Court partially allowed appeal against tax penalty, exempting late fees for 2006 income due to misleading public perception.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the taxpayer's request to cancel the 2007 penalty but partially overturned the decision regarding the 2006 late fee. The taxpayer argued that the tax authority's failure to inform them about income tax obligations on property sales created a misleading belief that such transactions were exempt. The court agreed that this lack of information justified exempting the taxpayer from late fees for 2006, while maintaining the penalty for 2007. Consequently, the tax authority was ordered to refund the late fee for 2006 and compensate the taxpayer for the filing fee.
Legislator headnote
AI generatedLaw on Income Tax; Law on Taxes and Fees; Where a tax authority fails to inform taxpayers about specific reporting obligations, late fees may be exempted if the taxpayer reasonably believed the transaction was exempt due to that silence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420592010
Lietas arhīva Nr. AA43-0195-14/2
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2014.gada 18.februārī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente U.Mihailova, tiesneses S.Kanenberga un A.Kovaļevska
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. E/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektora 2010.gada 22.februāra lēmuma Nr.22.4.3/8515 atcelšanu, sakarā ar /pers. E/ un Valsts ieņēmumu dienesta
apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 25.aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektora 2010.gada 22.februāra lēmumu Nr.22.4.3/8515 (turpmāk –
Lēmums) kā administratīvā akta galīgo noformējumu nolemts papildu nomaksai budžetā noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokli
(turpmāk – IIN) Ls 443 481,41, soda naudu Ls 443 481,41 un nokavējuma naudu Ls 105 812,70 un samazināt IIN par 2007.gadu Ls
141,67 un aprēķināt soda naudu Ls 70,84. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[1.1] /pers. E/ auditējamā periodā nodarbojās ar nekustamo īpašumu atsavināšanu, kurus iegādājās pirmsauditējamā periodā
un pirms pārdošanas sadalīja atsevišķos zemes gabalos. Ar iegūto informāciju par /pers. E/ nekustamo īpašumu atsavināšanas
apmēriem auditējamā periodā (22 pārdošanas darījumi, no tiem trīs darījumi atzīti kā personiskā nekustamā īpašuma atsavināšanas
darījumi), iegūti pietiekami pierādījumi, lai secinātu, ka /pers. E/ nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumi 2006.-2007.gadā
kvalificējami kā minētās personas saimnieciskā darbība. Tādējādi /pers. E/ ienākumi no veiktajiem nekustamo īpašumu pārdošanas
darījumiem jānoteic saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām kā minētā likuma 11.pantā noteikto ieņēmumu un
ar to gūšanu saistīto izdevumu (iegādes vērtība, valsts nodevas un citi izdevumi) starpību, ņemot vērā līgumā noteikto darījuma datumu
un vērtību.
[1.2] Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.3panta pirmo daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta
otro daļu, 32.3panta pirmo un trešo daļu un 34.panta otrās daļas 3.punktu /pers. E/ papildus aprēķināms par 2006.gada IIN Ls 129
024,10, soda nauda 100 procentu apmērā Ls 129 024,10 un nokavējuma nauda Ls 47 480,87, par 2007.gadu IIN Ls 314 457,31,
soda nauda 100 procentu apmērā Ls 314 457,31 un nokavējuma nauda Ls 58 331,83, kā arī samazināja II par 2007.gadu Ls 141,67
un aprēķināja soda naudu 50 procentu apmērā Ls 70,84.
[2] /pers. E/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā, citstarp, norādīts turpmāk
minētais.
[2.1] Tā kā nekustamie īpašumi ir iegādāti attiecīgi 2002. un 2003.gadā (kad arī īpašuma tiesības nostiprinātas
zemesgrāmatā), tad secināms, ka piemērojamā tiesību norma, kas regulē /pers. E/ 2006. un 2007.gadā pārdoto nekustamo īpašumu
rezultātā gūtā ienākuma aplikšanu vai neaplikšanu ar nodokli, ir likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas
19.punkta „c” apakšpunkts. Tādējādi izriet, ka /pers. E/ 2006. un 2007.gadā pārdoto nekustamo īpašumu rezultātā gūtais ienākums
būtu apliekams ar nodokli, ja šī pārdošana būtu veikta mazāk kā 12 mēnešu laikā no iegādes dienas. Tā kā nekustamie īpašumi ir
iegādāti un īpašuma tiesības uz tiem nostiprinātas zemesgrāmatā attiecīgi 2002. un 2003.gadā, tad šo nekustamo īpašumu
pārdošanas rezultātā gūtais ienākums ar nodokli nav apliekams.
