Court dismissed broad collective agreement breach claims but allowed specific performance and damages.

ECLI:LV:DAUT:2021:0111.C29452618.8.S

Lieta Nr.C29452618

Nr.C-0062-21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Krāslavā 2021.gada 11.janvārī

Daugavpils tiesa

tiesnese Ināra Galeja

izskatīja rakstveida procesā civillietu arodbiedrības “LABA” un arodbiedrības LABA.RNP prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas

namu pārvaldnieks” par pienākuma uzlikšanu izpildīt darba koplīgumu un līgumsoda piedziņu ar trešo personu biedrību “ARODBIEDRĪBU

KOORDINĀCIJAS CENTRS”.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājas arodbiedrība “LABA” un arodbiedrība LABA.RNP iesniedza Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību, kas vēlāk tika

precizēta, pret atbildētāju SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par darba koplīguma izpildi, līgumsoda, likumisko procentu piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norāda, ka starp prasītājām un atbildētāju (turpmāk –darba devēju) 2013.gada 28.maijā noslēgts darba koplīgums

(turpmāk - koplīgums), kas ir spēkā arī prasības celšanas brīdī.

[1.2] Prasītājas norāda, ka atbildētāja, sākot ar 2017.gada maiju nepilda koplīguma 2.2.1., 2.2.14., 2.4., 5.2., 5.5.1, 5.5.2, 5.8., 5.13., 5.15.,

6.8., 6.10., 6.11., 6.16., 7.1., 7.3., 9.3., 9.5., 9.5.1, 9.8. un 9.13.punktu.

Prettiesiski ignorējot koplīguma saistības, atbildētāja faktiski liedz iespēju prasītājām īstenot citus svarīgus koplīguma nosacījumus attiecībā pret

darbiniekiem, būtiski apgrūtinot arodbiedrību reālās iespējas aizstāvēt savu biedru intereses.

[1.3] Prasītājas atbilstoši Darba strīdu likuma 9.pantam 2018.gada 27.aprīlī nosūtīja atbildētājam iesniegumu “Par kolektīvo tiesību strīdu un

prasībām”, kurā izteica darba devējam prasības pildīt koplīguma saistības, cita starpā norādot, ka vienpusēja atkāpšanās no koplīguma nosacījumu

izpildes ir prettiesiska un neatbilst Civillikuma regulējumam par darījuma dalībnieka pienākumu izpildīt apsolīto saistību. Šis prasītāju nosūtītais rakstveida

iesniegums ir uzskatāms par strīda puses uzsākto darbību Darba strīdu likuma 10.panta pirmās daļas kārtībā. Tā kā prasītājas savu tiesību aizskārumu par

koplīguma saistību nepildīšanu uzskatīja par būtisku, arodbiedrību prasības ietvēra arī prasījumu samaksāt līgumsodu.

[1.4] Atbildētāja turpināja nepildīt koplīguma saistības, tāpēc prasītājas 2018.gada 7.maijā sagatavoja un nākamajā dienā iesniedza darba devējam

domstarpību protokolu, ietverot strīda faktisko apstākļu izklāstu, norādot uz strīda priekšmetu un piedāvājot savu juridisko vērtējumu par strīda

apstākļiem. Līdz ar to strīda pusēm izlīgšanas komisijas sastāvā nepastāvēja šķēršļi izskatīt kolektīvo tiesību strīdu Darba strīdu likuma 11.panta otrās

daļas kārtībā.

[1.5] Izlīgšanas komisija 2018.gada 8.maija un 2018.gada 11.maija sēdēs nevienojās par strīda risinājumu. Darba devēja pārstāvji, kuri piedalījās

izlīgšanas komisijā, iesniedza viedokli par arodbiedrību sagatavoto domstarpību protokolu, no kura var secināt, ka darba devējs arodbiedrību pretenzijai

nepiekrīt. Līdz ar to prasītājām ir Darba strīdu likuma 11.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības vērsties tiesā.

[1.6] Prasības pieteikumā norāda, ka prasības priekšmets ir līgumā pielīgto saistību izpildīšanas prasījums, kā arī prasījums par līgumsoda piedziņu

par saistību neizpildi, tāpēc koplīguma nepildīšana kā negatīvs fakts prasītājām atsevišķi nav jāpierāda, bet koplīguma izpilde ir jāpierāda atbildētājai.

[2] Atbilstoši koplīguma 10.7.punktam par koplīguma 5.2., 5.5., 5.5. 1, 5.5.2, 5.8., 5.10., 5.11., 5.12., 5.13., 5.17., 5.18., 5.19.punktā pielīgto

saistību neizpildi darba devējs maksā arodbiedrībām līgumsodu, ko aprēķina, mēneša vidējo attiecīgo arodbiedrības biedru maksas kopsummu reizinot ar

to mēnešu skaitu, cik ilgi ilgst pārkāpums, aprēķinot minētajos punktos neizpildīto saistību naudas izteiksmē. Līgumsods ir paredzēts arī koplīguma

10.8.punktā par koplīguma 9.5. un 9.5.1punkta neizpildi un aprēķināms, mēneša vidējo attiecīgās arodbiedrības biedru maksu reizinot ar mēnešu skaitu,

cik ilgi ilgst pārkāpums. Līdzīgs nosacījums ir noteikts koplīguma 10.9.punktā attiecībā uz līgumsoda samaksas pienākumu par koplīguma 10.7. un

10.8.punktā neminēto koplīguma punktu neizpildi.

[2.1] Tādējādi arodbiedrība “LABA” aprēķināja līgumsodu 303 852,15 euro (lietas 66.lapa, 1.sējums), kas aprēķināts: viena mēneša vidējo

biedru naudas summu 6752,27 euro reizinot ar 15 mēnešiem (pārkāpums ilgst no 2017.gada jūnija līdz 2018.gada augustam), ir 101 284,05 euro un

reizinot ar trīs, jo ir pārkāpti trīs koplīguma punkti (10.7., 10.8., 10.9.).

[2.2] Arodbiedrība LABA.RNP aprēķināja līgumsodu 106 758 euro (lietas 67.lapa, 1.sējums), kas aprēķināts: viena mēneša vidējo biedru naudas

summu 2372,40 euro reizinot ar 15 mēnešiem (pārkāpums ilgst no 2017.gada jūnija līdz 2018.gada augustam), ir 35 586 euro un reizinot ar trīs, jo ir

pārkāpti trīs koplīguma punkti (10.7., 10.8., 10.9.).

[2.3] Atsaucoties uz Civillikuma 1588., 1589.pantu, prasītājas uzskata, ka nav pieļaujama vienpusēja atkāpšanās no koplīguma. Arī Darba likuma

17.panta otrā daļa uzliek pienākumu darba koplīguma pusēm atturēties no rīcības, kas varētu tikt tulkota kā koplīguma noteikumu grozīšana.

[2.4] Prasītāju pārstāvis norāda (lietas 73.-75.lapa, 2.sējums), ka prasītājām sarežģīti pierādīt negatīvu faktu, savukārt atbildētāja var pierādīt

pozitīvu faktu – koplīguma saistību izpildi.

