādītajam laikam pārkāpums netiks novērsts, DKS “/Nosaukums A/” tiks saukti pie administratīvās atbildības. Šajā sakarā lūdz DKS

“/Nosaukums A/” pārstāvi ierasties 2017.gada 3.novembrī, plkst. 10:00 Olaines novada pašvaldības policijā, paskaidrojumu sniegšanai un administratīvā

pārkāpuma protokola sastādīšanai.

2017.gada 3.novembra teritorijas apsekošanas akts, kurā ir norādīts, ka 2017.gada 03.novembrī plkst. 09:30, veicot DKS “/Nosaukums A/”,

/adrese/, teritorijas apsekošanu, konstatēja, ka koplietošanas teritorijā pie atkritumu tvertnēm atradās celtniecības atkritumi, riepu kaudzes, kā arī

lielgabarīta atkritumi (matrači, dēļi, utt.). Pielikumā fotofiksācijas materiāli.

2017.gada 3.novembra policijas inspektores J.Bērziņas ziņojums, kurā ir norādīts, ka 2017.gada 14.septembrī Olaines novada pašvaldības

policijā tika saņemts un iereģistrēts Vides SOS ziņojums-vēstule Nr.3399 par to, ka DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijā tika uzkrātas riepas,

būvgruži un lielgabarīta atkritumi.

2017.gada 25.septembrī tika apsekota SOS ziņojumā norādītā vieta un konstatēts, ka DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijā, pie

miskastēm tiek uzkrātas izlietotās riepas, lielgabarīta atkritumi, kā arī cita veida atkritumi. Veikta fotografēšana, sastādīts teritorijas apsekošanas akts.

2017.gada 16.oktobrī DKS “/Nosaukums A/” teritorija tika apsekota atkārtoti, sastādīts akts, veikta fotografēšana.

2017.gada 18.oktobrī DKS “/Nosaukums A/” priekšsēdētājam /pers. A/, p.k. /personas kods/, deklarētā dzīves vieta DKS “/Nosaukums A/”

Nr.36, /adrese/, tika izsūtīta vēstule-brīdinājums - sakopt DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritoriju. Ja sakopšanas darbi netiks izpildīti, tad DKS

“/Nosaukums A/” priekšsēdētājs tiek uzaicināts 2017.gada 3.novembri paskaidrojumu sniegšanai un protokola sastādīšanai Olaines novada pašvaldības

policijā.

2017.gada 3.novembrī DKS “/Nosaukums A/” priekšsēdētājs neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja. Veikta piesārņotās teritorijas

apsekošana un fotografēšana. Izmaiņas netika konstatētas. Sastādīts akts.

2017.gada 3.novembri tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par Olaines novada Saistošo noteikumu Nr.17, no 29.09.2010.

neievērošanu bez pārkāpēja klātbūtnes.

Protokola kopija EM Nr. 205397 nosūtīta pēc DKS “/Nosaukums A/” juridiskās adreses: DKS “/Nosaukums B/”, /adrese/.

IeM Informācijas centra sodu reģistra izdruka par dks “/Nosaukums A/” administratīvajiem pārkāpumiem. No izdrukas ir redzams, ka dks

“/Nosaukums A/” administratīvi sodīti neskaitās.

2017.gada 6.novembra izdruka par zemes vienību ar kadastra Nr. /kadastra numurs/.

Izdruka par Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “/Nosaukums A/” reģistrācijas adresi.

2017.gada 7.novembra pavadraksts Nr.l3.2./1793 ar kuru protokola kopija nosūtīta “/Nosaukums A/” priekšsēdētājam /pers. A/.

2017.gada 7.novembra Nr.l3.2./1794 pavadraksts, ar kuru protokols un lietas materiāli pārsūtīti izskatīšanai Olaines novada pašvaldības

Administratīvajai komisijai.

2017.gada 22.novembra ziņojums, kurā policijas inspektors V.Veidmanis norāda, ka apsekojot ceļam pieguļošo teritoriju /adrese/, DKS

“/Nosaukums A/” konstatēs, ka tur atrodas kaudze ar lietotām kravas automašīnu riepām.

2017.gada 24.novembra Olaines novada pašvaldības Administratīvās komisijas priekšsēdētājas vietnieces adresētā e-pasta izdruka, no kuras ir

redzams, ka lietas izskatīšana ir atlikta līdz 07.12.2017. Pielikumā nosūtīta arī protokola kopija, administratīvās lietas materiāli un Lauku apvidus zemes

nomas līguma Nr.468 kopija.

2017.gada 4.decembrī Olaines novada pašvaldībā tika saņemti paskaidrojumi no “/Nosaukums A/” valdes par protokolu Nr. EM 205397.

Paskaidrojumos tika norādīts, ka

DKS “/Nosaukums A/” valde administratīvā pārkāpuma protokolu nav saņēmuši, kā arī informē par to, ka pastāv problēmas ar riepu utilizāciju un

to izmaksām. Paskaidrojumos uzsver, ka lūgs pašvaldības palīdzību sakarā ar riepu utilizāciju.

2017.gada 6.decembra Olaines novada pašvaldības policijas inspektora A.Ananidzes ziņojums, kurā norādīts, ka apsekošanas laikā tika

konstatēts, ka īpašums nav sakopts (vecās riepu kaudzes nav novāktas.). Pielikumā fotofiksācijas materiāli.

Iestāde atsaukusies un citējusi LAPK 272.pantu, 33.pantu, 34.pantu.

Iestāde, izvērtējot 4.punktā minētos pierādījumus kopsakarā ar minētajām tiesību normām secina, ka nekustamā īpašuma DKS “/Nosaukums

A/” koplietošanas teritorija, /adrese/, nomnieki ir DKS “/Nosaukums A/”, kuri uz Protokola sastādīšanas (03.11.2017.) un komisijas sēdes

(07.12.2017) laiku, īpašumu nav sakopuši.

Administratīvais pārkāpums - zemes apsaimniekošanas pienākumu neizpildīšana, atkritumu uzkrāšana, īpašumā ir sabiedriski nozīmīgs pārkāpums.

