Court dismissed appeal against tax fine for alleged cash register seal damage, upholding original penalty decision.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the company's appeal against a tax authority fine for alleged damage to cash register seals. The plaintiff argued that seal damage was unproven and that the service provider had not certified any issues, while the authority maintained the violation occurred. The court found the original decision legally sound, noting the plaintiff offered no new evidence and that the authority had adequately evaluated all mitigating circumstances.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1561. panta 4. un 5. daļa; 289. panta 2. daļa: The court must uphold an administrative penalty decision unless the plaintiff provides new evidence proving the violation did not occur or the original assessment was legally flawed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130042516
Lietas arhīva Nr. 1-0425-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 1.decembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K.Maike
2016.gada 1.decembrī
Rīgā, Abrenes ielā 3, rakstveida procesā izskatīja SIA “ /nosaukums/” sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmumu Nr.22.11-1/988, un
konstatēja:
Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Otrās administratīvo pārkāpumu lietu
izskatīšanas nodaļas vadītājas 2015.gada 30.oktobra lēmumu SIA “/nosaukums/” sodīta par administratīvo pārkāpumu
izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1561.panta ceturtajā un piektajā daļā, piemērojot naudas
sods EUR 4300 apmērā.
2016.gada 9.februārī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore pieņēma lēmumu Nr.22.11-1/988, ar kuru nolēma SIA
“/nosaukums/” sūdzību noraidīt un atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas
Otrās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas 2015.gada 30.oktobra lēmumu.
2016.gada 10.martā tiesā saņemta SIA “/nosaukums/” sūdzība, par iepriekš minēto Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmumu Nr.22.11-1/988. Minētajā sūdzībā norādīts, ka lēmumu uzskata par
nepamatotu un atceļamu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. Norāda, ka lietvedība lietā ir izbeidzama, jo nav bijis notikuma un
nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Uzskata, ka VID nav konstatējis nevienu no kritērijiem, kas ļautu nodibināt plombas
bojājumu, līdz ar to nav pamata atzīt, ka daļēji atvienota plomba ir uzskatāma par bojātu. Sūdzības iesniedzējai ir noslēgts
līgums par elektronisko kases aparātu servisa apkalpošanu, veicot servisa pakalpojumu, apkalpojošais dienests nav atzinis, ka
uz EKA viņu uzliktās plombas būtu atzīstamas par bojātām. EKA servisa apkalpošana un apkope ir notikusi regulāri un kļūdas
nav konstatētas. Ne tematiskās pārbaudes aktā, ne arī abos lēmumos nav konstatēts, ka plombas būtu uzliktas pretēji MK
noteikumu Nr.282 90.punktam. Nepiekrīt, ka nav ievērotas MK noteikumu Nr.282 31.2.punkts, par to, ka kontrollentes
jāuzglabā 3 gadi. Neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu kontrollentes glabāt tajā vietā, kur tiek izmantoti EKA.
Pārbaudē VID nodibina, ka tiek izmantota kases sistēma, kaut gan esot reģistrēti kases aparāti, kas ir autonomas ierīces.
Norāda, ka SIA “/nosaukums/” šādi ir darbojusies arī iepriekš un nav saņemts nekāds aizrādījums. Norāda, ka VID nav veicis
EKA ekspertīzes, lai konstatētu, vai ir notikusi iejaukšanās EKA, nav arī pierādījumu, ka SIA “/nosaukums/” būtu saņēmusi
naudu par neuzskaitītiem darījumiem. Uzskata, ka nesakritības čeku numuros var tikt izskaidrotas ar elektroenerģijas padeves
pēkšņiem traucējumiem, ko apliecina pievienotais slēdziens. Uzskata, ka faktiski nav noticis administratīvais pārkāpums, kas ir
par pamatu administratīvās lietvedības izbeigšanai. Uzskata, ka lietā nav pierādīts sūdzības iesniedzēja nodoms, proti, ka
sūdzības iesniedzēja apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un
vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos, lai arī lēmumā kā nodoma esamības pamats tiek minēts – pārkāpums izdarīts
ilgstošā laika posmā un šādu ilgstošu pārkāpumu programmu veidošanā nav iespējams pieļaut aiz neuzmanības. Uzskata, ka
iestāde nav ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pantā noteiktos administratīvās pārkāpuma lietas
lietvedības uzdevumus. Lai arī SIA “/nosaukums/” uzskata, ka tās darbībās nav saskatāms administratīvā pārkāpuma pazīmes,
tomēr lūdz izvērtēt arī piemēroto sodu. Uzliekot sodu, lēmumā nav paskaidrots, kādēļ noteikts tieši tāds soda apmērs, kaut arī
iespējams piemērot naudas sodu sākot no 430 euro. Uzskata, ka konkrētajā gadījumā bija vajadzīgs īpašs pamatojums
konkrētās naudas summas piemērošanai, izdarot lietderības apsvērumus un ievērojot samērīguma principu. Uzskata, ka iestāde
vispār nav vērtējusi iesniedzēja mantisko stāvokli. Lūdz atcelt VID ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmumu un izbeigt
administratīvo lietu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta noteikumiem 2016.gada 4.aprīlī Valsts ieņēmumu
dienestam nosūtīta SIA “/nosaukums/” sūdzības kopija, izskaidrojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta
ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt
citus, ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus, vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 1.decembrī.
