Court dismisses appeal on debt transfer due to prior precedent and lack of significant legal issue.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Regional Court's judgment regarding debt transfer to gifted property. The parties argued for a new review of the statute of limitations and debt obligations, but the court noted the matter was already fully adjudicated in a prior 2025 decision. Consequently, the court determined that the current appeal lacked the necessary significance to alter established legal practice or require further development of the law.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 464.1(2)2.; Civil Procedure Law Art. 464(3): Cassation proceedings shall not be initiated if the case has already been examined by the Supreme Court on identical issues, unless the outcome is clearly erroneous or has significant implications for uniform judicial practice.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2026:0219.C30572822.16.L
Lieta Nr. C30572822; SKC-180/2026
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2026. gada 19. februārī
Senatoru kolēģija šādā sastāvā: senatore referente Marika Senkāne, senatori Sanita Osipova un Kristīne Zīle
rīcības sēdē izskatījacivillietu /Nosaukums B/ prasībā pret /Persona B/ un /Persona A/ par tiesības atzīšanu
vērst piedziņu uz dāvināto mantu sakarā ar /Persona B/ un /Persona A/kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas
2025. gada 3. septembra spriedumu.
Senatoru kolēģija
konstatēja
Lai gan kasācijas sūdzības atbilst Civilprocesa likuma 450.–454. panta prasībām, senatoru kolēģijas ieskatā
pastāv Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punktā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas
tiesvedību. Senatoru kolēģija, izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, secina, ka nav acīmredzama
pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir
būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Papildus senatoru kolēģija uzskata par lietderīgu uzsvērt šādus apstākļus.
Senātā konkrētā lieta ir skatīta jau iepriekš – sakarā ar /Nosaukums B/ kasācijas sūdzību par Rīgas
apgabaltiesas 2024. gada 11. decembra spriedumu. Kā redzams no 2025. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. SKC-
324/2025, Senāts nonācis pie atzinuma, ka izskatāmajā lietā apgabaltiesa Civillikuma 1927. pantā regulētajam
kreditora prasījumam pareizi piemērojusi vispārējo desmit gadu noilguma termiņu. Atsaucoties uz tiesību doktrīnu
un judikatūru, Senāts norādījis, ka ar dāvinātāja parādiem, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, Civillikuma 1927.
panta izpratnē jāsaprot visi dāvinātāja parādi līdz apdāvinātā īpašuma tiesības nostiprināšanai zemesgrāmatā, nevis
tikai tie parādi, kuri dāvinātājam bijuši līdz dāvinājuma līguma noslēgšanai. [..] Civillikuma 1927. pantā regulētā
prasījuma noilgums sāk tecēt nevis ar apdāvinātā īpašuma tiesības nostiprināšanu zemesgrāmatā, bet gan ar dienu,
kad iestājušies abi minētajā normā paredzētie priekšnoteikumi, proti, kad noskaidrojies, ka citas mantas neesības
dēļ dāvinātājs nespēj izpildīt tādu saistību pret kreditoru, kura dāvinātājam bijusi līdz apdāvinātā īpašuma tiesības
nostiprināšanai zemesgrāmatā [..], turklāt neatkarīgi no tā, pēc cik ilga laika kopš apdāvinātā īpašuma tiesības
nostiprināšanas zemesgrāmatā dāvinātājam objektīvi šāda nespēja iestājusies (sk.Senāta 2025. gada 5. marta
sprieduma lietā Nr. SKC-324/2025, ECLI:LV:AT:2025:0305.C30572822.12.S, 10.3. punktu).
Šādos apstākļos /Persona A/ un /Persona B/ kasācijas sūdzību argumentiem, kas vērsti uz Civillikuma 1927.
pantā paredzēto priekšnoteikumu konstatēšanu, par ko Senāts izskatāmajā lietā jau ir izteicies, nav nozīmes.
Tāpat nav nozīmes abu atbildētāju kasācijas sūdzībās minētajiem argumentiem par 2009. gada 30. decembra
Pārjaunojuma līguma tiesiskajām sekām. /Persona B/ parādsaistības, kuru dēļ izskatāmajā lietā lūgts vērst piedziņu
uz /Persona A/ atdāvināto mantu – dzīvokļiem /Adrese B/ un /Adrese A/ – ir konstatētas ar likumīgā spēkā esošu
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 27. februāra spriedumu lietā Nr. C30650018, /Persona B/
pilnībā atzīstot pret sevi celto prasību par parāda piedziņu 321 192,04 EUR apmērā, kas atbilst gan izskatāmajā
lietā konstatētajiem parādsaistību rašanās pamatiem, gan precīzam to apmēram, ņemot vērā arī augstāk minēto
Pārjaunojuma līgumu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu, 464.1 panta otrās daļas 2. punktu, senatoru
kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /Persona B/ un /Persona A/ kasācijas sūdzībām par Rīgas
apgabaltiesas 2025. gada 3. septembra spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore M. Senkāne Senatore S. Osipova Senatore K. Zīle