Proti, tas saistīts ar sabiedrības drošību. Līdz ar to, Komisijas vērtējumā, tas nav atzīstams par maznozīmīgu, jo ietekmē sabiedrības intereses un vidi. Pie

tam īpašums atrodas koplietošanas teritorijā, kas rada nepievilcīgu kopskatu uz Olaines novadu kopumā.

Iestāde norādījusi, ka Noteikumu Nr.17 4.1.pantā aprakstītā administratīvā pārkāpuma sastāvu veido: administratīvā pārkāpuma objekts -

kārtības ievērošana sabiedrības un personas interešu nodrošināšanai, proti nekustamā īpašuma noteikumu ievērošana; administratīvā pārkāpuma

objektīvā puse - aktīvas darbības/bezdarbība, kas izpaužas kā darbu veikšana/neveikšana, lai nekustamā īpašuma kopšana būtu atbilstoša noteikumu

prasībām; administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse - ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums; administratīvā pārkāpuma subjekts -DKS

“/Nosaukums A/”, /adrese/, “/Nosaukums B/” koplietošanas teritorijas, saskaņā ar Noteikumiem Nr.17 1.2.apakšpunktu, - nomnieks (īpašnieks,

tiesiskais valdītājs, lietotājs, nomnieks, īrnieks, pārvaldnieks vai apsaimniekotājs).

Izvērtējot visu iepriekšminēto, Iestāde secinājusi, ka sakrīt visi administratīvo pārkāpumu veidojošie elementi, līdz ar to DKS “/Nosaukums A/” ir

saucama pie administratīvās atbildības, par pārkāpumu, kas paredzēts Noteikumu Nr.17 4.1. punktā, par kura pārkāpšanu atbildība paredzēta saskaņā

ar Noteikumu Nr. 17 10 punktu.

Iestāde, piemērojot sodu, ņēmusi vērā, ka DKS “/Nosaukums A/” valde ir savu iespēju robežās centusies problēmu ar riepu kalniem risināt, taču

līdz šim nesekmīgi, kā arī norāda uz to, ka DKS “/Nosaukums A/” valdei ir jāatrisina problēma ar riepu utilizāciju. Iestāde komisijas sēdē vērsusi DKS

“/Nosaukums A/” pārstāvja uzmanību uz to, ka ir nepieciešams vērsties Olaines novada pašvaldībā ar lūgumu palīdzēt risināt situāciju ar riepu utilizāciju.

Nosakot sodu, Iestāde ņēmusi vērā LAPK 32.panta pirmajā daļā noteikto, LAPK 22.panta nosacījumus.

Iestāde vērsusi DKS “/Nosaukums A/” uzmanību uz LAPK 40.pantu - administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods, tādēļ lūgusi pārkāpumu novērst

un turpmāk savu īpašumu kopt un apsaimniekot regulāri, ievērojot Noteikumu Nr.17 prasības nekustamā īpašuma apsaimniekošanai, lai

nepieļautu īpašumu piegružošanu ar atkritumiem.

Nepiekrītot Iestādes lēmumam, DKS “/Nosaukums A/” priekšsēdētājs /pers. A/ (turpmāk-Sūdzības iesniedzējs) Iestādē iesniedzis sūdzību,

kas adresēta Rīgas rajona tiesai. Iestāde saskaņā ar LAPK 288.pantu, sūdzību nosūtījusi Rīgas rajona tiesai pēc piekritības.

Sūdzībā norādīts, ka iepazīstoties Iestādes lēmuma argumentāciju un apsvērumiem, uzskata, ka Iestāde nav pienācīgi izvērtējusi sniegto

informāciju un pierādījumus, Lēmums ir pieņemts nepamatoti, neņemot vērā vainu mīkstinošus apstākļus - DKS “/Nosaukums A/” valdes priekšsēdētāja

Komisijas sēdē izteikto viedokli, iepriekš DKS “/Nosaukums A/” amatpersonu sniegto informāciju gan pašvaldības policijai, gan arī citām Olaines

novada pašvaldības amatpersonām, kā arī spēkā esošos dokumentus, pašvaldības lēmumus un faktisko rīcību, kā arī citus normatīvos aktus, tāpat

kļūdaini ir noteikts pārkāpuma sastāva subjekts. Savu viedokli pamato ar šādiem apsvērumiem: Lai piemērotu administratīvo sodu, Komisijai bija

jākonstatē četri elementi - administratīvā pārkāpuma objekts - kārtības ievērošana sabiedrības un personas interešu nodrošināšanai, proti, nekustamā

īpašuma noteikumu ievērošana; administratīvā pārkāpuma objektīvā puse - aktīvas darbības vai bezdarbība, kas izpaužas kā darbu veikšana vai

neveikšana, lai nekustamā īpašuma kopšana būtu atbilstoša noteikumu prasībām; administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse - ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīts pārkāpums; administratīvā pārkāpuma subjekts - DKS “/Nosaukums A/” , /adrese/ koplietošanas teritorijas, saskaņā ar

Noteikumiem Nr.17 1.2.apakšpunktu, - nomnieks.

2. Komisija nav pienācīgi izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus un kļūdījusies,nosakot subjektu. Lēmuma [1] punktā ir minēts, ka DKS

“/Nosaukums A/” nav ievērojuši pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 17 “Olaines novada teritorijas un tajā esošo nokustamo īpašumu uzturēšanas

noteikumi” (turpmāk - Saistošie noteikumi) 4.1. punkta prasības un nav pienācīgi apsaimniekojuši savu īpašumu - DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas

teritoriju, /adrese/. Lēmuma [4.1.] punktā kā pierādījums minēts 2011.gada 7.decembrī starp Olaines novada pašvaldību un DKS “/Nosaukums A/”

noslēgtais Lauku apvidus zemes nomas līgums Nr.468 (turpmāk - Nomas līgums), norādot, ka nomas objekts ir DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas

teritorija 1.6 ha platībā, ar kadastra numuru /kadastra numurs/, zemes lietošanas mērķis - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība.