1) Par koplīguma 2.2.1.punkta izpildi prasītājas uzskata, ka 2015.gada 15.maija Darba samaksas kārtība nepierāda minētā punkta izpildi, jo

dokuments nav saskaņots ar arodbiedrību. Tikai saskaņota dokumenta iesniegšana tiesā var pierādīt koplīguma 2.2.1.punkta izpildi.

2) Par koplīguma 2.2.14.punkta izpildi prasītājas norāda, ka minētā punkta pienācīga izpilde var atrisināties vienlaicīgi ar koplīguma 2.2.1.punkta

izpildi.

3) Par koplīguma 2.4.punkta izpildi prasītājas norāda, ka puses ir pielīgušas izveidot Darba pārkāpuma komisiju (darba strīdu komisiju). Prasītājas

ir tiesīgas apgalvot, ka darba strīdu komisija (darba pārkāpumu komisija) atbildētājas uzņēmumā nav izveidota, prasītāju pārstāvji nav uzaicināti dalībai

darba strīdu komisijas sastāvā.

4) Par koplīguma 5.2.punkta izpildi prasītājas norāda, ka “Kārtība, kādā ierosina un piešķir apbalvojumu darbiniekiem” pati par sevi nepierāda, ka

apbalvojumi reāli ir piešķirti, ka kopā ar apbalvojumu darbiniekiem tiek izmaksātas naudas balvas.

5) Par koplīguma 5.5.1 un 5.5.2punkta izpildi prasītājas norāda, ka līdz brīdim, kad atbildētāja vienpusēji izbeidza pildīt koplīguma noteikumus,

atbildētāja bija noteikusi vidējo prognozējamo pabalstu summu 10 000 euro apmērā, kuru līdz 2017.gada II ceturksnim pārskaitīja arodbiedrībai. Cita

starpā, samaksas summu pierāda biedrības “ARODBIEDRĪBU KOORDINĀCIJAS CENTRS” 2017.gada 12.aprīļa atskaite. Šāda summa tika

maksāta kopš 2014.gada maija. Tas, ka atbildētāja vidējo prognozējamo pabalsta summu maksāja par 2017.gada III ceturksni, ir jāpierāda atbildētājai.

Prasītājas apgalvo, ka maksājumi nav veikti.

6) Par koplīguma 5.8.punkta izpildi prasītājas norāda, ka šis koplīguma nosacījums paredz atbildētājai pienākumu maksāt pabalstus pēc darba

tiesisko attiecību izbeigšanas, sasniedzot pensijas vecumu, ja darbinieks atbildētājas uzņēmumā ir nostrādājis vismaz piecus gadus.

7) Par koplīguma 5.13.punkta izpildi prasītājas norāda, ka šis punkts paredz finanšu līdzekļu piešķiršanas kārtību, kuru atbildētāja ievēroja līdz

2017.gada maijam. Saņemto naudas līdzekļu summa, kas iemaksāta arodbiedrībām koplīguma 5.13.punkta kārtībā, ir norādīta arī biedrības

“ARODBIEDRĪBU KOORDINĀCIJAS CENTRS” 2017.gada 12.aprīļa atskaitē. Prasītājas apgalvo, ka atbildētāja turpmākus maksājumus neveica.

8) Par koplīguma 5.15.punkta izpildi prasītājas norāda, ka šis koplīguma nosacījums paredz atbildētājai pienākumu izmaksāt pabalstus darbinieka

vecāka, laulātā vai bērna nāves gadījumā.

9) Par koplīguma 6.8.punkta izpildi prasītājas norāda, ka darba devējam ir pienākums veikt periodiskus darba riska faktoru mērījumus.

10) Par koplīguma 6.10., 6.11., 6.16.punkta izpildi prasītājas norāda, ja atbildētāja iesniedz tiesā aktuālu rīkojumu, kas apliecina attiecīgo līdzekļu,

apģērbu, ūdens iegādes izdevumus, prasītājām būs pamats neuzturēt šo prasījumu.

13) Par koplīguma 7.1.punkta izpildi prasītājas norāda, ka atbildētājai ir pienākums sagatavot un ar arodbiedrībām saskaņot darbinieku

atvaļinājuma grafiku nākamajam kalendārajam gadam.

14) Par koplīguma 7.3.punkta izpildi prasītājas norāda, ka atbildētājai jāpierāda papildatvaļinājumu piešķiršana katrā koplīguma 7.3.punktā

paredzētajā gadījumā.

15) Par koplīguma 9.3.punktu prasītājas norāda, ka viņu rīcībā nav pierādījumu par atbildētājas darbībām pret arodbiedrībām.

16) Par koplīguma 9.5. un 9.5.1punktu prasītājas norāda, ka atbildētāja neietur no arodbiedrības biedriem biedra naudas, kā arī nesniedz atskaites

par darbiniekiem, no kuriem biedra naudas ir ieturētas.

17) Par koplīguma 9.8. un 9.13.punktu prasītājas norāda, ka atbildētāja šos punktus neievēro.

No kontu izrakstu informācijas par atbildētājas veiktajiem maksājumiem var secināt, ka atbildētāja līdz 2017.gada 25.maijam apzinājās koplīguma

saistības un veica maksājumus, tostarp 10 000 euro to pabalstu veidu administrēšanā, par kuriem ir strīds. Kopš maksājums vairs netiek veikts,

arodbiedrība nevar administrēt darbiniekiem paredzamos pabalstus, līdz ar to atbildētāja ir atkāpusies no koplīguma izpildes un prasītājām ir tiesības

tiesas ceļā novērst aizskārumu, kā arī prasītājām nav zināms, vai darbiniekiem tiek izmaksāti koplīgumā paredzētie pabalsti, un to var pierādīt tikai

atbildētāja.

[3] Prasītāju pārstāvis norāda, ka sākotnēji prasība tika iesniegta tiesā 2018.gada 10.jūnijā, t.i., viena mēneša laikā atbilstoši Darba strīdu likuma

12.panta pirmajai daļai. Taču prasības pieteikums tika atdots iesniedzējām, kā prasības atgriešanas iemeslu norādot pilnvaras trūkumu prasības

pielikumā, un 2018.gada jūlijā prasības pieteikums arī tika atdots atpakaļ, kā prasības atgriešanas iemeslu norādot Uzņēmumu reģistra izziņu trūkumu,

kas apliecinātu amatpersonu tiesības parakstīt prasību.

