Court dismissed appeal against administrative fine for property maintenance violations by a company. The company was held liable despite property registration issues.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the company's appeal against an administrative fine imposed for failing to maintain its property, specifically regarding grass cutting and waste removal. Although the company argued that its ownership rights were not officially registered in the land registry due to a prior court order, the court found this did not exempt it from liability. The court ruled that the company was the proper subject of the violation and that the imposed fine was proportionate to the breach.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 32. panta 2. daļa; LAPK 22. pants: The owner of property is liable for administrative violations regardless of whether the ownership is registered in the land registry, provided there is no evidence of obstacles preventing compliance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 127010114
Lietas arhīva Nr. 1-0101-14/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 22.aprīlī
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese K.Kraveca izskatīja rakstveida procesā SIA „RT Piedziņas grupa” sūdzību par Jelgavas
pilsētas domes Administratīvās komisijas 2014.gada 30.janvāra lēmuma Nr.D39-14/2 atcelšanu un administratīvās lietvedības izbeigšanu, kā arī izskatīja
administratīvā pārkāpuma lietas materiālus pret SIA „RT Piedziņas grupa” pēc Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.12-15 „Jelgavas
pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana” 3.1. apakšpunkta.
Aprakstošā daļa
2014.gada 5.janvārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.521939 par to, ka 2013.gada 10.septembrī plkst.14.40 tika
konstatēts, ka SIA „RT Piedziņas grupa” valdījumā esošajā īpašumā ½ domājamā daļā /adrese/ un īpašumam pieguļošajā teritorijā nav veikusi zāles
nopļaušanu. Zāles augstums virs 15 cm (pēc mērījumiem ar verificētu mērlenti zāles vidējais augstums 1m). Tāpat tiek norādīts, ka īpašums ir daļēji
aizaudzis ar krūmiem, tajā atrodas sadzīves atkritumi (polietilēna maisiņi, veci drēbju gabali, plastmasas pudeles, puvuši āboli, u.c.). Līdz ar to SIA „RT
Piedziņas grupa” izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.12-15 „Jelgavas pilsētas
administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana” 3.1. apakšpunktā.
Ar Jelgavas pilsētas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde) lēmumu Nr.D39-14/2 (turpmāk – Lēmums), SIA „RT Piedziņas
grupa” saukta pie administratīvās atbildības pēc Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.12-15 „Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas
labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana” 3.1. apakšpunkta un sodīta ar naudas sodu EUR 350 apmērā.
Lēmumā norādīts, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.12-15 „Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas
labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana” (turpmāk- noteikumi) 2.punkta „Noteikumos lietotie termini” 2.5. apakšpunkts nosaka, ka īpašnieks-
juridiska vai fiziska persona, kuras īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā atrodas nekustamais īpašums- zemesgabals, ēka vai būve. Tātad Saistošo
noteikumu izpratnē īpašnieks ir ne tikai tas, kurš par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, bet arī visas tās juridiskās vai fiziskās personas, kuru lietošanā,
valdījumā vai apsaimniekošanā atrodas nekustamais īpašums- zemesgabals.
Norādīts, ka no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 26.jūlija lēmuma lietā Nr.C30559213 redzams, ka nolemts
apmierināt maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas administratores /pers. C/ pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz
ieguvēja vārda un nostiprināt maksātnespējīgajai fiziskai personai /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu - ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma
/adrese A/, kadastra Nr./numurs A/uz SIA ,,RT Piedziņas grupa”, reģistrācijas Nr.40103212527 vārda.
Tāpat tiek norādīts, ka no Pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņu grupas inspektora E.Nasteviča 2014.gada 5.janvāra ziņojuma redzams, ka
2013.gada 10.septembrī plkst. 14:40, apsekojot Atmodas ielu, konstatēts, ka pretī īpašumam /adrese/ atrodas neapbūvēta, neiežogota teritorija
/adrese/, kuras īpašuma un piegulošajā teritorijā nav veikta zāles nopļaušana. Zāles augstums virs 15 cm (pēc mērījumiem ar verificētu mērlenti, zāles
garums vidēji l m). 2013.gada 16.decembrī uz SIA ,,RT Piedziņas grupa” juridisko adresi nosūtīta pavēste par ierašanos Pašvaldības policijā 2013.gada
27.decembrī paskaidrojumu sniegšanai. SIA ,,RT Piedziņas grupa” pārstāvis Pašvaldības policijā neieradās un neziņoja savus neierašanās iemeslus. No
2013.gada 10.septembra Apskates protokola Nr.212 redzams, ka /adrese/ Jelgavā, atrodas neapbūvēta un neiežogota teritorija un tai pieguloša
teritorijā, kurās nav veikta zāles nopļaušana, īpašums ir daļēji aizaudzis ar krūmiem un tajā atrodas dažādi sadzīves atkritumi. Zāles augstums virs 15 cm
(pēc mērījumiem ar verificētu mērlenti vidējais zāles augstums ir l m). Apskate veikta dabīgā apgaismojumā, uz vietas veikti astoņi fotouzņēmumi.
