Court allows small claims action for land rent and property tax arrears against tenant. Defendant failed to prove lease with association.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the defendant's appeal and ordered payment of land rent, property tax compensation, and legal interest totaling over 1,400 EUR. The defendant argued the lease existed with an association rather than themselves, but the court found no evidence supporting this claim. Consequently, the plaintiff's rights under the Land Reform Law were upheld, and the defendant was also ordered to pay court costs and state fees.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 434., 440.11., 440.12. panti; Where a tenant fails to prove that land lease obligations were assumed by a third party, the court shall uphold the landlord's claim for rent and tax compensation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30600615
Lietas arhīva Nr. CA-0541-17/27
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2017.gada 13.martā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Inta Zaļā
tiesnese Iveta Stuberovska
tiesnesis Valdis Vazdiķis
ar sekretāri Agiju Mežraupu, Sabīni Melderi,
piedaloties prasītājas SIA “Garantiju aģentūra” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Normundam Šlitkem un atbildētājas /pers. C/
pilnvarotajai pārstāvei /pers. D/,
Rīgā, Brīvības bulvārī 34, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Garantiju aģentūra” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu
sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 26.jūlija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2015.gada 9.februārī saņemts prasītājas SIA “Garnatiju aģentūra” maza apmēra prasības
pieteikums pret atbildētāju /pers. C/ par parāda piedziņu, lūdzot tiesai piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu – zemes nomas maksu
897,51 EUR apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 149,58 EUR apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz
2014.gada 31.decembrim, kopā 1047,09 EUR, kā arī likumiskos procentus 82,16 EUR apmērā.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka uz zemes gabala /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, atrodas daudzstāvu dzīvojamā ēka, kuras uzturēšanai un
apsaimniekošanai ir funkcionāli piesaistīts viss minētais zemes gabals, un šī zemes gabala īpašnieks ir /pers. E/.
Starp zemes īpašnieku un ēkas dzīvokļu īpašniekiem, tajā skaitā, /pers. C/, pastāv (pastāvēja) zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās
attiecības. Dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā nomas maksa 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā un jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis
atbilstoši tam piederošajām ēkas domājamām daļām. Atbildētāja zemes nomas maksas un nodokļa kompensācijas maksājumus par periodu no
2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim nav veikusi.
Prasītāja ieguvusi prasījuma tiesības pret ēkas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem, tajā skaitā pret atbildētāju, zemes piespiedu nomas izrietošos
prasījumus, noslēdzot ar /pers. E/ 2014.gada 4.decembrī cesijas līgumu.
[1.2] Prasība pamatota ar likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1daļu, likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju” 50., 54. pantu, Civillikuma 1069., 1838., 2141., 2142., 2112., 1759., 1765. , 1805., 1806.pantu.
[2] Atbildētāja iesniedza tiesai 2015.gada 3.novembrī paskaidrojumu par prasību, kurā norādīts, ka prasība netiek atzīta.
[2.1] Atbildētāja paskaidrojusi, ka zemes nomas tiesiskās attiecības zemes īpašniekam /pers. E/ pastāvēja ar biedrību “/Nosaukums D/”, nevis
atbildētāju. Atbildētāja atsaucas uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu, kas stājies spēkā, norādot, ka
minētajā spriedumā atzīts, ka no 2009.gada 1.novembra starp /pers. E/ un biedrību “/Nosaukums D/” pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecībās. Kā arī
norāda, ka ar minēto spriedumu biedrībai “/Nosaukums D/” uzlikts par pienākumu noslēgt ar zemes īpašnieku zemes nomas līgumu līdz 2014.gada
31.decembrim.
Atbildētāja atsaukusies uz Civilprocesa likuma 203.panta trešo daļu, norādot, ka spēkā stājies tiesas spriedums ir saistošs lietas dalībniekam un tā
tiesību pārņēmējam, tāpēc atbildētāja uzskata, ka prasītājai nav nekāda likumīga pamata prasīt no viņas zemes nomas maksas parādu un nekustamā
īpašuma kompensācijas parāda piedziņu.
[3] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2016.gada 26.jūlijā nosprieda prasību apmierināt.
[3.1] Tiesa atsaucoties uz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā
stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.-4.punktu atzinusi, ka starp zemes īpašnieku un dzīvokļa īpašniekiem daudzdzīvokļu namā /adrese/
(tostarp atbildētāju, kurai ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /numurs/un 8080/215110 domājamām daļām no daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas /adrese/), pastāv zemes piespiedu nomas attiecības.
Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” Pārejas noteikumu 44.punktu, tiesa atzinusi, ka dzīvokļa īpašnieki
kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu sākot ar 2010.gada 1.janvāri, un nav izšķiroša nozīme tam, ka starp
pusēm nebija noslēgts zemes nomas līgums, jo konkrētajā gadījumā saistību tiesība ir nodibināta uz likuma pamata.
Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav vienojušies par citu nomas maksas apmēru nekā to nosaka likums, tiesa, atsaucoties uz likuma “Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otro daļu un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro prim daļu,
atzinusi, ka prasība par zemes nomas maksas parādu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu ir apmierināma, piedzenot no
atbildētājas par labu prasītājai zemes nomas maksas parādu 897,51 EUR un kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli 149,59 EUR apmērā par
laika periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim.
[3.2] Tiesa noraidījusi atbildētājas argumentu, ka /pers. E/ zudušas tiesības vērsties pret atbildētāju, jo minētās tiesības jau izmantotas vēršoties pret
biedrību “/Nosaukums D/” civillietā Nr.C30478210.
Pirmās instances tiesa norādījusi, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedums civillietā Nr.C30478210
taisīts par zemes nomas maksas parāda piedziņu par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim, savukārt izskatāmajā
civillietā Nr.C30600615 prasība celta par laika periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim. Apstāklis, ka biedrībai “/Nosaukums
D/” pasludināta maksātnespēja, turklāt līdz tās pasludināšanai biedrība nav pildījusi spriedumu, nevar būt par pamatu, lai pēc maksātnespējas procesa
pasludināšanas turpmāk atbrīvotu dzīvokļa īpašniekus maksāt zemes nomu.
[4] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 26.jūlija spriedumu atbildētāja iesniegusi apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt pirmās
instances tiesas spriedumu un noraidīt SIA “Garantiju aģentūra” prasību par parāda piedziņu.
[4.1] Atbildētāja apelācijas sūdzībā norāda, ka atbilstoši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumam
civillietā Nr.C30478210, cedentam /pers. E/ ir radušās prasījuma tiesības par līguma noslēgšanu un zemes nomas maksas parāda piedziņu no 2009.gada
1.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim pret biedrību “/Nosaukums D/”, savukārt konkrētās civillietas ievaros prasītāja nepamatoti cēlusi prasību pret
atbildētāju par zemes nomas maksas parāda piedziņu par laika periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim.
Ņemot vērā, ka ar tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu tika noteikts, ka piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības zemes īpašniekam /pers.
E/ nodibināmas ar biedrību “/Nosaukums D/” līdz 2014.gada 31.decembrim, tad atbildētājas ieskatā līdz minētajam datumam zemes nomas maksājumi
jāveic biedrībai “/Nosaukums D/”.
[4.2] Atbildētāja atsaukusies uz Dzīvokļu īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, norādot, ka ne dzīvokļu īpašnieku kopība, ne biedrība
“/Nosaukums D/” nekad nav pieņēmuši lēmumu iekasēt zemes nomas maksājumus no dzīvokļu īpašniekiem.
Atbildētājas ieskatā /pers. E/ varēja cedēt prasījuma tiesības par nesamaksāto zemes nomas maksas parādu (līdz 2014.gada 31.decembrim) pret
biedrību “/Nosaukums D/”, nevis pret atbildētāju. Pirmās instances tiesas secinātais, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju par laika
periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim, ir pretējs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra
spriedumam.
[5] Tiesas sēdē 2017.gada 27.februārī prasītājas SIA “Garantiju aģentūra” pilnvarotais pārstāvis Normunds Šlitke prasību uzturēja un apelācijas
sūdzību neatzina. Savukārt atbildētājas pārstāve /pers. D/ prasību neatzina un uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudot lietas materiālos, izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un pirmās instances tiesas sprieduma motīvus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst,
ka apelācijas sūdzība ir nepamatota, bet celtā prasība ir apmierināma.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.pant pirmajai daļai un 430.panta trešajai daļai, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar
apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Savu viedokli Civillietu tiesas kolēģija pamato ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[7] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka lietā nepastāv strīds par to, ka zemes /adrese/, kadastra
Nr./numurs A/, īpašnieks ir /pers. E/. Starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu namā /adrese/ pastāv zemes piespiedu nomas
attiecības, kā arī starp zemes īpašnieku un atbildētāju nav noslēgts rakstveida nomas līgumus.
Tāpat arī lietā nav strīds par to, ka /pers. E/ kā zemes īpašnieks ar 2014.gada 4.decembra cesijas līgumu, un Pielikumu II pie cesijas līguma,
cedējis SIA “Garantiju aģentūra” prasījumus, kas rodas pret ēkas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem un, kas izriet no /pers. E/ īpašuma tiesībām uz nekustamo
īpašumu, tai skaitā zemes piespiedu nomas maksas prasījumus (lietas 5., 60.lapa).