Minētais nepierāda, ka DKS “/Nosaukums A/” ir administratīvā pārkāpuma subjekts, jo:

2.1. Nomas līguma 7.3.punkts paredz, ka līgums ir saistošs līgumslēdzējiem, kā arī līgumslēdzēju tiesību pārņēmējiem. Tiesību pārņēmējam 30

dienu laikā no tiesību pārņemšanas dienas līgums jāpārslēdz vai jāpārjauno uz sava vārda;

2.2. Civillikuma 1403.pants noteic, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai

izbeigšanai;

2.3. Civillikuma 1410.panta otrā daļa noteic, ka Juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgiem pārstāvjiem;

2.4. DKS “/Nosaukums A/” darbību regulē Kooperatīvo sabiedrību likums, kura 46.panta pirmā daļa noteic, ka sabiedrības valde vada un pārstāv

sabiedrību

2.5. katru reizi, valdei mainoties, Olaines novada pašvaldība rosināja Nomas līguma pārslēgšanu. DKS “/Nosaukums A/” valde pēdējo reizi ir

mainīta 2016. gada 29. jūnijā, taču Nomas līgums nav pārslēgts, līdz ar to Lēmuma pieņemšanas dienā nav spēkā;

2.6. Civillikuma 1440.pants noteic, ka, lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs,

lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem;

2.7. Civillikuma 1445.pants noteic, ka svarīga maldība (1444.p.) iznīcina visu darījuma spēku, jo jāpieņem, ka tas, kas tā maldījies, nav nemaz

devis darījumam savu piekrišanu, un darījums tātad nemaz nav noticis;

2.8. Nomas līgumā noteikts, ka nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, taču ar

Olaines novada domes 2017.gada 26.aprīļa lēmumu (protokola Nr.18) zemei ir mainīts lietošanas mērķis - kods 1201 (ar maģistrālajām elektropārvades

un sakaru līnijām un maģistrālajām naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un

notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve, kods 1101 (Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā), kods 0501

(dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita

klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa), kur lēmuma 2.punktā pašvaldības amatpersonām ir uzdots sagatavot vienošanās par Nomas līguma grozījumiem.

Ar minēto pašvaldības domes lēmumu ir veiktas būtiskas izmaiņas līguma priekšmetā, taču līdz Lēmuma pieņemšanas dienai Nomas līgums nav pārslēgts

ar jauno valdi, kā arī nav noslēgtas vienošanās par grozījumiem zemes izmantošanas mērķī;

2.9. pašvaldība ar viltu ir faktiski piespiedusi iepriekšējo DKS “/Nosaukums A/” valdes priekšsēdētāju parakstīt Nomas līgumu, draudot

ar koplietošanas zemes nodošanu, apsaimniekošanā trešām personām, tādējādi maldinot par iespējamām milzīgām izmaksām zemes

uzturēšanai (sk. DKS “/Nosaukums A/” valdes priekšsēdētāja 2017.gada 3.decembra paskaidrojuma 2.lpp” 5.rindkopa);

2.10. saskaņā ar pielikumu Nomas līgumam (zemes kadastra kartes izkopējums), Nomas līguma noslēgšanas brīdī līguma priekšmets bija

“lauksaimniecības zeme”, taču faktiski tā bija zeme, kas paredzēta zem ielām un ceļiem, tādējādi Olaines novada pašvaldība ar maldināšanu faktiski

piespieda DKS “/Nosaukums A/” valdes locekli /pers. I/, cilvēku bez juridiskām zināšanām, noslēgt Nomas līgumu pašvaldības sagatavotā un negrozāmā

redakcijā, lai par privātpersonas līdzekļiem uzturētu pašvaldības īpašumu, par to saņemot dubultu samaksu - nekustamā īpašuma nodokli un nomas

maksu, kā arī lai izvairītos no likuma “Par pašvaldībām” 15.panta otrās daļas otrajā punktā minētās funkcijas izpildes.

3. Komisija nav pienācīgi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, nosakot subjektīvo pusi:

3.1. likuma “Par pašvadībām”14.panta otrās daļas 3. punkts noteic, ka pašvaldībai ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot savu kustamo

un nekustamo mantu, bet likuma 15.panta pirmās daļas 2.punktā ir noteikta pašvaldības funkcija gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu

un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju

apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto

dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

3.2. jau vairākas reizes DKS “/Nosaukums A/” valde ir vērsusies pie pašvaldības, lūdzot risināt bīstamo atkritumu jautājumu, izvedot un utilizējot

tos par pašvaldības līdzekļiem, ņemot vērā to, ka DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas zeme ir pašvaldības īpašums (sk. DKS “/Nosaukums A/” valdes

priekšsēdētāja 2017.gada 3.decembra paskaidrojums, Komisijas lēmuma 2.lpp. 2.rindkopa);

3.3. DKS koplietošanas teritorijā jau no pirmās līguma noslēgšanas dienas atradās riepas, kas bija “padomju laika mantojums” no iepriekšējiem

zemes lietotājiem - autoparka darbiniekiem, bet, varai mainoties, pašvaldība izmantoja situāciju un atrada juridisku risinājumu – piespiedu nomas līguma

noslēgšanu ar privātpersonu - DKS “/Nosaukums A/”;

3.4. Olaines novada pašvaldības policija regulāri patrulē DKS “/Nosaukums A/” teritorijā un bīstamos atkritumus – riepas – ir novērojusi, taču

iepriekš par to nav ticis izteikts neviens aizrādījums, kā arī netika sastādīti akti;

3.5. DKS “/Nosaukums A/” ir noslēgts līgums par cieto atkritumu apsaimniekošanu (Nr.12/471/03-15, 01.04.2012.) un teritorijā ir izvietoti 9

(deviņi) atkritumu konteineri, kas tiek regulāri izvesti;

3.6. nepatiesa ir pašvaldības policijas inspektores J. Bērziņas 2017.gada 3.novembra ziņojumā norādītā informācija, ka, trīs reizes apsekojot DKS