[2.2] VID piemēroja nevis likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c” apakšpunktu, bet šī
punkta „a” apakšpunktu.
[2.3] Nevar piekrist VID patvaļīgi izvirzītajam kritērijam, ka, lai piemērotu likuma 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c”
apakšpunktu, pārdotajiem nekustamajiem īpašumiem ir jābūt izmantotiem /pers. E/ personiskajām vajadzībām, kā arī tam, ka šis
kritērijs tiek saistīts ar nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma aplikšanu vai neaplikšanu ar nodokli.
[3] VID rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 25.aprīļa spriedumu pieteikums daļēji apmierināts, atcelts Lēmums daļā par
soda naudu Ls 314 500,49 apmērā, kas aprēķināta par nenomaksāto IIN par 2007.gadā gūtajiem ienākumiem, atcelts Lēmums daļā
par nokavējuma naudu Ls 47 480,87 apmērā, kas noteikta par nenomaksāto IIN saistībā ar 2006.gadā gūtajiem ienākumiem, pārējā
daļā pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedums, citstarp, pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem.
[4.1] Lietā nav strīda, ka /pers. E/ 2006. un 2007.gadā ir atsavinājusi 22 nekustamos īpašumus, no kuriem 3 nekustamos
īpašumus viņa bija pārdevusi vīram /pers. F/, un tieši, 2006.gadā /pers. E/ atsavinājusi astoņus nekustamos īpašumus, 2007.gadā –
12 nekustamos īpašumus.
[4.2] Tiesai, ņemot vērā aprakstīto /pers. E/ darbību veidu, būtību un apjomu, neradās šaubas, ka /pers. E/ veica saimniecisko
darbību nekustamo īpašumu attīstības un tirdzniecības jomā, nevis atsavināja savu īpašumu likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
9.panta 19.punkta „c” apakšpunkta izpratnē. Tiesas ieskatā likumdevējs nav paredzējis, ka jebkāds noteikts saimnieciskās darbības
veids – noteiktu preču pārdošana vai noteiktu pakalpojumu sniegšana –likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē būtu
uzskatāmi par izņēmumiem no saimnieciskās darbības.
[4.3] Tiesa par tiesisku un pamatotu atzina VID izdarīto secinājumu, ka /pers. E/ veiktā 20 īpašumu atsavināšana ir uzskatāma
par saimniecisko darbību, un ienākumi no šādu īpašumu atsavināšanas ir IIN objekts.
[4.4] Tiesa secināja, ka /pers. E/ nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu pārbaudāmus un konstatējamus /pers. E/
izdevumus saistībā ar nekustamo īpašumu uzlabošanas un celtniecības darbiem.
[4.5] Tiesa atzina, ka VID tiesiski un pamatoti ir noteicis /pers. E/ pienākumu papildus iemaksāt valsts budžetā IIN Ls 443
481,41 apmērā.
[4.6] Tiesa no Lēmuma secināja, ka VID soda naudu par neaprēķināto IIN par 2006.gada ienākumiem ir aprēķinājis likuma
„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.3panta pirmajā daļā noteiktā apmērā. Lēmums daļā par soda naudu Ls 129 024,10 apmērā,
kas aprēķināta par nenomaksāto IIN par 2006.gadā gūtajiem ienākumiem, atzīts par tiesisku un pamatotu.