[8] Prasītāja cēlusi maza apmēra prasību pret atbildētāju par zemes nomas maksu 897,51 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas
parādu 149,58 EUR apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim.
Atbildētāja nenoliedz, ka par laika periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim nav veikusi zemes nomas maksu zemes
īpašniekam /pers. E/. Kā arī atbildētāja nav apstrīdējusi prasītāja prasības summas aprēķinu.
[8.1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu civillietā Nr.C30478210 atzīts, ka starp /pers. E/ un
biedrību “/Nosaukums D/”, ko izveidojuši dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki, pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības no 2009.gada
1.novembra. Kā arī nospriests no biedrības “/Nosaukums D/” par labu /pers. E/ piedzīts zemes nomas maksas parāds 16 626,71 LVL apmērā par laika
periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim, uzliekot par pienākumu biedrībai “/Nosaukums D/” noslēgt zemes nomas līgumu ar
/pers. E/ līdz 2014.gada 31.decembrim. Spriedums stājies spēkā un nodots izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta trešo daļu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav
tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta piektajai daļai, spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā
valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
[8.2] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzībā norādīto atbildētājas viedokli, ka zemes nomas tiesiskās attiecības līdz
2014.gada 31.decembrim nodibinātas starp /pers. E/ un biedrību “/Nosaukums D/”. Līdz ar to maksājumi jāveic biedrībai, nevis atbildētājai.
Šāds atbildētājas viedoklis ir pretrunā spēkā esošajai likumdošanai un tiesu praksei.
Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību spēkā stāšanās laiku un kārtību”
14.panta pirmās daļas 1.- 4.punktā paredzētajos gadījumos ēkas (būves) īpašnieks lieto citai personai piederošu zemes gabalu vai tā daļu, pamatojoties
uz likumu. Tādejādi minētās lietošanas attiecības pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka un ēkas (būves) īpašnieka gribas, respektīvi, tām ir piespiedu
raksturs.
Dzīvokļa īpašnieka pienākumu maksāt zemes nomas maksu un segt īpašuma nodokļa maksājumus paredz likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3.punkts un 54.pants.
Savukārt Augstākās tiesas Civillietu departaments savā 2016.gada 22.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-226/2016 atzina, ka zemes nomas
līguma slēgšana likumā ir paredzēta kā viena no obligātajām pārvaldīšanas darbībām, un ēkas (dzīvokļa) īpašnieka pienākums ir nodrošināt tam attiecīgu
finansējumu. Likumā noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu neizpilde izraisa zaudējumu atlīdzināšanas saistību
No minētā secināms, ka atbildētājas rīcība, kura, kā viena no dzīvokļa īpašniecēm, neveica ar likumu uzlikto pienākumu maksāt zemes nomas
maksājumus, ir cēlonis nomas maksas parāda piedziņas neiespējamībai no biedrības. Vēl jo vairāk, atbildētājai norādot, ka pienākums zemes nomas
maksu līdz 2014.gada 31.decembrim veikt ir biedrībai “/Nosaukums D/”, bet tajā pat laikā nenodrošinot biedrību ar attiecīgu finansējumu, Civillietu tiesas
kolēģijas ieskatā ir vērtējama kā negodprātīga rīcība.
[8.3] Vienlaikus Civillietu tiesas kolēģija uzskata par nepieciešamu noradīt, ka tā kā dzīvokļa īpašuma lietošana nav iespējama bez zemes
lietošanas, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, secināms, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt par citai personai piederošas zemes lietošanu. Šāds
dzīvokļa īpašnieka pienākums izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 5.punkta. Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu atbildētājas
atsauci uz Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu norādot, ka ne dzīvokļu īpašnieku kopība, ne biedrība “/Nosaukums D/” nekad nav pieņēmušas
lēmumu iekasēt zemes nomas maksājumus no dzīvokļa īpašniekiem.
Ņemot vērā minēto Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka zemes īpašnieks noslēdzis tiesisku cesijas līgumu ar prasītāju, kurai tādējādi ir prasījuma
tiesības pret atbildētāju par nesamaksāto zemes nomas parādu 897,51 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa parādu 149,58 EUR par laika periodu no
2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim.
[9] Attiecībā uz prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu, atbildētāja apelācijas sūdzībā atsaukusies uz Civillikuma 1652.panta
3.punktu un norādot, ka ar likumu samaksas termiņš nav noteikts, līgums par zemes nomu starp zemes īpašnieku un atbildētāju nav noslēgts un nepastāv
vienošanās starp pusēm, līdz ar to konkrētajā gadījumā nevar konstatēt nokavējuma esamību no atbildētājas puse.