“/Nosaukums A/” teritoriju, izmaiņas netika konstatētas. Apsekošanas aktiem (2017.gada 25.septembrī, 16.oktobrī un 3.novembrī) pievienotajās

fotogrāfijās var redzēt, ka DKS /Nosaukums A/ regulāri rūpējas par lielgabarīta atkritumu izvešanu (dīvāni, būvgruži, matrači), taču kā Komisijas sēdē

tika norādīts, DKS “/Nosaukums A/” nav tādu līdzekļu, lai izvestu un utilizētu bīstamos atkritumus - nolietotās un ilgus gadus uz koplietošanas zemes

esošās riepas;

3.7. DKS “/Nosaukums A/” faktiski pilda pašvaldības funkciju - gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību. Tā kā

daļa (17) no DKS /Nosaukums A/” teritorijā esošajiem īpašumiem pieder Olaines novada pašvaldībai, tad neizpratni izraisa fakts, ka visus gadus, kopš

pašvaldība ir zemes (arī koplietošanas zemes) tiesiskais valdītājs, pašvaldība nav neko darījusi minētās teritorijas sakopšanā, īpaši ņemot vērā iepriekš

iegūto informāciju par aizaugušiem dārziem, netīrītiem grāvjiem, bet tieši otrādi - ar viltu un DKS “/Nosaukums A/” valdes maldināšanu ir savus

pienākumus uzlikusi privātpersonām, tādējādi izvairoties no atbildības par īpašumu uzturēšanu un parādot savu paviršo attieksmi pret pašvaldības

īpašumiem. Paviršo attieksmi pret saistībām un īpašumiem parāda arī fakts, ka kopš 2017. gada 26. aprīļa Olaines domes lēmuma par zemes lietošanas

mērķa maiņu pašvaldība nav ar DKS “/Nosaukums A/” pārslēgusi Nomas līgumu;

3.8. Saistošo noteikumu 3.punkts noteic, ka tie ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām, tostarp, arī pašai pašvaldībai, kas ir DKS

“/Nosaukums A/” teritorijā esošo īpašumu tiesiskais valdītājs. Līdz ar to arī pašvaldībai ir jāveic noteiktas darbības minēto teritoriju uzturēšanai un

sakārtošanai. No 155 īpašumiem 17 īpašumi pieder pašvaldībai, taču tā finansiāli nepiedalās īpašumu uzturēšanā, t.i., nemaksā biedru naudu, no kuras

līdzekļiem tiek maksāts tostarp arī par atkritumu apsaimniekošanu. Par minētajos īpašumos konstatētajiem pārkāpumiem ir informēta arī pašvaldības

policija, taču nekādas darbības nesekoja, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 6.pantā ietverto vienlīdzības principu;

3.9. pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs DKS “/Nosaukums A/” amatpersonām ir ieteicis rakstīt projektu, lai no pašvaldības saņemtu līdzekļus

riepu izvešanai no pašvaldības teritorijas. Minēto ieteikumu Lēmumā ir ietvērusi arī Administratīvā komisija, taču šāda attieksme pret problēmu norāda uz

pašvaldības nevēlēšanos jautājumu risināt pēc būtības un uz nevajadzīga administratīvā sloga radīšanu iedzīvotājiem, tādējādi izvairoties no savu likumisko

pienākumu tiešas izpildes, t.i., racionāli un lietderīgi apsaimniekot savu kustamo un nekustamo mantu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka administratīvā pārkāpuma sastāvs nav pierādīts, t.i., kļūdains subjekts un subjektīvā puse, un

pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantu, 279. pantu, lūdz tiesu atcelt Olaines novada pašvaldības Administratīvās

komisijas 2017.gada 7.decembra lēmumu Nr. D61-46/1.

Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2018.gada 12.janvāra lēmumu nolemts pieņemt sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību un ierosināt tiesvedību

administratīvā pārkāpuma lietā, un noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 1.augustā.

Lietas dalībniekiem paziņots par laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrots, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt

paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz 2018.gada

5.februārim.

Līdz noteiktajam termiņam pieteikumi vai lūgumi tiesā netika saņemti. Noraidījums tiesnesim netika pieteikts.

2018.gada 8.janvārī saņemti Iestādes rakstveida paskaidrojumi un iebildumi par iesniegto sūdzību, kuros norādīts, ka Iestāde 2017.gada

7.decembrī izskatīja lietas materiālus lietā pret DKS “/Nosaukums A/”, sakarā ar Olaines novada pašvaldības policijas (turpmāk - policija)

inspektores Jeļenas Bērziņas 2017.gada 3.novembrī sastādīto Administratīvā pārkāpuma protokolu EM Nr.205397 (turpmāk – Protokols), kurā

norādīts, ka DKS “/Nosaukums A/” priekšsēdētājs nenodrošina DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijas sakopšanu, atbilstoši 2010.gada

29.septembra Olaines novada Saistošo noteikumu Nr.17, noteiktajām normām, pieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos, tādā veidā pārkāpjot

Olaines novada Saistošo noteikumu Nr.17 4.1. punktu, par ko atbildība paredzēta Olaines novada Saistošo noteikumu Nr.17 10.punktā.

Iestāde pieņēma lēmumu DKS “/Nosaukums A/” atzīt par vainīgu administratīva pārkāpuma izdarīšanā, par ko paredzēta atbildība Olaines novada

domes (29.09.2010.) Saistošo noteikumu Nr.17 “Olaines novada teritorijas un tajā esošo nekustamo īpašumu uzturēšanas noteikumi” 10.punktā un

sodīt, izsakot brīdinājumu.

2018.gada 03.janvārī Iestāde saņēma DKS “/Nosaukums A/” (turpmāk - Sūdzības iesniedzējs) sūdzību, par lēmumaNr.D61-46/l,

pārsūdzēšanu. Sūdzības iesniedzējs lūdz tiesu 2017.gada 07.decembra lēmumu Nr.D61-46/l pilnībā atcelt.

Sūdzības iesniedzējs minēto lēmumu uzskata par nepamatotu un atceļamu pilnā apmērā. Saskaņā ar lietā esošajiem dokumentiem, Sūdzības

iesniedzējs ir zemes ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/, kura atrodas DKS “/Nosaukums A/” teritorijā, nomnieks, saskaņā ar 2011.gada

7.decembra noslēgto Lauku apvidus zemes nomas līgumu Nr.468. Sūdzības iesniedzējs nenoliedz, ka koplietošanas teritorijā atrodas atklātumi - riepu

kaudze.

