Court convicted defendant of tax evasion and partially ordered state compensation for proven losses.

ECLI:LV:KURT:2022:0218.15840060218.4.S

Lieta Nr. 15840060218

(lietvedības Nr. K69-0256-20/31)

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2022.gada 18.februārī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Ilona Rudzīte

piedaloties prokuroram Naurim Pinkovskim

aizstāvim Didzim Vilemsonam

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu

/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā.

Tā, laikā no 2013.gada 21.maija līdz 2019.gada 31.janvārim /pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

juridiskā adrese /adrese A/, vienīgais īpašnieks un no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim arī /amats/ ar paraksta tiesībām pārstāvēt

uzņēmumu atsevišķi, t.i., amatpersona, kas SIA /Nosaukums A/ veica saimniecisko darbību, rīkojās ar sabiedrības naudas līdzekļiem, parakstīja SIA

/Nosaukums A/ dokumentus, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID) iesniegtās deklarācijas un atskaites, un kurš bija atbildīgs par nodokļu un

tiem pielīdzināto maksājumu pareizu aprēķināšanu un to savlaicīgu nomaksu valsts budžetā, sistemātiski sniedza nodokļu administrācijai likumos noteiktās

deklarācijas, ziņojumus un pārskatus, bet noteiktajā termiņā aprēķinātās nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu summas valsts budžetā nenomaksāja.

2013.gada 11.jūnijā VID saņemts SIA /Nosaukums A/ “Iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas lietotāju saraksta

noteikšanu un pilnvaru piešķiršanu”, kurā /pers. B/ noteikts kā Elektroniskās deklarēšanās sistēmas un Nodokļu maksātāju datu sistēmas tiesību

pārvaldnieks, tādējādi no 2013.gada 13.jūnija līdz 2015.gada 9.decembrim bija tiesīgs sniegt ziņas par uzņēmuma saimniecisko darbību, izmantojot

Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk arī – EDS).

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (likuma redakcijā līdz 2020.gada 31.decembrim) 118.panta pirmajā daļā noteikts, ja reģistrēts nodokļa

maksātājs deklarāciju un tās pielikumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu,

deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc taksācijas perioda beigām, 119.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokli, kas aprēķināts par taksācijas

periodu, reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Laika periodā no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. B/ aprēķināja valsts budžetā maksājamo

pievienotās vērtības nodokli un VID, izmantojot EDS, iesniedza pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) deklarācijas, proti, 2013.gadā no

2013.gada maija par 4966,25 Ls (7066,33 EUR), 2014.gadā par 4842,09 EUR, 2015.gadā līdz 2015.gada 9.decembrim 4049,65 EUR, un konkrēti:

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 20.jūnijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 20.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2013.gada maiju (deklarācijas grozījumi iesniegti 2013.gada 19.jūlijā un

2014.gada 20.martā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2013.gada

maiju bija 801,60 Ls. Pievienotās vērtības nodokļa par 2013.gada maiju nomaksas termiņš valsts budžetā – 2013.gada 20.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 19.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 22.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2013.gada jūniju (deklarācijas grozījumi iesniegti 2013.gada 5.augustā un

2014.gada 20.martā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2013.gada

jūniju bija 688,81 Ls. Pievienotās vērtības nodokļa par 2013.gada jūniju nomaksas termiņš valsts budžetā – 2013.gada 22.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 5.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 20.augusts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2013.gada jūliju (deklarācijas grozījumi iesniegti 2014.gada 21.martā).

Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2013.gada jūliju bija 739,56 Ls.

Pievienotās vērtības nodokļa par 2013.gada jūliju nomaksas termiņš valsts budžetā – 2013.gada 20.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 20.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 20.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2013.gada augustu (deklarācijas grozījumi iesniegti

2014.gada 20.martā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2013.gada

augustu bija 823,81 Ls. Pievienotās vērtības nodokļa par 2013.gada augustu nomaksas termiņš valsts budžetā – 2013.gada 20.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 21.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 21.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2013.gada septembri (deklarācijas grozījumi iesniegti 2014.gada

25.martā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2013.gada septembri bija

677,48 Ls. Pievienotās vērtības nodokļa par 2013.gada septembri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2013.gada 21.oktobris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 20.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 20.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2013.gada oktobri (deklarācijas grozījumi iesniegti

2014.gada 25.martā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2013.gada

oktobri bija 316,31 Ls. Pievienotās vērtības nodokļa par 2013.gada oktobri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2013.gada 20.novembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 18.decembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 20.decembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2013.gada novembri (deklarācijas grozījumi iesniegti

2014.gada 25.martā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2013.gada

novembri bija 316,17 Ls. Pievienotās vērtības nodokļa par 2013.gada novembri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2013.gada 20.decembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 16.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 20.janvāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2013.gada decembri (deklarācijas grozījumi iesniegti 2014.gada

25.martā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2013.gada decembri bija

602,51 Ls. Pievienotās vērtības nodokļa par 2013.gada decembri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 20.janvāris.

Tādējādi deklarētā valsts budžetā maksājamā PVN summa par laika periodu no 2013.gada maija līdz decembrim bija 4966,25 Ls (7066,33

EUR).

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 18.februārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 20.februāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada janvāri (deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada

11.maijā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada janvāri bija

275,40 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada janvāri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 20.februāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.martā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 20.marts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada februāri (deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada 11.maijā).

Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada februāri bija 710,76 EUR.

Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada februāri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 20.marts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 2.aprīlī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 22.aprīlis) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada martu (deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada 11.maijā).

Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada martu bija 531,26 EUR.

Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada martu nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 22.aprīlis.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.maijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 20.maijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada aprīli (deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada 11.maijā).

Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada aprīli bija 160,15 EUR.

Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada aprīli nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 20.maijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 21.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 20.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada maiju (deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada 11.maijā).

Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada maiju bija -23,47 EUR.

Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada maiju nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 20.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 21.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 21.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada jūniju (deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada 11.maijā).

Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada jūniju bija 205,18 EUR.

Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada jūniju nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 21.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 26.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 20.augusts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada jūliju (deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada 11.maijā).

Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada jūliju bija 770,23 EUR.

Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada jūliju nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 20.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2014.gada 22.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada augustu (deklarācijas grozījumi iesniegti

2015.gada 11.maijā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada

augustu bija 919,60 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada augustu nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 22.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 6.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 20.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada septembri (deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada

11.maijā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada septembri bija

131,23 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada septembri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 20.oktobris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 20.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2014.gada 20.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada oktobri (deklarācijas grozījumi iesniegti

2015.gada 11.maijā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada

oktobri bija 501,38 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada oktobri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 20.novembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 19.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 22.decembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada novembri (deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada

11.maijā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada novembri bija

327,79 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada novembri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2014.gada 22.decembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 19.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 20.janvāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2014.gada decembri (deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada

11.maijā). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2014.gada decembri bija

332,58 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2014.gada decembri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2015.gada 20.janvāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 20.aprīlī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 20.aprīlis) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2015.gada 1.ceturksni. Saskaņā ar SIA/Nosaukums A/ iesniegto PVN

deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2015.gada 1.ceturksni bija 639,52 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2015.gada

1.ceturksni nomaksas termiņš valsts budžetā – 2015.gada 20.aprīlis.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.maijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 20.maijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2015.gada aprīli. Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN

deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2015.gada aprīli bija 225,67 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2015.gada aprīli

nomaksas termiņš valsts budžetā – 2015.gada 20.maijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 18.jūnijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2015.gada maiju. Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN

deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2015.gada maiju bija 251,26 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2015.gada maiju

nomaksas termiņš valsts budžetā – 2015.gada 25.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 20.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 20.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2015.gada jūniju. Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN

deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2015.gada jūniju bija 214,93 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2015.gada jūniju

nomaksas termiņš valsts budžetā – 2015.gada 20.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 17.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 20.augusts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2015.gada jūliju. Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN

deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2015.gada jūliju bija 249,18 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2015.gada jūliju

nomaksas termiņš valsts budžetā – 2015.gada 20.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 11.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2015.gada 21.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2015.gada augustu (deklarācijas grozījumi iesniegti

2015.gada 20.oktobrī). Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2015.gada

augustu bija 653,26 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par 2015.gada augustu nomaksas termiņš valsts budžetā – 2015.gada 21.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 20.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 20.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2015.gada septembri. Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto

PVN deklarāciju, aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2015.gada septembri bija 1502,42 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par

2015.gada septembri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2015.gada 20.oktobris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 19.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2015.gada 20.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju par 2015.gada oktobri. Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/

iesniegto PVN deklarāciju aprēķinātais, valsts budžetā nomaksājamais PVN par 2015.gada oktobri bija 313,41 EUR. Pievienotās vērtības nodokļa par

2015.gada oktobri nomaksas termiņš valsts budžetā – 2015.gada 20.novembris.

Deklarētā valsts budžetā kopumā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa summa no 2013.gada maija līdz 2015.gada oktobrim bija

15 958,07 EUR, kuru /pers. B/ noteiktajā termiņā bez attaisnojoša iemesla nenomaksāja.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir noteiktajā termiņā un

pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas.

Tādējādi SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. B/ neievēroja Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā un likuma “Par nodokļiem

un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto un radīja budžetam zaudējumus nenomaksātā pievienotās vērtības nodokļa 15 958,07 EUR

apmērā par 2013.gada maiju, jūniju, jūliju, augustu, septembri, oktobri, novembri, decembri, 2014.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju,

jūliju, augustu, septembri, oktobri, novembri, decembri, 2015.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju, jūliju, augustu, septembri, oktobri.

Turklāt, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmā daļā noteikts, ka darba devējs iemaksā speciālā budžeta kontā obligātās

iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā paziņojumā (likuma redakcijā līdz 2018.gada

27.novembrim), 23.panta pirmā daļā noteikts, ka darba devējam ir pienākums reizi mēnesī līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt

Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (likuma redakcijā līdz 2018.gada 27.novembrim).

Laika periodā no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. B/ aprēķināja budžetā maksājamās valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un VID iesniedza pārskatus “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”, proti, 2013.gadā no 2013.gada

23.maija par 10 536,88 Ls (14992,63 EUR), 2014.gadā par 25 366,73 EUR un 2015.gadā līdz 2015.gada 9.decembrim par 7830,67 EUR, un

konkrēti:

/pers. F/, būdama SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām līdz 2013.gada 21.maijam pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 20.maijā

(deklarācijas iesniegšanas termiņš 2013.gada 31.maijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2013.gada aprīlī.

SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2013.gada aprīli bija 955,95 Ls. Valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās nomaksas termiņš – 2013.gada 31.maijs. Tādējādi /pers. B/, kā SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām no 2013.gada 23.maija pārstāvēt

sabiedrību atsevišķi, bija pienākums noteiktajā termiņā nomaksāt iepriekšējās SIA /Nosaukums A/ amatpersonas /pers. F/ aprēķināto, budžetā

maksājamo Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 955,95 Ls par 2013.gada aprīli.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 20.jūnijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 28.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2013.gada maiju (deklarācijas grozījumi iesniegti 2013.gada

23.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2013.gada maiju bija 960,31 Ls. Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2013.gada 28.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 15.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 31.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2013.gada jūniju (deklarācijas grozījumi iesniegti 2013.gada

23.septembrī un 2013.gada 30.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2013.gada jūniju bija

998,83 Ls. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2013.gada 31.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 5.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 30.augusts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2013.gada jūliju. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2013.gada jūliju bija 894,38 Ls. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2013.gada

30.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 20.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 30.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2013.gada augustu (deklarācijas grozījumi iesniegti

2013.gada 17.oktobrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2013.gada augustu bija 978,47 Ls. Valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2013.gada 30.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 17.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 31.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2013.gada septembri. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts

sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2013.gada septembri bija 1271,51 Ls. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš –

2013.gada 31.oktobris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 15.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 29.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2013.gada oktobri. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2013.gada oktobri bija 1108,44 Ls. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš –

2013.gada 29.novembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 18.decembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 28.decembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2013.gada novembri. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2013.gada novembri bija 1691,17 Ls. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

termiņš – 2013.gada 28.decembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 15.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 31.janvāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2013.gada decembri. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts

sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2013.gada decembri bija 1677,82 Ls. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš –

2014.gada 31.janvāris.

Tādējādi deklarētā valsts budžetā maksājamā Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summa par laika periodu no 2013.gada aprīļa līdz

decembrim bija 10536,88 Ls (14992,63 EUR).

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 18.februārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 28.februāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada janvāri (deklarācijas grozījumi iesniegti 2014.gada

20.februārī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada janvāri bija 4023,41 EUR. Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2014.gada 28.februāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.martā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.marts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada februāri. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts

sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada februāri bija 4009,70 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš –

2014.gada 25.marts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 2.aprīlī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.aprīlis) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada martu. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada martu bija 3990,72 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2014.gada

25.aprīlis.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.maijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 26.maijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada aprīli. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada aprīli bija 3845,55 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2014.gada

26.maijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 20.jūnijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada maiju. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada maiju bija 784,51 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2014.gada

25.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 21.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada jūniju. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada jūniju bija 756,17 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2014.gada

25.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 26.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 26.augusts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada jūliju (deklarācijas grozījumi iesniegti 2014.gada

24.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada jūliju bija 869,46 EUR. Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2014.gada 25.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2014.gada 25.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada augustu (deklarācijas grozījumi iesniegti

2014.gada 24.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada augustu bija 812,85 EUR.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2014.gada 25.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 6.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 27.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada septembri. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts

sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada septembri bija 3211,61 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš –

2014.gada 27.oktobris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 21.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2014.gada 25.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada oktobri. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada oktobri bija 1725,73 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš –

2014.gada 25.novembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 29.decembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada novembri (deklarācijas grozījumi iesniegti

2015.gada 30.janvārī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada novembri bija 690,14 EUR.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2014.gada 29.decembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 27.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 26.janvāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2014.gada decembri. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts

sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2014.gada decembri bija 646,88 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš –

2015.gada 26.janvāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 28.februārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.februāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2015.gada janvāri (deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada

2.martā). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2015.gada janvāri bija 524,02 EUR. Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2015.gada 25.februāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 23.martā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.marts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2015.gada februāri. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts

sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2015.gada februāri bija 505,35 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš –

2015.gada 25.marts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 21.aprīlī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 27.aprīlis) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2015.gada martu. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2015.gada martu bija 606,65 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2015.gada

27.aprīlis.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.maijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.maijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2015.gada aprīli. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2015.gada aprīli bija 480,75 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2015.gada

25.maijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.jūnijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2015.gada maiju. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2015.gada maiju bija 538,30 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2015.gada

25.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 24.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 27.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2015.gada jūniju. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2015.gada jūniju bija 556,13 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2015.gada

27.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 24.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.augustā) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2015.gada jūliju. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts sociālās

apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2015.gada jūliju bija 933,94 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2015.gada

25.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2015.gada 25.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2015.gada augustu. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2015.gada augustu bija 834,44 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš –

2015.gada 25.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 23.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 26.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2015.gada septembri. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Valsts

sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 2015.gada septembri bija 1404,87 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš –

2015.gada 26.oktobris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 24.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2015.gada 25.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī par 2015.gada oktobri. SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā

par 2015.gada oktobri bija 1446,22 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas termiņš – 2015.gada 25.novembris.

Deklarētā valsts budžetā kopumā maksājamā Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summa no 2013.gada aprīļa līdz 2015.gada

oktobrim bija 48 190,03 EUR, kuru /pers. B/ noteiktajā termiņā brīvprātīgi bez attaisnojoša iemesla nenomaksāja.

Tādējādi SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. B/ neievēroja likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā

daļā noteikto un, ņemot vērā, ka vienīgo Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 47,83 EUR apmērā 2014.gada 3.oktobrī veicis zvērināts tiesu

izpildītājs, radīja budžetam zaudējumus nenomaksāto Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 48 142,20 EUR apmērā par 2013.gada maiju,

jūniju, jūliju, augustu, septembri, oktobri, novembri, decembri, 2014.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju, jūliju, augustu, septembri, oktobri,

novembri, decembri, 2015.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju, jūliju, augustu, septembri, oktobri.

Turklāt, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likuma redakcijā līdz 2020.gada 31.decembrim) 17.panta pirmajā daļā noteikts, ka algas

nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku — (nodokļa) maksātāju, šī panta piektajā daļā

noteikts, ka algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas

iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas.

Darba devējs, kas darbiniekam darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš

devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu. No steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos

nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli darba devējs iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš iemaksā budžetā

pastāvīgo darbinieku algas nodokli.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli no darba algām darba devējs deklarē pārskatos “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”, par pārskata mēnesi

iesniegtajā pārskatā norāda iepriekšējā periodā aprēķināto un budžetā maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Laika periodā no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. B/ aprēķināja budžetā maksājamo

iedzīvotāju ienākuma nodokli un VID iesniedza pārskatus “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” 2013.gadā no 2013.gada 23.maija par 3917,96 Ls

(5574,75 EUR), 2014.gadā par 15 877,72 EUR, 2015.gadā līdz 2015.gada 9.decembrim par 3811,10 EUR, un konkrēti:

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 20.jūnijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 28.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada maiju (deklarācijas grozījumi

iesniegti 2013.gada 23.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2013.gada maiju bija 428,87 Ls.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2013.gada 15.maijs. Aprēķināto valsts budžetā maksājamo Iedzīvotāju ienākuma nodokli 428,87 Ls

par 2013.gada maiju noteiktajā termiņā bija pienākums nomaksāt SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. F/ ar tiesībām līdz 2013.gada 21.maijam pārstāvēt

sabiedrību atsevišķi.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 15.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 31.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada jūniju (deklarācijas grozījumi

iesniegti 2013.gada 23.septembrī un 2013.gada 30.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2013.gada

jūniju bija 430,89 Ls. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2013.gada 17.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 5.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 30.augusts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada jūliju. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2013.gada jūliju bija 445,54 Ls. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš

– 2013.gada 15.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 20.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 30.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada augustu

(deklarācijas grozījumi iesniegti 2013.gada 17.oktobrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2013.gada augustu

bija 424,47 Ls. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2013.gada 15.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 17.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 31.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada septembri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2013.gada septembri bija 450,48 Ls. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas

termiņš – 2013.gada 16.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 15.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 29.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada oktobri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2013.gada oktobri bija 681,29 Ls. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas

termiņš – 2013.gada 15.oktobris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 18.decembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 28.decembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada novembri.

SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2013.gada novembri bija 561,46 Ls. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa

nomaksas termiņš – 2013.gada 15.novembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 15.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 31.janvāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada decembri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2013.gada decembri bija 923,83 Ls. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas

termiņš – 2013.gada 16.decembris.

Deklarētā valsts budžetā maksājamā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa par laika periodu no 2013.gada maija līdz decembrim, kuru bija

pienākums nomaksāt /pers. B/, ņemot vērā, ka /pers. B/ aprēķināto valsts budžetā maksājamo Iedzīvotāju ienākuma nodokli 428,87 Ls par 2013.gada

maiju noteiktajā termiņā bija pienākums nomaksāt SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. F/ ar tiesībām līdz 2013.gada 21.maijam pārstāvēt sabiedrību

atsevišķi, bija 3917,96 Ls (5574,75 EUR).

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 18.februārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 28.februāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada janvāri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada janvāri bija 1302,79 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas

termiņš – 2014.gada 14.janvāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.martā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.marts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada februāri. SIA /Nosaukums

A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada februāri bija 2385,19 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš –

2014.gada 10.februāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 2.aprīlī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.aprīlis) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada martu. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada martu bija 2425,31 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš –

2014.gada 17.marts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.maijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 26.maijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada aprīli. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada aprīli bija 2414,66 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš –

2014.gada 15.aprīlis.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 20.jūnijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada maiju. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada maiju bija 2333,07 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš –

2014.gada 15.maijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 21.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada jūniju. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada jūniju bija 404,32 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2014.gada

20.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 26.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.augusts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada jūliju (deklarācijas

grozījumi iesniegti 2014.gada 24.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada jūliju bija 404,49

EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2014.gada 15.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2014.gada 25.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada augustu

(deklarācijas grozījumi iesniegti 2014.gada 24.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada

augustu bija 475,84 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2014.gada 15.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 6.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 27.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada septembri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada septembri bija 440,14 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas

termiņš – 2014.gada 15.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 21.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2014.gada 25.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada oktobri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada oktobri bija 1951,64 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas

termiņš – 2014.gada 15.oktobris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 29.decembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada novembri

(deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada 30.janvārī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada novembri

bija 1028,73 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2014.gada 22.novembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 27.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 26.janvāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada decembri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2014.gada decembri bija 311,54 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas

termiņš – 2014.gada 5.decembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 28.februārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.februāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada janvāri (deklarācijas

grozījumi iesniegti 2015.gada 2.martā). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2015.gada janvāri bija 353,62 EUR.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2015.gada 27.janvāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 28.martā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.marts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada februāri. SIA /Nosaukums

A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2015.gada februāri bija 264,69 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš –

2015.gada 27.februāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 21.aprīlī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 27.aprīlis) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada martu. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2015.gada martu bija 306 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2015.gada

27.marts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.maijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.maijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada aprīli. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2015.gada aprīli bija 228,14 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2015.gada

27.aprīlis.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.jūnijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada maiju. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2015.gada maiju bija 255,83 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2015.gada

22.maijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 24.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 27.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada jūniju. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2015.gada jūniju bija 290,55 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas termiņš – 2015.gada

17.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 24.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.augusts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada jūliju. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2015.gada jūliju bija 301,34 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas

termiņš – 2015.gada 21.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2015.gada 25.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada augustu. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2015.gada augustu bija 529,45 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas

termiņš – 2015.gada 21.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 23.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 26.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada septembri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2015.gada septembri bija 469,39 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas

termiņš – 2015.gada 21.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 24.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2015.gada 25.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada oktobri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa par 2015.gada oktobri bija 812,09 EUR. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas

termiņš – 2015.gada 21.oktobris.

Deklarētā valsts budžetā kopumā maksājamā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa no 2013.gada maija līdz 2015.gada oktobrim bija 25 263,57

EUR, kuru /pers. B/ noteiktajā termiņā bez attaisnojoša iemesla nenomaksāja.

Tādējādi SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. B/ neievēroja likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta pirmajā un piektajā daļā noteikto

un radīja budžetam zaudējumus nenomaksātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 25 263,57 EUR apmērā par 2013.gada jūniju, jūliju, augustu, septembri,

oktobri, novembri, decembri, 2014.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju, jūliju, augustu, septembri, oktobri, novembri, decembri, 2015.gada

janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju, jūliju, augustu, septembri, oktobri.

Turklāt, Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumu Nr.700 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī

darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2013.gadā” (spēkā no 2013.gada 1.janvāra

līdz 2013.gada 31.decembrim) 2.punktā noteikts, ka valsts nodevas apmērs pārskata mēnesī ir 0,25 lati. Darba devējs valsts nodevu maksā par katru

darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, 3.punktā noteikts, ka Valsts nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā

mēneša piecpadsmitajam datumam un 4.punktā noteikts, ka aprēķināto valsts nodevu darba devējs norāda likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem.

Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumu Nr.1249 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku

prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā” (spēkā no 2014.gada 1.janvāra līdz

2014.gada 31.decembrim) 2.punktā noteikts, ka valsts nodevas apmērs pārskata mēnesī ir 0,36 euro. Darba devējs valsts nodevu maksā par katru

darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības (redakcijā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 17.jūlijam), valsts nodevas apmērs pārskata

mēnesī ir 0,36 euro. Darba devējs valsts nodevu maksā par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts

sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis (redakcijā no 2014.gada 18.jūlija līdz 31.12.2014.gada 31.decembrim), 3.punktā noteikts, ka valsts nodevu

par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam un 4.punktā noteikts, ka aprēķināto valsts nodevu darba

devējs norāda likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem.

Ministru kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumu Nr.751 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku

prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2015.gadā” (spēkā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim) 2.punktā noteikts, ka

valsts nodevas apmērs pārskata mēnesī ir 0,36 euro. Darba devējs valsts nodevu aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās

attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, 3.punktā noteikts, ka valsts nodevu par pārskata mēnesi darba devējs

samaksā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam un 4.punktā noteikts, ka aprēķināto valsts nodevu darba devējs norāda likumā “Par valsts

sociālo apdrošināšanu” noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu deklarē pārskatos “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”.

Laika periodā no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. B/ aprēķināja uzņēmējdarbības riska valsts

nodevu un VID iesniedza pārskatus “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju

ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” 2013.gadā no 2013.gada 23.maija par 21,50 Ls (30,60 EUR), 2014.gadā

par 30,60 EUR un 2015.gadā līdz 2015.gada 9.decembrim par 19,80 EUR, un konkrēti:

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 20.jūnijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 28.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada maiju (deklarācijas grozījumi

iesniegti 2013.gada 23.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2013.gada maiju bija 3,25 Ls.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš – 2013.gada 17.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 15.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 31.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada jūniju (deklarācijas grozījumi

iesniegti 2013.gada 23.septembrī un 2013.gada 30.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2013.gada

jūniju bija 3,50 Ls. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš – 2013.gada 15.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 5.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 30.augusts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada jūliju. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2013.gada jūliju bija 3 Ls. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas

termiņš – 2013.gada 15.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 20.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 30.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada augustu

(deklarācijas grozījumi iesniegti 2013.gada 17.oktobrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2013.gada augustu

bija 2,75 Ls. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš – 2013.gada 16.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 17.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2013.gada 31.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada septembri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2013.gada septembri bija 2,75 Ls. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas

nomaksas termiņš – 2013.gada 15.oktobris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 15.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 29.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada oktobri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2013.gada oktobri bija 2,25 Ls. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas

termiņš – 2013.gada 15.novembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2013.gada 18.decembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2013.gada 28.decembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada novembri.

SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2013.gada novembri bija 2 Ls. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas

nomaksas termiņš – 2013.gada 16.decembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 15.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 31.janvāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2013.gada decembri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2013.gada decembri bija 2 Ls. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas

termiņš – 2014.gada 15.janvāris.

Tādējādi deklarētā valsts budžetā maksājamā Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas summa par laika periodu no 2013.gada maija līdz decembrim

bija 21,50 Ls (30,60 EUR).

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 18.februārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 28.februāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada janvāri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada janvāri bija 2,88 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas

nomaksas termiņš – 2014.gada 17.februāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.martā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.marts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada februāri. SIA /Nosaukums

A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada februāri bija 3,24 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš –

2014.gada 17.marts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 2.aprīlī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.aprīlis) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada martu. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada martu bija 2,88 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš –

2014.gada 15.aprīlis.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.maijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 26.maijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada aprīli. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada aprīli bija 2,52 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš –

2014.gada 15.maijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 20.jūnijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada maiju. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada maiju bija 2,52 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš –

2014.gada 16.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 21.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada jūniju. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada jūniju bija 2,52 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš –

2014.gada 15.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 26.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 25.augusts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada jūliju (deklarācijas

grozījumi iesniegti 2014.gada 24.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada jūliju bija 2,52 EUR.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš – 2014.gada 15.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 19.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2014.gada 25.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada augustu

(deklarācijas grozījumi iesniegti 2014.gada 24.septembrī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada augustu

bija 2,52 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš – 2014.gada 15.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 6.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 27.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada septembri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada septembri bija 2,52 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas

nomaksas termiņš – 2014.gada 15.oktobris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2014.gada 21.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2014.gada 25.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada oktobri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada oktobri bija 2,52 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas

nomaksas termiņš – 2014.gada 19.novembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2014.gada 29.decembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada novembri

(deklarācijas grozījumi iesniegti 2015.gada 30.janvārī). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada novembri

bija 2,16 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš – 2014.gada 15.decembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 27.janvārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 26.janvāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2014.gada decembri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2014.gada decembri bija 1,80 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas

nomaksas termiņš – 2015.gada 15.janvāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 28.februārī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.februāris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada janvāri (deklarācijas

grozījumi iesniegti 2015.gada 2.martā). SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2015.gada janvāri bija 1,80 EUR.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš – 2015.gada 16.februāris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 23.martā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.marts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada februāri. SIA /Nosaukums

A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2015.gada februāri bija 1,80 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš –

2015.gada 16.marts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 21.aprīlī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 27.aprīlis) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada martu. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2015.gada martu bija 1,44 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš –

2015.gada 15.aprīlis.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.maijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.maijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada aprīli. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2015.gada aprīli bija 1,80 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš –

2015.gada 15.maijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.jūnijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.jūnijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada maiju. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2015.gada maiju bija 1,80 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš –

2015.gada 15.jūnijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 24.jūlijā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 27.jūlijs) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju

darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada jūniju. SIA /Nosaukums A/

aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2015.gada jūniju bija 1,80 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas termiņš –

2015.gada 15.jūlijs.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 24.augustā (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 25.augusts) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada jūliju. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2015.gada jūliju bija 2,16 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas

termiņš – 2015.gada 17.augusts.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 25.septembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2015.gada 25.septembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada augustu. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2015.gada augustu bija 2,16 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas

nomaksas termiņš – 2015.gada 15.septembris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 23.oktobrī (deklarācijas iesniegšanas termiņš

2015.gada 26.oktobris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada septembri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2015.gada septembri bija 2,52 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas

nomaksas termiņš – 2015.gada 15.oktobris.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ /amats/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, 2015.gada 24.novembrī (deklarācijas iesniegšanas

termiņš 2015.gada 25.novembris) iesniedza VID SIA /Nosaukums A/ pārskatu “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, Iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” par 2015.gada oktobri. SIA

/Nosaukums A/ aprēķinātā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par 2015.gada oktobri bija 2,52 EUR. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas

nomaksas termiņš – 2015.gada 16.novembris.

Deklarētā valsts budžetā kopumā maksājamā Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas summa no 2013.gada maija līdz 2015.gada oktobrim bija 81

EUR, kuru /pers. B/ noteiktajā termiņā bez attaisnojoša iemesla nenomaksāja.

Tādējādi SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. B/ neievēroja Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumu Nr.700 “Noteikumi par

uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās

nodevas daļu 2013.gadā”, Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumu Nr.1249 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru,

kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā” un Ministru kabineta

2014.gada 9.decembra noteikumu Nr.751 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā

ieskaitāmās nodevas daļu 2015.gadā” 3.punktā noteikto un radīja budžetam zaudējumus nenomaksātās Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas 81 EUR

apmērā par 2013.gada maiju, jūniju, jūliju, augustu, septembri, oktobri, novembri, decembri, 2014.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju,

jūliju, augustu, septembri, oktobri, novembri, decembri, 2015.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju, jūliju, augustu, septembri, oktobri.

Tādā veidā SIA /Nosaukums A/ amatpersona - /amats/ ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi /pers. B/, būdams atbildīgs par nodokļu un

tiem pielīdzināto maksājumu veikšanu noteiktā termiņā, līdz savu pilnvaru termiņa beigām – 2015.gada 9.decembrim, bez attaisnojoša iemesla neveicot

aprēķināto un budžetā maksājamo Pievienotās vērtības nodokļa 15 958,07 EUR apmērā, Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 48 142,20

EUR apmērā (ņemot vērā, ka deklarētā valsts budžetā kopumā maksājamā Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summa no 2013.gada aprīļa

līdz 2015.gada oktobrim bija 48 190,03 EUR un vienīgo Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 47,83 EUR 2014.gada 3.oktobrī veicis

zvērināts tiesu izpildītājs), Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 25 263,57 EUR apmērā, kā arī Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas 81 EUR apmērā

savlaicīgu nomaksu budžetā, proti, pašam /pers. B/ bez attaisnojoša iemesla neveicot nevienu maksājumu budžetā, apzināti izvairījās no nodokļu un tiem

pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā rezultātā nodarīja valstij zaudējumus 89 444,84 EUR, kas saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās

un piemērošanas kārtību” 20.pantu, ir lielā apmērā.

Ar savu rīcību /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

[2] Apsūdzētais/pers. B/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, izdarīšanā

neatzina, neatzina lietā pieteikto kaitējuma kompensāciju 176 260,85 EUR apmērā, un liecināja, ka uzņēmumā SIA /Nosaukums A/ nav nodarbojies ne

ar finansēm, ne gatavojis atskaites vai deklarācijas iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk arī – VID), pats nav iesniedzis šādus dokumentus

Valsts ieņēmumu dienestā, to visu darījusi grāmatvede un viņa sieva. Rakstisku pilnvarojumu sievai nebija devis. Nav izmantojis SIA /Nosaukums A/

piekļuvi EDS VID. Viņam nekas neesot zināms par uzņēmuma nodokļu parādiem un nekad neesot gājis uz VID, lai runātu par nodokļu parāda samaksas

termiņa pagarināšanu, summām, neko par to neesot zinājis. Neatceras, kas gājis uz VID runāt par nodokļu parādu samaksu. Pats neesot atvēris

uzņēmumam bankas kontu. Viņam nebija piekļuve uzņēmuma bankas kontam, uzņēmuma vārdā neesot veicis rēķinu apmaksas, ar to nodarbojusies

grāmatvede un sieva. Viņam nebija ne kodu kartes, ne kodu kalkulators. Pirms viņa uzņēmumā amatpersona bijusi meita. Kad meita sākusi mācīties,

neesot vairāk varējusi vadīt uzņēmumu, tāpēc piekritis pārņemt uzņēmuma vadību. Viņš uzņēmumā nodarbojies ar to, ka iepircis produktus un piegādājis

tos kafejnīcām. Produktus pircis par skaidru naudu. Kafejnīcā, kas atradusies /Nosaukums B/, izvadājis ēdienu, klājuši galdus, samaksa bijusi ar

pārskaitījumu. Nekad pats neesot izmaksājis darbiniekiem algas. Uzņēmumam bija grāmatvedis. Kas vedis grāmatvedei dokumentus, nezinot. Domājot,

ka nodokļi tikuši maksāti daļēji iespēju robežās. Nekādus dokumentus nekad neesot arī pats parakstījis.

[3] Novērtējot visus lietā iegūtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. B/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, izdarīšanā pierādīta pilnībā ar lietā esošajiem un tiesā pārbaudītajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā

saistībā, un konkrēti, ar ziņām par faktiem, kas izriet no cietušā - Latvijas Republikas, kuru pārstāv Valsts ieņēmuma dienests, pilnvarotā pārstāvja

/pers. R/ un liecinieku /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. A0/ un /pers. F/ liecībām, un pārējiem lietas materiālos fiksētajiem un

tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512.panta otro daļu pierādījumiem un dokumentiem, kuri

norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai.

[3.1] Cietušā - Latvijas Republikas, kuru pārstāv Valsts ieņēmuma dienests, pilnvarotais pārstāvis /pers. R/ tiesas sēdē uzturēja kaitējuma

kompensācijas pieteikumu 176 260,85 EUR apmērā saskaņā ar pieteikumu uz tajā minētajiem argumentiem un papildus uz uzdotajiem jautājumiem

liecināja, ka Valsts ieņēmumu dienests pēc savas iniciatīvas neveic auditus un nodokļu aprēķinus. Lietā veikts nodokļu aprēķins, no kura redzams parādu

sadalījums. Laikā, kad /amats/ bija /pers. B/, kopējā nodokļu parādu summa ir 89 444,84 EUR. Laika periodā no 2013.gada maija līdz 2015.gada

novembrim izveidojās PVN pamatparāds 15 958,07 EUR apmērā, VSAOI pamatparāds 48 142,20 EUR, IIN pamatparāds 25 263,57 EUR un

uzņēmējdarbības riska nodevas pamatparāds 81 EUR. Apsūdzībā kopējā parādu summa norādīta nedaudz lielāka, nekā tā norādīta nodokļu aprēķinā, jo

tajā nav iekļauta tiesu izpildītāja piedzītā summa 47,82 EUR, kas rada šo starpību VSAOI. Lūdz no /pers. B/ piedzīt kaitējuma kompensāciju

176 260,85 EUR, jo uzņēmuma faktiskais vadītājs ir atbildīgs arī par iepriekšējā /amats/ nesamaksātajiem nodokļa maksājumiem un viņam ir pienākums

tos nomaksāt. Viņam ir zināms, ka ir izdalīts vēl viens kriminālprocess, kurā pie atbildības tiek saukta iepriekšējā /amats/ /pers. F/. SIA /Nosaukums A/

deklarēja, ka veic uzņēmējdarbību, iesniedza deklarācijas, bet nekādus maksājumus valsts budžetā neveica. 2013.gadā bijušas tikai kaut kādas iemaksas

no tiesu izpildītāja. Laikā, kad uzņēmumu vadīja /pers. B/, no /pers. B/ lūgumi par kādiem atbalsta pasākumiem vai nodokļu samaksas pagarinājumiem

nav saņemti. 2010.gadā tika uzsākta piedziņas lieta, no kuras redzams, ka 2010.gadā uzņēmums brīdināts par to, ka ir izveidojies parāds, pēc kā veiktas

iemaksas, tad nosūtīti brīdinājumi, bet tas attiecas uz iepriekšējo uzņēmuma /amats/. 2015.gada 16.jūlijā Valsts ieņēmumu dienests nosūtīja pieprasījumu

zvērinātu tiesu izpildītājam sniegt informāciju par iepriekš tiesu izpildītājam nosūtītā piedziņas lēmuma izpildi. Piedziņas lietā norādīts, ka 2015.gadā pret

/pers. B/ uzsākta administratīvā lietvedība par to, ka viņš nav iesniedzis maksātnespējas procesu. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā stājies spēkā.