[4.7] IIN samaksas pienākums par 2007.gadā gūtajiem ienākumiem /pers. E/ iestājās 2008.gada 17.aprīlī. Tiesa konstatēja, ka
VID pārsūdzētajā Lēmumā ir atsaucies uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.panta otrās daļas 3.punktu. Tiesa norādīja, ka
norma šādā redakcijā ir spēkā no 2009.gada 23.jūnija, bet IIN par 2007.gadu maksāšanas pienākums /pers. E/ iestājās 2008.gada
17.aprīlī. Līdz ar to VID ir atsaucies uz normu, kas nebija spēkā pienākuma rašanās brīdī. Atbildība par iemaksājamo nodokļu apmēra
samazināšanu ir paredzēta likuma „Par nodokļiem un nodevām” (redakcijā, kas bija spēkā 2008.gada 17.aprīlī) 32.panta pirmajā
daļā.
Lietā nav strīda, ka /pers. E/ vispār nebija aprēķinājusi budžetā nomaksājamo IIN par 2007.gadā gūtajiem ienākumiem. Līdz ar to
secināms, ka šī summa ir samazināta par 100 procentiem, kas ir vairāk kā 15 procentiem. Līdz ar to VID /pers. E/ bija jāaprēķina
soda nauda 50 procentu apmērā. Kā redzams no pārsūdzētā Lēmuma, tad /pers. E/ soda nauda aprēķināta 100 procentu apmērā.
Ievērojot norādīto, tiesa atzina, ka Lēmums daļā par soda naudu Ls 314 500,49 apmērā, kas aprēķināta par nenomaksāto IIN par
2007.gadā gūtajiem ienākumiem, ir prettiesisks un atceļams.
[4.8] 2007.gada 8.novembra grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stājās spēkā 2007.gada 11.decembrī. Ņemot
vērā, ka /pers. E/ par 2006.gadā papildu noteikto IIN ir aprēķināta nokavējuma nauda no 2007.gada 18.aprīļa līdz 2009.gada
22.aprīlim, tiesa atzina, ka VID nebija tiesiska pamata /pers. E/ noteikt nokavējuma naudu par daļu no šī laika posma – no 2007.gada
18.aprīļa līdz 2007.gada 11.decembrim. Līdz ar to atzīstams, ka nokavējuma naudas aprēķins ir kļūdains gan faktoloģiski, gan
matemātiski. Ievērojot norādīto, Lēmums ir atceļams daļā par nokavējuma naudu Ls 47 480,87 apmērā, kas noteikta par
nenomaksāto IIN saistībā ar 2006.gadā gūtajiem ienākumiem. Pārējā daļā Lēmums par aprēķināto nokavējuma naudu, kas noteikta
par nenomaksāto IIN saistībā ar 2007.gadā gūtajiem ienākumiem, atstājams negrozīts.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 25.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums, /pers. E/ iesniedza
apelācijas sūdzību un lūdza apmierināt pieteikumu.
/pers. E/ 2013.gada 20.martā iesniedza Administratīvajā apgabaltiesā iesniegumu par apelācijas sūdzības atsaukšanu.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 25.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru Lēmums atcelts daļā, VID iesniedza
apelācijas sūdzību un lūdza noraidīt pieteikumu, norādot turpmāk minētos argumentus.
[6.1] Tiesa nepamatoti atsaucas uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo un trešo daļu.
[6.2] VID pamatoti /pers. E/ saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.panta otrās daļas pirmo teikumu redakcijā, kas ir
spēkā no 2009.gada 23.jūnija, aprēķinājis soda naudu 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās IIN summas, tas ir, Ls 314
500,49, jo minētā tiesību norma /pers. E/ ir labvēlīgāka. Tiesa nav devusi juridisku vērtējumu apstāklim, ka VID piemēroja tiesību
normu un aprēķināja /pers. E/ soda naudu 100 procentu apmērā, nevis 150 procentu apmērā, kā to noteica likuma „Par nodokļiem un
nodevām” 34.panta 1.punkts redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī.
[6.3] Tiesa nepamatoti atcēla ar Lēmumu /pers. E/ noteikto papildus budžetā iemaksājamo IIN nokavējuma naudu par
2006.gadu pilnā apmērā, jo Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2011.gada 1.jūnija spriedumā Nr.SKA-
107/2011 ir norādījis, ka nokavējuma naudas aprēķins, gadījumā, ja nodokļa maksātājs ir samazinājis apliekamo ienākumu, ir
pieļaujams līdz ar to 2007.gada 8.novembra grozījumu likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” spēkā stāšanās brīdi. Līdz ar to tiesa
ir nepamatoti atcēlusi Lēmumu daļā par nokavējuma naudu pilnā apmērā.