Iestāde nepiekrīt Sūdzības iesniedzēja sūdzībai par 2017.gada 7.decembra lēmuma Nr.D61-46/1 atcelšanu šādu motīvu un apstākļu dēļ.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka lēmums ir pieņemts nepamatoti, jo nav ņemti vērā vainu mīkstinoši apstākļi. Iestāde šādam

apgalvojumam nepiekrīt, jo lēmumā ir norādīts, ka Olaines novada pašvaldības Administratīvā Komisija ir ņēmusi vērā, ka DKS “/Nosaukums A/” valde,

savu iespēju robežās, centusies problēmu ar riepu kalniem risināt, taču līdz šim nesekmīgi, kā arī norāda uz to, ka DKS “/Nosaukums A/” valdei ir

jāatrisina problēma ar riepu utilizāciju. Komisijas sēdē Administratīvā Komisija vērsa DKS “/Nosaukums A/” pārstāvja uzmanību uz to, ka ir

nepieciešams vērsties Olaines novada pašvaldībā, ar lūgumu palīdzēt risināt situāciju ar riepu utilizāciju.

Komisija, pieņemot lēmumu, ir ņēmusi vērā Sūdzības iesniedzēja viedokli un argumentus, un pieņēma lēmumu sūdzības iesniedzējam piemērot

brīdinājumu, kas ir mazākais sankcijā paredzētais administratīvā soda mērs, kāds ir paredzēts Olaines novada domes Saistošajos noteikumos Nr.17.

Iestāde uzskata, ka Lēmums ir piemērots tiesiska mērķa sasniegšanai, proti, teritorijas sakopšanai.

Sūdzības iesniedzējs sūdzības 2.1. punktā norāda, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus un kļūdījusies,

nosakot subjektu, jo Sūdzības iesniedzēja ieskatā, Nomas līguma 7.3 punkts paredz, ka līgums ir saistošs līgumslēdzējiem, kā arī līgumslēdzēju

tiesību pārņēmējiem. Tiesību pārņēmējam, 30 dienu laikā no tiesību pārņemšanas dienas, līgums jāpārslēdz vai jāpārjauno uz savu vārdu.

Iestāde nepiekrīt sūdzības iesniedzēja argumentiem, jo apstāklis, ka ir veiktas izmaiņas juridiskas personas valdē, neietekmē, un nevar ietekmēt juridiskas

personas statusu un atbildību.

Sūdzības iesniedzējs sūdzības 2.5. punktā, norāda, ka katru reizi mainoties valdei, Olaines novada pašvaldības rosināja Nomas līguma

pārslēgšanu. DKS “/Nosaukums A/” valde pēdējo reizi ir mainīta 2016.gada 29.jūnijā, taču Nomas līgums nav pārslēgts, līdz ar to Lēmuma

pieņemšanas dienā nav spēkā. Iestāde šādu apgalvojumu vērtē kritiski, jo juridiskas personas valdes sastāva izmaiņas neietekmē juridiskas personas

statusu, līdz ar to, fakts, ka Nomas līgums nav pārslēgts, nenorāda uz to, ka līgums nav spēkā.

Sūdzības iesniedzējs sūdzības 2.9.punktā norāda, ka pašvaldība ar viltu ir faktiski piespiedusi iepriekšējo DKS “/Nosaukums A/”

valdes priekšsēdētāju parakstīt Nomas līgumu, draudot ar koplietošanas zemes nodošanu apsaimniekošanā trešajām personām, tādējādi

maldinot, par iespējamām milzīgām izmaksām zemes uzturēšanai.

Sūdzības iesniedzēja izteiktais apgalvojums par to, ka pašvaldība būtu uzspiedusi noslēgt zemes nomas līgumu neatbilst patiesībai, jo Valsts un

pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta pirmā daļa nosaka, ka juridiskajām un fiziskajām

personām, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas, ja: 1) līdz pabeigšanas datumam vai – šā likuma

23.panta otrajā daļā minētajos gadījumos – līdz 2007.gada 30.novembrim persona nav iesniegusi zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu vai tas nav

iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā;

2) līdz 2008.gada 1.septembrim nav iesniegts Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā reģistrācijai Valsts nekustamā īpašuma kadastra

informācijas sistēmā zemes robežu plāns vai apliecinājums par priekšapmaksas veikšanu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkuma (pirkuma)

līguma slēgšanas (32.pants); 3) 23.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajos termiņos Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai nav iesniegts

iesniegums un attiecīgie dokumenti lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai saņemts atteikums izpirkt (pirkt) zemi; 4) līdz

2011.gada 30.decembrim nav noslēgts zemes izpirkuma (pirkuma) līgums ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, arī tādā

gadījumā, ja līdz zemes kadastrālajai uzmērīšanai un izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanai ir veikta priekšapmaksa.

Likuma “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrās daļas 1 daļa

nosaka, ka Zemes nomas pirmtiesības personai jāizlieto viena gada laikā no zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeigšanās. Ja minētajā termiņā persona

zemes nomas pirmtiesības neizlieto, pašvaldība pieņem lēmumu par attiecīgās zemes izmantošanu zemes reformas pabeigšanai vai par ieskaitīšanu

rezerves zemes fondā. Ja pašvaldība lēmumu pieņem līdz 2009.gada 30.decembrim, tad zemi ieskaita zemes reformas pabeigšanai, bet, ja lēmumu

pieņem pēc 2009.gada 30.decembra, - zemi ieskaita rezerves zemes fondā. Minēto lēmumu pieņemšana neattiecas uz zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā

uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” personā. Rezerves zemes fonda izmantošanu regulē atsevišķs likums.