[3.1] Abos gadījumos tika apsvērta iespēja pārsūdzēt tiesas lēmumu. Pirmajā gadījumā tiesas atsūtītā prasības pieteikuma pielikumu kopumā

prasītāja konstatēja pilnvaras esamību, bet pilnvara nebija iekļauta pielikumu sarakstā. Turklāt pilnvara bija attiecināma tikai uz vienu no prasības

parakstītājiem, kā arī tikai attiecībā uz vienu no prasītājām. Procesuālas kļūdas pieļāva gan prasītājas, nenorādot pilnvaru prasības pielikumu sarakstā,

gan tiesa, neatrodot pilnvaru pielikumu dokumentu kopumā, kā arī atsakot pieņemt prasību saistībā ar vienu no prasītājām. Otrajā gadījumā prasības

pieteikums lietu pārdales rezultātā nokļuva pie cita tiesas sastāva un tika atgriezts prasītājām, motivējot to ar Uzņēmumu reģistra izziņu trūkumu, kas

apliecina prasību parakstījušo amatpersonas statusu, proti, šo personu tiesības parakstīt prasību. Taču arodbiedrības ir ierakstītas komercreģistrā, kur

informācija par jebkuras biedrības amatpersonām ir publiski pieejama. Prasītāju ieskatā, arī šī bija procesuāla rakstura kļūda. Tomēr prasītājas nolēma

iesniegt pieprasītās Uzņēmumu reģistra izziņas un iesniegt prasību atkārtoti, ietverot lūgumu par prasības celšanas termiņa atjaunošanu.

[3.2] Prasītāju pārstāvis norāda, ka prasītāju ieskatā prasības celšanas termiņa atjaunošanas jautājums ir izlemts. Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesa lēma par prasības pieteikuma pieņemšanu un tiesvedības ierosināšanu, tāpēc prasītājas var paļauties, ka jautājums par procesuālā

termiņa atjaunošanu ir izlemts. Tiesa akceptēja prasītāju lūgumā ietverto procesuālās ekonomijas principu. Tiesa atturējās no situācijas, kad tiesas

pieļautas procesuāla rakstura apstrīdamas darbības var radīt nelabvēlīgas sekas, proti, ietekmēt personas tiesības uz civiltiesiska strīda izskatīšanu tiesā.

Tiesa garantēja procesuāla rakstura noteiktību – prasības celšanas termiņa jautājums ir izlemts nekavējoties, un strīds ir pieņemts izskatīšanai pēc būtības.

[3.3] Uzskata, ka tiesai nav atkārtoti jālemj par prasības celšanas termiņa atjaunošanu, jo prasības celšanas termiņa jautājums tiesā ir izlemts

tiesvedības ierosināšanas brīdī.

[4] Prasītāju pārstāvis prasības precizējumā piesaka lūgumu par likumisko procentu piedziņu, norādot, ka prasībā ir ietverti prasījumi par naudas

līdzekļu piedziņu par laiku no 2017.gada jūnija līdz 2018.gada augustam. Visu tiesvedības laiku naudas līdzekļi, uz kuriem ir tiesība prasītājām, atradās

pie atbildētājas. Prasītāju ieskatā, atbilstoši Civillikuma 1759.panta 2.punktam un 1765.panta pirmajai daļai prasītājām ir tiesības uz likumiskajiem sešiem

procentiem gadā. Prasītājas aprēķināja likumiskos procentus arodbiedrības “LABA” prasījumam 303 852,15 euro par laiku no 2018.gada 1.septembra

līdz 2020.gada 3.novembrim 39 658,95 euro un arodbiedrības LABA.RNP prasījumam 106 758 euro par laiku no 2018.gada 1.septembra līdz

2020.gada 25.septembrim 13 934,11 euro.

[5] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 51.pantu, Civillikuma 1588. un 1590.pantu, Darba likuma 17.panta otro daļu, 123.pantu, Darba strīdu

likuma 9. un 12.pantu, lūdz tiesu atjaunot termiņu prasības iesniegšanai; uzlikt pienākumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”: izpildīt 2013.gada 28.maija

darba koplīguma 2.2.1., 2.2.14., 2.4., 5.2.punktu; izpildīt koplīguma 5.5.1 un 5.5.2punktu un veikt mērķa maksājumus vidējās prognozējamās gada

pabalsta summas apmērā darba koplīguma 5.5.2punkta kārtībā; izpildīt koplīguma 5.8.punktu; izpildīt koplīguma 5.13.punktu un piešķirt un izmaksāt

finanšu līdzekļus koplīguma 5.13.punkta kārtībā; izpildīt koplīguma 5.15., 6.8., 6.10., 6.11., 6.16., 7.1., 7.3., 9.3.punktu; izpildīt koplīguma 9.5.punktu

un ar grāmatvedības starpniecību ieturēt arodbiedrības biedra maksas, atskaitot tās no darba samaksas un ieskaitot attiecīgās arodbiedrības norēķinu

kontā koplīguma 9.5.punkta kārtībā; izpildīt koplīguma 9.5.1punktu un izsniegt atskaiti par uzņēmuma darbiniekiem, kuriem tika ieturēta arodbiedrības

biedra maksa koplīguma 9.5.1punkta kārtībā; izpildīt koplīguma 9.8. un 9.13.punktu. Lūdz piedzīt no atbildētājas par labu arodbiedrībai “LABA”

līgumsodu 303 852,15 euro un par labu arodbiedrībai LABA.RNP līgumsodu 106 758 euro.

Saskaņā ar prasītāju pārstāvja /pers. A/ prasības precizējumu (lietas 12.-13.lapa, 3.sējums) prasītājas izsaka prasījumus precizētā redakcijā,

negrozot prasības pamatu. Lūdz uzlikt pienākumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”: izpildīt 2013.gada 28.maija darba koplīguma 5.5.1 un 5.5.2punktu un

veikt mērķa maksājumus vidējās prognozējamās gada pabalsta summas apmērā darba koplīguma 5.5.2punkta kārtībā; izpildīt darba koplīguma

5.13.punktu, kas paredz piešķirt un izmaksāt finanšu līdzekļus darba koplīguma 5.13.punkta kārtībā; izpildīt darba koplīguma 9.5. un 9.5.1punktu, kas

paredz pienākumu ar grāmatvedības starpniecību ieturēt arodbiedrības biedra maksas, atskaitot tās no darbinieku darba samaksas un ieskaitot tās

attiecīgās arodbiedrības norēķinu kontā un izsniedzot arodbiedrībai atskaites par ieturējumiem darba koplīguma 9.5. un 9.5.1punkta kārtībā. Lūdz piedzīt

no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par labu arodbiedrībai “LABA” līgumsodu 303 852,15 euro un par labu arodbiedrībai LABA.RNP līgumsodu

106 758 euro.

Prasītājas neuztur prasību daļā par pienākuma uzlikšanu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izpildīt darba koplīguma 2.2.1., 2.2.14., 2.4., 5.2., 5.8.,

5.15., 6.8., 6.10., 6.11., 6.16., 7.1., 7.3., 9.3., 9.8. un 9.13.punktu (lietas 12.lapa, 3.sējums).

Kā arī saskaņā ar 2020.gada 3.novembrī iesniegto precizējumu lūdz piedzīt no atbildētājas par labu arodbiedrībai “LABA” likumiskos procentus

39 658,95 euro par periodu no 2018.gada 1.septembra līdz 2020.gada 3.novembrim un par labu arodbiedrībai LABA.RNP likumiskos procentus

13 934,11 euro par periodu no 2018.gada 1.septembra līdz 2020.gada 3.novembrim (lietas 46.lapa, 3.sējums).

