Court partially allowed small claims loan suit, awarding principal, interest, and costs while rejecting excessive penalty claims.

Lietas Nr.C16085814

Lietas arhīva Nr.C-0858-14

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2014.gada 13.oktobrī

Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis R.Grandāns

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „Moda Kapitāls” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par naudas piedziņu.

Tiesa

k o ns t a t ē ja

AS „Moda Kapitāls” (turpmāk - prasītāja) iesniegusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs) un /pers. C/

(turpmāk - atbildētāja) par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 27.02.2014. starp atbildētāju un prasītāju tika noslēgts Aizdevuma līgums

Nr.52-225864 (turpmāk - Aizdevuma līgums).

Pamatojoties uz Aizdevuma līgumu, prasītāja 27.02.2014. izsniedza (kases izdevumu orderis Nr. 216) atbildētājam kredītu 150 euro apmērā.

Tādā veidā prasītāja savas saistības pret atbildētāju izpildīja.

Atbildētājs, parakstot Aizdevuma līgumu, apņēmās ievērot Aizdevuma līgumā noteikto, t. i., samaksāt prasītājai maksājumus saskaņā ar

Aizdevuma līgumu (tam pievienoto maksājumu grafiku) un citus pamatotus un Aizdevuma līgumā noteiktos maksājumus.

Atbilstoši Aizdevuma līgumam puses vienojās, ka samaksa par kredīta izmantošanu ir 17,00 % mēnesī no atlikušās kredīta summas.

Saskaņā ar Aizdevuma līgumu kredīta atmaksas termiņš tika noteikts 29.05.2014.

Atbildētājs ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības par kredīta atmaksu nav pildījis - nav veikts neviens maksājums.

Tā kā Atbildētājs ir pieļāvis samaksas termiņa nokavējumu, ir piemērojami Aizdevuma līguma 4.1.punkta noteikumi, kuri paredz, ka atbildētājs

maksā prasītājai līgumsodu 1% apmērā no savlaicīgi neveiktās kredīta pamatsummas par katru kavējuma dienu.

Aizdevuma līgumā noteikto atbildētāja saistību nodrošināšanai 27.02.2014. prasītāja un /pers. C/ noslēdza Galvojuma līgumu Nr. 52-225864,

saskaņā ar kuru galviniece uzņēmās atbildēt kā pats parādnieks par /pers. B/ saistībām, kas izriet no Aizdevuma līguma Nr.52-225864.

Prasītāja uzskata, ka atbilstoši Civillikuma (turpmāk – CL) 1753., 1756., 1759. un 1765.pantam un

Pamatojot prasību ar CL 1756., 1759., 1765., 1587.-1590., 1591., 1716., 1720., 1756., 1765. un 1946.panta pirmo daļu un CPL 26.panta

pirmo daļu, 127., 128., 129.panta pirmo daļu, 195.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas izsniegtā, bet neatmaksātā kredīta summu 150 euro,

procentus par kredīta izmantošanu 50,15 euro, līgumsodu 119 euro – kopā 319,15 euro un tiesāšanās izdevumus. Prasītāja saskaņā ar Civilprocesa

likuma (turpmāk – CPL) 195.pantu lūdz noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos kavējuma procentus 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda

summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei. Prasītāja lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.

Saskaņā ar CPL 250. 21 pantu atbildētājiem tika nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu aizpildītas paskaidrojuma veidlapas par prasību

iesniegšanai tiesā. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs /pers. B/ un atbildētāja /pers. C/ paskaidrojumus par prasību nav iesnieguši, nav pieteikusi

lūgumu lietu izskatīt tiesas sēdē. CPL 250. 25 panta otrā daļa noteic, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Par lietas izskatīšanas rakstveida procesa datumu – 2014.gada 13.oktobri pusēm paziņots (lietas 21.-23.lapa).

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, bet apmierināma

daļēji.

Lietā nepastāv strīds par to, ka aizdevuma līgums noslēgts tiesīgi, līdz ar ko, saskaņā ar CL 1587.pantu, tas uzliek līdzējiem par pienākumu izpildīt

apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Ar lietā iesniegto

Aizdevuma līgumu (lietas 9.lapa), vispārējiem noteikumiem (lietas 10.-13.lapa), aizdevuma līguma maksājumu grafiku (lietas 14.lapa), kases izdevumu

orderi Nr.216 (lietas 17.lapa) prasītāja pierādījusi atbildētāja /pers. B/ parādsaistību esamību.

