Legislator Case Law & Legislation
130042516 / 1-0425-16 AI generated

Court dismissed appeal against tax fine for alleged cash register seal damage, upholding original penalty decision.

Case Number 130042516 / 1-0425-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court rejected the company's appeal against a tax authority fine for alleged damage to cash register seals. The plaintiff argued that seal damage was unproven and that the service provider had not certified any issues, while the authority maintained the violation occurred. The court found the original decision legally sound, noting the plaintiff offered no new evidence and that the authority had adequately evaluated all mitigating circumstances.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1561. panta 4. un 5. daļa; 289. panta 2. daļa: The court must uphold an administrative penalty decision unless the plaintiff provides new evidence proving the violation did not occur or the original assessment was legally flawed.

Keywords

AI generated
administrative penalty appeal cash register seal damage burden of proof violation tax authority fine administrative code provisions

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1561. panta 4. un 5. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta 2. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta 12. daļa

Cited Case Law

AI generated
Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembra spriedums lietā Nr.130058313
Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 29.septembra spriedums lietā Nr.133064413
Van de Hurk v The Netherlands (1994.gada 19.aprīlis)
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 130042516

Lietas arhīva Nr. 1-0425-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 1.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Maike

2016.gada 1.decembrī

Rīgā, Abrenes ielā 3, rakstveida procesā izskatīja SIA “ /nosaukums/” sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmumu Nr.22.11-1/988, un

konstatēja:

Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Otrās administratīvo pārkāpumu lietu

izskatīšanas nodaļas vadītājas 2015.gada 30.oktobra lēmumu SIA “/nosaukums/” sodīta par administratīvo pārkāpumu

izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1561.panta ceturtajā un piektajā daļā, piemērojot naudas

sods EUR 4300 apmērā.

2016.gada 9.februārī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore pieņēma lēmumu Nr.22.11-1/988, ar kuru nolēma SIA

“/nosaukums/” sūdzību noraidīt un atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas

Otrās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas 2015.gada 30.oktobra lēmumu.

2016.gada 10.martā tiesā saņemta SIA “/nosaukums/” sūdzība, par iepriekš minēto Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmumu Nr.22.11-1/988. Minētajā sūdzībā norādīts, ka lēmumu uzskata par

nepamatotu un atceļamu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. Norāda, ka lietvedība lietā ir izbeidzama, jo nav bijis notikuma un

nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Uzskata, ka VID nav konstatējis nevienu no kritērijiem, kas ļautu nodibināt plombas

bojājumu, līdz ar to nav pamata atzīt, ka daļēji atvienota plomba ir uzskatāma par bojātu. Sūdzības iesniedzējai ir noslēgts

līgums par elektronisko kases aparātu servisa apkalpošanu, veicot servisa pakalpojumu, apkalpojošais dienests nav atzinis, ka

uz EKA viņu uzliktās plombas būtu atzīstamas par bojātām. EKA servisa apkalpošana un apkope ir notikusi regulāri un kļūdas

nav konstatētas. Ne tematiskās pārbaudes aktā, ne arī abos lēmumos nav konstatēts, ka plombas būtu uzliktas pretēji MK

noteikumu Nr.282 90.punktam. Nepiekrīt, ka nav ievērotas MK noteikumu Nr.282 31.2.punkts, par to, ka kontrollentes

jāuzglabā 3 gadi. Neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu kontrollentes glabāt tajā vietā, kur tiek izmantoti EKA.

Pārbaudē VID nodibina, ka tiek izmantota kases sistēma, kaut gan esot reģistrēti kases aparāti, kas ir autonomas ierīces.

Norāda, ka SIA “/nosaukums/” šādi ir darbojusies arī iepriekš un nav saņemts nekāds aizrādījums. Norāda, ka VID nav veicis

EKA ekspertīzes, lai konstatētu, vai ir notikusi iejaukšanās EKA, nav arī pierādījumu, ka SIA “/nosaukums/” būtu saņēmusi

naudu par neuzskaitītiem darījumiem. Uzskata, ka nesakritības čeku numuros var tikt izskaidrotas ar elektroenerģijas padeves

pēkšņiem traucējumiem, ko apliecina pievienotais slēdziens. Uzskata, ka faktiski nav noticis administratīvais pārkāpums, kas ir

par pamatu administratīvās lietvedības izbeigšanai. Uzskata, ka lietā nav pierādīts sūdzības iesniedzēja nodoms, proti, ka