[6] Atbildētāja iesniedza paskaidrojumu, kurā norāda, ka koplīguma 5.5.1 un 5.5.2punkts paredzēja, ka atbildētājas vārdā un interesēs prasītāju

nodibinātā biedrība “ARODBIEDRĪBU KOORDINĀCIJAS CENTRS” (turpmāk – AKC) veiks sociālās nodrošinātības jautājumu administrēšanu,

finanšu līdzekļu pārvaldīšanu, izvērtēšanu, sadali un izmaksu darbiniekiem. Savukārt koplīguma 5.13.punkts paredzēja, ka atbildētāja piešķirs AKC

līdzekļus darbinieku kultūras, atpūtas, sporta, veselības uzlabošanas, apmācību un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanai. Koplīguma 9.5. punkts

noteica, ka atbildētāja veiks ieturējumus no darbinieku darba samaksas prasītāju biedru naudas apmērā un pārskaitīs šīs naudas summas attiecīgi

arodbiedrībai “LABA” vai arodbiedrībai LABA.RNP (turpmāk – LABA.RNP).

[6.1] Atbildētāja saņēma norādījumus no Valsts kontroles un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja par to, ka nepieciešams ierosināt

grozījumus koplīgumā, kā arī izvērtēt koplīgumā paredzēto maksājumu veikšanas nepieciešamību un tiesiskumu. Reaģējot uz minētajiem norādījumiem,

atbildētāja vērsās pie AKC un prasītājām ar piedāvājumu grozīt koplīgumu, lai nodrošinātu attiecīgi Valsts kontroles un Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja ieteikumu ieviešanu un uzlabotu koplīguma ietvaros piešķiramo finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitāti. Tomēr laika posmā kopš

2015.gada atbildētājai, neraugoties uz vairākkārtējiem aicinājumiem, neizdevās vienoties ar prasītājām par koplīguma grozījumiem.

[6.2] Ar Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 19.jūnija spriedumu, kas stājies spēkā, ir atzīts par spēkā neesošu koplīguma 1.2., 4.3. un 5.21.punkts.

[6.3] 2016.gadā atbildētāja konstatēja sistemātiskas neatbilstības AKC un prasītāju sagatavotajās atskaitēs par koplīgumā paredzēto finanšu

līdzekļu izlietojumu, bet 2017.gada 13.aprīlī atbilstoši koplīguma 5.5. un 5.13.punktam atbildētāja saņēma AKC atskaiti par finanšu līdzekļu izlietojumu

2017.gada 1.ceturksnī, kuru pārbaudot, konstatēja, ka atbilstoši atskaites 2.5.4. pozīcijai “AKC multifunkcionālās sporta bāzes “Pļavnieki” iegāde un

attīstība” 2017.gada 1.ceturksnī atbildētājas piešķirtie līdzekļi 21 900 euro apmērā ir izlietoti citas komercsabiedrības SIA “Sports Reserve” kapitāldaļu

iegādei un veikts ieguldījums tās pamatkapitālā. Atbilstoši AKC 2016.gada 27.decembra valdes sēdes lēmumam nolemts veikt iemaksas SIA “AKC

sporta bāze “Pļavnieki”” pamatkapitālā 28 000 euro mēnesī, paredzot, ka iemaksa 7 300 euro mēnesī tiek segta no atbildētājas piešķirtajiem finanšu

līdzekļiem. Tā kā šāds atbildētājas piešķirto finanšu līdzekļu izlietojums ir prettiesisks un neatbilst koplīgumā norādītajiem, atbildētāja paziņoja AKC, ka

aizturēs kārtējos koplīgumā paredzētos maksājumus, un vienlaikus lūdza iesniegt precizētu atskaiti par koplīgumā paredzēto finanšu līdzekļu izlietojumu.

[6.4] 2017.gada 16.jūnijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Finanšu pārvalde sagatavoja ziņojumu, kurā atkārtoti konstatēja vairākus AKC

pārkāpumus saistībā ar tai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu, tostarp, ka AKC sniegtajās atskaitēs ir iespējams pārliecināties tikai par izdevuma fakta

esību, bet nav iespēju gūt pārliecību par izdevumu pamatotību. Atbildētājai radās pamatotas šaubas par to, ka AKC, arodbiedrība “LABA” un

LABA.RNP ir nelietderīgi izmantojušas saņemtos līdzekļus, kas bija paredzēti SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” darbinieku darba vides un sociālās

nodrošinātības uzlabošanai. Tāpēc atbildētāja 2017.gada 19.jūnijā nolēma no 2017.gada 20.jūnija pārņemt darba koplīgumā noteikto materiālo, sociālo

garantiju administrēšanu visiem atbildētājas darbiniekiem, nemateriālo sociālās nodrošinātības pasākumu organizēšanu, apturēt visus koplīguma 5.5. un

5.13.punktā paredzētos maksājumus AKC, kā arī pārtraukt biedru naudas pārskaitīšanu AKC.

Atbildētāja vairākkārt lūdza AKC sniegt attaisnojuma dokumentus par saņemto finanšu līdzekļu izlietojumu laikā no 2014.gada 1.jūlija līdz

2017.gada 30.jūnijam, bet AKC prasīto informāciju un dokumentus nav iesniegusi.

[6.5] Atbildētāja pilda koplīguma saistības attiecībā pret atbildētājas darbiniekiem. Atbildētāja paskaidro, ka tā veiksmīgi organizē visas koplīguma

5.nodaļā paredzētās saistības, piemēram, organizējot sporta spēles un citus darbinieku saliedēšanas pasākumus.

Atbildētāja par koplīguma 2.2.1. un 2.2.14.punkta izpildi norāda, ka ir spēkā iekšējais normatīvais akts “Darba samaksas kārtība”, kurā atbilstoši

koplīguma 2.2.1.punkta prasībām ir izstrādāta atbildētājas darba samaksas sistēma un tajā atbilstoši koplīguma 2.2.14.punktam ir noteikta piemaksa

atbildētājas darbiniekiem par papildus darba veikšanu darbinieka prombūtnes laikā proporcionāli veiktā darba apjomam.

[6.6] Arī koplīguma 2.4. 5.2., 5.8. un 5.15.punkta prasības atbildētāja nekad nav pārtraukusi pildīt, līdz ar to šāds prasītāju apgalvojums ir pilnībā

nepamatots.