Saskaņā ar CL 1943.pantu /pers. B/ jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Tiesai nav pamata apšaubīt

neatmaksātā pamatparāda 150 euro apmēru, jo atbildētājs tiesā nav iesniedzis parāda samaksas pierādījumus.

Prasītāja, atsaucoties uz CL 1753., 1765.pantu un Aizdevuma līgumu lūdz piedzīt lietojuma procentus 50,15 euro (no 2014.gada 29.marta līdz

2014.gada 28.maijam).

CL 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.pants)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. CL 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas

vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Aizdevuma līgumā puses vienojās, ka mēneša procentu likme ir 17%. Ar lietā iesniegto maksājuma grafiku apstiprinās, ka atbildētājs uzņēmās par

laika posmu no 2014.gada 28.marta līdz 2014.gada 29.maijam samaksāt procentus par kopējo summu – 50,15 euro (lietas 14.lapa). Atbildētājs

minēto aprēķinu apstrīdējis nav. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums par procentu parāda piedziņu ir pamatots un apmierināms.

Prasītāja lūdz piedzīt arī līgumsodu par laiku no 29.03.2014. līdz 28.04.2014. – 15,50 euro, no 29.04.2014. līdz 28.05.2014. – 30 euro, no

30.05.2014. līdz 17.07.2014. – 73,50 euro – kopā līgumsods aprēķināts 119 euro (lietas 4.lapa).

Saskaņā ar aizdevuma līguma 4.4.punktu „Par Maksājuma grafikā noteikto maksājuma atmaksas termiņu un apmēru neievērošanu, Kredīta

ņēmējam ir pienākums maksāt līgumsodu viena procenta apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu. Līgumsoda kopējais

apmērs nevar pārsniegt atlikušā Aizdevuma pamatsummu.” (lietas 11.lapa).

Senāta Civillietu departaments atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar

likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar CPL 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem

(Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr. SKC-212, 16. un 17.punkts - http://at.gov.lv/lv/info/ archive

/department1/2008/). Teorijā arī tiek norādīts, ka ir pamats veikt līgumsoda novērtēšanu no labas ticības un labu tikumu viedokļa saskaņā ar CL 1.pantu

(Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 130.lpp).

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmā – PTAL) 6.panta vienpadsmitā daļa noteic tiesas tiesības un pienākumu izvērtēt šādus

nosacījumus: „Tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās

darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.” Saskaņā ar minētā

panta ceturto daļu „Novērtējot līguma noteikumus, ņem vērā pārdotās preces vai sniegtā pakalpojuma raksturu, visus apstākļus, kādos līgums noslēgts,

kā arī noslēgtā līguma un ar to saistītā līguma noteikumus.” Saskaņā ar PTAL likuma 1.panta definīciju atbildētāja, attiecībās ar prasītāju, šajā gadījumā

uzskatāma par patērētāju. Saskaņā ar PTAL 6.panta trešo daļu līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apsprieduši, ir netaisnīgs, ja

tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. No minētās

tiesību normas izriet, ka būtiska neatbilstība līgumā noteiktajās līgumslēdzēju tiesībās un pienākumos ir arī līgumslēdzēju vienlīdzības principa pārkāpums.

Tādējādi tiesa secina, ka netaisnīgi noteikumi ir tādi neapspriesti noteikumi, kas neatbilst pušu tiesiskās vienlīdzības principam par sliktu patērētājam

PTAL 6.panta sestā daļa noteic, ja ir apspriesti līguma atsevišķi noteikumi vai atsevišķu noteikumu attiecīgi aspekti, tad nevar uzskatīt, ka

savstarpēji apspriesti ir arī pārējie līguma noteikumi. Tiesas ieskatā, no minētās tiesību normas izriet, ka par apspriestiem līguma noteikumiem ir atzīstams

tāds līguma noteikums, par kuru līgumslēdzēji savstarpēji apspriežot (savstarpēji apmainoties viedokļiem) ir vienojušies. Līdz ar to parakstīts līgums pats

par sevi nav pietiekams pierādījums tam, ka līgumslēdzēji savstarpēji apsprieda katru līguma noteikumu atsevišķi. Turklāt saskaņā ar PTAL 6.panta

septīto daļu, ja pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka līguma noteikumi ir savstarpēji apspriesti ar patērētāju, viņa pienākums ir to pierādīt. Par apspriestu

līguma noteikumu ir atzīstams tāds līguma noteikums, par kuru līgumslēdzēji, savstarpēji apmainoties viedokļiem, ir vienojušies. Prezumējams, ka iepriekš

sastādīta tipveida līguma noteikumi ir savstarpēji neapspriesti. Teorētiska iespēja apspriest katru līguma noteikumu nepierāda, ka apspriešana konkrētajā

gadījumā ir notikusi. Līdz ar to, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs apgalvo, ka līguma noteikumi ir savstarpēji apspriesti ar patērētāju, viņa

pienākums ir to pierādīt (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 7.marta spriedums lietā Nr. SKA-59, 14.punkts).

Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais pilnībā attiecas uz starp pusēm noslēgto aizdevuma līgumu, kas pēc sava satura un formas uzskatāms par

standartlīgumu. Līgumsods saskaņā ar CL 1716.pantu ir pametums, ko kāds uzņēmies ciest sakarā ar savu saistību, ja viņš šo saistību neizpildītu vai

neizpildītu pienācīgi. Piemērojot šo pantu burtiski un formāli, aizdevuma līguma 4.4.punktā noteiktajam līgumsodam 1% dienā no kavētā maksājuma

summas, jānonāk pie secinājuma, ka parādnieks labprātīgi uzņēmies ciest neierobežotas mantiskas sekas atlīdzinot kreditoram pat līdz 365% gadā no

parāda summas. To apliecina arī prasītāja aprēķinātā līgumsoda summa par 110 dienām, kura jau gandrīz sasniedz pamatparāda apmēru.

Kaut arī CL tieši neaizliedz līgumsoda noteikšanu procentuālā izteiksmē, ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana attiecīgos ekstremālos

gadījumos kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principus (Senāta Civillietu departamenta 2008.gada

14.maija spriedums lietā Nr. SKC-212, 14.punkts). Līgumsoda aprobežošana ar aizdevuma pamatsummas apmēru, nenovērš tā ekonomiski

nesamērīgo ietekmi uz parādnieka mantiskajām interesēm. Nesamērību apliecina secināms fakts, ka pamatparāda apmēru līgumsods sasniedz jau pēc

110 kavējuma dienām no pilnas parāda summas.

Tiesa atzīst, ka noteiktais līgumsods 1% no kavēto maksājumu summas par katru nokavējuma dienu, vairākkārtīgi pārsniedz gan likumisko

procentu likmi, gan banku aizdevumu procentu likmi un rentabilitāti, gan vispār saprātīgu kapitāla pieaugumu. Tādējādi atbildētājam kā patērētājam tiek

radītas nesamērīgas sekas par nodibināto saistību.

Izvērtējot līgumsoda samērīgumu, tiesa ņem vērā arī citus saistības apsvērumus. Pats saistības veids (aizdevums) un izpildes kārtība ļauj prezumēt,

ka prasītājai papildus zaudējumi no tā izpildes nav radušies. Arī pieteikumā uz tādiem nav norādīts. Prasītāja vienlaicīgi prasa arī līguma izpildījumu.

Līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš beidzās 2014.gada 29.maijā (lietas 9.lapa). Tātad, saskaņā ar CL 1716.pantu un 1724.pantu,

izbeidzas arī līgumsods sakarā ar uzņemto saistību. Tas nozīmē, ka kreditoram nav tiesību pēc tā vēl piemērot un prasīt līgumsoda piedziņu. Līdzīgs

secinājums norādīts arī Senāta judikatūrā analizējot aizdevuma tiesisko attiecību izbeigšanos. „No iepriekš norādītā izriet, ka vairs nepastāv līgumisks

(juridisks) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem procentiem un līgumsodu. Prasītājam bez šaubām ir tiesības saņemt kredīta

nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas

personas – tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus saskaņā ar CL 1753.pantu. Likumisks (likumā noteikts) līgumsods šādā situācijā

Civillikumā nav noteikts.” (Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-644, 6.3.punkts).

PTAL 6.panta trešās daļas 4.punkta nosacījumi – par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatot noteikumus, kas uzliek patērētājam, kurš

neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi

salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Judikatūrā atzīts, ka no PTAL

6.panta trešās daļas nosacījumiem izriet, ka būtiska neatbilstība līgumā noteiktajās līgumslēdzēju tiesībās un pienākumos ir arī līgumslēdzēju vienlīdzības

principa pārkāpums. Secināms, ka netaisnīgu noteikumu viena no pazīmēm ir tā neatbilstība vienlīdzības principam. Konstatējot, ka noteikums ir

netaisnīgs, tiek atzīta arī noteikuma neatbilstība pušu tiesiskās vienlīdzības principam. Tādējādi netaisnīgi noteikumi ir tādi neapspriesti noteikumi, kas

neatbilst pušu tiesiskās vienlīdzības principam par sliktu patērētājam (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 7.marta spriedums lietā

Nr. SKA-59, 13.1. un 13.5. punkts)

Saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkta nosacījumiem, līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu,

ja tie patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Saskaņā ar PTAL 6.panta pirmo daļu ražotājs, pārdevējs vai

pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un

citiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar PTAL 6.panta astoto daļu ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā

ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie

noteikumi.