Ar Olaines pagasta TDP 1992.gada 10.aprīļa 20.sasaukuma, 10.ārkārtējās sesijas lēmumu, DKS “/Nosaukums A/” tika piešķirta koplietošanas

zeme 1.6 ha platībā pastāvīgā lietošanā. DKS “/Nosaukums A/” zeme bija nepieciešama kooperatīva iekšējo ceļu, elektroapgādes līniju, ugunsdzēsības

ūdens ņemšanas vietu un meliorācijas grāvju uzturēšanai.

2011.gada 07.novembrī Olaines novada pašvaldībā tika saņemts DKS “/Nosaukums A/” priekšsēdētājas /pers. I/ iesniegums (reģ. Ņr.B-2796), ar

lūgumu noslēgt Lauku apvidus zemes nomas līgumu ar DKS “/Nosaukums A/” par koplietošanas zemi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/, 1.6 ha

platībā. DKS “/Nosaukums A/” bija tiesības izpirkt koplietošanas zemi, bet sakarā ar to, ka šāds lūgums no DKS “/Nosaukums A/” Olaines novada

pašvaldībā netika saņemts, un sakarā ar zemes lietošanas tiesību izbeigšanos, tika noslēgts līgums starp Olaines novada pašvaldību un DKS “/Nosaukums

A/” par Lauku apvidus zemes nomu.

Sūdzības iesniedzējs sūdzības 3.1. punktā norāda, ka likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 3.punkts noteic, ka pašvaldībai

ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot savu kustamo un nekustamo mantu. Iestāde norāda, ka pašvaldība, noslēdzot Lauku apvidus

zemes nomas līgumu Nr.468 ar DKS “/Nosaukums A/”, ir deleģējusi pienākumus un tiesības apsaimniekot līgumā norādīto īpašumu līgumslēdzēj pusei -

zemes nomniekam.

Sūdzības iesniedzējs sūdzības 3.2. punktā norāda, ka jau vairākkārt DKS “/Nosaukums A/” valde ir vērsusies pašvaldībā, lūdzot

risināt situāciju par bīstamo atkritumu utilizēšanu. Iestāde šādu apgalvojumu vērtē kritiski, jo vienīgais DKS “/Nosaukums A/” rakstiskā formātā

iesniegtais paskaidrojums Olaines novada pašvaldībā, saistībā ar riepu utilizēšanu, ir 2017.gada 3.decembra paskaidrojums pie administratīvās lietas par

atkritumu (riepu) atrašanos DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijā, kurš tika pievienots Administratīvās Komisijas lietas materiāliem, un izskatīts

kopā ar pārējiem lietas materiāliem, Komisijas sēdes laikā. Citu rakstveida dokumentu par riepu utilizācijas problēmu, Olaines novada pašvaldības rīcībā

nav. Komisijas sēdē 2017.gada 07.decembrī, DKS “/Nosaukums A/” pārstāvim tika izskaidrots, ka Komisijai elektroniski iesūtītais paskaidrojums par

sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, nav uzskatāms par iesniegumu pašvaldībai.

Sūdzības iesniedzējs sūdzības 3.6. punktā norāda, ka DKS “/Nosaukums A/” nav līdzekļu, lai izvestu un utilizētu bīstamos atkritumus -

nolietotās un ilgus gadus uz koplietošanas zemes esošās riepas. Iestāde, Komisijas sēdes laikā vairākkārt norādīja uz to, ka DKS “/Nosaukums A/”

valdei ir jāmeklē risinājums esošajai situācijai, taču līdz šim brīdim DKS “/Nosaukums A/” valde, nav vērsusies Olaines novada pašvaldībā ar lūgumu

palīdzēt risināt situāciju par riepu utilizēšanu. Sūdzības iesniedzējs sūdzības 3.9. punktā ir norādījis, ka pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs

DKS “/Nosaukums A/” amatpersonām ir ieteicis rakstīt projektu, lai no pašvaldības saņemtu līdzekļus riepu izvešanai no pašvaldības

teritorijas. Minēto ieteikumu Lēmumā ir ietvērusi arī Administratīvā komisija, taču šādu attieksme pret problēmu norāda uz pašvaldības

nevēlēšanos jautājumu risināt pēc būtības. Iestāde, Komisijas sēdes laikā DKS “/Nosaukums A/” pārstāvim ieteica rakstīt projektu riepu utilizēšanas

līdzfinansēšanai, lai risinātu situāciju. Olaines novada pašvaldības Administratīvā Komisija, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

210.panta pirmo un otro daļu - izskata administratīvo pārkāpumu lietas un administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldības saistošo noteikumu

pārkāpumiem. Administratīvā Komisijas kompetencē neietilpst citu jautājumu risināšana, jo tie neietilpst Administratīvās komisijas kompetencē. Pārējie

sūdzībā norādītie apstākļi ir Olaines novada pašvaldības kompetencē vai ir risināmi tiesā civiltiesisko strīdu risināšanas kārtībā.

Iestāde, pieņemot lēmumu, izvērtēja lietā esošos pierādījumus, izdarītā pārkāpuma raksturu, Sūdzības iesniedzēja vainas pakāpi, secināja, ka ar

lietas materiāliem un paša Sūdzības iesniedzēja liecību ir pierādīts, ka Sūdzības iesniedzējs, DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijā, uzglabājot

bīstamos atkritumus - riepas, ir pārkāpis Olaines novada Saistošos Noteikumu Nr.17 4.1.punktu.- par ko ir atzīstams par vainīgu administratīva

pārkāpuma izdarīšanā, par ko atbildība paredzēta atbildība Olaines novada domes (29.09.2010.) Saistošo noteikumu Nr.17 “Olaines novada teritorijas

un tajā esošo nekustamo īpašumu uzturēšanas noteikumi” 10.punktā un sodāms, ar minimālo sankciju brīdinājumu, atzīstot to par pamatotu.

Lūdz noraidīt pilnā apmērā Sūdzības iesniedzēja sūdzību par Olaines novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 07.decembra

lēmumu - Nr.D61-46/l atcelšanu, pamatojoties uz lēmumā un Iestādes paskaidrojumā norādītiem argumentiem, apsvērumiem un pierādījumiem.