Proti, kopš 2013.gada 8.jūlija atbildētājai ir spēkā iekšējais normatīvais akts “Kārtība, kādā ierosina un piešķir apbalvojumu darbiniekiem” un

kopš 2017.gada 14.septembra ir spēkā iekšējais normatīvais akts “Kārtība, kādā pieprasa un izmaksā materiālās sociālās garantijas”. Šajos tiesību aktos

paredzētajā kārtībā atbildētāja saviem spēkiem īsteno visu koplīguma 5.nodaļā darbiniekiem paredzēto apbalvojumu un maksājumu veikšanu visiem

atbildētājas darbiniekiem neatkarīgi no to piederības kādai konkrētai arodbiedrībai. Savukārt koplīguma 5.2.5.punktā minētais nolikums “Par goda

nosaukuma “Sabiedrības darba veterāns” piešķiršanas kārtību un piešķiršanas nosacījumiem” nekad nav izstrādāts vai pastāvējis. Tāpat arī koplīguma

5.2.6.punktā minētais nolikums “Par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apbalvojuma “Goda zīme” dibināšanas un piešķiršanas kārtību” nav bijis izstrādāts,

tādejādi prasītāju norāde uz attiecīgo koplīguma saistību izpildi ir nepamatota.

[6.7] Atbildētāja pilda koplīguma 6.8.punktu, jo tā izpilde tiek regulēta ne tikai koplīgumā, bet to regulē arī Darba aizsardzības likums. Turklāt

atbildētājai ir spēkā esošs darba aizsardzības pasākumu plāns, kas attiecīgi tiek ievērots. Prasītāju apgalvojumam par šī koplīguma punkta neizpildi nav

nekāda faktiska vai juridiska pamatojuma.

[6.8] Atbildētāja pilda koplīguma 6.10., 6.11. un 6.16.punktu, jo vienmēr ir nodrošinājusi un turpinās nodrošināt uzņēmuma koplietošanas telpas ar

higiēnas priekšmetiem, uzņēmuma darbiniekus ar bezmaksas speciālo apģērbu, apaviem un citiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, kā arī nodrošina

uzņēmuma darbiniekus ar dzeramo ūdeni.

[6.9] Par koplīguma 7.1. un 7.3.punkta izpildi atbildētāja paskaidro, ka kopš 2013.gada 4.decembra ir spēkā iekšējais normatīvais akts “Kārtība,

kādā pieprasa, piešķir, pagarina un pārceļ atvaļinājumu”, kurā ir noteikta atvaļinājumu grafika sagatavošanas kārtība, kā arī papildatvaļinājumu

piešķiršanas kārtība atbildētājas darbiniekiem, attiecīgi izpildot koplīguma 7.1. un 7.3.punkta prasības.

[6.10] Atbildētāja norāda, ka atbildētāja neierobežo prasītāju tiesības izvietot atbildētājas telpās savus informatīvos materiālus, ko prasītājas arī

dara. Tāpat atbildētāja neierobežo prasītāju piekļuvi atbildētājas teritorijā un telpās, tādējādi tā pilda koplīguma 9.3.punktu. Savukārt koplīguma

9.3.punktā minētā “lokālā sistēma” atbildētājai nepastāv.

[6.11] Atbilstoši koplīguma 5.5. 2punkta 6.apakšpunktam atbildētājai ir tiesības veikt pārbaudes un pieprasīt informāciju par līdzekļu pārvaldīšanu,

izvērtēšanu un sadali, kā arī veikto izmaksu apjomu, to pamatojošajiem dokumentiem, savukārt atbilstoši koplīguma 5.13.punktam gadījumā, ja AKC

neiesniedz darba devējam finanšu atskaiti par saņemto līdzekļu izlietošanu, tad darba devējs ir tiesīgs aizkavēt maksājumu AKC līdz šādas atskaites

saņemšanai. Līdz ar to atbildētājai jau bija pielīgtas tiesības koplīgumā apturēt maksājumu veikšanu koplīguma 5.5.1, 5.5.2 un 5.13.punkta kārtībā, jo

AKC nav spējīgs atskaitīties par to izlietojumu.

[6.12] Atbildētājai ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma (no koplīguma 5.5.1, 5.5.2 un 5.13.punkta izpildes), tas izriet no Civillikuma

1589.panta, kas noteic, ka atkāpšanās ir iespējama tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, kad to atļauj likums vai kad tāda tiesība bijusi noteikti

pielīgta.

Konkrētajā situācijā vienpusēja atkāpšanās no koplīguma 5.5.1, 5.5.2 un 5.13.punktā paredzēto maksājumu izpildes ir pamatojama ar paša līguma

raksturu, proti, koplīguma galvenais uzstādījums ir darbinieku aizstāvība, kas sevī ietver arī darbiniekiem paredzēto finanšu līdzekļu efektīvas izlietošanas

principu, tātad gadījumos, kad šie koplīguma principi tiek apdraudēti, atbildētājai ir tiesības veikt nepieciešamās darbības darbinieku interešu

nodrošināšanai.

[6.13] Par koplīguma 9.5. un 9.5.1punkta izpildi norāda, ka atbildētāja jau informēja AKC par to, ka pārtrauks biedru naudu ieturēšanu, jo tā

neatbilda Fizisko personu datu aizsardzības likumam, tagad Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulai (ES) Nr.2016/679, kā arī

Darba likuma 78. un 79.pantam.

Augstākās tiesas tiesu praksē ir nostiprināts princips, ka ieturējumus no darbinieka darba samaksas ir iespējams veikt tikai un vienīgi ar darbinieka

piekrišanu, turklāt šādai piekrišanai ir jābūt sniegtai katrai ieturējuma izdarīšanas reizei.

Turklāt atbildētāja ir saņēmusi no atbildētājas darbiniekiem arodbiedrību biedriem iesniegumus, kuros minētie darbinieki informē atbildētāju, ka

izstājas no arodbiedrības “LABA” vai arodbiedrības LABA.RNP, vai arī lūdz atbildētāju neieturēt arodbiedrības biedru naudu, līdz ar to nav arī

nepieciešamības veikt šādu biedra naudu ieturējumu.

Norāda, ka arodbiedrību un tās biedru savstarpējās attiecības, tostarp attiecībā par biedru naudas maksājumiem, regulē atbilstoši Biedrību un

nodibinājuma likuma un/vai Arodbiedrību likumā noteiktajai kārtībai. Tamdēļ ar darba koplīgumu nedrīkst izveidot tādu tiesisko instrumentu, kurā tiek

risinātas arodbiedrības un tās biedru savstarpēji mantiskās intereses, jo biedra pienākums maksāt biedru naudu izriet no attiecīgās biedrības statūtiem,

nevis no darba koplīguma.

Izmaksājot darba samaksu pilnā apmērā tieši darbiniekam, atbildētāja nekādā veidā neierobežo darbinieka tiesības maksāt arodbiedrības biedru

naudu. Līdz ar to atbildētāja norāda, ka koplīguma 9.5. un 9.5.1punkta izpilde nav iespējama.

[6.14] Koplīguma 9.8.punktā minēto informāciju atbildētāja nesniedz, jo tā izpilde būtu pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)

Nr.2016/679.

[6.15] Koplīguma 9.13.punkts, kura izpildi lūdz prasītājas, nav spēkā atbilstoši Civillikuma 1415.pantā norādītajam, kā arī Publiskas personas

kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 65. un 66.pantam.

[6.16] Atbildētājas pārstāvis norāda, ka atbilstoši Civillikuma 1591.pantam, ja ceļ prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam vai nu

jāpiesola pienācīgs izpildījums, vai jāpierāda, ka viņš no savas puses līgumu jau izpildījis.