Tādējādi aizdevuma līguma 4.punkts uzkatāms par netaisnīgu, kā arī tas nostāda patērētāju neizdevīgākā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma

prasībām, tātad pārkāpj pušu tiesiskās vienlīdzības principu.

Saskaņā ar PTAL 6.panta vienpadsmitās daļas nosacījumiem, strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju (atbildētāju) nepiemēro līgumā ietvertos

netaisnīgos noteikumus – aizdevuma līguma 4.punktu, atzīstot to par spēkā neesošu no līguma noslēgšanas brīža.

Šajā sakarā tiesa atzīst, ka saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu un 1765.pantu prasītājai par laika posmu no 2014.gada 29.maija līdz 2014.gada

28.jūlijam ir tiesības saņemt nokavējuma likumiskos procentus, proti, 6% no simta gadā no neatmaksātā kredīta summas (kapitāla). Tādējādi likumiskie

procenti par iepriekš minēto laiku ir euro (proti: 150 × 6% ÷ 365 [gada kopējās dienas] × 60 [kavējuma dienas] = 1,48 euro).

CL 1692.pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo

no viņas parāda. Bez tam CL 1698.pants noteic, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas

vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Tiesa atzīst, ka ar lietā esošo 2014.gada 27.februāra noslēgto Galvojuma līguma Nr.52-225864 kopiju (lietas 15.-16.lapa) pierādīts, ka /pers.

C/ uzņēmās galvojumu par saistību, kas izriet no Aizdevuma līguma. /pers. C/ galvojuma saistību apstrīdējusi nav. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka

viņai jāatbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, atbildētāja nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu

izdevumiem.

Prasītājai saskaņā ar CPL 195.panta noteikumiem, ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus no simta gadā, ievērojot

CL 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Saskaņā ar CPL

41.panta pirmās daļas noteikumiem, apmierinot prasību, apmierināms arī prasītājas lūgums par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētāja. Prasītājas labā no

atbildētāja piedzenama valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro.

No lietas materiāliem redzams, ka par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 7,85

euro (lietas 2.lapa), bet prasītāja, iesniedzot prasību tiesā, samaksājusi 7,83 euro, līdz ar ko trūkst 2 centi. Tiesa atzīst, ka nav lietderīgi no atbildētāja

piedzīt šos trūsktošos izdevumus, jo piedzīšanas izdevumi krietni pārsniegs pašu piedzenamo summu.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, atbilstoši CPL 195.pantam ir jānosaka procentu apmērs, kas pienākas prasītājai, ja ar tiesas

spriedumu nodibinātā naudas samaksas saistība netiek izpildīta termiņā, kas noteikts labprātīgai sprieduma izpildei. Ja nodibināta bezprocentīga saistība,

tad piemērojami likumiskie nokavējuma procenti (CL 1765.pants).

Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar CPL 195.pantu prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no

pamatparāda 150 euro.

Saskaņā ar CPL 204.1 pantu nosakāms 10 dienu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz šajā spriedumā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 199., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Moda Kapitāls”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

pamatparādu 150 euro, procentus 50,15 euro (par laika posmu no 2014.gada 28.marta līdz 28.maijam), nokavējuma procentus 1,48 euro (par laika

posmu no 2014.gada 29.maija līdz 28.jūlijam), tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro –

kopā 280,60 euro (divsimt astoņdesmit euro 60 centus), bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedziņu vērst pret /pers. C/, personas kods /personas

kods/.

Prasītājas labā piedzenamo naudas summu samaksa veicama iemaksājot minēto summu norēķinu kontā LV63HABA0551034055389, AS

„Swedbank”.

Noteikt AS „Moda Kapitāls” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas 150 euro, sākot ar sprieduma spēkā stāšanos dienu.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc tā stāšanās likumīgā spēkā.

Par spriedumu var iesniegt apelācijas sūdzību 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzība adresējama Zemgales

apgabaltiesai un iesniedzama Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pārsūdzības laiku skaitīt no sprieduma pieejamības dienas – 2014.gada 14.oktobra.

Tiesnesis R.Grandāns