Valsts ieņēmumu dienests, tiesas noteiktā termiņā, nav sniedzis paskaidrojumus, kā arī nav izteicis nekādus lūgumus.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas
sēdē, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma, bet lēmums atstājams negrozīts.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai
visa starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai
mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai. Tiesa konkrētā lietā nekonstatē Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 289.12panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma
atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes
lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt,
ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa atbilstoši
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28913.panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais
pamatojums attiecībā uz administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc
savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc
likuma un tiesiskās apziņas.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2431.pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir
pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas
atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās
rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1561.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošus pierādījumus,
izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām, līdz ar ko tiesa pilnībā
pievienojas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmuma Nr.22.11-1/988 motivācijai.
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzējas sniegtajiem
paskaidrojumiem un sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem
balstītie secinājumi ir pareizi.
Iepazīstoties ar tiesā saņemto sūdzību, tiesa konstatē, ka minētā sūdzība pēc tās būtības un satura ir analoga sūdzībai, kas
iesniegta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei 2015.gada 2.decembrī, pārsūdzot 2015.gada 30.oktobra lēmumu, tiesai
iesniegtajā sūdzībā, sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem faktiem vai argumentiem, kuri nebūtu zināmi un izvērtēti
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmumā, kura motivācijai tiesa pievienojas pilnībā.
Vērtējot piemērotā soda apmēru, tiesa atzīst, ka noteiktais sods EUR 4300 apmērā, piemērots sankcijas ietvaros, kas
paredzēta par šāda pārkāpuma izdarīšana, un tas ir noteikts, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumus,
tāpat arī tiesa konstatē, ka Iestāde, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu ir ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 32.panta pirmās daļas nosacījumus, kas nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka
normatīvais akts, kurā paredzēta atbildības par izdarīto pārkāpumu, stigrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par
administratīviem pārkāpumiem, kā arī, ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka tas sasniedz
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā noteikto mērķi, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek
piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu
cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Tāpat arī tiesa konstatē, ka
iestādes lēmums satur izsmeļošu izvērtējumu atbildību mīkstinošo apstākļu konstatēšanai vai nekonstatēšanai, tāpat arī lēmumā
izvērtēti visi lietderības apsvērumi soda piemērošanai.
Vienlaikus tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējs sūdzībā nav norādījis tādus pierādījumus, kas nebūtu vērtēti Iestādes
lēmumā.
Vērtējot pārējos sūdzībā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā
nolēmumā, jo tiesas ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu. Tiesu praksē
minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas
Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums
argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu
1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi
argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu.
Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas
komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu) (skat., piemēram, Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu lietā
Nr.130058313, 2014.gada 29.septembra spriedumu lietā Nr.133064413).
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka pārsūdzētais Lēmums pēc būtības ir tiesisks un pamatots.
Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto 2016.gada 9.februāra institūcijas lēmumu
par sūdzības iesniedzēja sodīšanu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1561.panta ceturtajā un piektajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un tādēļ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912.panta
otrās daļas regulējumam lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912., 28913. pantu, tiesa
no sprieda:
SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, sūdzību noraidīt.
Atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmumu Nr.22.11-1/988.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 1.decembrī.
Tiesnese K.Maike