[7] Atbildētājas pārstāvis norāda, ka nav pamata uzskatīt, ka atbildētāja nebūtu pildījusi koplīgumā paredzētās saistības. Proti, neviens no SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks” darbiniekiem nav cietis vai izjutis sava tiesiskā stāvokļa pasliktināšanos, tāpēc ka atbildētāja ir aizturējusi visu maksājumu

veikšanu AKC. Tieši otrādi, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” darbinieki var būt pār liecināti, ka viņiem paredzētie finanšu līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši to

vajadzībām un koplīgumā paredzētajiem mērķiem.

Pretējā gadījumā veidotos absurda situācija, ka atbildētāja nodrošina darbiniekiem visus koplīgumā paredzēto labumus un maksājumus, bet ir

spiesta maksāt prasītājām līgumsodu. Koplīguma mērķis nav prasītāju mantisko tiesību apmierināšana, bet atbildētājas darbinieku sociālo un ekonomisko

interešu nodrošināšana.

[8] Prasītājas nav pierādījušas līgumsoda piemērošanas tiesisko un faktisko pamatu.

Turklāt, prasot līgumsoda piedziņu, ir jāievēro Civillikuma 1716.panta otrajā daļā norādītais, proti, līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti

noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Tāpat Civillikuma

1717.pants paredz, ka līgumsodam ir jābūt samērīgam un atbilstošam darījumu praksei. Šajā gadījumā līgumsods 410 610,15 euro apmērā nav

uzskatāms par samērīgu, jo ne tikai ir pretrunā darījumu praksei, bet arī koplīguma būtībai kā tādai, proti, ievērojami pārsniedz summu, ko prasītājas

saņemtu no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ieturētajām prasītājas biedru naudām.

[9] Atbilstoši Darba likuma 17.pantam koplīgumā puses vienojas par ar darba tiesiskajām attiecībām saistītajiem jautājumiem un arī savstarpējām

attiecībām. No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka prasītājas ir cēlušas prasību par koplīguma izpildi un līgumsoda piedziņu no atbildētājas nevis tādēļ,

ka atbildētāja nepildītu koplīgumā pret darbiniekiem paredzētās saistības, kas saistītas ar darba tiesisko attiecību jautājumiem, bet par starp prasītājām un

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pastāvošo saistību izpildi.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta noteikumiem ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas lēmumu civillieta arodbiedrības “LABA” un

arodbiedrības LABA.RNP prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par pienākuma uzlikšanu izpildīt darba koplīgumu un līgumsoda piedziņu nodota

izskatīšanai Daugavpils tiesai.

[11] Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.19 punktu civillietu tiesa

izskata rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.pantu pusēm tiesas sēdēs ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskata lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei. Prasītājām, atbildētājai un trešajai personai ir paziņots datums, kad lieta tiks

izskatīta rakstveida procesā.

Lietas dalībnieki nav pieteikuši noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

[12] Tiesa, noklausoties pušu un trešās personas pārstāvju iepriekšējās tiesas sēdēs sniegtos paskaidrojumus, pārbaudot rakstveida pierādījumus,

atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Ar Daugavpils tiesas 2019.gada 23.maija lēmumu civillietā pieaicināta trešā persona biedrība “ARODBIEDRĪBU KOORDINĀCIJAS

CENTRS”.

[13] Lietā nav strīda par to, ka starp arodbiedrību “LABA”, arodbiedrību LABA.RNP un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2013.gada 28.maijā

noslēgts darba koplīgums.

Koplīguma 1.8.punkts paredz, ka koplīgums ir spēkā trīs gadus pēc tā spēkā stāšanās brīža, un tas var tikt pagarināts vēl uz trim gadiem.

[14] Prasītājas prasībā norādīja, ka atbildētāja, sākot ar 2017.gada maiju nepilda koplīguma 2.2.1., 2.2.14., 2.4., 5.2., 5.5.1, 5.5.2, 5.8., 5.13.,

5.15., 6.8., 6.10., 6.11., 6.16., 7.1., 7.3., 9.3., 9.5., 9.5.1, 9.8. un 9.13.punktā paredzētās saistības.

[14.1] Tiesas sēdē prasība tika uzturēta par koplīguma 5.5.1, 5.5.2, 5.13., 9.5. un 9.5.1punkta izpildi.

[14.2] Koplīguma 5.5.1punkts paredz, ka arodbiedrība veiks sociālās nodrošinātības jautājumu administrēšanu, finanšu līdzekļu (kas paredzēti šī

koplīguma 5.5.apakšpunktā (no 5.5.1.-5.5.3.), kā arī šī koplīguma 5.10., 5.11., 5.12., 5.16., 5.17. un 5.18.apakšpunktā noteikto saistību izpildei)

pārvaldīšanu, izvērtēšanu, sadali un izmaksu darbiniekiem.

Koplīguma 5.5.2punkts paredz, lai nodrošinātu 5.5.1punktā noteikto, darba devējs veic mērķa maksājumu arodbiedrībai vidējās prognozējamās

gada pabalsta summas apmērā.

Koplīguma 5.13.punkts paredz, ka darba devējs darbinieku kultūras, atpūtas, sporta, veselības uzlabošanas, apmācību, pieredzes apmaiņas

pasākumu organizēšanai, arodbiedrības statūtu mērķu realizācijai un tam nepieciešamo izdevumu segšanai piešķir arodbiedrībai finanšu līdzekļus, kuru

apmērs noteikts darba koplīgumam pievienotajā pielikumā.

Koplīguma 9.5. un 9.5.1punkts paredz, ka darba devējs, pamatojoties uz arodbiedrības sniegto informāciju un darbinieka iesniegumu, ar

grāmatvedības starpniecību ietur attiecīgās arodbiedrības biedru maksas, atskaitot tās no darba samaksas, un ieskaita attiecīgās arodbiedrības norēķinu

rēķinā un izsniedz arodbiedrībām atskaiti par darbiniekiem, no kuriem ieturēta arodbiedrības biedru maksa.

Koplīguma 10.7., 10.8. un 10.9.punkts paredz, ka darba devējs maksā arodbiedrībai līgumsodu par koplīguma konkrētu punktu nepildīšanu.

Saskaņā ar Darba strīdu likuma 9.pantu kolektīvs tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku

pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes

institūciju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba koplīgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma

vai darba kārtības noteikumus.

[15] Lietā nav strīda par to, ka starp pusēm par koplīguma izpildi/neizpildi bija radies kolektīvs tiesību strīds, kas bija izšķirams Darba strīdu likuma

10. un 11.pantā noteiktajā kārtībā.

Lietā nav arī strīda par to, ka prasītājas atbilstoši Darba strīdu likuma 10.pantam nosūtīja atbildētājai 2018.gada 26.aprīļa iesniegumu “Par

kolektīvo tiesību strīdu un prasībām” un 2018.gada 7.maijā sagatavoja un iesniedza darba devējam domstarpību protokolu.