M o t ī v u d a ļ a

Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, sūdzībā norādītos argumentus, Iestādes

paskaidrojumos norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums atstājams negrozīts, bet Sūdzības iesniedzēja sūdzība noraidāma.

Saskaņā ar LAPK 289.6pantu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai visa starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums,

vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo

pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa konkrētā lietā nekonstatē LAPK 289.12panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma

atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

LAPK 289.13panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa atbilstoši LAPK 28913.panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā uz administratīvā

pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar

to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.

2010.gada 29.septembra Olaines novada Saistošie noteikumi Nr.17 ( turpmāk –Saistošie noteikumi) nosaka kārtību, kādā kopjama Olaines

novada teritorija un uzturamas tajā esošās būves. Noteikumu mērķis ir nodrošināt Olaines novada pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodošo visu

nekustamo īpašumu sakārtošanu un uzturēšanu.

Saistošo noteikumu 1.1.apakšpunkts noteic, ka -nekustamais īpašums ir zemes vienība, zemes vienības daļa, ēka (būve), telpu grupa un zeme kopā

ar ēku (būvi), bet 1.2.apakšpunkts noteic, ka nekustamā īpašuma īpašnieks - īpašnieks, tiesiskais valdītājs, lietotājs, nomnieks, īrnieks, pārvaldnieks

vai apsaimniekotājs.

Saistošo noteikumu 1.19.apakšpunkts noteic, ka teritorijas uzturēšana ir regulāra teritorijas uzturēšana tīrībā un kārtībā, veicot uzkopšanu,

atkritumu savākšanu un izvešanu, savlaicīgu zāles pļaušanu ne retāk kā 2 reizes sezonā [..].

Saistošo noteikumu 3.punkts noteic, ka saistošie noteikumi ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām neatkarīgi no tā, vai īpašums ir vai

nav reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā vai ierakstīts zemesgrāmatā.

Saistošie noteikumi uzliek par pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekiem Olaines novada pašvaldības teritorijā (4.1.apakšpunkts) nekustamā

īpašuma teritorijā (arī neapbūvētā) - teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu, pieguļošo teritoriju appļaušana (zāles garums nedrīkst pārsniegt 15

cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos, ietves tīrīšanu un atkritumu savākšanu.

Atbildība par minēto Saistošo noteikumu 4.1. apakšpunkta nepildīšanu paredzēta 10.punktā, kas noteic, ka par izvairīšanos no

pienākuma uzturēt un apsaimniekot nekustamo īpašumu atbildība iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto. Par pārējo

saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām - līdz 350 euro, juridiskajām personām - līdz

1400 euro.

Tiesa atzīst, ka konkrētā administratīvā pārkāpuma subjekts ir sūdzības iesniedzējs DKS “/Nosaukums A/”, kas ir /adrese/ koplietošanas

teritorijas, saskaņā ar Noteikumiem Nr.17 1.2.apakšpunktu, - nomnieks (īpašnieks, tiesiskais valdītājs, lietotājs, nomnieks, īrnieks, pārvaldnieks

vai apsaimniekotājs).

To apliecina lietā esošais 2011.gada 7.decembra noslēgtais Lauku apvidus zemes nomas līgums Nr.468 ( lietas 18.-26.lapa).

Saskaņā ar LAPK 2431.pantu, pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Lietā konstatējami sekojoši pierādījumi:

-2017.gada 3.novembra Olaines novada pašvaldības policijas inspektores J.Bērziņas sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols

E M Nr.205397, kurā fiksēts, ka 2017.gada 3.novembrī DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijā, /adrese/, DKS “/Nosaukums A/”

priekšsēdētājs nav nodrošināja DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijas sakopšanu atbilstoši 2010.gada 29.septembra Olaines Saistošo

noteikumu Nr.17, noteiktajām normām 4.1. punktam, par ko paredzēta administratīvā atbildība 2010.gada 29.septembra Olaines Saistošo noteikumu

Nr.17 10.punktā ( lietas 49.lapa);

-2017.gada 14.septembra Valsts Vides dienesta SOS ziņojums Nr. 3399 par atkritumiem( lietas 50.-52.lapa);

- 2017.gada 25.septembra Olaines pašvaldības policijas inspektoru J.Bērziņas un V.Šteinberga Akts par teritorijas apsekošanu, kurā

konstatēts, ka /adrese/, DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijā pie atkritumu tvertnēm, atrodas riepu kaudze, kā arī lielgabarīta atkritumi

(matrači, gultas, dēļi utt.) ( lietas 53.-54.lapa);

- fotogrāfijas ( lietas 53.-54.lapa);

-2017.gada 16.oktobra Olaines pašvaldības policijas inspektoru J.Bērziņas un V.Šteinberga Akts par teritorijas apsekošanu, kurā konstatēts,

ka veicot teritorijas apsekošanu /adrese/, DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijā, pie atkritumu tvertnēm, atradās celtniecības atkritumi, riepu

kaudze, kā arī lielgabarīta atkritumi (matrači, gultas, dēļi, utt.) ( lietas 55.lapa);

-Fotofiksācijas materiāli ( lietas 56.-57.lapa);

-2017.gada 18.oktobra Olaines pašvaldības policijas priekšnieka vēstule DKS “/Nosaukums A/” priekšsēdētājam /pers. A/ Nr.

13.2./1646 “Par teritorijas piesārņošanu”, kurā norādīts uz teritorijas piesārņojumu un aicinājums novērst Saistošo noteikumu pārkāpumus līdz

2017.gada 2.novembrim , kā arī brīdināts par sekām-administratīvo atbildību gadījumā, ja līdz norādītajam laikam pārkāpums netiks novērsts (lietas

58.lapa);

- 2017.gada 3.novembra Olaines pašvaldības policijas inspektoru teritorijas apsekošanas akts, kurā fiksēts, ka 2017.gada 3.novembrī

plkst. 09:30, veicot DKS “/Nosaukums A/”, /adrese/, teritorijas apsekošanu, konstatēts, ka koplietošanas teritorijā pie atkritumu tvertnēm atradās

celtniecības atkritumi, riepu kaudzes, kā arī lielgabarīta atkritumi (matrači, dēļi, utt.) ( lietas59.lapa);

-Fotogrāfijas (lietas 60.lapa).