[9.1] Atbilstoši Civillikuma 1756.pantam, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1756.panta
pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,
tas ir, seši procenti no simta gadā.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietas izskatīšanas laikā pierādīts saistību izpildes nokavējumus līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai
piedzenami likumiskie procenti 82,16 EUR apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.janvārim. Savukārt atbildētājas uzskats,
ka līdz 2014.gada 31.decembrim zemes nomas maksas veikšanas pienākums bija biedrībai “/Nosaukums D/”, kurai atbildētāja kā viena no dzīvokļa
īpašniecēm nepiešķīra tam nepieciešamos finanšu līdzekļus, nevar būt par pamatu nokavējuma procentu nepiedzīšanai.
[10] Ievērojot to, ka civillieta izskatīta pēc būtības un prasība apmierināta, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepieciešamu skatīt jautājumu par
tiesas izdevumu atlīdzināšanu.
[10.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai tiesa pusei, kuras labā taisīts spriedums, piespriež no otras puses samaksātos tiesas
izdevumus. Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa nosaka, ka tiesas izdevumus veido valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Iesniedzot tiesā prasību, SIA “Garantiju aģentūra” kā maksātnespējīga sabiedrība bija atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts labā, līdz ar to
atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktam un 42.panta pirmajai daļai no atbildētājas par labu valstij piedzenama valsts nodeva
157,06 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas radušies pirmās instances tiesā (4,70 EUR) un apelācijas instances tiesā (3,10 EUR),
kopā 7,80 EUR.
[10.2] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa
prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji. Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunkts noteic, ka izdevumi advokāta palīdzības
samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 EUR atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30
procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.
No lietas materiāliem konstatējams, ka prasītājai lietas izskatīšanas laikā pirmajā instancē ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ZAB
“Amcius Curie” juridiskās palīdzības samaksai 150 EUR, ko apliecina 2016.gada 12.jūlija tiesas sēdē iesniegtais Advokāta rēķins Nr.C30600615/1 par
juridiskās palīdzības sniegšanu pirmajā instancē, un tā samaksu apliecinošs maksājuma uzdevums Nr.610 (lietas 135.-136.lapa), kā arī 180 EUR par
juridiskās palīdzības sniegšanu apelācijas instances tiesā, ko apliecina 2017.gada 27.februārī tiesas sēdē iesniegtais Advokāta rēķins Nr.C30600615/2
un tā samaksu apliecinošs maksājuma uzdevums Nr.778 (lietas 156.-157.lapa), kopā 330 EUR.
Ņemot vērā minēto un ievērojot Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, otro daļu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka
no atbildētājas par labu prasītājam piespriežami ar lietas vešanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā, t.i., 330 EUR.
Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā šāds atlīdzināmo izdevumu apmērs advokāta palīdzības samaksai atbilst lietas sarežģītības un apjoma pakāpei un
tiesas sēžu skaitam lietas izskatīšanas laikā. Civillietu tiesas kolēģija nesaskata ar lietu saistītus objektīvus apstākļus, kuru dēļ ar lietas vešanu saistītie
izdevumi par labu prasītājam būtu samazināmi.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam Civillietu tiesa kolēģija nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma
spēkā stāšanās.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1, 434., 440.11, 440,12 pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
apmierināt SIA “Garantiju aģentūra” maza apmēra prasību pret /pers. C/.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Garantiju aģentūra”, reģistrācijas Nr.40003156488, zemes nomas parādu
897,51 EUR (astoņi simti deviņdesmit septiņi euro un 51 cents), nekustamā īpašuma nodokļa parādu par laika periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz
2014.gada 31.decembrim 149,58 EUR (viens simts četrdesmit deviņi euro un 58 centi), likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 1.janvāra
līdz 2015.gada 30.janvārim 82,16 EUR (astoņdesmit divi euro un 16 centi), ar lietas vešanu saistītos izdevumus 330 EUR (trīs simti trīsdesmit euro un
00 centi), kopā 1459,25 EUR (viens tūkstotis četri simti piecdesmit deviņi euro un 25 centi).
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 157,06 EUR (viens simts piecdesmit septiņi euro un 06 centi)
apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,80 EUR (septiņi euro un 80 centi) apmērā.
Valsts nodevas samaksa veicama pēc šādiem rekvizītiem: saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, saņēmēja banka Valsts kase,
konta numurs LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī jānorāda lietas numurs, vārds, uzvārds, personas kods.
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama pēc šādiem rekvizītiem: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas numurs 90001672316,
saņēmēja banka Valsts kase, konta numurs LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī jānorāda 21499 un lietas numurs,
vārds, uzvārds, personas kods.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sagatavošanas dienā 2017.gada 13.martā.
Tiesas sēdes
I.Zaļā
priekšsēdētāja
I.Stuberovska
Tiesnese
V.Vazdiķis
Tiesnesis