sūdzības iesniedzēja apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un

vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos, lai arī lēmumā kā nodoma esamības pamats tiek minēts – pārkāpums izdarīts

ilgstošā laika posmā un šādu ilgstošu pārkāpumu programmu veidošanā nav iespējams pieļaut aiz neuzmanības. Uzskata, ka

iestāde nav ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pantā noteiktos administratīvās pārkāpuma lietas

lietvedības uzdevumus. Lai arī SIA “/nosaukums/” uzskata, ka tās darbībās nav saskatāms administratīvā pārkāpuma pazīmes,

tomēr lūdz izvērtēt arī piemēroto sodu. Uzliekot sodu, lēmumā nav paskaidrots, kādēļ noteikts tieši tāds soda apmērs, kaut arī

iespējams piemērot naudas sodu sākot no 430 euro. Uzskata, ka konkrētajā gadījumā bija vajadzīgs īpašs pamatojums

konkrētās naudas summas piemērošanai, izdarot lietderības apsvērumus un ievērojot samērīguma principu. Uzskata, ka iestāde

vispār nav vērtējusi iesniedzēja mantisko stāvokli. Lūdz atcelt VID ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmumu un izbeigt

administratīvo lietu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta noteikumiem 2016.gada 4.aprīlī Valsts ieņēmumu

dienestam nosūtīta SIA “/nosaukums/” sūdzības kopija, izskaidrojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta

ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt

citus, ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus, vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 1.decembrī.

Valsts ieņēmumu dienests, tiesas noteiktā termiņā, nav sniedzis paskaidrojumus, kā arī nav izteicis nekādus lūgumus.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas

sēdē, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma, bet lēmums atstājams negrozīts.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai

visa starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai

mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai. Tiesa konkrētā lietā nekonstatē Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 289.12panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma

atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes

lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt,

ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa atbilstoši

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28913.panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums attiecībā uz administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc

savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc

likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2431.pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir

pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas

atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās

rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1561.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošus pierādījumus,

izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām, līdz ar ko tiesa pilnībā

pievienojas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmuma Nr.22.11-1/988 motivācijai.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzējas sniegtajiem

paskaidrojumiem un sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem

balstītie secinājumi ir pareizi.

Iepazīstoties ar tiesā saņemto sūdzību, tiesa konstatē, ka minētā sūdzība pēc tās būtības un satura ir analoga sūdzībai, kas

iesniegta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei 2015.gada 2.decembrī, pārsūdzot 2015.gada 30.oktobra lēmumu, tiesai

iesniegtajā sūdzībā, sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem faktiem vai argumentiem, kuri nebūtu zināmi un izvērtēti

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmumā, kura motivācijai tiesa pievienojas pilnībā.

Vērtējot piemērotā soda apmēru, tiesa atzīst, ka noteiktais sods EUR 4300 apmērā, piemērots sankcijas ietvaros, kas

paredzēta par šāda pārkāpuma izdarīšana, un tas ir noteikts, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumus,

tāpat arī tiesa konstatē, ka Iestāde, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu ir ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 32.panta pirmās daļas nosacījumus, kas nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildības par izdarīto pārkāpumu, stigrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par

administratīviem pārkāpumiem, kā arī, ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka tas sasniedz

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā noteikto mērķi, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek

piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Tāpat arī tiesa konstatē, ka

iestādes lēmums satur izsmeļošu izvērtējumu atbildību mīkstinošo apstākļu konstatēšanai vai nekonstatēšanai, tāpat arī lēmumā

izvērtēti visi lietderības apsvērumi soda piemērošanai.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējs sūdzībā nav norādījis tādus pierādījumus, kas nebūtu vērtēti Iestādes

lēmumā.

Vērtējot pārējos sūdzībā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā

nolēmumā, jo tiesas ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu. Tiesu praksē

minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas

Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums

argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu

1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi

argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu.

Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu) (skat., piemēram, Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu lietā

Nr.130058313, 2014.gada 29.septembra spriedumu lietā Nr.133064413).

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka pārsūdzētais Lēmums pēc būtības ir tiesisks un pamatots.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto 2016.gada 9.februāra institūcijas lēmumu

par sūdzības iesniedzēja sodīšanu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1561.panta ceturtajā un piektajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un tādēļ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912.panta

otrās daļas regulējumam lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912., 28913. pantu, tiesa

no sprieda:

SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, sūdzību noraidīt.

Atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2016.gada 9.februāra lēmumu Nr.22.11-1/988.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 1.decembrī.

Tiesnese K.Maike