2015.gada 7.augustā Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumam nosūtījis brīdinājumu par to, ka uzņēmumam saskatāmas maksātnespējas pazīmes, dodot

laiku maksātnespējas iesniegšanai. 2016.gada 21.jūnijā nosūtīts inkaso uz uzņēmuma bankas kontiem. 2017.gada 13.aprīlī pārbaudīti publiskie reģistri.

2019.gada 2.februārī uzņēmums likvidēts un pēc uzņēmuma likvidācijas dzēsti arī visi aktuālie uzņēmuma parādi. Šāda parādu dzēšana pēc uzņēmuma

likvidācijas noteikta likumā “Par nodokļiem un nodevām” un tas nekādā veidā neietekmē kaitējuma kompensāciju, jo uzņēmums pastāvēja un /amats/

bezdarbības rezultātā valstij nodarīts kaitējums. Pēdējā darbība, kas veikta piedziņas lietā, ir 2019.gada 30.aprīlī, kad piedziņas lieta noslēgta sakarā ar

uzņēmuma likvidēšanu.

[3.2] Lieciniece/pers. S/ tiesas sēdē liecināja, ka konkrētu laiku neatceras, tas bijis piecus - septiņus gadus atpakaļ, kad vasarā neilgu laiku

strādājusi SIA /Nosaukums A/ kafejnīcā, kura atradās /vieta/. Tā kā kafejnīcā strādāja viņas draudzene /pers. T/, kura gājusi prom no darba, viņai

piedāvāts pastrādāt viņas vietā. Bija jāizsniedz ēdiens darbiniekiem, jānorēķinās par ēdienu un jānovāc galdiņi. Par darba līgumu neko pateikt nevarot,

darba attiecības beigusi vienkārši pasakot, ka vairāk nestrādāšot. Samaksu par darbu beigās neesot saņēmusi. Iepriekš lietā sniegtās liecības neatceras.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /pers. S/ pirmstiesas kriminālprocesā

2017.gada 27.jūlijā sniegtās liecības, no kurām izriet, ka SIA /Nosaukums A/ kafejnīcā /Nosaukums B/ strādājusi 2013.gada pavasarī, nostrādājusi

nepilnu nedēļu. Neatceroties, vai darbā viņu pieņēmusi /pers. AF/ vai /pers. F/. Liekas, ka pa telefonu runājusi ar /pers. F/. Vienojušās, ka strādāšot par

/amats A/ un vienojušās par samaksu, bet konkrēti par kādu samaksu, neatceroties. Darba līgums ar viņu noslēgts netika un arī nekādus citus

dokumentus neesot parakstījusi. Kā strādāt ar kases aparātu viņai iemācījusi /pers. T/. Bez viņas kafejnīcā strādājušas divas pavāres. No rītiem

ierodoties darbā, iztīrījusi vitrīnu, salikusi salātus, pa telefonu pieņēmusi pusdienu pasūtījumus no darbiniekiem. Ap plkst.12.00 ieradies /pers. B/, kurš

izvadājis pusdienas darbiniekiem, kuri bija pasūtījuši ēdienu. Viņa apkalpojusi darbiniekus uz vietas kafejnīcā. Naudu par saņemtajiem ēdieniem izsitusi

kasē. Kā norēķinājušies tie darbinieki, kas pasūtījuši ēdienus, nezinot. Caur kasi šie norēķini negāja. Dienas beigās slēgusi kasi, saskaitījusi naudu, kuru

ielikusi aploksnē un atstājusi kafejnīcā. Kasē atstāta maiņas nauda. Naudu, iespējams, ņēmis /pers. B/, jo viņš bijis tas, kas braucis uz kafejnīcu. /pers. F/

bija ieradusies tikai vienu reizi. Nostrādājusi nepilnu nedēļu, viņai piedāvāts cits darbs un viņa informējusi /pers. F/, ka ejot projām. Viņai piezvanījusi

/pers. F/ māte /pers. AF/, kura neapmierināta kaut ko teikusi, bet neatceroties ko. Par nostrādāto laiku samaksu neesot saņēmusi. Strādājot kafejnīcā,

neesot sapratusi, kurš kafejnīcu vadīja un ko kurš īsti darījis. Cik atceroties, /pers. B/ piegādājis kafejnīcai produktus (lietas 3.sējuma 4.lapa).

Nolasītās liecības lieciniece apstiprināja, norādot, ka neatceras, vai darba attiecības pārtraukusi, jo domājusi strādāt citā darba vietā, vai vienkārši

nav vēlējusies turpināt darbu minētajā uzņēmumā. Atceras, ka, pasakot, ka viņa vairāk nevēlas strādāt kafejnīcā, viņai zvanījusi /pers. AF/ un teikusi, ka

tas neesot cilvēciski tā aiziet no darba. Par darba attiecību uzsākšanu vienojusies telefoniski ar /pers. F/ vai /pers. AF/. Domājot, ka viņai neesot bijis

noteikts pārbaudes laiks, neesot bijis pat darba līgums un iesniegumu par pieņemšanu darbā, un iesniegumu par aiziešanu no darba arī neesot rakstījusi.

Vienu reizi tikusies ar /pers. F/, bet par dokumentiem neesot runājušas. Ar /pers. AF/ neesot satikusies, tikai runājušas pa telefonu. Domājot, ka tas bija

ģimenes uzņēmums, viņai neesot zināms, kādus amatus uzņēmumā ieņēma /pers. B/, /pers. F/ un /pers. AF/.

[3.3] Lieciniece/pers. AH/ tiesas sēdē liecināja, ka uz līguma pamata sniegusi uzņēmumam SIA /Nosaukums A/ grāmatvedības pakalpojumus.

Pārskatot viņas rīcībā esošos dokumentus un datu bāzi, pēdējie ieraksti attiecībā par minēto uzņēmumu ir 2011.gadā. /pers. F/ bijusi uzņēmuma vadītāja.

Viņas (/pers. AH/) rīcībā bijuši tikai izejošie un ienākošie dokumenti, bankas izraksti. Zinot, ka /pers. B/ ir /pers. F/ tēvs, bet neatceras vai viņš strādājis

minētajā uzņēmumā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /pers. AH/ pirmstiesas kriminālprocesā 2017.gada

3.novembrī sniegtās liecības, no kurām izriet, ka apmēram no 2010.gada līdz 2013.gada beigām sniegusi grāmatvedības pakalpojumus uzņēmumam SIA

/Nosaukums A/. Cik atceroties, uz viņas biroju /adrese/ atnākusi /pers. AF/. Noslēgts līgums, kura ietvaros sniegusi uzņēmumam sekojošus

pakalpojumus - dokumentu iegrāmatošana, bilances sastādīšana, skatījusies konta izdrukas. Veikusi algu un nodokļu aprēķinus, sastādījusi un iesniegusi

VID PVN deklarācijas, uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas un gada pārskatus. Maksājuma dokumentus sastādījusi neesot. Neatceras, vai viņai

EDS bija reģistrētas pārstāvības tiesības, neatceras, vai uzņēmumam bija kase un viņai neesot zināms, kas to kārtoja, viņa to darījusi neesot. Viņai

samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem bijusi noteikta 200 LVL mēnesī un veikta ar pārskaitījumu. Uzņēmums nodarbojies ar ēdināšanas pakalpojumu

sniegšanu, bija vairākas kafejnīcas. Neatceras, cik uzņēmumam bija bankas konti. Aprēķinājusi darbiniekiem algas, bet kā tās tika izmaksātas, neatceras.

Iepriekš nebija pazīstama ne ar /pers. AF/, ne /pers. B/, ne /pers. F/. Pārsvarā /pers. F/ viņai uz biroju piegādājusi uzņēmuma grāmatvedības dokumentus

un viņa tos apstrādājusi. Par tekošo gadu dokumenti glabājušies pie viņas birojā, pēc tam tos atdevusi. Kur uzņēmumā glabājušies grāmatvedības

dokumenti, nezinot. Sadarbība ar uzņēmumu beigusies 2013.gada beigās, jo uzņēmums pārstāja maksāt par grāmatvedības pakalpojumiem. Uzņēmums

palicis viņai parādā samaksu par grāmatvedības pakalpojumiem aptuveni par pusgadu. Cik atceroties, uzņēmumu vadīja /pers. F/, /pers. B/ regulāri

braucis pēc produktiem. Ko uzņēmumā darīja /pers. AF/, viņai neesot zināms. Cik atceroties, uzņēmumam nodokļu parādi sākuši veidoties jau no tā

dibināšanas brīža, jo uzņēmumam pietrūka apgrozāmie līdzekļi, kas, viņasprāt, veidojās uzņēmuma amatpersonu neefektīvas saimniekošanas dēļ.

Vairākas reizes teikusi /pers. F/, ka uzņēmums strādā ar zaudējumiem, ka jāceļ cenas. Par nodokļu parādiem un to risinājumiem runājusi tikai ar /pers.

F/, jo kontaktējusies tikai ar viņu. Viņai nekas neesot zināms par to, ka 2013.gada beigās un 2014.gadā dažiem uzņēmuma darbiniekiem - /pers. B/,

/pers. AF/ un /pers. V/ tika izmaksātas ievērojami lielas algas, jo tas nenotika viņas laikā (lietas 3.sējuma 2-3.lapa).

Nolasītās liecības lieciniece apstiprināja, bet papildus liecināja, ka pirms tiesas sēdes pārskatījusi savā rīcībā esošo datu bāzi un konstatējusi, ka

datu bāzē pēdējais ieraksts bijis 2011.gadā, nevis 2013.gadā. Konkrēti neatceras, kurā gadā beigusies sadarbība ar minēto uzņēmumu. Sadarbībai

beidzoties, visus dokumentus atdevusi uzņēmumam. Atlīdzību par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu saņēmusi tikai pārskaitījumu veidā, bet atlīdzību

par pēdējos sešos mēnešos veikto darbu neesot saņēmusi. Komunikācijai ar VID attiecībā par uzņēmumu SIA /Nosaukums A/ izmantojusi EDS sistēmu,

bet neatceras, vai piekļuvei nepieciešamā informācija bija reģistrēta uz viņas vārda. Konkrēti neatceras kad /pers. F/ vairākkārt teikusi, ka uzņēmumam

veidojas nodokļu parādi.

[3.4] Lieciniece/pers. T/ tiesas sēdē liecināja, ka pazīstot /pers. B/, kuram ar ģimeni piederēja kafejnīca /Nosaukums A/ /Nosaukums B/, kurā

strādājusi nepilnu darba laiku apmēram pirms 7,5 gadiem, kas, iespējams, bija 2012.-2013.gadā. Darba attiecībās bijusi ne vairāk kā četrus mēnešus –

no janvāra beigām līdz marta beigām vai aprīļa vidum. Darba laiks bija noteikts no plkst.8.00 līdz plkst.16.00. Ierodoties darbā, bija jāsakārto zāle,

jāieslēdz kases aparāts, vitrīnās jāsaliek ēdieni, jāapkalpo klienti, pēc darba viss bijis jānovāc. Bijuši darbinieki, kuri nākuši ēst kafejnīcā, un bijuši arī

tādi, kas iepriekš no rīta pasūtījuši ēdienu telefoniski. Viņas pienākumos bija sastādīt sarakstu ar pasūtījumiem, bet par norēķināšanos ar ēdieniem, kuri

tika pasūtīti iepriekš, neko nezinot. Pati neesot vedusi darbiniekiem pasūtītās pusdienas, to darījis /pers. B/ vai /pers. F/. Durvis pēc darba dienas beigām

slēgusi ciet pavāre. Kafejnīcā virtuvē strādājušas vēl divas sievietes. Tajās dienās, kad viņa nestrādāja, viņas vietā strādājusi /pers. F/. Konkrēti

neatceras, bet iespējams, ka darba līgumu slēgusi ar /pers. F/, kura, visticamāk, bija kafejnīcas īpašniece. /pers. F/ viņu apmācījusi pirmajās dienās,

palīdzējusi iegūt caurlaidi, ar kuru varēja tikt /Nosaukums B/. Samaksa par darbu bijusi skaidrā naudā vienu reizi mēnesī attiecīgi par nostrādātajām

stundām. Neatceras, vai par naudas saņemšanu bija jāparakstās. Stundu skaits mēnesī bijis mainīgs, stundas likme tajā laikā bijusi valstī noteiktajā

minimālajā apmērā. Neatceras, kurā gadā un vai pirms, vai pēc darba /Nosaukums B/, vasarā strādājusi kasē arī uzņēmuma SIA /Nosaukums A/

kafejnīcā, kas atradusies /adrese B/. Darba līgumu slēgusi arī ar /pers. F/, bet tie nav saglabājušies. Minētajā kafejnīcā ikdienā strādājuši trīs darbinieki,

bet vasaras mēnešos vai svētku dienās darbinieku bijis vairāk. Abās kafejnīcās produktus un visu nepieciešamo sagādājis /pers. B/, citreiz produktus

piegādājusi arī /pers. F/. Dienās, kad bija mazāk klientu, ienākumi bijuši līdz 100 latiem, svētku dienās ienākumi bijuši vairāki simti lati, bet kafejnīcā

/Nosaukums B/ ienākumi bijuši ap 100 latiem dienā. No klientiem ietirgotā nauda tikusi ielikta kasē, kura tur arī palikusi. Ja no rīta vesti produkti, naudu

no kases paņēmis /pers. B/, /pers. F/ vai /pers. AF/, atstājot maiņas naudu. Nezinot, kādus amatus uzņēmumā ieņēmuši /pers. B/, /pers. F/ un /pers. AF/,

viņa viņus uzskatījusi par īpašniekiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu nolasītas liecinieces pirmstiesas kriminālprocesā 2017.gada 24.jūlijā sniegtās liecības

(lietas 3.sējuma 5.-6. lapa) daļā par algas saņemšanu, un konkrēti, ka darba algu viņai maksājusi /pers. F/, cik atceroties, skaidrā naudā un par algas

saņemšanu nekur nebija jāparakstās. Precīzi neatceras, vai algu maksāja reizi mēnesī vai katru dienu. Naudu no kases ņēma /pers. B/ vai /pers. F/ un

pārsvarā tas noticis pēc darba dienas beigām. Viņa visu ietirgoto naudu atstājusi kasē, bet no rīta kasē bija atstāta tikai maiņas nauda līdz 10 LVL.

Dažreiz/pers. F/ naudu varēja paņemt arī pa dienu. Produktus klāt neveda, visu veikalā pirka /pers. B/ vai /pers. F/. Aptuveni no 2015.gada maija līdz

augustam strādājusi SIA /Nosaukums A/ kafejnīcā /Nosaukums C/ /vieta/. Sākumā kafejnīcā strādājušas divatā - viņa un /pers. AF/ māsa /pers. V/.

/pers. AF/ zinot kā /pers. F/ mammu, viņa dažreiz atbraukusi uz kafejnīcu gan /Nosaukums B/, gan uz kafejnīcu /Nosaukums C/. Kafejnīcā /Nosaukums

C/ bija mazs apgrozījums - līdz 100 EUR dienā, dažreiz arī mazāk. Vēlāk, kad parādījušies vairāk klientu, bijusi arī virtuves strādniece, kura atbraukusi

no rītiem kopā ar /pers. V/ no Tārgales. Kafejnīcā /Nosaukums C/ viņai alga maksāta skaidrā naudā reizi mēnesī. Algu izmaksājusi /pers. F/. Par

saņemto darba algu nekur nebija jāparakstās. Viņai maksāta minimālā stundu likme, atkarībā no nostrādātajām stundām. Cik atceroties, /pers. V/ alga

maksāta katru dienu. Tajā dienā, kad viņai maksāta alga, /pers. F/ atbraukusi, izņēmusi visu naudu no kases un samaksājusi viņai.

Lieciniece apstiprināja nolasītās liecības. Tā kā nolasītajās liecībās, kuras sniegusi 2017.gadā, norādījusi, ka par algas saņemšanu nebija

jāparakstās, visticamāk tajā laikā atcerējusies labāk. Apliecināja, ka nopratināšanas protokolu parakstījusi viņa. Viņai tika izskaidroti pienākumi un

tiesības, tajā skaitā neliecināt pret sevi, bet neko pret sevi neesot liecinājusi.

[3.5] Lieciniece/pers. U/ tiesas sēdē liecināja, ka konkrēti neatceras, bet, iespējams, no 2014.gada līdz 2015.gadam strādājusi uzņēmuma SIA

/Nosaukums A/ kafejnīcā, kura atradusies /Nosaukums B/ par /amats/. /pers. B/ ir viņas bijušais darba devējs. Darba piedāvājumu atradusi internetā.

Lai pieteiktos darbā, gājusi uz /Nosaukums D/. Darbā pieņēmis /pers. B/, ar kuru iespējams parakstījusi līgumu. Kafejnīcā /Nosaukums D/ viņu

apmācījusi /pers. B/ meita /pers. F/, pēc kā strādājusi /Nosaukums B/ darbinieku kafejnīcā. Darbs bijis no plkst.8.30 līdz 16.00, darba pienākumos

ietilpa salikt produktus vitrīnā, apkalpot darbiniekus brokastīs un pusdienās, strādāt ar kases aparātu, aizpildīt kases žurnālus un nodot Z atskaites.