Līdz ar to kolektīvais tiesību strīds bija jāizskata Darba strīdu likuma 11.pantā paredzētājā kārtībā izlīgšanas komisijā.

Tā kā Tiesību strīdu izlīgšanas komisijas 2018.gada 8.maija un 2018.gada 11.maija sēdēs puses nevienojās par strīda risinājumu, saskaņā ar Darba

strīdu likuma 12.pantu pusēm radās tiesības vērsties tiesā.

Darba strīdu likuma 12.pants noteic, ka ikvienai kolektīva tiesību strīda pusei ir tiesības mēneša laikā vērsties tiesā, ja kolektīvs tiesību strīds netiek

izšķirts izlīgšanas komisijā.

[16] Izskatāmajā lietā prasība tiesā saņemta 2018.gada 20.augustā.

Prasītāju pārstāvis norāda, ka sākotnēji prasība tika iesniegta tiesā 2018.gada 10.jūnijā, viena mēneša laikā.

[16.1] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2018.gada 19.jūnija lēmumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 132.panta pirmās

daļas 10.punktu tika atteikts pieņemt prasītāju prasības pieteikumu pret atbildētāju par pienākuma uzlikšanu izpildīt darba koplīgumu.

No lietā esošā prasības pieteikuma (lietas 5.lapa, 1.sējums) redzams, ka prasības pieteikums bija saņemts tiesā arī 2018.gada 20.jūlijā. Prasītājas

neiesniedza lēmumu par atteikšanos pieņemt 2018.gada 20.jūlijā iesniegto prasības pieteikumu.

[16.2] Prasītāju pārstāvis uzskata, ka tiesa, pieņemot lēmumu par izskatāmās civillietas ierosināšanu, izlēma arī jautājumu par procesuālā termiņa

atjaunošanu, t.i., atjaunoja termiņu prasības iesniegšanai tiesā un ierosināja civillietu.

Tiesa atzīst, ka šāds viedoklis ir kļūdains, jo, pieņemot prasības pieteikumu, tiesa nav izlēmusi par prasības pieteikuma iesniegšanas termiņa

atjaunošanu, jo šāds jautājums izlemjams, noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus par nokavējuma apstākļiem un pārbaudot lietas materiālus.

Ņemot vērā to, ka prasības pieteikumā ir ietverts lūgums atjaunot termiņu prasības sniegšanai tiesā, to, vai ir ievērots noteiktais prasības celšanas termiņš,

tiesa pārbauda, izskatot lietu pēc būtības. Pamats atteikumam pieņemt prasības pieteikumu atbilstoši Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas

2.punktam, iespējams, būtu tad, ja termiņš būtu nokavēts un nebūtu pieteikts lūgums par termiņa atjaunošanu.

[16.3] Tādējādi tiesai jāpārbauda, vai pastāv pamats atjaunot termiņu prasības celšanai.

Darba strīdu likuma 12.pants neparedz likumā noteiktā termiņa atjaunošanu. Turklāt tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā termiņa atjaunošanai nav

nekāda pamata, jo prasības pieteikuma iesniegšana atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām, pievienojot pilnvaras, parakstot prasības pieteikumu, ir

atkarīga tikai no paša prasītāja, kas konkrētajā gadījumā ir juridiska persona.

Kā arī tiesa norāda, ka prasītājas iesniedza tiesā prasību tikai 2018.gada 20.augustā. Tātad pēc tam, kad tiesa atdeva atpakaļ iesniegto prasības

pieteikumu, prasītājām vairāk kā mēnesi vajadzēja, lai novērstu pieļautos trūkumus. Tiesas ieskatā pamats atjaunot nokavēto termiņu pastāv tikai tad, ja

nokavējums saistīts ar tādiem objektīviem apstākļiem, kas nav atkarīgi no paša prasītāja. Saņemot no tiesas atpakaļ prasības pieteikumu, būtu loģiski, ka

konstatētais trūkums uzreiz tiek novērsts un prasības pieteikums uzreiz tiek atkal iesniegts tiesā, nevis pēc mēneša.

Tiesa nekonstatē attaisnojošus, no prasītāju pārstāvju subjektīvās gribas neatkarīgus iemeslus procesuālā termiņa nokavējumam, līdz ar to

procesuālais termiņš prasības pieteikuma iesniegšanai nav atjaunojams. Tiesa atzīst, ka lūgums par termiņa atjaunošanu prasības celšanai ir noraidāms.

[16.4] (..) reizē ar prekluzīvā termiņa izbeigšanos zūd tiesības, kas no šā termiņa ir padarītas atkarīgas (sk. Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2018.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-404/2018).

Atzīstot, ka termiņš ir nokavēts un nav atjaunojams, tiesai nav pienākuma vērtēt strīdīgo attiecību un izšķirt materiālo tiesību attiecības pēc būtības.

Judikatūrā vairākkārt ir norādīts, ka likumā noteiktā prekluzīvā termiņa pārkāpums ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai (sk., piemēram,

Augstākās tiesas 2011.gada 25.maija spriedumu lietā Nr. SKC-699/2011(C17084909), 2012.gada 7.marta spriedumu lietā Nr. SKC-

353/2012 (C29400609), 2015.gada 16.decembra spriedumu lietā Nr. SKC-2474/2015 (C33277014)).

[17] Prasītāju pārstāvis norāda, ka tiesa prasību pieņēma izskatīšanai, tāpēc pēc divu gadu izskatīšanas procesa tiesai nav pamata lemt par

tiesvedības izbeigšanu.

Tiesa norāda, ka lietas izskatīšana tika vairākkārt atlikta, tostarp arī tāpēc, ka prasītājas nebija nodrošinājušas pārstāvja ierašanos uz tiesas sēdi, kā

arī, lai prasītāju pārstāvis varētu iesniegt pierādījumus, un arī pēc pušu pārstāvju lūguma sakarā ar to, ka starp pusēm notika sarunas par izlīguma, kas ir

labākais jebkura strīda atrisinājums, noslēgšanu.

Tiesa uzskata, ka uz izskatāmo lietu nav attiecināma Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018.gada 25.aprīļa spriedumā

lietā Nr.C28318516, SKC?404/2018 paustā atziņa par to, ka vēršanās tiesā pēc viena mēneša termiņa, ietveras Civilprocesa likuma 132.panta pirmās

daļas 2.punkta sastāvā un apliecina subjektīvās prasības tiesības zudumu, kas ir pamats tiesvedības izbeigšanai, ja lieta ir bijusi ierosināta (Civilprocesa

likuma 223.panta 2.punkts), jo lietā Nr.C28318516 prasības pieteikumā nebija ietverts lūgums atjaunot nokavēto termiņu prasības celšanai, bet

izskatāmajā lietā ir pieteikts šāds lūgums.

Tādējādi izskatāmajā lietā tiesvedības izbeigšanai nav pamata.

[18] Taču tiesa atzīst, ka prasības celšanas termiņa nokavējums ir patstāvīgs pamats noraidīt prasītāju prasījumus par darba koplīguma izpildi,

līgumsoda, likumisko procentu piedziņu.