- 2017.gada 3.novembra Olaines novada pašvaldības policijas inspektores J.Bērziņas ziņojums, kurā ir norādīts, ka 2017.gada

14.septembrī Olaines novada pašvaldības policijā saņemts un iereģistrēts Vides SOS ziņojums-vēstule Nr.3399 par to, ka DKS “/Nosaukums A/”

koplietošanas teritorijā uzkrātas riepas, būvgruži un lielgabarīta atkritumi. 2017.gada 25.septembrī apsekota SOS ziņojumā norādītā vieta un konstatēts,

ka DKS “/Nosaukums A/” koplietošanas teritorijā, pie miskastēm tiek uzkrātas izlietotās riepas, lielgabarīta atkritumi, kā arī cita veida atkritumi. Veikta

fotografēšana, sastādīts teritorijas apsekošanas akts. 2017.gada 16.oktobrī DKS “/Nosaukums A/” teritorija tika apsekota atkārtoti, sastādīts akts,

veikta fotografēšana. 2017.gada 3.novembrī DKS “/Nosaukums A/” priekšsēdētājs uz protokola sastādīšanu nav ieradies un par neierašanās iemesliem

nav informējis. 2017.gada 3.novembri sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par Olaines novada Saistošo noteikumu Nr.17, no 29.09.2010.

neievērošanu bez pārkāpēja klātbūtnes. Protokola kopija EM Nr. 205397 nosūtīta uz DKS “/Nosaukums A/” juridisko adresi /adrese/ ( lietas 61.lapa).

-2017.gada 6.novembra izdruka par zemes vienību ar kadastra Nr. /kadastra numurs/( lietas 63.-66.lapa);

-2017.gada 22.novembra Olaines novada pašvaldības policijas ziņojums, ka apsekojot ceļam pieguļošo teritoriju /adrese/ konstatēs, ka tur

atrodas kaudze ar lietotām kravas automašīnu riepām (lietas 69.lapa);

-2017.gada 6.decembra Olaines novada pašvaldības policijas ziņojums, ka apsekojot ceļam pieguļošo teritoriju /adrese/ konstatēs, ka

īpašums nav sakopts (vecās riepu kaudzes nav novāktas.).

Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, ka sūdzības iesniedzējs ir vainojams administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā, tas ir, nav ievērojis Saistošo noteikumu 4.1.punktā noteikto, pieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos , nesavācot atkritumus

nekustamajā īpašumā.

Tiesa atzīst, ka Iestāde pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām, līdz ar ko tiesa pilnībā pievienojas Iestādes lēmuma motivācijai.

Papildus tiesa sūdzības iesniedzējam norāda, ka juridiskas personas valdes sastāva izmaiņas neietekmē juridiskas personas statusu un noslēgtā

Nomas līguma spēkā esamību.

Tiesai iesniegtajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem faktiem vai argumentiem, kuri nebūtu zināmi un izvērtēti Iestādes lēmumā,

kura motivācijai tiesa pievienojas pilnībā.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi Iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sniegtajiem paskaidrojumiem un

sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

Kā norādījusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija savā 2016.gada 14.aprīļa spriedumā lietā Nr.104AA-0367-16/28, tiesa nevar izlemt

konkrētās lietas apstākļus, vērtējot vienīgi sūdzībā norādīto un paļaujoties uz tajā norādīto apgalvojumu patiesumu, pretējā gadījumā katrs

tiesībsargājošās iestādes personai izdots nelabvēlīgs lēmums būtu atceļams pie apstākļiem, kad persona izvirza notikušo apstākļu sev izdevīgu versiju,

kas, viņaprāt, ir ticama un pieļaujama, tomēr ar lietā esošajiem materiāliem nav pierādāma.

Fakts, ka persona, kas ir saukta pie administratīvās atbildības pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot

par pamatu, lai atceltu iestādes lēmumu.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas dotu pamatu apšaubīt Iestādes amatpersonu objektivitāti un, ka Iestādes amatpersonas tieši vai netieši būtu

personīgi ieinteresēti sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu sūdzības iesniedzējam. Arī pats sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz tādiem

apstākļiem. Tāpat tiesa neatrod saprātīgu iemeslu, kādēļ Iestādes amatpersonām protokolā būtu jānorāda apstākļi, kas neatbilst patiesībai.

Administratīvais sods Sūdzības iesniedzējam noteikts – brīdinājums, kas atbilst Saistošo noteikumu paredzētā pārkāpuma sankcijas ietvaros

noteiktajam, ņemot vērā tieši sūdzības iesniedzēja Iestādei sniegtos paskaidrojumus. Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav pamata vērtēt piemērota soda-

brīdinājuma

Tiesa izvērtējot jautājumu par administratīvā soda piemērošanu, atzīst to par pamatotu un tiesisku, līdz ar to, ņemot vērā administratīvā soda

preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka tas sasniedz LAPK 22.pantā noteikto mērķi, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai

personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību

pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Vērtējot pārējos sūdzībā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas

ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu.

Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību

tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams

kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk vs The Netherlands”

(iesnieguma Nr.16034/90)).

Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas

1986.gada 13.oktobra lēmumu) (sk. Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu lietā Nr.130058313, 2014.gada 29.septembra

spriedumu lietā Nr.133064413).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums pēc būtības ir tiesisks un pamatots.

Šādos apstākļos tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto Iestādes lēmumu par Sūdzības iesniedzēja sodīšanu par Saistošo noteikumu

4.1. punkta prasību neievērošanu, un tādēļ atbilstoši LAPK 28912.pantam, lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz LAPK 289.6, 289.7, 289.12, 289.13, 289.18 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

atstāt negrozītu Olaines novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 7.decembra lēmumu Nr.D61-46/1,un Dārzkopības kooperatīva

sabiedrības “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, priekšsēdētāja /pers. A/ iesniegto sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Sprieduma pieejamības diena Rīgas rajona tiesas kancelejā 2018.gada 27.jūlijā.

Tiesnese M.Dreimane