Apkalpojot klientus kafejnīcā uz vietas, par pasūtījumu izsitusi čekus, bet bijuši arī pasūtījumi, kurus pieteica telefoniski. Viņa pierakstījusi šos pasūtījumus

un pavāri tos sagatavoja. Samaksu par šādiem pasūtījumiem neesot saņēmusi un iegrāmatojusi. Konkrēti nezinot, bet liekas, ka pasūtījumi vesti turpat

/Nosaukums B/ teritorijā. Ienākumi dienā bijuši ap 100 EUR. Vakarā iekasēto naudu pārskaitījusi un atstājusi kasē. No rīta kasē bijusi atstāta tikai

maiņas nauda, pārējo naudu parasti izņēmis kafejnīcas īpašnieks /pers. B/, kurš kafejnīcai sagādājis arī produktus. Atvedot produktus, /pers. B/ naudu no

kases neprasīja izsniegt. Nezinot, kādu amatu uzņēmumā ieņēmusi /pers. F/. Alga viņai tikusi maksāta skaidrā naudā katras nostrādātās dienas beigās.

Par šādu algas izmaksas veidu vienojusies ar /pers. B/, jo /pers. B/ piedāvājis šādu iespēju un viņa piekritusi. Dienā nopelnījusi kādus padsmit eiro.

Konkrēti neatceras, bet liekas, ka algu izmaksājis /pers. B/ no dienas ieņēmumiem, kas atradušies kasē. Neatceras vai par saņemto naudu

parakstījusies, bet liekas, ka nē. Kafejnīcā strādājušas vēl divas pavāres, nezinot, kā viņām darba alga tikusi izmaksāta.

[3.6] Lieciniece/pers. AS/ tiesas sēdē liecināja, ka kopš 2010.gada strādājot par /amats/ ģimenes uzņēmumā SIA /Nosaukums E/, iepriekš

uzņēmumam bijis cits nosaukums – SIA /Nosaukums A/. Par darba devēju un priekšnieci uzskatījusi /pers. AF/. Darba vakanci SIA /Nosaukums A/

2010.gadā viņai ieteikusi paziņa un darbā viņu pieņēmusi /pers. AF/. Noslēgusi darba līgumu, bet neatceras, kura persona parakstījusi darba līgumu no

SIA /Nosaukums A/ puses, liekas, ka tā bijusi /pers. AF/. /pers. AF/ kafejnīcā pati strādājusi neesot, tikai periodiski atbraukusi, apskatījusies vai viss ir

kārtībā. No 2010.gada līdz 2016.gadam strādājusi par pavāru uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ kafejnīcā /Nosaukums D/ /adrese V/. Nepieciešamības

gadījumā strādājusi arī minētā uzņēmuma kafejnīcā /Nosaukums B/. Liekas, ka kafejnīcā bija kases aparāts, neatceras kā kases aparātā tika kontrolēta

naudas plūsma. /pers. B/ kafejnīcā piegādāja produktus. Darba algu saņēmusi uz rokas, bijušas algas lapas un par saņemto algu bija jāparakstās. Tādā

veidā algu saņēmuši arī pārējie darbinieki. Algu izmaksājusi /pers. AF/. Domājot, ka par viņu tikušas maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas, bet pārliecinājusies par to neesot. Uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ vadība no 2010.gada līdz 2016.gadam neesot mainījusies. /pers. F/

uzņēmumā parādījusies laikā, kad uzņēmumam mainījies nosaukums. /pers. F/ jau zinājusi agrāk, viņa uz kafejnīcu braukusi pusdienās, bet saimnieciskajā

darbībā viņa neesot piedalījusies. Ar /pers. F/ esot labas attiecības. Šobrīd SIA /Nosaukums E/ /amats/ un viņas darba devēja ir /pers. F/. Par SIA

/Nosaukums A/ nodokļu parādiem viņai nekas neesot zināms.

[3.7] Lieciniece/pers. AF/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. B/ ir viņas vīrs. SIA /Nosaukums A/ īpašnieks bijis viņas vīrs, bet faktiski uzņēmumu

vadījusi un visas lietas kārtojusi viņa - nodarbojusies ar saimniecisko darbību, meklējusi klientus, darbiniekus, strādājusi pat virtuvē, arī par /amats/,

/amats/. /pers. B/ bija viņu ar universālpilnvaru pilnvarojis pārstāvēt SIA /Nosaukums A/, lai kārtotu dažādus jautājumus ar iestādēm. SIA /Nosaukums

A/ nodarbojies ar sabiedrisko ēdināšanu. Uzņēmumam bijušas vairākas kafejnīcas, kuras atradušās /Nosaukums B/, /vieta/. Kafejnīcā, kas atradās

/Nosaukums B/, pasūtījumi tika veikti telefoniski, zvanot /amats/, kas pieņēma pasūtījumus. Pēc tam tika izrakstīti rēķini. Veiktie pasūtījumi tika

apmaksāti ar pārskaitījumu, jo /Nosaukums B/ bijusi sava kārtība, kurai pakļāvušies. Precīzi nevarot pateikt, bet liekas, ka uzņēmums SIA /Nosaukums

A/ tika izveidots 2010.gadā. Neatceras, kādā laika periodā /pers. B/ bija uzņēmuma /amats/. Uzņēmums darbojies tik ilgi, kamēr bijusi nauda, bet

precīzu laika periodu nevarot pateikt. Lai nomaksātu nodokļu parādus, naudu aizņēmusies no radiem un draugiem, pēc kā bankomātā naudu ieskaitījusi

uzņēmuma kontā, no kura veikusi primāros maksājumus. Šādu iemaksu grāmatvedības dokumentos norādījusi kā aizdevumu. Uzņēmumam bijuši vairāki

konti bankās – gan Citadele, gan Swedbank bankā. Iespējams, ka neesot mācējusi vadīt uzņēmumu, līdz ar ko izveidojies šis nodokļu parāds. Precīzu

nodokļu parāda summu neatceroties. Uzņēmums SIA /Nosaukums A/ ticis likvidēts 2019.gada 31.janvārī. Darbības beigās neesot bijusi pat nauda, lai

iesniegtu maksātnespējas procesu. Strādājusi pēc labākās sirdsapziņas, lai cilvēkiem būtu darbs. Viņai, kā darbiniekam, bija noslēgts līgums, kurā bija

noteikta darba alga. Kad bija izveidojies nodokļu parāds, kā uzņēmuma pilnvarotā persona braukusi uz Valsts ieņēmumu dienestu Ventspilī, lai vienotos

par grafiku parāda nomaksai. Grafiks tika sastādīts, bet, atmaksājot parādu, vispirms tika segti procenti, nevis pamatsumma. Visus dokumentus

grāmatvedei devusi viņa un EDS atskaites sniegusi grāmatvede, jo /pers. B/ neprot strādāt ar datoru, pieslēgties EDS sistēmā. Pieslēdzoties EDS, viņa

izmantojusi uzņēmuma paroli. Nevienā brīdī neesot bijusi doma kādam kaut ko nesamaksāt. Domājusi, ka viss izdosies, līdz brīdim, kad sapratuši, ka to

vairāk nevar izdarīt un darbību pārtraukuši. Pirms tam uzņēmuma īpašniece bijusi meita. Kad uzņēmuma īpašnieks bijis viņas vīrs, darba līgumu slēgusi ar

viņu, bet, kad īpašniece bijusi meita, līgumu slēgusi ar meitu. Arī meita viņu ar universālpilnvaru pilnvarojusi pārstāvēt uzņēmumu. Meita reklamējusi

uzņēmumu, taisījusi mājaslapas. Kādu laiku uzņēmumā pati bijusi grāmatvede, bet konkrētu laika posmu nevarot nosaukt, bijusi piekļuve EDS, kas bija

reģistrēta uz viņas vārda. Kad uzņēmumā bija cits grāmatvedis, tad atskaites EDS nodevis grāmatvedis, nevis viņa. Uzņēmumā grāmatvedību veikusi

grāmatvede /pers. AH/, iespējams bijusi vēl kāda persona, bet konkrēti neatceras. Uzņēmums ticis pārrakstīts uz vīru /pers. B/ laikā, kad meitai piedzimis

bērns un viņa sākusi savu dzīvi, un viņa (/pers. AF/) tikusi pilnvarota pārstāvēt uzņēmumu. Pati par uzņēmuma īpašnieci neesot varējusi kļūt, jo bijušas

problēmas. Uzņēmumu vadījusi viņa, nevis /pers. B/ vai /pers. F/. Viņa pirkusi preces, kā arī darbiniekiem izmaksājusi darba algas pēc grāmatvedes

veiktā aprēķina. Algas tika izmaksātas skaidras naudas veidā, iespējams alga tikusi izmaksāta arī ar pārskaitījumu, konkrēti nevarot pateikt. Par saņemto

algu darbinieki parakstījušies. Neatceras cik lielu algu saņēmusi pati. Veikusi sociālās iemaksas par darbiniekiem. Līgumus ar preču piegādātājiem slēgusi

viņa, pavadzīmes par preču piegādi parakstījusi viņa vai pavārs, kurš bijis maiņas laikā atbildīgais par produktiem. SIA /Nosaukums A/ grāmatvedības

dokumenti palikuši mājā, kura viņiem bija jāatstāj. Esot zināms, cik ilgi jāuzglabā grāmatvedības dokumenti, bet, tā kā bijusi ļoti uztraukusies un bijis

psiholoģiski grūti atstāt šo māju, grāmatvedības dokumentus neesot paņēmusi.

[3.8] Lieciniece/pers. V/ liecināja, ka /pers. B/ ir viņas māsas vīrs. Strādājot par pavāri kafejnīcā pie /pers. F/. Iepriekš strādājusi par /amats/ pie

/pers. AF/, bet uzņēmuma nosaukumus neatceras. Uzņēmumā strādājot kopš tā pirmās dienas. Sākumā strādājusi kafejnīcā /Nosaukums C/, bet, kad

kafejnīcu /Nosaukums C/ slēdza, sākusi strādāt pie /pers. F/ kafejnīcā /Nosaukums B/ /vieta/. Darba līgumu parakstījusi ar /pers. AF/. Viņai neesot

zināms, kas juridiski uzņēmumā bija īpašnieki un amatpersonas. Nezinot, ko /pers. B/ darot, pa reizei viņš atvedis produktus, kuri pietrūkuši, bet parasti

produktus atvedis piegādātājs. Par produktu piegādi parakstot pavadzīmes. Algu izmaksājusi /pers. AF/ gan skaidras naudas veidā, gan ar

pārskaitījumu. Algas apmērs bija atkarīgs no nostrādātajām dienām. Neatceras, vai /pers. AF/ bijusi vēl kāda kafejnīca bez kafejnīcas /Nosaukums C/,

jo veselības stāvokļa dēļ neatceras pat visu, kas noticis pagājušajā nedēļā. /pers. F/ ir māsas /pers. AF/ meita, nezinot vai viņai bijis kāds amats

uzņēmumā. Neatceras, kādus jautājumus izmeklētājs pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzdevis, jo viņai bijusi slikta pašsajūta. Neesot redzējusi, ka /pers. B/

noņemtu kasi. Pildījusi /amats/ darba pienākumus, bet bijušas reizes, kad mazgājusi traukus, tīrījusi virtuvi. Neatceras, vai strādājusi ar kases aparātu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasītas /pers. V/ pirmstiesas kriminālprocesā 2017.gada 16.janvārī sniegtās liecības

daļā, un konkrēti, ka darba algu viņai maksājis /pers. B/ - kā nu kuru reizi, dažreiz uz rokas, bet dažreiz ar pārskaitījumu. Par algas saņemšanu attiecīgi

parakstījusies dokumentos (lietas 2.sējuma 14.-15.lapa).

Lieciniece /pers. V/ nolasītās liecības šajā daļā neapstiprināja un liecināja, ka /pers. B/ nekad neesot viņai maksājis darba algu. Sniedzot liecības

pirmstiesas izmeklēšanas laikā bijusi slikta pašsajūta, bet izmeklētājam par to neko neesot teikusi. Nopratināšanas protokolu neesot izlasījusi, to tikai

parakstījusi.

[3.9] Lieciniece/pers. Z/ liecināja, ka SIA /Nosaukums A/ par grāmatvedi darbā pieņemta 2014.gada beigās vai 2015.gada sākumā, strādājusi uz

darba līguma pamata. Neatceras, cik ilgi minētajā uzņēmumā nostrādājusi. Darba līgumu slēgusi ar /pers. B/, līgumu parakstot klātesot abām personām.

Darba pienākumus veikusi attālināti savā dzīvesvietā. Viņai ticis piešķirts portatīvais dators. Par uzņēmuma saimniecisko darbību vairāk zinājusi /pers.

AF/, viņa bijusi kā uzņēmuma vadītāja, bet juridiski uzņēmuma īpašnieks bija /pers. B/. /pers. B/ vairāk bijis kā sagādnieks uzņēmumā. Šādu secinājumu

izdarījusi, jo uz pavadzīmēm bijis viņa paraksts, viņš bijis avansu norēķinu persona, ceļazīmes bijušas uz /pers. B/ vārda. Zinājusi, ka /pers. AF/ ir /pers.

B/ sieva. Kontaktējusies tikai ar /pers. AF/. Uzņēmuma dokumentus viņai vedusi /pers. AF/ un viņa (/pers. Z/) sagatavojusi atskaites, kuras katru mēnesi

elektroniski iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam. Paraksta tiesības, lai minētās atskaites apstiprinātu, viņai neesot bijušas. Nezinot, kas atskaites

apstiprinājis. Viņai bijusi piekļuve uzņēmuma EDS. Sagatavojusi arī gada pārskatus, kuri laicīgi tika elektroniski iesniegti. No gada pārskatiem bija

redzams, ka uzņēmumam ir nodokļu parāds, bet uzņēmumam tika pārtraukta saimnieciskā darbība. Neesot varējuši pieslēgties EDS, lai redzētu, kāda ir

nodokļu parāda summa. Neesot arī bijis iespējams elektroniski pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem. Darba tiesiskās attiecības

pārtraukusi, jo sākusies tiesvedība. Pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas, visus uzņēmuma dokumentus atdevusi /pers. AF/. Atceras, ka viņai bija

jāierodas uz nopratināšanu, bet neatceras, vai nopratināšanas laikā tika uzrādīti kādi dokumenti. Uz elektroniskā pasta adresi viņai nekādi dokumenti

saistībā ar uzņēmumu SIA /Nosaukums A/ netika sūtīti. Neatceras, vai, uzsākot darba tiesiskās attiecības ar SIA /Nosaukums A/, uzņēmumam jau bijuši

parādi. Algu saņēmusi gan skaidrā naudā, gan ar pārskaitījumu, kas tika noteikts līgumā. Uzņēmums viņai parādā neesot palicis.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tika nolasītas /pers. Z/ 2017.gada 2.februārī sniegtās liecības daļā, no kurām izriet, ka

grāmatvedības dokumentus viņai vedis /pers. B/, viņa sagatavojusi atskaites, kuras izmantojot EDS iesniegusi VID, pēc kā dokumenti atgriezti /pers. B/,

kas bija SIA /Nosaukums A/ amatpersona. Strādājusi tikai ar tekošajiem dokumentiem. Nekādu uzņēmuma dokumentu no iepriekšējās grāmatvedes

viņai nebija. /pers. B/ viņai iesniedzis kases žurnālus un čekus par iepirkto produkciju. Cik atceras, kases žurnāls bijis no vienas kafejnīcas, kas atradās

/Nosaukums B/. Gatavojusi arī algu sarakstus (lietas 2.sējuma 12-13.lapa).

Pēc liecību nolasīšanas lieciniece /pers. Z/ norādīja, ka zinājusi, ka uzņēmuma vadītājs bija /pers. B/, bet visos jautājumos konsultējusies ar /pers.

AF/.

[3.10] Liecinieks/pers.A0/ liecināja, ka 2017.gadā strādājis Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldē par /amats A/. Viņa

lietvedībā atradies kriminālprocess par uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kriminālprocess, kā arī daudzi citi

kriminālprocesi, sākotnēji tiek uzsākti pret uzņēmumu, jo sākotnēji Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par to, ka ir uzņēmums, kurš ir parādā

valstij noteiktu naudas summu. Vai ir veikta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, vai šī izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir tādā apmērā, kad iestājas

kriminālatbildība, kādā veidā parāds izveidojies, kurš par to ir atbildīgs, kurš ir vai nav saucams pie kriminālatbildības, tiek noskaidrots izmeklēšanas laikā

ar kriminālprocesuāliem līdzekļiem un metodēm. Ne par katru izvairīšanos no nodokļu nomaksas iestājas kriminālatbildība. Kriminālatbildība iestājas, ja

nenomaksāto nodokļu parāds ir lielāks par 50 minimālajām mēnešalgām. Kriminālprocess ticis sadalīts, bijuši divi kriminālprocesi par dažādiem laika

periodiem, un konkrēti, viens kriminālprocess par laika periodu, kad uzņēmumu sākotnēji vadīja /pers. F/, un otrs kriminālprocess par laika periodu, kad

uzņēmumu vadīja /pers. B/, jo katra amatpersona atbild par savām darbībām un nodokļu parādiem, kas uzņēmumam radušies laikā, kad tā bijusi

uzņēmuma amatpersona. Laika periodā, kad uzņēmuma amatpersona bijusi /pers. F/, cik atceras, nodokļu pamatparāds bijis ap 86 000 EUR un kādi

nodokļi tika maksāti. Laika periodā, kad uzņēmuma amatpersona bijis /pers. B/, pamatparāds bija ap 89 000 EUR un netika maksāti nekādi nodokļi.