[19] Vienlaicīgi tiesa norāda, ka prasītāju pārstāvis neuzturēja prasību daļā par pienākuma uzlikšanu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izpildīt darba

koplīguma 2.2.1., 2.2.14., 2.4., 5.2., 5.8., 5.15., 6.8., 6.10., 6.11., 6.16., 7.1., 7.3., 9.3., 9.8. un 9.13.punktu (lietas 12.lapa, 3.sējums). Prasītāju

pārstāvis atteicās no prasības uzturēšanas par minēto punktu izpildi, jo, izvērtējot atbildētājas pārstāvja iesniegtos dokumentus, secināms, ka atbildētāja

nodrošina minēto koplīguma punktu saistību izpildi, līdz ar to, tiesas ieskatā, nav arī nekāda pamata aprēķināt līgumsodu par koplīguma saistību neizpildi.

Kā arī tiesa atzīst, ka ir kļūdains prasītāju pārstāvja viedoklis par to, ka prasītājas nevar pierādīt negatīvu faktu, tāpēc prasītājam nekādi pierādījumi

par to, ka atbildētāja nepilda koplīgumu, nav jāiesniedz. Izskatāmajā lietā prasītājas neiesniedza neviena darbinieka iesniegumu, kuram nav izmaksāts

kāds koplīgumā paredzētais pabalsts u.tml., kā arī neiesniedza nevienu citu pierādījumu par prasījumu pamatotību.

Lietā nav arī iesniegti pierādījumi, ka prasītājas ir izpildījušas koplīguma 9.5. un 9.5.1punkta noteikumus un iesniegušas atbildētājai informāciju un

darbinieku iesniegumus, lai atbildētājai būtu pamats veikt ieturējumus no darbinieku darba samaksas atbilstoši aktuālajiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst, ka prasītājas nav pierādījušas savu prasījumu pamatotību.

[20] Prasītāju pārstāvis lūdz arī piedzīt likumiskos procentus, taču tiesa norāda, ka Civillikums neparedz maksāt procentus par līgumsodu. Kā arī

prasījums par līgumsoda samaksu noraidāms, attiecīgi noraidāms arī lūgums par procentu piedziņu.

[21] Tiesa uzskata, ka prasība daļā par pienākuma uzlikšanu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izpildīt darba koplīguma 2.2.1., 2.2.14., 2.4., 5.2.,

5.8., 5.15., 6.8., 6.10., 6.11., 6.16., 7.1., 7.3., 9.3., 9.8. un 9.13.punktu ir izbeidzama, jo prasītāju pārstāvis atteicās no prasības uzturēšanas šajā daļā.

Civilprocesa likuma 225.pantā paredzētās tiesvedības izbeigšanas sekas ir izskaidrotas.

[22] Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Savukārt atbilstoši šā panta otrajai daļai, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja

prasītājs atsakās no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Kā atzīts judikatūrā, no minētām

tiesību normām izriet, ka lietas dalībniekam, kurš nav iepriekš samaksājis tiesas izdevumus valsts ienākumos, ir jāsamaksā valstij nenomaksātie tiesas

izdevumi, ja tiesas nolēmums nav viņa labā un viņš nav atbrīvots no tiesas izdevumiem. Bet, ja prasītājs vai prasītāja tiesību pārņēmējs bijis atbrīvots no

valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu un apelācijas sūdzību, tad nav tiesiska pamata, izspriežot lietu pēc būtības,

piedzīt no prasītāja šos tiesas izdevumus (sk. Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 9.marta sprieduma lietā Nr. SKC-36/2011 (C30329904) tēzi

Nr. 2 un 14.3.punktu; Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 20.septembra sprieduma lietā Nr. SKC-290/2016 (C15147510)

9.3.punktu.

Iesniedzot prasību tiesā, prasītājas tika atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesa atzīst, ka tiesai nav tiesību pārvērtēt tiesneses pieņemto

lēmumu par to, ka prasītājas atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu.

[23] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam.

Lietā ir iesniegts zvērināta advokāta rēķins par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildētājai minētajā civillietā 2881,31 euro apmērā (lietas 17.lapa,

3.sējums).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo, trešo un ceturto daļu no prasītājām par labu atbildētājai ir jāpiedzen ar lietas vešanu saistītie

izdevumi advokāta palīdzības samaksai – 2881,31 euro.

[24] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka prasītājām nosakāms desmit dienu termiņš ar lietas vešanu saistīto izdevumu labprātīgai samaksai.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44., 97., 193.pantu un 223.panta 4.punktu tiesa

nosprieda

Noraidīt arodbiedrības “LABA” un arodbiedrības LABA.RNP prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par

prasības celšanas termiņa atjaunošanu, par pienākuma uzlikšanu izpildīt 2013.gada 28.maija darba koplīguma 5.5.1 un 5.5.2punktu un veikt mērķa

maksājumus vidējās prognozējamās gada pabalsta summas apmērā darba koplīguma 5.5.2punkta kārtībā; izpildīt darba koplīguma 5.13.punktu, kas

paredz piešķirt un izmaksāt finanšu līdzekļus darba koplīguma 5.13.punkta kārtībā; izpildīt darba koplīguma 9.5. un 9.5.1punktu, kas paredz pienākumu

ar grāmatvedības starpniecību ieturēt arodbiedrības biedra maksas, izsniedzot arodbiedrībai atskaites par ieturējumiem darba koplīguma 9.5. un

9.5.1punkta kārtībā; par līgumsoda 303 852,15 euro piedziņu par labu arodbiedrībai “LABA” un līgumsoda 106 758 euro piedziņu par labu

arodbiedrībai LABA.RNP; par likumisko procentu 39 658,95 euro piedziņu par labu arodbiedrībai “LABA” un likumisko procentu 13 934,11 euro

piedziņu par labu arodbiedrībai LABA.RNP.

Izbeigt tiesvedību prasībā daļā par pienākuma uzlikšanu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izpildīt darba koplīguma 2.2.1., 2.2.14., 2.4., 5.2., 5.8.,

5.15., 6.8., 6.10., 6.11., 6.16., 7.1., 7.3., 9.3., 9.8. un 9.13.punktu.

Piedzīt no arodbiedrības “LABA”, reģistrācijas Nr.40008081743, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, ar

lietas vešanu saistītos izdevumus 1440,65 euro (viens tūkstotis četri simti četrdesmit euro, 65 centi), ieskaitot AS “Luminor Bank”, kontā

Nr.LV83RIKO0002013219546.

Piedzīt no arodbiedrības LABA.RNP, reģistrācijas Nr.50008044541, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 1440,66 euro (viens tūkstotis četri simti četrdesmit euro, 66 centi), ieskaitot AS “Luminor Bank”, kontā

Nr.LV83RIKO0002013219546.

Noteikt arodbiedrībai “LABA” un arodbiedrībai LABA.RNP termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas ar lietas vešanu saistīto

izdevumu labprātīgai samaksai.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2021.gada 11.janvāra - Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Galeja