[7] /pers. E/ paskaidrojumā par apelācijas sūdzību to uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz apelācijā un turpmāk
minētajiem argumentiem.
[7.1] Tiesa pamatoti atzina, ka IIN samaksas pienākums par 2007.gadā gūtajiem ienākumiem iestājās 2008.gada 17.aprīlī.
Šajā laikā spēkā bija likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.3panta pirmā daļa, turpretī Lēmumā ir atsauce uz 34.panta otrās
daļas 3.punktu, kas ir spēkā no 2009.gada 23.jūnija. Līdz ar to VID atsaucies uz tiesību normu, kas nebija spēkā IIN samaksas
pienākuma rašanās brīdī.
[7.2] Tā kā 2007.gada 8.novembra grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stājās spēkā 2007.gada 11.decembrī,
tad VID nebija tiesiska pamata noteikt nokavējuma naudu par laika posmu no 2007.gada 18.aprīļa līdz 11.decembrim.
[7.3] Augstākā tiesa 2012.gada 4.jūnija spriedumā Nr.SKA-28/2012 ir atzinusi, ka šādās lietās soda un nokavējuma naudas
nav piemērojamas. Turklāt atbilstoši Augstākās tiesas norādei tās nav piemērojamas ne tikai /pers. I/ lietā, bet arī tai līdzīgās
situācijās, tas ir, citās līdzīgās lietās. Tāpat kā /pers. I/ gadījumā, arī /pers. E/ lietā papildus aprēķinātie maksājumi tika pamatoti ar
apgalvojumu, ka /pers. E/ ir nodarbojusies ar saimniecisko darbību – nekustamo īpašumu pārdošanu. Līdz ar to papildus aprēķinātās
soda naudas un nokavējuma naudas vispār nav piemērojamas.
[8] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu pirmo daļu, lietu izskata rakstveida
procesā.
Motīvu daļa
[9] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka VID apelācijas sūdzība ir nepamatota un ka
pieteikums ir daļēji apmierināms.
[10] Ņemot vērā, ka pieteicēja iesniegumu par apelācijas sūdzības atsaukšanu iesniedza, iekams tika pabeigta lietas
izskatīšana pēc būtības, apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 306.pantu izbeidz apelācijas tiesvedību par
pieteicējas apelācijas sūdzību, t.i., par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kurā noraidīts pieteicējas pieteikums.
[11] Tā kā VID pārsūdzēja pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kurā pieteicējas pieteikums apmierināts, apgabaltiesa
saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmo daļu izskata lietu daļā par Lēmuma atcelšanu daļā par soda naudu Ls
314 500,49 (447 493,88 euro) apmērā, kas noteikta par nenomaksāto IIN par 2007.gadā gūtajiem ienākumiem, un par nokavējuma
naudu Ls 47 480,87 (67 559,19 euro) apmērā, kas noteikta par nenomaksāto IIN saistībā ar 2006.gadā gūtajiem ienākumiem.
[12] Attiecībā uz pieteicējai noteikto soda naudu par papildu noteikto IIN par 2007.gadā gūtajiem ienākumiem, apgabaltiesa
konstatē, ka VID soda naudu ir noteicis, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.panta otrās daļas 3.punktu.
Augstākā tiesa, interpretējot likuma „Par nodokļiem un nodevām” normas, 2013.gada 12.augusta spriedumā lietā Nr.A420531510
(arhīva Nr.SKA–214/2013) secināja, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.panta otrās daļas 3.punkts lietā nav piemērojams, jo
audits veikts par 2006.–2008.gadu, bet minētā norma stājās spēkā tikai 2009.gada 23.jūnijā.