No lietas materiāliem bija redzams, ka uzņēmuma rīcībā bija naudas līdzekļi, jo visi citi maksājumi, piemēram, darbinieku algas, samaksa par saņemtajām

precēm, komunālajiem maksājumiem, tika samaksāti. Neatceras, no kura gada par uzņēmuma īpašnieku kļuva /pers. B/. Uzņēmumā strādājuši diezgan

daudz darbinieku dažādos laika posmos, bet neatceras, vai kādam uzņēmums palicis parādā. Daļa darbinieku saņēmuši algu, no kuras ticis maksāts

sociālais nodoklis, bijuši arī darbinieki, kuri liecinājuši, ka algas izmaksa viņiem notikusi katras darba dienas beigās. Zinot cik liela ir viņu alga, paši to no

kases paņēmuši. Cik atceras, bijuši darbinieki, kuri liecināja, ka /pers. B/ licis parakstīties algas izmaksas sarakstā par saņemto algu, bet bijuši arī

darbinieki, kuri liecināja, ka viņiem par algas saņemšanu nekur nebija jāparakstās. Izmeklēšanas gaitā netika noskaidrotas citas amatpersonas vai citi

īpašnieki šim uzņēmumam, kā arī ne no lietas materiāliem, ne no liecinieku liecībām netika iegūta informācija, ka šo uzņēmumu būtu vadījusi kāda cita

trešā persona, vai arī kāda persona būtu veikusi kādas darbības šī uzņēmuma vārdā. Neatceras, kurš Valsts ieņēmumu dienestam sniedzis uzņēmuma

gada pārskatus, atskaites. Nezinot, kurš pārstāvējis uzņēmumu sarunās Valsts ieņēmumu dienestā par nodokļu termiņa samaksas pagarināšanu. Šajā

kriminālprocesā nopratināts gan /pers. B/, gan viņa meita /pers. F/, gan sieva /pers. AF/, gan darbinieki. Nevarot pateikt, vai sadalot kriminālprocesu,

liecinieku liecības iekļautas šajā kriminālprocesā, vai tās atrodas izdalītajā kriminālprocesā. /pers. AF/ ir /pers. B/ sieva, kura neesot bijusi uzņēmuma

SIA /Nosaukums A/ amatpersona, viņa nebija darba tiesiskajās attiecībās ar šo uzņēmumu, neatceras, ka viņai būtu izsniegta pilnvara, lai /pers. AF/

varētu rīkoties uzņēmuma vārdā. Nopratinot /pers. AF/, viņa liecināja, ka neesot veikusi nekādas darbības šī uzņēmuma labā. Grāmatveži uzņēmumā

parasti sagatavo atskaites un gada pārskatus iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam. Uzņēmuma amatpersonas iepazīstas ar tiem, akceptē, paraksta.

Uzņēmuma amatpersona var arī neiepazīties ar sagatavotajiem gadu pārskatiem un var arī nezināt visus skaitļus, kas norādīti gada pārskatos, bet

atbildība par gada pārskata kārtošanu, nodokļu pareizu aprēķināšanu un laicīgu samaksu ir tikai un vienīgi uzņēmuma amatpersonai, šajā gadījumā

vienīgajai uzņēmuma amatpersonai /pers. B/. Bez SIA /Nosaukums A/ minētajai ģimenei bijuši arī citi uzņēmumi ar ievērojamiem nodokļu parādiem, kuri

tika veidoti un nolaisti līdz maksātnespējai.

[3.11] Liecinieks/pers. BH/ tiesas sēdē liecināja, ka pirms daudziem gadiem, neatceras konkrēti kurā gadā, bet vismaz pirms pieciem

sešiem gadiem, izsolē no tiesu izpildītāja nopircis māju /adrese A/. Par šī nekustamā īpašuma bijušajiem īpašniekiem neko nezinot. Pats mājā neesot

dzīvojis, noalgojis celtniekus, kuri veikuši remontu. Cik atceras, nekādi grāmatvedības dokumenti mājā neesot bijuši. Garāžā bijusi liela atkritumu kaudze,

kuru celtniekiem licis izmest. Iespējams, ka tajā kaudzē kaut kādi dokumenti bijuši, bet viņam nekas acīs neesot iekritis, nezinot, kas tajā atkritumu

kaudzē bija. Pastkastītē nākušas vēstules no kaut kādām firmām, kuras iespējams bija adresētas iepriekšējam mājas saimniekam, neesot interesējis, kas

tajās rakstīts. Māju vēlāk pārdevis.

[3.12] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 6.punktu tiesas sēdē nolasītas liecinieces /pers. F/ 2016.gada 10.maijā sniegtās liecības, no

kurām izriet, ka 2010.gadā nodibinājusi uzņēmumu SIA /Nosaukums A/ un sākusi nodarboties ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. Uz to brīdi bijusi

vienīgā uzņēmuma īpašniece un amatpersona – /amats/. Uzņēmumam bijušas četras kafejnīcas - /Nosaukums D/ /adrese V/, /Nosaukums B/ /adrese/,

/Nosaukums C/ /adrese B/ un /Nosaukums F/ /adrese R/. Kafejnīcas sākumā darbojušās tīri labi, tad sācis veidoties nodokļu parāds. Nodokļu parādi

veidojušies, jo uzņēmumam pietrūcis apgrozāmo līdzekļu. Neatceras, kurā gadā sākuši veidoties nodokļu parādi, kā arī neatceras, vai uzņēmums bijis

parādā arī citām personām. Nauda pietikusi tik daudz, lai varētu samaksāt par telpu īri, komunālos maksājumus, algas darbiniekiem un iepirkt

produkciju, kas nepieciešama, lai kafejnīcas varētu darboties. Tad, kad sācis veidoties nodokļu parāds, uzņēmums vērsies VID un vienojies par aktuālo

nodokļu parādu sadalīšanos termiņos, taču ņemot vērā to, ka tika aprēķināti arī procenti, uzņēmums to nespēja nomaksāt un nodokļu parādi turpināja

augt. Neatceras, cik uzņēmumā bija darbinieki. Īsti neatceras no kura brīža, bet iespējams, ka arī no paša uzņēmuma dibināšanas brīža viņai

uzņēmējdarbībā palīdzējis viņas tēvs /pers. B/. Cik atceras, viņš uzņēmumā bija noformēts kā sagādnieks. Kādu brīdi arī viņas māte /pers. AF/ strādājusi

pie viņas par grāmatvedi. Neatceras cik maksājusi tēvam. Neatceras arī to, kādu algu maksājusi saviem darbiniekiem. Domājot, ka viņas uzņēmumam

SIA /Nosaukums A/ grāmatvede bija tikai viņas māte /pers. AF/. Vismaz neatceras, ka būtu bijusi kāda cita grāmatvede. 2013.gada maijā bijusi jau

pārāk nogurusi no uzņēmējdarbības, tādēļ vienojusies ar savu tēvu /pers. B/, kurš gribēja turpināt darbību un cerēja izvilkt uzņēmumu, un pārreģistrējusi

uzņēmumu uz viņa vārda. 2013.gada maijā viņš kļuvis par uzņēmuma vienīgo īpašnieku un /amats/. Tā kā nolēmusi darboties viena, tad 2013.gada

augustā nodibinājusi savu mikrouzņēmumu SIA /Nosaukums E/, kurš pēc tam mainījis statusu un šobrīd vairāk neesot mikrouzņēmums. Ar 2013.gadu

pārņēmusi vienu no kafejnīcām /adrese V/ un vadot to arī šobrīd. Pēc tam, kad pārrakstījusi SIA /Nosaukums A/ uz tēva vārda, vēl kādu brīdi tur

darbojusies, bet tas neesot bijis ilgs laiks, iespējams, ka dažus mēnešus. Arī 2015.gada septembrī un oktobrī palīdzējusi uzņēmumam, piemēram, sagādāt

produktus un vēl dažus saimnieciskos darbus. Laikā, kad bijusi uzņēmuma amatpersona, pieņēmusi saimnieciskos lēmumus, dažreiz konsultējoties ar savu

tēvu. Faktiski un reāli uzņēmumu vadījusi pati. Bija noslēgti arī līgumi ar piegādātājiem, bet ar kuriem tieši - vairāk neatceras. Tāpat neatceras, vai viņas

uzņēmumam bijuši viens vai vairāki norēķinu konti bankā, kā arī neatceras, kurā bankā. Visus rēķinus ar pārskaitījumu apmaksājusi pati vai uzņēmuma

grāmatvede - viņas māte /pers. AF/. Liecību sniegusi par laiku, kad viņa bijusi SIA /Nosaukums A/ /amats/, t.i., no 2010.gada 21.janvāra līdz 2013.gada

23.maijam (lietas 3.sējuma 16.-17.lapa);

nolasītas liecinieces /pers. F/ 2017.gada 19.jūnijā papildus sniegtās liecības, no kurām izriet, ka 2010.gada 21.janvārī nodibinājusi uzņēmumu

SIA /Nosaukums A/, kurā bijusi /amats/ un vienīgā amatpersona, kā arī vienīgā uzņēmuma īpašniece. Pēc uzņēmuma nodibināšanas divās bankās atvērusi

norēķinu kontus – AS “Swedbank” un AS “Citadele”. Atverot norēķinu kontus, paraksta tiesības noformētas uz viņas vārda, t.i, viņa bijusi vienīgā, kurai

bija paraksta tiesības šajās bankās laika periodā, kad bijusi uzņēmuma amatpersona. Atverot bankas kontus, viņai izsniegtas norēķinu kartes uz viņas

vārda. Norēķinu kartes izmantojusi preču iegādei, ko veikusi dažādos veikalos un, tā kā dažreiz darbiniekiem algas bija jāizmaksā uz rokas, ar

minētajām kartēm izņēmusi no uzņēmuma konta naudu. Skaidra nauda izmantota, lai dažreiz darbiniekiem samaksātu darba algu, kā arī dažreiz preču

piegādātāji par piegādāto preci vēlējās saņemt samaksu skaidrā naudā. Neatceras, cik daudz naudas noņēmusi no konta. Bijusi SIA /Nosaukums A/

amatpersona līdz 2013.gada 23.maijam, pēc tam uzņēmums tika pārreģistrēts uz viņas tēvu /pers. B/, kam arī atdevusi abas norēķinu kartes AS

“Swedbank” un AS “Citadele”. Neatceras vai tad, kad uzņēmumu pārrakstījusi uz tēva vārda, gājusi uz bankām pārreģistrēt paraksta tiesības. Neatceras

vai uzņēmumam bijusi kase un kasiere. Neatceras kādā veidā devusi naudu darbiniekiem un vai, izmaksājot darba algu darbiniekiem, likusi viņiem

parakstīties. Vairs neatceras, kad uzņēmumam radās nodokļu parādi, cik lielā apmērā un kādi tieši nodokļi tie bijuši. Precīzi nevarot pateikt, cik lieli

nodokļu parādi bijuši tajā brīdī, kad pārrakstījusi uzņēmumu uz tēva vārda. Laikā, kad bijusi uzņēmuma amatpersona, visi grāmatvedības dokumenti

atradās pie viņiem mājās /adrese A/. Kad pārrakstījusi uzņēmumu uz tēvu, visus grāmatvedības dokumentus nodevusi viņam. Par to ticis sastādīts

attiecīgs akts, kas palicis pie dokumentiem minētajā adresē. Pie viņas nav palikuši nekādi uzņēmuma darījumu apliecinoši dokumenti. Cik atceras, pēc

uzņēmuma pārrakstīšanas vairāk no konta neesot noņēmusi nekādus naudas līdzekļus, nekādus darījumus vairāk nav veikusi un arī nekādus rēķinus

neesot apmaksājusi. Citās bankās šim uzņēmumam nav bijuši atvērti uzņēmuma konti. Neatceras, kādēļ vēl pēc uzņēmuma pārrakstīšanas, t.i., pēc tam,

kad vairs neesot bijusi uzņēmuma amatpersona, viņai saglabājušās paraksta tiesības AS “Swedbank”. Liekas, ka bijušas problēmas ar paraksta tiesību

pārformēšanu uz viņas tēvu. Cik atceras, banka to neesot gribējusi darīt. Neatceras, vai bija reģistrēti kaut kādi liegumi. Iespējams, ka dēļ kaut kādiem

nodokļu parādu liegumiem vai inkaso, vai kā savādāk, nevarēja pārreģistrēt tiesības rīkoties ar bankas norēķinu kontiem un arī ar norēķinu kontiem

(lietas 3.sējuma 18.-19.lapa).

[3.13] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu nolasītas liecinieces /pers. BJ/ 2017.gada 31.janvārī sniegtās liecības, no kurām

izriet, ka kolēģe, kura strādājusi kafejnīcā /vieta/, kur saimniece bija /pers. AF/, viņu ieteikusi /pers. AF/ kā labu darbinieku un, tā kā viņai vajadzēja

darbu, /pers. AF/ viņu pieņēmusi darbā. Konkrētu laiku neatceras, bet ap 2010.gadu sākusi strādāt pie /pers. AF/ kafejnīcā /Nosaukums F/ /adrese R/,

par virtuves strādnieci un tur nostrādājusi apmēram līdz 2014.gadam. Darba pienākumos ietilpa palīdzēt pavāram, mazgāt traukus, uzkopt telpas. Par

pavāru kafejnīcā strādājusi /vārds A/ un /vārds B/, kuru uzvārdus neatceras. Bufetniece bijusi /vārds C/, kuras uzvārdu nezinot. Preces vedis /pers. AF/

vīrs /pers. B/. Strādājuši pirmdienās no plkst.8.00 līdz plkst. 17.00, pārējās darba dienā no plkst.8.00 līdz plkst.16.00. Viņai bija noslēgts darba līgums,

darba alga bija aptuveni 40 lati nedēļā. Algu viņai reizi nedēļā maksājusi /pers. AF/, kuru pati iedevusi no kases, vai teikusi darbiniecei, lai iedod no

kases. Beigās viņai palika parādā ap 400 latiem. Gājusi uz darba inspekciju un dabūjusi neizmaksāto darba algu. Darbinieki diezgan bieži mainījušies, jo

/pers. AF/ negribēja maksāt naudu (lietas 3.sējuma 9.lapa).

[3.14] No VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes /amats A/ /pers. A0/ 2018.gada 1.augusta lēmuma par kriminālprocesa Nr.15830007116

sadalīšanu redzams, ka no kriminālprocesa Nr.15830007116 izdalīts atsevišķā lietvedībā kriminālprocess Nr.15840060218 pret /pers. B/ pēc

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm (lietas 1.sējuma 1.-2.lapa).

[3.15] No Latvijas Republikas Nodokļu maksātāju reģistra izdrukas par SIA /Nosaukums A/ redzams, ka /pers. B/ bija uzņēmuma īpašnieks no

2013.gada 21.maija līdz 2019.gada 31.janvārim un no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim valdes priekšsēdētājs (lietas 1.sējuma 3.-

6.lapa).

[3.16] No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta Ventspils reģionālās nodaļas 2019.gada 16.decembrī sniegtās

informācijas redzams, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2019.gada 31.janvāra lēmumu SIA /Nosaukums A/ izslēgta no komercreģistra

(lietas 1.sējuma 8-10.lapa).

[3.17] No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta 2017.gada 1.septembrī sniegtās informācijas redzams,

ka saskaņā ar ierakstiem Uzņēmumu reģistra lietvedības sistēmā, dokumentus komercsabiedrības SIA /Nosaukums A/ lietā 2013.gada 21.maijā

iesniedzis /pers. B/ personīgi Uzņēmumu reģistra Ventspils nodaļā, samaksājot valsts nodevu uz vietas ar maksājumu karti (lietas 1.sējuma 12.-19.lapa).

[3.18] No SIA /Nosaukums AB/ 2017.gada 11.oktobrī sniegtās informācijas par SIA /Nosaukums A/ sniegtajiem ēdināšanas pakalpojumiem

laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 1.aprīlim un pievienotajām rēķinu kopijām redzams, ka ēdināšanas pakalpojumi tika sniegti uz pēcapmaksu.

Rēķini tika piestādīti par nedēļu un īsā laika tikuši apmaksāti (lietas 1.sējuma 22.-34.lapa).

[3.19] No AS “Meridian Trade Bank” 2016.gada 6.maijā sniegtās informācijas redzams, ka ar SIA /Nosaukums A/ norēķinu kontu Nr./konta

numurs/ tiesības rīkoties ir SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. B/. Pievienots konta izraksts par laika periodu no 2015.gada 5.janvāra līdz 2016.gada

8.aprīlim (lietas 1.sējuma 38.-43.lapa).

[3.20] No AS “Citadele Banka” 2018.gada 12.septembrī sniegtās informācijas ar pielikumu – bankas konta izrakstu par laika posmu no

2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim, redzams, ka 2010.gada 10.septembrī SIA /Nosaukums A/ atvērts norēķinu kartes konts Nr./konta

numurs/, kurš slēgts 2017.gada 29.augustā. Kontam piesaistītas divas debetkartes, kuru lietotājs bija /pers. F/. No bankas kontā ienākošajiem

maksājumiem veikti pirkumi un skaidras naudas izņemšana (lietas 1.sējuma 47.-241.lapa).

[3.21] No AS “Swedbank” 2018.gada 17.septembrī sniegtās informācijas un pievienotā konta izraksta par laika periodu no 2013.gada 23.maija

līdz 2015.gada 9.decembrim redzams, ka minētajā laika periodā ar SIA /Nosaukums A/ kontu Nr./konta numurs/ tiesības rīkoties bija /pers. F/,

norēķinu kartes kontam nebija piesaistītas (lietas 2.sējuma 4.-6.lapa).

[3.22] No 2017.gada 30.maija SIA /Nosaukums A/ bankas konta pārskata apskates protokola redzams, ka no AS “Swedbank” konta Nr./konta

numurs/ /pers. F/ laika periodā no 2013.gada 23.maija līdz 2013.gada 28.decembrim noņēmusi no uzņēmuma konta skaidrā naudā SIA /Nosaukums A/

naudas līdzekļus 8287 LVL (11 791,34 EUR) apmērā; no AS “Meridian Trade Bank” konta Nr./konta numurs/ /pers. B/ laika periodā no 2015.gada

5.janvāra līdz 2015.gada 27.maijam noņēmis no uzņēmuma konta skaidrā naudā SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļus 1964,93 EUR apmērā; no AS

“Citadele banka” konta Nr./konta numurs/ laika posmā no 2013.gada 2.janvāra līdz 2013.gada 29.decembrim ar norēķinu kartēm, kuras izsniegtas uz

/pers. F/ vārda, no uzņēmuma konta bez pamatojuma noņemti skaidrā naudā SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļi 10 855 LVL (15 445,21 EUR)

apmērā, laika posmā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 6.novembrim noņemti skaidrā naudā SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļi 12 120 EUR

apmērā, kā arī no konta izraksta redzams, ka laika posmā no 2010.gada 5.jūlija līdz 2016.gada 18.aprīlim veikti dažādi maksājumi saimnieciskās

darbības nodrošināšanai, veikti pirkumi pārtikas veikalos, iegādāta degviela (lietas 2.sējuma 6.a lapa).