No fotouzņēmumiem redzams, ka redzamā īpašuma teritorijā un tam piegulošajā teritorijā nav veikta zāles nopļaušana, zāles vidējais
garums l m.
Norādīts, ka izvērtējot iepriekš minētos pierādījumus, Iestāde ir secinājusi, ka SIA ,,RT Piedziņas grupa” nav ievērojusi Noteikumu
prasības un nav veikusi zāles nopļaušanu savā valdījumā esošajā īpašuma teritorijā un tam piegulošajā teritorijā.
Norādīts, ka no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra izdrukas redzams, ka SIA ,,RT Piedziņas grupa” 2013.gada
15.augustā ir saukta pie administratīvās atbildības par Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.12-15 „Jelgavas pilsētas administratīvās
teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšanu” 3.1. apakšpunkta pārkāpšanu.
Noteikumu 27.punkts nosaka, ka par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu - juridiskām
personām līdz tūkstoš četrsimt euro.
Iestāde izskatot administratīvo pārkāpumu lietu, nav konstatējusi atbildību mīkstinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu,
savukārt konstatēja atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktu, jo gada laikā izdarīts līdzīgs pārkāpums, par
kuru persona jau administratīvi sodīta.
Norādīts, ka piemērotā soda apmērs tiek noteikts ar mērķi, lai piemērotais sods sasniegtu savu mērķi - audzinātu personu likumu ievērošanas un
sadzīves noteikumu cienīšanas garā.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā 2014.gada 3.martā saņemta SIA „RT Piedziņas grupa” (turpmāk – Sūdzības iesniedzēja) sūdzība, kurā
norādīts, ka Iestādes Lēmumā ir nepamatoti konstatēts, ka SIA ,,RT Piedziņas grupa” ir atzīstama par nekustamā īpašuma /adrese A/ valdītāju.
Norādīts, ka saskaņā ar Noteikumu 3.1.punktu administratīvais sods piemērojams nekustamā īpašuma īpašniekam, nevis valdītājam.
Norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 26.jūlija lēmumu lietā Nr.C30559213 nolemts nostiprināt ½
domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/ uz SIA ,,RT Piedziņas grupa” vārda. Minētais lēmums nenodibina SIA ,,RT Piedziņas grupa” ne
īpašuma tiesības, ne valdījumu, bet ir pamats īpašumtiesību nostiprināšanai.
Norādīts, ka Civillikuma 994.pants nosaka, ka ,,par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes
grāmatās”. Savukārt Civillikuma 927.pants nosaka, ka ,,īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus
iespējamos labumus, ar to rīkoties”. SIA ,,RT Piedziņas grupa” īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinātas, līdz ar to SIA ,,RT Piedziņas grupa”
nav saucama pie atbildības saskaņā ar Noteikumu 3.1 .punktu.
Norādīts, ka Noteikumu 2.5.apakšpunkts nosaka, ka „īpašnieks - juridiska vai fiziska persona, kuras īpašumā, lietošanā, valdījumā vai
apsaimniekošanā atrodas nekustamais īpašums - zemesgabals, ēka vai būve”. No minētās normas izriet, ka sods par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu
piemērojams vai nu īpašniekam, vai lietotajam, vai valdītajam, vai apsaimniekotājam. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Noteikumu
3.1.apakšpunkta mērķis ir nodrošināt nekustamā īpašuma pienācīgu apsaimniekošanu, kas ir īpašnieka pienākums. No 2002.gada 18.aprīļa līdz sūdzības
iesniegšanas dienai nekustamā īpašuma īpašnieki ir /pers. G/ un /pers. B/, kuri ilgstoši nav apsaimniekojuši nekustamo īpašumu /adrese A/, tādēļ
administratīvais sods ir piemērojams nekustamā īpašuma īpašniekiem.
Sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu atcelt iestādes Lēmumu un izbeigt tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
2014.gada 9.aprīlī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā saņemti Jelgavas pilsētas domes Administratīvās komisijas paskaidrojumi par SIA
„RT Piedziņas grupa” sūdzību, kuros tiek norādīts, ka SIA ,,RT Piedziņas grupa” sūdzību par Komisijas 2014.gada 30.janvāra lēmuma Nr.D39-14/2
atcelšanu neatzīst šādu apsvērumu dēļ:
Saskaņā ar likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta trešās daļas trešo punktu ,,par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju šā
likuma izpratnē uzskatāma persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata”.
Saskaņā ar likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta pirmās daļas pirmo punktu nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar
nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot gadījumus, ja īpašumu atsavina, veicot maksātnespējas procesu vai
vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tam, kad stājies spēkā
tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole.
Norādīts, ka no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 26.jūlija lēmuma lietā Nr.C30559213 redzams, ka SIA ,,RT
Piedziņas grupa” 2012.gada 14.decembrī veikusi izsoles izdevumu apmaksu, kā arī samaksājusi valsts nodevu par pieteikuma par nekustamā īpašuma
nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Tādejādi atzīstams, ka maksātnespējas procesa administratora veiktās darbības atbilst Civilprocesa likumā un
maksātnespējas likumā noteiktajām nekustamā īpašuma izsoles rīkošanas un norises prasībām.
Tāpat tiek norādīts, ka Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv/e-pakalpojumi/tiesvedibas-gaita redzams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2013.gada 26.jūlija lēmums lietā Nr.C30559213 par prasības apmierināšanu stājies spēkā 2013.gada 13.augustā.
Iestāde uzskata, ka SIA ,,RT Piedziņas grupa” ir minēta nekustama īpašuma valdītāja un šinī gadījumā, kad pastāv nekustamā īpašuma
iegūšanas tiesisks pamats (tiesas lēmums par maksātnespējīgajai fiziskai personai /pers. B/ piederošo nekustamā īpašuma - ½ domājamo daļu no
nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/nostiprināšanu uz SIA ,,RT Piedziņas grupa”, reģistrācijas Nr.40103212527 vārda), bet īpašums
nav ierakstīts zemesgrāmatā un nav nekādu šķēršļu to izdarīt, tad tas (nekustamā īpašuma neierakstīšana zemesgrāmatā) notiek tikai nekustamā īpašuma
jaunā īpašnieka- SIA ,,RT Piedziņas grupa” vainas dēļ- nevēlēšanās, nelabticīga vilcināšanās. Ja būtu kādi apstākļi vai arī rīcība no bijušā īpašnieka
puses, kas kavētu kļūt par nekustamā īpašuma valdītāju, tad SIA ,,RT Piedziņas grupa” varēja to risināt tiesiskiem līdzekļiem, lūdzot ievest nekustamā
īpašuma valdījumā.
Jelgavas pilsētas domes Administratīvās komisija ievērojot iepriekš minēto, lūdz SIA ,,RT Piedziņas grupa” sūdzību noraidīt kā
nepamatotu.
Motīvu daļa
Iepazīstoties ar SIA „RT Piedziņas grupa” sūdzību, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secināms, ka sūdzība ir nepamatota un ir
noraidāma.
LAPK 288.panta pirmā daļa noteic, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais
var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās
dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas
vietas.
LAPK 289.6 panta pirmā un otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Pēc tās
personas lūguma, kura saukta pie administratīvās atbildības, tiesa administratīvā pārkāpuma lietu var skatīt tiesas sēdē mutvārdu procesā. Iztiesājot lietu
rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus principus un procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību
apjomu, ko mutvārdu procesā.
LAPK 289.6 panta ceturtā daļa noteic, ka par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās
tiesas sēdes. Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesnesis nosaka dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī vismaz divas nedēļas ilgu
termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī
iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.
Tiesas noteiktajā termiņā lietas dalībnieki nepieteica noraidījumus, nelūdza izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī neiesniedza citus ar lietas izskatīšanu
saistītus pieteikumus vai lūgumus.
LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem
spriedumiem:
1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;
3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;
4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešajā daļā noteikto, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un
pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzējas sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa
atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi. Līdz ar to tiesa pievienojas iestādes lēmumā norādītajai
motivācijai un izvērstāks izklāsts par sūdzībā norādītajiem apstākļiem, kas norādīti gan sūdzībā, kas iesniegta Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, nav
nepieciešams, lēmumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams.