Ņemot vērā, ka šajā lietā pieteicējai papildu IIN aprēķināts par 2007.gadu, apgabaltiesa atzīst, ka VID ir nepamatoti pieteicējai
noteicis soda naudu, pamatojoties uz normu, kura nebija spēkā darījumu veikšanas laikā. Līdz ar to Lēmums šajā daļā ir atceļams.
Apgabaltiesa no VID pieņemto lēmumu pamatojuma nekonstatē, ka šajā gadījumā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.panta
otrās daļas 3.punkts ir piemērots kā vēlāk spēkā stājusies pieteicējai labvēlīgāka tiesību norma. Līdz ar to VID arguments apelācijas
sūdzībā nav pamatots un Lēmums ir atceļams daļā par pieteicējai noteikto soda naudu noteikta par nenomaksāto IIN no 2007.gadā
gūtajiem ienākumiem.
[13] Pieteicējai par nenomaksāto IIN par 2006.gadu noteikta nokavējuma nauda Ls 47 480,87 apmērā.
Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 4.jūnija sprieduma Nr.SKA-28/2012
12.punktu) atzīts, ka attiecīgo likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu sarežģītības un dienesta un Finanšu ministrijas
pasivitātes dēļ laikā līdz 2007.gadam personām varēja rasties maldīgs priekšstats par nodokļa maksāšanu no nekustamā īpašuma
pārdošanas. Tāpēc nodokļu soda naudas aprēķināšana par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksāšanu izskatāmās lietas un tai
līdzīgā situācijā būtu nesamērīga.
Izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, ir pamats secināt, ka nekustamā īpašuma pārdošanas laikā pieteicējai varēja rasties maldīgs
priekšstats, ka vienīgais kritērijs nodokļa maksāšanai ir nekustamā īpašuma atsavināšana ātrāk kā 12 mēnešu laikā pēc tā
iegūšanas īpašumā, jo VID 2007.gadā pieteicēju nav īpaši informējis par pienākumu samaksāt IIN par 2006.gadā gūtajiem
ienākumiem. Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja ir atbrīvojama no nokavējuma naudas par nenomaksāto IIN
par 2006.gadu. Līdz ar to Lēmums ir atceļams šajā daļā.
[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājai, kas
šajā lietā ir Latvijas Republika, uzliekams pienākums atlīdzināt pieteicējai viņas samaksāto valsts nodevu 20 latu (28,46 euro)
apmērā par pieteikuma iesniegšanu.
[15] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 125.panta trešo daļu trīs ceturtdaļas no valsts nodevas, kas tika samaksāta
par lietas izskatīšanu attiecīgajā tiesas instancē, atmaksā, ja pieteicējs atteicies no apelācijas sūdzības līdz dienai, kad administratīvā
procesa dalībnieki tiesīgi īstenot šā likuma 204.panta otrajā daļā paredzētās tiesības.
Līdz ar to pieteicējai ir atmaksājamas trīs ceturtdaļas no samaksātās valsts nodevas 10 latu apmērā par apelācijas sūdzības
iesniegšanu, t.i., 7,50 latu (10,67 euro) apmērā.
[16] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas sprieduma rezultāts ir pareizs.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309. un 306.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
Apmierināt /pers. E/ pieteikumu daļā.
Atcelt ar pieņemšanas dienas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 22.februāra lēmumu Nr.22.4.3/8515 daļā par
soda naudu, kas noteikta par nenomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2007.gadā gūtajiem ienākumiem, un daļā par
nokavējuma naudu, kas noteikta par nenomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2006.gadā gūtajiem ienākumiem.
Uzlikt pienākumu Latvijas Republikas atlīdzināt /pers. E/ (/personas kods/, adrese: /adrese/) valsts nodevu 28,46 (divdesmit astoņi
euro un 46 centi) euro apmērā.
Izbeigt apelācijas tiesvedību sakarā ar /pers. E/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 25.aprīļa spriedumu
daļā, ar kuru noraidīts pieteikums daļā.
Atmaksāt /pers. E/ (/personas kods/, adrese: /adrese/) valsts nodevu 10,67 (desmit euro un 67 centi) euro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente U.Mihailova
Tiesneses S.Kanenberga
A.Kovaļevska