[3.23] N o Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2017.gada 28.aprīļa lēmuma redzams, ka izbeigta SIA /Nosaukums A/ darbība un

2019.gada 31.janvārī pieņemts lēmums par SIA /Nosaukums A/ izslēgšanu no komercreģistra (lietas 2.sējuma 8.-10; 11.lapa).

[3.24] No 2018.gada 17.jūlija VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes /amats A/ /pers. A0/ ziņojuma redzams, ka no VID Nodokļu

informatīvās sistēmas (NIS) datu bāzes izdrukātie ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par laika periodu no 2013.gada maija līdz 2015.gada oktobrim pievienoti

kriminālprocesam (lietas 2.sējuma 20., 21.-59.lapa).

[3.25] No 2018.gada 23.jūlija VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes /amats A/ /pers. A0/ ziņojuma redzams, ka kriminālprocesam

pievienotas no VID Nodokļu informatīvās sistēmas (NIS) datu bāzes izdrukātās SIA /Nosaukums A/ VID EDS iesniegtās Pievienotās vērtības

nodokļa deklarācijas par laika periodu no 2013.gada maija līdz 2015.gada oktobrim kopā ar PVN taksācijas perioda deklarācijām (lietas 2.sējuma 60.,

61.-160.lapa).

[3.26] No 2019.gada 13.augusta VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes /amats A/ /pers. A0/ ziņojuma redzams, ka no VID Nodokļu

informatīvās sistēmas (NIS) datu bāzes izdrukātās SIA /Nosaukums A/ uzņēmuma ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas par 2013. un

2014.gadu pievienotas kriminālprocesam (lietas 2.sējuma 161., 162.-181.lapa).

[3.27] No 2018.gada 5.marta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes informācijas par SIA /Nosaukums A/ nodokļu un obligāto

maksājumu parādu veidošanos redzams, ka nodokļu pamatparāds laika periodā no 2013.gada 24.maija līdz 2015.gada 9.decembrim bija

89 393,18 EUR (lietas 3.sējuma 1.lapa).

[3.28] No 2017.gada 31.janvāra Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes atzinuma par SIA /Nosaukums A/ aprēķinātiem un samaksātiem

nodokļiem no nodokļu parāda rašanās datuma, un tā pielikumiem redzams, ka SIA /Nosaukums A/ laika periodā no 2010.gada 20.jūlija līdz 2017.gada

31.janvārim Elektroniskās deklarēšanās sistēmā deklarējusi nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos obligātos maksājumus. SIA /Nosaukums A/

/amats/ līdz 2013.gada 23.maijam bija /pers. F/, no 2013.gada 23.maijam līdz 2015.gada 9.decembrim /amats/ bija /pers. B/. Citu amatpersonu vai

pilnvaroto personu uzņēmumam nebija. SIA /Nosaukums A/ dokumentus (deklarācijas, ziņojumus u.t.t.) līdz 2013.gada 25.maijam parakstīja /pers. F/.

Dokumentus, kas iesniegti laika posmā no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim parakstīja /pers. B/ (lietas 3.sējuma 22.-24., 25.- 46.lapa).

[3.29] 2017.gada 7.septembra Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes sniegtajā atbildē norādīta informācija par SIA /Nosaukums A/

nodokļu parādu veidošanos (lietas 3.sējuma 48.lapa).

[3.30] No Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes sniegtās informācijas par SIA /Nosaukums A/ elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS)

līgumu redzams, ka par SIA /Nosaukums A/ /amats/ (pārstāvēšanas nosacījumi - vienpersoniski) no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim

bija /pers. B/. 2013.gada 11.jūnijā VID saņemts SIA /Nosaukums A/ iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas lietotāju saraksta

noteikšanu un pilnvaru piešķiršanu, kurā /pers. B/ noteikts kā EDS un NMDS (nodokļu maksātāja datu sistēma) tiesību pārvaldnieks. /pers. B/ bija

tiesības sniegt ziņas par uzņēmuma saimniecisko darbību, izmantojot EDS, no 2013.gada 13.jūnija līdz 2015.gada 9.decembrim.

Pievienots 2010.gada 22.janvāra līgums Nr.5.5-6/10-2394 Par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot Valsts

ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas pakalpojumus un /pers. B/ 2013.gada 11.jūnija iesniegums veikt izmaiņas par SIA /Nosaukums

A/ pārstāvošo fizisko personu Elektroniskā deklarēšanās sistēmā (lietas 3.sējuma 51., 52.-53., 55.lapa).

[3.31] No Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes 2016.gada 26.aprīlī sniegtās informācijas par SIA /Nosaukums A/ un

tai pievienotajiem dokumentiem, redzams, ka 2011.gada 22.februārī VID Nodokļu pārvaldes /amats C/ /pers. BT/ pieņēmusi lēmumu Nr.8.17.5-5/2104

par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Norādītas laika periodā no 2011.gada 22.februāra līdz 2016.gada 25.aprīlim piedzītās summas. 2012.gada

7.maijā saņemts paskaidrojums no SIA /Nosaukums A/ pilnvarotās personas /pers. B/ ar lūgumu nomaksāt nodokļu parādu pa daļām, iesniegumā

norādītais netika pildīts. 2013.gada 11.aprīlī VID pieņemts lēmums Par lēmuma atcelšanu Nr.4.1.2/L-9890, jo netika pildīti nodokļu atbalsta pasākumu

nosacījumi. Sakarā ar to, ka SIA /Nosaukums A/ turpināja iesniegt deklarācijas un pārskatus, nodokļu parāds pieaudzis. 2013.gada 8.maijā un

2016.gada 18.janvārī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes /amats C/ /pers. BU/ pieņēmusi lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu,

kuri attiecīgi 2013.gada 9.maijā un 2016.gada 19.janvārī nodoti izpildei zvērinātai tiesu izpildītājai I.Kaluginai.

2015.gada 10.novembrī pieņemts VID lēmums Nr.14G/BS002586 par SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. B/ saukšanu pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 panta un amatpersona sodīta ar naudas sodu 600 EUR, atņemot tiesības ieņemt

personālsabiedrības lietveža, kapitālsabiedrības valdes locekļa, padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, komercsabiedrības

likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus, kā arī tiesības pārstāvēt personālsabiedrību tiesīgos biedrus un pārstāvjus filiālēs uz trīs gadiem

(lietas 3.sējuma 59., 61.-106.lapa).

[3.32] No Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes 2016.gada 24.augustā sniegtās informācijas par SIA /Nosaukums A/ iesniegtajiem gada

pārskatiem redzams, ka tikuši iesniegti gada pārskati par 2010.gadu, 2011.gadu, 2012.gadu, 2013.gadu un 2014.gadu, gada pārskats par 2015.gadu

nav iesniegts. Dokumentu apstiprinātas kopijas pievienotas lietas materiāliem (lietas 3.sējuma 108., 109.-170.lapa).

[3.33] No Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes 2019.gada 28.marta atzinuma Nodokļu aprēķina pārskata Nr. 23.37.1-2/2651

par SIA /Nosaukums A/ redzams periods un pārbaudāmie nodokļi – pievienotās vērtības nodoklis par periodu no 2013.gada 1.maija līdz 2015.gada

31.oktobrim; iedzīvotāju ienākuma nodoklis par periodu no 2013.gada 1.maija līdz 2015.gada 30.novembrim; uzņēmuma ienākuma nodoklis par

periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz

2015.gada 31.oktobrim; uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par periodu no 2013.gada 1.maija līdz 2015.gada 31.oktobrim (lietas 4.sējuma 12.-

47.lapa).

[3.34] No Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes 2019.gada 9.augustā sniegtās informācijas redzams, ka laika periodā no

2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decmbrim neviena SIA /Nosaukums A/ amatpersona nav griezusies Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu piešķirt

labprātīgās samaksas termiņa grafiku vai samaksas termiņa pagarinājumu. Minētajā laika periodā nav pieņemti lēmumi par nokavēto nodokļu maksājumu

labprātīgu izpildi un lēmumi par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu (lietas 4.sējuma 49.lapa).

[3.35] No Valsts ieņēmumu dienesta kā cietušā - Latvijas Republikas - pārstāvja iesniegts pieteikums par valstij radītā kaitējuma kompensāciju

176260,85 EUR apmērā, kopā ar pielikumu – izdruku no VID nodokļu informācijas sistēmas (lietas 4.sējuma 54.-56., 57.-72.lapa).

[4] Izvērtējusi krimināllietā /pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā

saistībā, tiesa atzīst, ka tie ir ticami, attiecināmi uz apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, pieļaujami, jo iegūti Kriminālprocesa likumā noteiktajā

kārtībā, un pietiekami apsūdzētā /pers. B/ vainas noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, pierādīšanai, jo izslēdz

jebkādas šaubas par izvirzītās apsūdzības pamatotību.

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēta atbildība par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par

ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā.

[5] Lietā nav strīda un no Latvijas Republikas Nodokļu maksātāju reģistra izdrukas redzams, ka /pers. B/ no 2013.gada 21.maija līdz

2019.gada 31.janvārim bija SIA /Nosaukums A/ īpašnieks un no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim /amats/ ar vienpersonīgām

uzņēmuma pārstāvības tiesībām (lietas 1.sējuma 3.-6.lapa). Tāpat lietā nav strīda, ka SIA /Nosaukums A/ minētajā laika periodā izveidojies nodokļu

parāds.

Līdz ar ko secināms, ka apsūdzībā norādītā laika posmā /pers. B/ kā SIA /Nosaukums A/ vienīgajam īpašniekam un amatpersonai bija

tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, bija tiesības atsevišķi veikt darījumus, maksājumus, rīkoties ar naudas līdzekļiem, kā arī viņam vajadzēja

zināt savus kā uzņēmuma īpašnieka un vadītāja pienākumus, kas noteikti normatīvajos aktos, tais skaitā veikt SIA /Nosaukums A/ aprēķināto un

deklarēto nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu veikšanu valsts budžetā.

[6] Tiesa atzīst, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem ir pilnībā pierādīts /pers. B/ inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objekts –

tautsaimniecības interešu valsts ieņēmumu sfērā apdraudējums, kā arī priekšmets, tas ir, likumā noteiktie un apsūdzībā norādītie nodokļi un tiem

pielīdzinātie maksājumi.

[7] No objektīvās puses nodarījums var izpausties divējādi: 1) bezdarbībā – kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

vai 2) darbībā – ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanā vai samazināšanā (Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D.

Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII–XXV nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 220.lpp.).

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punkta izpratnē izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir: 1) apzināta nepatiesas

informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, 2) nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās

pieprasītās informācijas nesniegšana, 3) nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana, 4) jebkura cita apzināta darbība vai

bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā.

Atbilstoši tiesību doktrīnas atziņām ar bezdarbību krimināltiesiskā nozīmē jāsaprot apzināta, personas gribai atbilstoša pasīva, kaitīga un prettiesiska

uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu neveikšanā, pastāvot reālai iespējai tos veikt, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā sevišķajā daļā

paredzēts apdraudējums ar likumu aizsargātām interesēm (noziedzīgs nodarījums) (Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma

kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 88.lpp.).

Pieļaujot bezdarbību, kas veido Krimināllikuma 218.pantā paredzētā nozieguma objektīvo pusi, persona apzinās, ka šādas rīcības rezultātā valsts

vai pašvaldība nesaņems attiecīgo maksājumu summu un tādējādi tiks nodarīti zaudējumi. Vainīgā psihiskā attieksme pret valstij vai pašvaldībai nodarītā

zaudējuma apmēru nevar ietekmēt noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses izvērtējumu kopumā, ko raksturo tiešs nodoms un nosaka personas

vēlēšanās izvairīties no nodokļu vai citu maksājumu nomaksas, veicot prettiesiskas darbības vai pieļaujot bezdarbības aktus un apdraudot valsts un

tautsaimniecības intereses nodokļu iekasēšanas jomā.

Tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse izpaudās apsūdzētā, kā SIA /Nosaukums A/ vienīgās amatpersonas laika

periodā no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim, apzināti pieļautā bezdarbībā, kas bija virzīta uz tiešu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jo

viņš tīši nesamaksāja SIA /Nosaukums A/ aprēķinātos un deklarētos nodokļus un tiem pielīdzinātos maksājumus pilnā apmērā likumā noteiktajos

termiņos, kā rezultātā izveidojās nodokļu parāds 89 444,84 EUR apmērā.

[8] Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir fiziska, pieskaitāma persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu

un kurai saskaņā ar likumu ir pienākums veikt nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksu (Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D.

Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019. 223.lapa).

Komerclikuma 169.panta pirmā daļa noteic, ka valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Saskaņā

ar likuma “Par grāmatvedību” (spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim) 2.pantu uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā un

pareizu nodokļu aprēķināšanu un savlaicīgu iemaksāšanu valsts budžetā.

No minētā izriet, ka apsūdzētajam /pers. B/ vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus un tieši viņam bija pienākums

kontrolēt, vai SIA /Nosaukums A/ likumā noteiktajā termiņā un kārtībā deklarē un valstij maksā visus aprēķinātos nodokļus un tiem pielīdzinātos

maksājumus.

[8.1] Lietā ir strīds un noskaidrojams jautājums, vai /pers. B/ ir noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 218.pantā,

subjekts, un konkrēti, vai viņš bija reālais SIA /Nosaukums A/ vadītājs, kurš īsteno juridiskās personas finansiāli saimniecisko darbību un līdz ar to, vai

viņš saucams pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.

Aizstāvība norādīja, ka reāli faktiski saimniecisko darbību veikusi /pers. AF/, bet ne apsūdzētais /pers. B/. Kā tiesas sēdē liecināja apsūdzētais

/pers. B/, viņš faktiski uzņēmumu nevadīja, ar finansēm nenodarbojās, nekādus dokumentus nesagatavoja un neparakstīja. Visus jautājumus kārtojusi

/pers. AF/, kurai bija izsniegta pilnvara rīkoties uzņēmuma vārdā.

[8.2] No likuma “Par grāmatvedību” un no Komerclikuma izriet, ka valde ir uzņēmuma vadība, kura ir atbildīga par uzņēmuma saimniecisko

darbību un grāmatvedības kārtošanu. Katra /amats/ pienākums ir pareizi aprēķināt un maksāt valsts noteiktos nodokļus un tiem pielīdzinātos maksājumus.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/, kurš būdams pilngadīga, rīcībspējīga persona, 2013.gada 23.maijā labprātīgi un apzināti kļuva par SIA /Nosaukums A/

vienīgo īpašnieku un /amats/, pārņemot uzņēmuma vadību no savas meitas /pers. F/, pilnā mērā apzinājās savas rīcības iespējamās sekas.

[8.3] Lieciniece /pers. F/ liecinājusi, ka īsti neatceras no kura brīža, bet iespējams, ka arī no paša uzņēmuma dibināšanas brīža viņai

uzņēmējdarbībā palīdzējis viņas tēvs /pers. B/, ka 2013.gada maijā bijusi jau pārāk nogurusi no uzņēmējdarbības, tādēļ vienojusies ar savu tēvu /pers. B/,

kurš gribēja turpināt darbību un cerēja izvilkt uzņēmumu, un pārreģistrējusi uzņēmumu uz viņa vārda.

Tiesa tieši šīm liecinieces liecībām piedod augstu ticamības pakāpi, jo tās sniegtas pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kad apsūdzētais vēl nebija ar

saviem ģimenes locekļiem saskaņojis liecības un vienojies par savu izvēlēto aizstāvības pozīciju.

[8.4] Lietā iegūti arī citi ticami pierādījumi, ka /pers. B/ turpinājis darboties uzņēmumā kā SIA /Nosaukums A/ faktiskais vadītājs, ne tikai kā

formāla amatpersona, kā to norādīja aizstāvība. Minētais apstiprinās ar liecinieces /pers. U/ liecībām, ka /pers. B/ ir viņas bijušais darba devējs, darbā

/Nosaukums B/ viņu pieņēmis /pers. B/, ar kuru iespējams parakstījusi līgumu, ka kafejnīcā ietirgoto kasē atstāto naudu parasti izņēmis īpašnieks /pers.

B/, kurš kafejnīcai sagādājis arī produktus, arī par algas izmaksas veidu vienojusies ar /pers. B/ un algu viņai izmaksājis /pers. B/ no dienas ieņēmumiem,

kas atradušies kasē. Arī lieciniece /pers. T/ liecinājusi, ka kafejnīca /Nosaukums A/ /Nosaukums B/, kurā strādājusi 2012.-2013.gadā, piederēja /pers.

B/ ar ģimeni, viņa nezinot, kādus amatus uzņēmumā ieņēmuši /pers. B/, /pers. F/ un /pers. AF/, viņa viņus uzskatījusi par īpašniekiem. Tāpat lieciniece

/pers. V/, lai gan tiesas sēdē pārbaudītās pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības neapstiprināja, tomēr tiesa atzīst liecībās norādītās ziņas par

ticamām, ka darba algu viņai maksājis /pers. B/ un par algas saņemšanu attiecīgi parakstījusies dokumentos. Lieciniece /pers. Z/, kura SIA /Nosaukums

A/ strādājusi par /amats B/, tiesas sēdē mainīja pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības daļā, un proti, ka kontaktējusies tikai ar /pers. AF/ un

grāmatvedības dokumentus viņai vedusi tikai /pers. AF/. Savukārt, pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajās liecībās, /pers. Z/ norādījusi, ka darba līgumu

slēgusi ar /pers. B/, kurš juridiski bija uzņēmuma īpašnieks, vedis viņai grāmatvedības dokumentus, viņa sagatavojusi atskaites, kuras izmantojot EDS

iesniegusi VID, pēc kā dokumentus atgriezusi /pers. B/.