Tiesa uzskata, ka Jelgavas pilsētas domes administratīvā komisija, pieņemot 2014.gada 30.janvāra lēmumu, ir pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus
lietā esošos pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši LAPK 272.panta prasībām.
Tiesa izvērtējot lietas materiālus, konstatē, ka lietā nepastāv strīds par lietas faktiskiem apstākļiem, proti, nav strīda, ka 2013.gada 10.septembrī
plkst.14./adrese/ un īpašumam pieguļošajā teritorijā nav veikta zāles nopļaušana. Zāles augstums virs 15 cm (pēc mērījumiem ar verificētu mērlenti zāles
vidējais augstums 1m). Tāpat īpašums ir daļēji aizaudzis ar krūmiem, tajā atrodas sadzīves atkritumi (polietilēna maisiņi, veci drēbju gabali, plastmasas
pudeles, puvuši āboli, u.c.), līdz ar to ir izdarīts administratīvo pārkāpums, kas paredzēts Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.12-15
„Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana” 3.1. apakšpunktā.
Strīds ir par to, vai SIA “RT Piedziņas Grupa” ir atzīstama par administratīvā pārkāpuma subjektu.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka ņemot vērā, ka viņa īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/ nav nostiprinātas
zemesgrāmatā, sūdzības iesniedzēja nav uzskatāma ne par nekustamā īpašuma īpašnieku ne par valdītāju, un sods bija jāpiemēro nekustamā īpašuma
īpašniekiem /pers. G/ un /pers. B/.
Tiesa nepiekrīt tādai sūdzības iesniedzējas pozīcijai. Konkrētajā gadījumā SIA “RT Piedziņas Grupa” ir ieguvusi īpašuma tiesības uz tiesas lēmuma
pamata, proti ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 26.jūlija lēmumu lietā Nr.C30559213 nolemts apmierināt maksātnespējīgās
fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas administratores /pers. C/ pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda un nostiprināt
maksātnespējīgajai fiziskai personai /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu - ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs
A/uz SIA ,,RT Piedziņas grupa”, reģistrācijas Nr.40103212527 vārda. Lēmums stājies spēkā 2013.gada 13.augustā.
Līdz ar ko, uz apskates protokola sastādīšanas dienu 2013.gada 10.septembri ar tiesas lēmumu uz SIA “RT Piedziņas Grupa” vārda tika
nostiprināts nekustamais īpašums - ½ domājamo daļa no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs B/.
Tas apstāklis, ka nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, neatbrīvo SIA “RT Piedziņas Grupa” no administratīvās atbildībās un nevar būt
par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, jo lietas materiāli nesatur pierādījumus, ka SIA “RT Piedziņas Grupa” bija kādi šķēršļi to izdarīt, un tiesa uzskata,
ka tas netiek darīts tikai SIA “RT Piedziņas Grupa” vainas dēļ.
Konkrētajā gadījumā SIA “RT Piedziņas Grupa” ir atzīstams par administratīvā pārkāpuma subjektu un iestāde pamatoti ir uzlikusi sodu tieši SIA
“RT Piedziņas Grupa”.
Tiesa konstatē, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ievēroti LAPK 32.panta nosacījumi, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek
ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par
administratīvajiem pārkāpumiem.
Nosakot sodu iestāde, pamatojoties uz LAPK 32.panta otro daļu ir ņēmusi vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas
pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.12-15 „Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšanu”
27.punkts nosaka, ka par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu - juridiskām personām līdz tūkstoš četrsimts
euro.
Administratīvais sods tiek piemērots ar noteiktu mērķi, proti, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un
sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus (LAPK 22.pants).
Līdz ar ko tiesa uzskata, ka piemērotā naudas soda EUR 350 apmērs ir samērīgs ar izdarīto pārkāpuma smagumu un bīstamību, un ir izvēlēts
atbilstoši likuma prasībām, ievērojot Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.12-15 „Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas
labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšanu” 27.punkta sankcijā paredzēto sodu, un ir atbilstošs LAPK 22.pantā noteiktajam soda mērķim.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz LAPK 289.7, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.18 pantu, tiesa,
nosprieda:
atstāt negrozītu Jelgavas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2014.gada 30.janvāra lēmumu Nr.D39-14/2 un SIA „RT Piedziņas grupa”
sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Centra rajona tiesā.
Tiesas spriedums sastādīts un pieejams 2014. gada 22.aprīlī.
Tiesnese (paraksts) K.Kraveca
Noraksts pareizs.
Tiesnese K.Kraveca