[8.5] To, ka /pers. B/ uzņēmumā bija tā faktiskais vadītājs apstiprina arī lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītie SIA /Nosaukums A/

VID iesniegtie ziņojumi par laika periodu no 2013.gada maija līdz 2015.gada oktobrim, un konkrēti, no ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (lietas

2.sējuma 21.-59.lapa) redzams, ka Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā minēto ziņojumu sagatavotājs, atbildīgā persona un

parakstītājs ir /pers. B/, no PVN taksācijas perioda deklarācijām (lietas 2.sējuma 61.-160.lapa) redzams, ka Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās

deklarēšanas sistēmā minēto deklarāciju izveidotājs, sagatavotājs, atbildīgā persona un parakstītājs ir /pers. B/, no Uzņēmumu ienākuma nodokļa

deklarācijām par taksācijas periodu (lietas 2.sējuma 162.-181.lapa) redzams, ka Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā minēto

deklarāciju sagatavotājs, atbildīgā persona un parakstītājs ir /pers. B/.

[8.6] Izvērtējot apsūdzētā /pers. B/ sniegtās liecības tiesas sēdē, no kurām izriet, ka /pers. B/ nekas nav zināms par SIA /Nosaukums A/

saimniecisko darbību, ne nodokļu parādiem, ka ar visiem jautājumiem nodarbojusies tikai viņa sieva /pers. AF/, kopsakarā ar rakstveida pierādījumiem

un liecinieku liecībās fiksētajām ziņām par faktiem, tiesa atzīst, ka tās nav patiesas un ir vērstas uz to, lai izvairītos no kriminālatbildības un soda par viņam

inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesa atzīst, ka aizstāvības izvirzītā versija ir pretrunā ar lietā iegūtiem un nostiprinātiem pierādījumiem, jo ar liecinieku

liecībām ir pierādīts, ka /pers. B/ parakstījis darba līgumus ar uzņēmuma darbiniekiem, veicis darba samaksu uzņēmumā nodarbinātajām personām gan

skaidrā naudā, gan ar pārskatījumu, nodevis un saņēmis no grāmatvedes dokumentus, piegādājis preces, ņēmis naudu no kases.

[8.7] Vienlaikus vērtējot tiesas sēdē pārbaudītās liecinieku liecības, tiesa secina, ka pirmstiesas kriminālprocesā un iztiesāšanas laikā atsevišķu

liecinieku liecības tikušas sniegtas izvairīgi, arī grozot sākotnēji sniegtās liecības par labu apsūdzētajam. Tiesas ieskatā tas skaidrojams ar to, ka liecinieki

/pers. AF/, /pers. F/ un /pers. V/ atrodas radniecīgās attiecībās ar apsūdzēto /pers. B/, faktiski ir vienas ģimenes locekļi. Tāpat, tiesa atzīst, ka arī

liecinieces /pers. AS/ liecībām nav piešķirama ticamība, ņemot vērā lietā noskaidroto, ka /pers. AS/ kopš 2010.gada strādājusi SIA /Nosaukums A/ par

pavāri, kā arī līdz šim laikam strādā /pers. F/ uzņēmumā SIA /Nosaukums E/.

Tiesas ieskatā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma vainas pierādīšanā nav vērtējamas liecinieces /pers. AH/ liecības, jo lietas iztiesāšanas laikā

noskaidrots, ka strādājot par /amats B/ SIA /Nosaukums A/, viņas datu bāzē pēdējais ieraksts bijis 2011.gadā, līdz ar ko secināms, ka lieciniece var

sniegt liecības tikai par laika periodu, kad uzņēmuma vadītāja bija /pers. F/, nevis apsūdzētais.

Neraugoties uz to, ka liecinieki kriminālprocesa laikā snieguši pretrunīgas liecības par atsevišķiem lietas apstākļiem, bet lieciniece /pers. S/ sniegusi

vispārīgas liecības, ka strādājot SIA /Nosaukums A/, uzskatījusi to par ģimenes uzņēmumu, tiesa, izvērtējot liecinieku sniegtās liecības kopsakarā ar

citiem lietā iegūtiem pierādījumiem, secina, ka ikvienas personas interpretācija un atšķirīgais atstāstījums par faktiem nav šķērslis, lai tiesa spētu

rekonstruēt noskaidrojamos apstākļus un gūtu priekšstatu par vērtējamiem apstākļiem tādā mērā, lai tos varētu novērtēt kā patiesībai atbilstošus.

[8.8] Tiesa atzīst, ka /pers. B/, būdams vienīgais uzņēmuma īpašnieks un amatpersona laika periodā no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada

9.decembrim, bija SIA /Nosaukums A/ oficiālais un faktiskais vadītājs, kurš pilnībā apzinājās savu kā /amats/ atbildību, bija pilnībā informēts par

nepieciešamību maksāt nodokļus un zināja par uzņēmuma nodokļu parāda esamību.

Krimināllikuma 12.pants nosaka, ka par noziedzīgu nodarījumu, ko privāto tiesību juridiskās personas interesēs šīs personas labā vai tās

nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, attiecīgā fiziskā persona saucama pie kriminālatbildības, bet juridiskajai

personai var piemērot šajā likumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas subjekts ir nodokļu maksātājs. Ja nodokļu maksātājs ir juridiskā persona, tad tās vietā atbild juridiskās

personas vadītājs.

Tādējādi tiesa secina, ka /pers. B/ apsūdzībā norādītajā periodā kā pilngadīga un pieskaitāma persona, kuras tiešā vadībā esošajai

juridiskajai personai – SIA /Nosaukums A/ bija pienākums maksāt valsts noteiktos nodokļus, ir atzīstams par Krimināllikuma 218.pantā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma – izvairīšanās no nodokļu nomaksas – subjektu.

[8.9] Vērtējot aizstāvības izvirzīto versiju par to, ka uzņēmuma faktiskā vadītāja apsūdzībā norādītajā laika periodā bija /pers. B/ sieva /pers. AF/,

tiesa atzīst, ka SIA /Nosaukums A/ faktiski bija ģimenes uzņēmums, kurā tika nodarbināta apsūdzētā /pers. B/ ģimene – pats apsūdzētais, sieva /pers.

AF/, meita /pers. F/, kuriem bija viena deklarētā dzīvesvieta, un tā sakrita arī ar uzņēmuma juridisko adresi, kā arī /pers. AF/ māsa /pers. V/, tomēr

uzņēmuma vienīgais juridiskais īpašnieks un amatpersona apsūdzībā norādītajā laika periodā bija apsūdzētais /pers. B/.

No liecinieces /pers. S/ liecībām redzams, ka 2013.gadā neilgu laiku strādājusi kafejnīcā, neesot sapratusi, kurš kafejnīcu vadīja un ko kurš īsti

darījis, /pers. AF/ satikusi neesot, bet pa telefonu /pers. AF/ viņai paudusi neapmierinātību par to, ka /pers. S/ vēlējusies aiziet no darba. Savukārt /pers.

Z/ liecinājusi, ka par uzņēmuma saimniecisko darbību vairāk zinājusi /pers. AF/, viņa bijusi kā uzņēmuma vadītāja, bet juridiski uzņēmuma īpašnieks bija

/pers. B/.

Lietā noskaidrots, ka /pers. B/ jau no uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ dibināšanas brīža bija palīdzējis meitai darboties uzņēmējdarbībā un laikā,

kad /pers. F/ atteicās no uzņēmuma vadības, to apzināti pārņēma un turpināja uzņēmuma darbību.

Tiesa secina, ka lietā nav iegūti pierādījumi par jebkādu vienošanos starp apsūdzēto /pers. B/, kā SIA /Nosaukums A/ /amats/, un /pers. AF/, kas

radītu juridiskas sekas SIA /Nosaukums A/ nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas jautājumos, tāpēc nav nozīmes tam, vai un cik lielā mērā

/pers. AF/ darba tiesisko attiecību ietvaros bija nodarbināta uzņēmumā, kāda bija viņas faktiskā ietekme finansiāla rakstura lēmumu pieņemšanā, jo

uzņēmuma vienīgais /amats/ ar vienpersoniskām paraksta tiesībām apsūdzībā norādītajā periodā bija apsūdzētais /pers. B/.

Turklāt, visa kriminālprocesa laikā nav iegūti ticami papildu pierādījumi /pers. AF/ liecinātajam un aizstāvības norādītajam, ka /pers. AF/ tikusi

izsniegta pilnvara pārstāvēt SIA /Nosaukums A/ un rīkoties tās vārdā, tai skaitā veikt nodokļu un tiem pielīdzinātos maksājumus.

[8.10] Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ sniegtās liecības par SIA /Nosaukums A/ veikto saimniecisko darbību, tiesa uzskata, ka tās sniegtas izvairīgi,

tās ir vispārīgas un no tām nav gūstams priekšstats par uzņēmuma faktisko un finansiālo darbību.

Tiesa secina, ka apstāklis, ka /pers. B/ sevi uzņēmuma darbībā uzskatīja tikai par sagādnieku, kas ir pretrunā ar lietā noskaidrotiem un

pārbaudītiem apstākļiem, ka viņš acīmredzami darbojies arī kā uzņēmuma vadītājs – pieņēmis darbā darbiniekus, izmaksājis tiem algu, izņēmis naudu no

kases, nedod viņam tiesības nepildīt ar likumu uzlikto pienākumu – veikt nodokļu nomaksu. Tiesa uzskata, ka tas, ka /pers. B/, vēloties izvairīties no

iespējamā soda par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, cenšas savu vainu novirzīt uz citu personu, paužot atšķirīgu viedokli par lietā pierādāmiem

apstākļiem, un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu lietā taisīt attaisnojošu spriedumu.

Apstāklis, ka /pers. AF/, kā /pers. B/ sieva, bija nodarbināta ģimenes uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, nav atzīstams par tādu, kas izslēgtu /pers.

B/ kā noziedzīgā nodarījuma subjekta atbildību par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

[9] No subjektīvās puses Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir tīšs noziegums, ko raksturo tiešs nodoms.

Personas uzvedība raksturojas ar konkrētu mērķi – izvairīties no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (Krastiņš U.,Liholaja V.,

Hamkova D. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 223.lpp.).

[9.1] Nodokļu maksātāja pienākumi noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.pantā. Minētā panta pirmajā daļā noteikti nodokļu maksātāju

vispārējie pienākumi, tostarp pienākums aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt

nodokļus un nodevas. Savukārt šā likuma panta trešajā daļā noteikti fizisko personu, ja tās ir darba devēji, un komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību,

individuālo uzņēmumu (arī zemnieku un zvejnieku saimniecību) un citu privāto tiesību juridisko personu kā nodokļu maksātāju papildu pienākumi, tostarp

6.punktā noteikts pienākums nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad

apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības

bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu.

No minētā regulējuma secināms, ka nodokļu nomaksai ir obligāts raksturs – iestājoties aprēķināto nodokļu nomaksas termiņam, nodokļu

maksātājam ir pienākums samaksāt aprēķinātos nodokļus un nodevas pilnā apmērā. Turklāt, kā vairākkārt atzīts Senāta Krimināllietu departamenta

lēmumos, nodokļu nomaksai ir prioritāra nozīme un sabiedrības intereses saņemt budžetā nodokļu maksājumus laikus un pilnā apjomā prevalē pār

indivīda interesēm komercdarbības nodrošināšanā, jo efektīva nodokļu iekasēšana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai valsts spētu pildīt

savas funkcijas un pienākumus pret sabiedrību (Senāta Krimināllietu departamenta 2020.gada 22.maija lēmums lietā Nr. SKK – 17/2020 (

ECLI:LV:AT:2020:0522.15830014115.4L); 2021.gada 15.janvāra lēmums lietā Nr.SKK-74/2021 (

ECLI:LV:AT:2021:0115.15830002115.10.L) ).

Satversmes tiesas 2007.gada 11.aprīļa spriedumā lietā Nr.2006-28-01 13.punktā norādīts, ka pienākums maksāt nodokļus ir nesaraujami saistīts

ar šā pienākuma izpildi nodrošinošo līdzekļu noteikšanu, proti, valsts ne vien uzliek par pienākumu nodokļu maksātājiem maksāt noteikta apmēra

nodokļus, bet arī paredz šo nodokļu aprēķināšanas, ieturēšanas un maksāšanas kārtību, kā arī atbildību par pienākumu nepildīšanu.

[9.2] Tiesa atzīst, ka SIA /Nosaukums A/ /amats/ /pers. B/, vadot uzņēmuma saimniecisko darbību, bija tieši atbildīgs par SIA /Nosaukums A/

saistībām pret valsti. Pretēji tam, /pers. B/ laika periodā, kad bija SIA /Nosaukums A/ /amats/, aprēķināto nodokļu maksājumus nav veicis vispār. Tiesa

uzskata, ka apsūdzētā rīcību vadījis tiešs nodoms un apsūdzētā darbībām nav cita skaidrojuma, kā vēlēšanās no nenomaksātiem nodokļiem un tiem

pielīdzinātiem maksājumiem iegūt materiālu labumu.

[9.3]Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka SIA /Nosaukums A/ apsūdzībā norādītajā laika periodā tika veikta

saimnieciskā darbība, tās rezultātā gūti ieņēmumi, un konkrēti, SIA /Nosaukums A/ sniedza sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus četrās kafejnīcās -

tika iepirktas uzņēmējdarbībai nepieciešamās preces, nodarbināts personāls, darbiniekiem maksāta alga, kā arī uzņēmuma bankas kontos ienākošie

maksājumi apliecina uzņēmējdarbības veikšanu.

Veicot saimniecisko darbību, SIA /Nosaukums A/ likumā noteiktajā kārtībā regulāri iesniedza nodokļu administrācijai likumos noteiktās

deklarācijas, ziņojumus un pārskatus (lietas 2.sējuma 21.-59., 61.-160., 162.-181.lapa), bet aprēķinātās nodokļu summas likumā noteiktajā termiņā

nenomaksāja, kas secināms no Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 28.marta atzinuma par SIA /Nosaukums A/ (lietas 4.sējuma 12.- 28.lapa).

No SIA /Nosaukums A/ AS “Citadele banka”, AS “Swedbank” un AS “Meridian Trade Bank” konta izdrukām (lietas 1.sējuma 39.-43., 48.-

241.lapa, lietas 2.sējuma 5.-6.lapa) laika periodā no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada 9.decembrim redzams, ka uzņēmuma kontā naudas līdzekļi

pamatā ienākuši no ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas /Nosaukums B/, /Nosaukums F/, /Nosaukums AA/, u.c.

[9.4] Noskaidrojot jautājumu, vai SIA /Nosaukums A/ pastāvēja reāla iespēja nomaksāt aprēķinātos nodokļus, tiesa konstatē, ka no lietas

materiāliem izriet, ka uzņēmuma rīcībā apsūdzībā norādītajā laika periodā bija naudas līdzekļi, ko pierāda uzņēmuma bankas kontos esošo naudas

līdzekļu apgrozījums.

Tā, no SIA /Nosaukums A/ bankas AS “Swedbank” konta izdrukas par laika periodu no 2013.gada 23.maija līdz 2013.gada 28.decembrim

redzams, ka bez redzama pamatojuma /pers. F/ no uzņēmuma konta izņēmusi naudu 8287 LVL (11 791,34 EUR) apmērā, no AS “Meridian Trade

Bank” konta /pers. B/ laika periodā no 2015.gada 5.janvāra līdz 2015.gada 27.maijam noņēmis SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļus 1964,93 EUR

apmērā, bet no AS “Citadele banka” konta laika periodā no 2013.gada 2.janvāra līdz 2013.gada 29.decembrim ar norēķinu kartēm, kuras izsniegtas uz

/pers. F/ vārda, no uzņēmuma konta bez pamatojuma noņemti SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļi 10 855 LVL (15 445,21 EUR) apmērā, laika posmā

no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 6.novembrim noņemti SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļi 12 120 EUR apmērā. Tāpat, no minētā konta

izraksta redzams, ka ar uzņēmuma norēķinu karti veikti dažādi maksājumi saimnieciskās darbības nodrošināšanai, veikti pirkumi pārtikas veikalos,

iegādāta degviela.

Papildus tam lietā noskaidrots, ka sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus vairākās kafejnīcās, uzņēmuma kasē regulāri ienākuši skaidras

naudas līdzekļi.

Vienlaikus redzams, ka minētie līdzekļi netika novirzīti nodokļu nomaksai.

No Ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un

uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ko /pers. B/ sagatavojis un iesniedzis VID EDS redzams, ka salīdzinājumā ar citiem uzņēmuma

darbiniekiem, /pers. B/ sev, /pers. AF/ un /pers. V/ atsevišķos laika periodos izmaksājis nesamērīgi lielu darba samaksu, ņemot vērā apstākļus, ka

uzņēmumā netika maksāti nodokļi (lietas 2.sējuma 21-59.lapa).

Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pierādījumi, ka /pers. B/ nevarēja nomaksāt nodokļus un tiem pielīdzinātos maksājumus valsts budžetā, uz šādiem

apstākļiem nav norādījis arī apsūdzētais. Turklāt ņemams vērā arī apstāklis, ka /pers. B/ nav pieļāvis nodokļu maksājumu kavējumu, bet aprēķinātie

nodokļi mērķtiecīgi netika maksāti nemaz.

[9.5] Tādējādi secināms, ka apsūdzētais valsts budžetā maksājamo nodokļu un nodevu summas izmantoja savu, savas ģimenes vai uzņēmuma

saimnieciskās darbības vajadzību apmierināšanai, neraugoties uz to, ka nodokļu nomaksa ir prioritāra attiecībā pret citām uzņēmumā saimnieciskās

darbības veikšanai nepieciešamajām izmaksām.

[9.6] Tiesa atzīst, ka /pers. B/ apzināti neveica nodokļu un tiem pielīdzinātos maksājumus valsts budžetā, kā rezultātā SIA /Nosaukums A/ turpināja

pieaugt nodokļu parāds.

Tiesa, pretēji /pers. B/ tiesas sēdē norādītajam, atzīst, ka apsūdzētais jau 2013.gada 23.maijā, kļūstot par SIA /Nosaukums A/ vienīgo īpašnieku

un /amats/, bija informēts par uzņēmuma nodokļu parādu, ko apliecina lietā pārbaudītā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes

2016.gada 26.aprīlī sniegtā informācija, ka 2012.gada 7.maijā VID saņemts paskaidrojums no SIA /Nosaukums A/ pilnvarotās personas /pers. B/ ar

lūgumu nomaksāt nodokļu parādu pa daļām, bet apsūdzētais turpināja pieļaut nodokļu nemaksāšanu, līdz ar ko rezultātā līdz 2015.gada 9.decembrim tas

pieaudzis līdz 176 260,85 EUR.

[9.7] Tādējādi, neraugoties uz to, ka SIA /Nosaukums A/ tika veikta saimnieciskā darbība un no tās gūti ieņēmumi, tiesa atzīst, ka lietā ir

pilnībā pierādīta noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse, ka /pers. B/ apzinājās, ka netiek maksāti obligātie nodokļi un tiem pielīdzinātie maksājumi, tīši un

apzināti pieļāva bezdarbību, kas vērsta uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

[10] Aizstāvība tiesas sēdē norādīja, ka nav noskaidroti noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, un proti, ka /pers. B/ ir sagatavojis un iesniedzis

VID nodokļu deklarācijas un ziņojumus, kas ir pretēji liecinieku /pers. AH/ un /pers. Z/ sniegtajām liecībām, kuras liecinājušas, ka viņas sagatavojušas un

iesniegušas minētos dokumentus, bet /pers. B/ nav bijusi pieeja EDS.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1.un 2.punkts noteic, ka nodokļu maksātāja pienākums ir aprēķināt maksājamo

(iemaksājamo) nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas.

Nav apšaubāms, ka SIA /Nosaukums A/ dažādos laika periodos bija nodarbinātas grāmatvedes, kuru darba pienākumos ietilpa sagatavot un VID

EDS iesniegt uzņēmuma maksājamo nodokļu aprēķinus.

Tiesa atzīst, ka atbildība par gada pārskatu sagatavošanu, nodokļu pareizu aprēķināšanu un iesniegšanu VID ir tikai un vienīgi uzņēmuma

amatpersonai. No valsts puses par atbildīgo personu tiek uzskatīta uzņēmuma valde, nevis grāmatvedis. Tiesa secina, lai arī grāmatvede ir sagatavojusi un

iesniegusi VID maksājamo nodokļu deklarācijas, uzņēmuma valdes atbildības pienākums samaksāt deklarētos uzņēmuma nodokļus neatkrīt, jo

uzņēmuma valde ir vienīgā sabiedrības izpildinstitūcija. Tas nozīmē, ka tikai valde ir tiesīga vadīt sabiedrību un pārstāvēt to darījumos ar trešajām

personām.

Turklāt, ar 2013.gada 11.jūnija SIA /Nosaukums A/ iesniegumu par Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas lietotāju saraksta noteikšanu

un pilnvaru piešķiršanu, ir pierādīts, ka /pers. B/ noteikts kā EDS un NMDS (nodokļu maksātāja datu sistēma) tiesību pārvaldnieks, un /pers. B/ no

2013.gada 13.jūnija bija piešķirtas tiesības iesniegt VID ziņas par uzņēmuma saimniecisko darbību, izmantojot EDS (lietas 3.sējuma 55.lapa).

Tiesa atzīst, ka uzmanības novēršana uz grāmatveža veiktajiem pienākumiem uzņēmumā nav attaisnojums likuma prasību nepildīšanai, jo /amats/ kā

krietnam un rūpīgam saimniekam ir pienākums patstāvīgi kontrolēt un pārzināt uzņēmuma saimniecisko un finansiālo stāvokli. Tas, ka aizstāvība cenšas

rast attaisnojumu nesamaksātajiem nodokļiem, skaidrojot to ar grāmatvedes rīcību, ar to, ka /pers. B/ pats fiziski nav veicis kādas darbības, tiesas

ieskatā ir atzīstams par mēģinājumu /pers. B/ izvairīties no kriminālatbildības un soda.

[11] Izvērtējot krimināllietā iegūtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ar tiem ir pārliecinoši pierādīts, ka /pers. B/ vajadzēja zināt un viņam bija

zināms par uzņēmuma nodokļu parādu 89 492,02 EUR apmērā, kā arī bija zināms par neizpildītām uzņēmuma saistībām jau par laika periodu, kad

/amats/ bija /pers. F/. Pārņemot uzņēmuma vadību no meitas /pers. F/, kļūstot par uzņēmuma vienīgo īpašnieku un amatpersonu, turpinot veikt

uzņēmējdarbību un deklarējot valsts budžetā maksājamos, obligātos nodokļus un nodevas, to apmērs turpināja palielināties, bet nekādi maksājumi netika

veikti. /pers. B/, apzinoties to, ka SIA /Nosaukums A/ pietiek naudas līdzekļu, pārkāpa likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.pantā pirmās daļas

2.punktā noteikto, ka nodokļu maksātāju pienākums ir noteiktā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, rīkojās ar uzņēmuma finanšu

līdzekļiem pēc saviem ieskatiem, un savlaicīgi nenomaksāja PVN 15 958,07 EUR apmērā, Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

48 190,03 EUR apmērā, Iedzīvotāju ienākuma nodokļi 25 263,57 EUR apmērā, kā arī Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 81 EUR apmērā, kā

rezultātā nodarīja valstij zaudējumus 89 444,84 EUR (vienīgo Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 47,83 EUR apmērā 2014.gada 3.oktobrī

veicis zvērināts tiesu izpildītājs), kas saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu atzīstami par lieliem

apmēriem, jo, ievērojot to, ka 2013.gadā Latvijas Republikā minimālā mēnešalga bija noteikta 200 LVL, 2014.gadā – 320 EUR, bet 2015.gadā –

360 EUR, valstij nodarītais mantiskais zaudējums uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi pārsniedza 50 minimālās mēnešalgas.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ prettiesiskajai rīcībai, nesamaksājot nodokļus un tiem pielīdzinātos maksājumus likumā paredzētajā apmērā, ir

tiešs cēloniskais sakars ar sekām, kuras iestājās, proti, ar zaudējumiem valstij lielā apmērā.

Atbilstoši judikatūrā nostiprinātajam, izvairīšanās no nodokļu nomaksas kopumā uzskatāma par pabeigtu ar nodokļu faktiskās nenomaksāšanas

brīdi, proti, ar nodokļa iemaksāšanas termiņa par noteiktu taksācijas periodu iestāšanos, kad vai nu vispār netiek nomaksāts nodoklis vai tam

pielīdzinātais maksājums, vai arī tas netiek nomaksāts daļēji, un valstij vai pašvaldībai tiek nodarīts zaudējums lielā apmērā nesaņemto vai daļēji saņemto

nodokļu maksājuma veidā (Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018.gada 16.janvāra lēmums lietā Nr.SKK-4/2018) .

Izvērtējot kriminālprocesā iegūtās ziņas par faktiem to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka krimināllietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami

apsūdzētā vainas noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā pierādīšanai, jo apstiprina šī nodarījuma sastāvu apsūdzētā

darbībās un pilnībā novērš šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētā nozieguma izdarīšanā.

[12] Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums kvalificēts pareizi pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas (likuma

redakcijā līdz 2017.gada 31.decembrim).

[13] Atzīstot apsūdzētā /pers. B/ vainu par pierādītu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, viņam par to nosakāms sods. Nosakot

soda veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību

un viņa attieksmi pret izdarīto, kā arī visus faktiskos lietas apstākļus, kuri ietekmē apsūdzētā atbildību.

[13.1] Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta ceturtajai daļai apsūdzētā /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma

218.panta otrajā daļā, pieder pie smagiem noziegumiem.

[13.2] Par apsūdzētā /pers. B/ personību noskaidrots, ka agrāk nesodīts (lietas 4.sējuma 88.lapa); apgādībā esošu personu nav (lietas 4.sējuma

91.lapa), strādā SIA /Nosaukums E/ par /amats G/.

[13.3] Apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu un 48.pantu lietā nav

konstatēti.

[14] Nosakot sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta un 46.panta nosacījumiem, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot

taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus

un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un, lai sasniegtu šo mērķi, sodam ir jābūt taisnīgam.

Lemjot jautājumu par soda noteikšanu apsūdzētajam, tiesa atzīst, ka ir jānovērtē ar likumu aizsargātās intereses apdraudējuma raksturs un radītās

sekas un soda bardzība ir pamatojama ar sabiedrisko interešu aizsardzību.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7. lpp.).

[14.1] Novērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa uzskata, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielā apmērā, kas turklāt konkrētajā

gadījumā vairākas reizes pārsniedz likumā noteiktā lielā apmēra sākotnējo robežu, ir nopietns Latvijas Republikas interešu apdraudējums

tautsaimniecības jomā.

[14.2] Apsūdzētā attieksme pret apsūdzību, savas vainas pilnīga noliegšana, distancēšanās no jebkāda veida atbildības uzņemšanās, acīmredzamu

un pierādāmu faktu noliegšana, tiesas ieskatā liecina par apsūdzētā apziņā ilgā laika periodā nostabilizējušos uzskatu, ka viņa personīgo interešu

apmierināšana ir primāra attiecībā pret sabiedrības interesēm, kā arī radījusi viņā pārliecību par šāda veida noziedzīga nodarījuma izdarīšanas

nesodāmību.

[14.3] Līdz ar to tiesa atzīst, ka soda speciālā un ģenerālā prevencija konkrētajā gadījumā sasniedzama tikai apsūdzētā izolācijā no sabiedrības,

nolūkā panākt viņa rīcības pārvērtēšanu, kā arī pārliecības nostiprināšanos citās personās, ka valsts ar pietiekamu bardzību vēršas pret šāda veida

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Nesaņemot atbilstošu sodu par apzinātu pilnīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, personām tiktu radīts nepareizs

priekšstats, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir izdevīga, jo neseko adekvāts sods.

Izvērtējot visus konstatētos apstākļus, tiesas ieskatā, ir pamats /pers. B/ piemērot par izdarīto noziedzīgo nodarījumu Krimināllikuma 218.panta

otrās daļas sankcijā paredzēto brīvības atņemšanas sodu, kā to tiesas sēdē lūdza arī valsts apsūdzības uzturētājs.

[14.4] Tāpat, izvērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, to, ka /pers. B/ joprojām nav apzinājies savu darbību kaitīgumu,

kā arī viņa nodarījuma raksturu un sekas, piemērojams papildsods - atņemamas tiesības uz visu veidu komercdarbību, kas turklāt panta sankcijā ir

paredzēts kā obligāts, tādējādi mudinot izdarīt secinājumus un izslēdzot analoģisku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu nākotnē. Tiesību atņemšanas sods

motivēs apsūdzēto izvērtēt savas rīcības likumību un sekas, kā arī turpmāk ievērot likumu un nodrošināt tautsaimniecības intereses pret līdzīgiem

apdraudējumiem.

[14.5] Izvērtējot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas un lietas apstākļus kopumā, tajā skaitā apsūdzētajam piederošās konfiscējamās mantas

neesamību, tiesa neatzīst par lietderīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā soda sankcijā alternatīvā formā paredzētā papildsoda – mantas

konfiskācijas, piemērošanu.

[15] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam nav konstatēti atbildību ietekmējoši apstākļi.

Tādējādi, izvērtējot lietas apstākļus kopumā, par apsūdzētā personību iegūtās raksturojošās ziņas, tiesa uzskata par iespējamu brīvības atņemšanas

soda termiņu noteikt pietuvinātu panta sankcijā paredzētajai minimālajai robežai, bet papildsods apsūdzētajam nosakāms panta sankcijā norādītajā

minimālajā apmērā.

[16] Ievērojot to, ka /pers. B/ vienmēr pildījis savus procesuālos pienākumus, nav izvairījies no tiesas izmeklēšanas, tiesa atzīst, ka nav

pamata uzskatīt, ka /pers. B/ izvairīsies no tiesas sprieduma izpildes, līdz ar to viņam nav nepieciešams piemērot drošības līdzekli.

[17] Valsts ieņēmumu dienests, kā cietušā - Latvijas Republikas pārstāvis lietā pieteicis kaitējuma kompensāciju 176 260,85 EUR (simts

septiņdesmit seši tūkstoši divi simti sešdesmit euro un 85 centi) apmērā par valstij radīto kaitējumu (lietas 4.sējuma 54.-56.lapa), kuru tiesas sēdē

uzturēja Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotais pārstāvis.

[17.1] Pieteikumā norādīts, ka SIA /Nosaukums A/ regulāri sniegusi nodokļu administrācijai likumos noteiktās deklarācijas, ziņojumus un

pārskatus, bet noteiktajā termiņā aprēķinātās nodokļu summas valsts budžetā nav nomaksājusi un šīs prettiesiskās rīcības rezultātā valstij nodarīts

mantisks kaitējums valsts budžetā nesamaksāto aktuālo nodokļu - IIN, VSAOI, PVN un riska nodevas pamatparāda veidā, kas uz 2015.gada

9.decembri bija 176 260,85 EUR.

[17.2] Apsūdzētais /pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju neatzina.

[17.3] Prokurors izteica viedokli, ka pieteiktā un uzturētā kaitējuma kompensācija apmierināma daļēji - apsūdzībā norādītajā apmērā, bet pārējā

daļā nav nosakāma, ievērojot to, ka tā attiecas uz nodokļu parādiem, kas izveidojušies iepriekšējās amatpersonas /pers. F/ darbības laikā.

[17.4] Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts noteic, ka nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir aprēķināt

maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā samaksāt nodokļus un nodevas. Turklāt minētā likuma 1.panta

14.punkts noteic, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu

deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu

atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā

apmērā vai daļēji.

[17.5] Kriminālprocesa likuma 22.pants noteic, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā morālo aizskārumu,

fiziskas ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas saņemšanai.

Izvērtējot tiesas sēdē uzturētās kaitējuma kompensācijas pamatojumu, tiesa ievēro Kriminālprocesa likuma 350.-353.panta nosacījumus, tai skaitā

Kriminālprocesa likuma 352.panta trešajā daļā noteikto, ka tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma noteikšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī

morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

[17.6] No lietas materiāliem redzams, ka ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes /amats B/ /pers. A0/ 2018.gada 1.augusta lēmumu par

kriminālprocesa sadalīšanu, kriminālprocess Nr.15830007116 sadalīts, izdalot atsevišķā lietvedībā kriminālprocesu pret /pers. B/, izdalītajam

kriminālprocesam piešķirot Nr.15840060218 (lietas 1.sējuma 1.lapa). No minētā lēmuma redzams, ka Valsts ieņēmumu dienests veicis SIA

/Nosaukums A/ nodokļu aprēķinu un saskaņā ar atzinumu Nr.30.1-8.21-9/4520 SIA /Nosaukums A/ nenomaksāto nodokļu pamatparāds uz 2017.gada

31.janvāri bija 176 260,85 EUR, kas izveidojies no 2010.gada 20.jūlija. SIA /Nosaukums A/ no 2010.gada 21.janvāra līdz 2013.gada 23.maijam

/amats/ bija /pers. F/, kuras pilnvaru laikā uzņēmuma nodokļu parāds sastādīja 86 867,67 EUR, savukārt no 2013.gada 23.maija līdz 2015.gada

9.decembrim, laikā, kad uzņēmuma atbildīgā amatpersona bija /amats/ /pers. B/ uzņēmuma nodokļu parāds bija 89 393,18 EUR.

Tiesai nav pamata apšaubīt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes 2019.gada 28.marta atzinumā Nodokļu aprēķina pārskatā Nr.

23.37.1-2/2651 konstatēto par SIA /Nosaukums A/ valsts budžetam nodarītajiem zaudējumiem nenomaksāto maksājumu 89 444,84 EUR apmēru, no

kura redzams, ka pārbaudāmie nodokļi un periods – pievienotās vērtības nodoklis par periodu no 2013.gada 1.maija līdz 2015.gada 31.oktobrim

15 958,07 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodoklis par periodu no 2013.gada 1.maija līdz 2015.gada 30.novembrim 25 263,57 EUR; valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas par periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 31.oktobrim 48 142,20 EUR; uzņēmējdarbības riska valsts

nodeva par periodu no 2013.gada 1.maija līdz 2015.gada 31.oktobrim 81 EUR (lietas 4.sējuma 12.- 47.lapa).

[17.7] Tiesa atzīst, ka cietušā - Latvijas Republikas, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots, bet

ievērojot to, ka kriminālprocess ticis sadalīts, izdalot atsevišķā lietvedībā kriminālprocesu pret /pers. B/, pieteiktā kaitējuma kompensācija ir apmierināma

daļēji, un proti, 89 444,84 EUR apmērā, kas ir pierādīts ar lietā iegūtajiem pierādījumiem.

Nav šaubu, ka apsūdzētā /pers. B/ rīcības rezultātā, nesamaksājot aprēķinātos nodokļus, Latvijas valstij nodarīts reāls mantiskais zaudējums

nenomaksāto nodokļu veidā, tāpēc apsūdzētā pienākums ir atlīdzināt nodarīto kaitējumu.

Tādējādi tiesa uzskata, ka no /pers. B/ par labu valstij piedzenama kaitējuma kompensācija 89 444,84 EUR (astoņdesmit deviņi tūkstoši četri simti

četrdesmit četri euro un 84 centi) apmērā, nosakot kaitējuma kompensācijas labprātīgas samaksas termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no tiesas sprieduma

spēkā stāšanās dienas, maksājumu apliecinošus dokumentus iesniedzot Kurzemes rajona tiesas kancelejā.

[17.8] Pārējā daļā pieteiktā kaitējuma kompensācija 86 816,01 EUR (astoņdesmit seši tūkstoši astoņi simti sešpadsmit euro un 1 cents) apmērā

šajā kriminālprocesā nav nosakāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512. un 514. pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. B/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

8 (astoņi) mēnešiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz 2 (divi) gadiem.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij 89 444,84 EUR (astoņdesmit deviņi tūkstoši četri simti četrdesmit četri euro un 84 centi) kaitējuma

kompensāciju.

Pārējā daļā cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju 86 816,01 EUR (astoņdesmit seši tūkstoši astoņi simti sešpadsmit euro un 1 cents) apmērā

šajā kriminālprocesā nenoteikt.

Noteikt kaitējuma kompensācijas labprātīgas samaksas termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājumu

apliecinošus dokumentus iesniedzot Kurzemes rajona tiesas kancelejā.

Spriedumu 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības datuma var pārsūdzēt vai par to iesniegt protestu apelācijas kārtībā Kurzemes

apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums 2022.gada 16.martā.

Tiesnese I.Rudzīte