Court convicted defendant of money laundering and ordered confiscation of illicit proceeds totaling 366.40 euros.

Lietas arhīva Nr. K75-0347-22

ECLI:LV:ELT:2022:1110.11904011422.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 10. novembrī

Ekonomisko lietu tiesa,

tiesnese Ieva Jankovska,

piedaloties prokurorei Solvitai Kristapai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195. panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ (turpmāk – apsūdzētais) personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus.

[1.1] 2021. gada janvārī, izmeklēšanas laikā precīzi nenoskaidrotā datumā, persona, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie

kriminālatbildības, sekmēja nozieguma izdarīšanu, un, īstenojot organizētās grupas kopīgo noziedzīgo nodomu, kas saistīts ar naudas izkrāpšanu no personām

un vēlmi legalizēt no šiem noziegumiem noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, vienojās ar apsūdzēto un apsūdzētais piekrita saņemt izkrāptos finanšu līdzekļus

un tos personu grupā ar šo personu legalizēt, lai persona, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie kriminālatbildības, varētu tos sadalīt starp

krāpšanas shēmā iesaistītiem organizētās grupas dalībniekiem un šim nolūkam par atlīdzību piekrita izmantot savu AS “Citadeles banka” bankas kontu

Nr. /konta numurs/ finanšu līdzekļu ieskaitīšanai un pārvietošanai starp bankas kontiem un naudas līdzekļu izņemšanai.

[1.2] 2021. gada 18. janvārī no /pers. B/ AS “Citadeles banka” bankas konta Nr. /konta numurs/ uz apsūdzētā AS “Citadeles banka” bankas kontu

Nr. /konta numurs/ tika pārskaitīta daļa no /pers. C/ izkrāptās naudas, t.i. plkst. 11.07 un plkst. 11.43 divos maksājumos (2 euro un 2200 euro) uz apsūdzētā

kontu no noziedzīgi iegūtajiem naudas līdzekļiem tika pārskaitīti 2202 euro. Pēc kā apsūdzētais, apzinoties, ka viņa AS “Citadeles banka” bankas kontā

Nr. /konta numurs/ ieskaitītā nauda 2202 euro, ko viņš savā bankas kontā saņēma no /pers. B/, ir iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā, pildot viņam uzdotos

pienākumus, pēc personas, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie atbildības, norādēm nodeva šīs personas, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek

saukta pie atbildības, rīcībā viņa AS “Citadeles banka” bankas kontam Nr. /konta numurs/ piesaistīto bankas karti. 2021. gada 18. janvārī ap plkst. 12-iem

persona, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie atbildības, /adrese/, t/c “/vieta/”, AS “Citadeles banka” bankomātā, izmantojot apsūdzētā

AS “Citadeles banka” bankas kontam piesaistīto bankas karti, nolūkā naudu sadalīt starp krāpšanas shēmā iesaistītām personām, divos paņēmienos izņēma

skaidrā naudā 2150 euro (1500 euro un 650 euro).

No naudas 2202 euro, ko 2021. gada 18. janvārī apsūdzētais, apzinoties, ka nauda iegūta noziedzīgā kārtā, bija saņēmis no /pers. B/, 52 euro

apsūdzētais paturēja sev kā atlīdzību par savu iesaisti notikušajā un to izlietoja pēc saviem ieskatiem savām vajadzībām.

[1.3] 2021. gada 17. janvārī no /pers. B/ AS “Citadeles banka” bankas konta Nr. /konta numurs/ uz apsūdzētā AS “Citadeles banka” bankas kontu

Nr. /konta numurs/ tika pārskaitīta daļa no Z/S /Nosaukums A/ izkrāptās naudas, t.i.. plkst. 07.20, plkst. 07.28, plkst. 07.36 un plkst. 07.38 četros

maksājumos (2,20 euro, 2,20 euro, 2000 euro un 195 euro) uz apsūdzētā AS “Citadeles banka” bankas kontu Nr. /konta numurs/ no noziedzīgi iegūtajiem

naudas līdzekļiem tika pārskaitīti 2199,40 euro.

Apsūdzētais, apzinoties, ka viņa AS “Citadeles banka” bankas kontā Nr. /konta numurs/ ieskaitītā nauda 2199,40 euro, ko viņš savā bankas kontā

saņēma no /pers. B/, ir iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā, pildot viņam uzdotos pienākumus, pēc personas, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta

pie atbildības, norādēm, 2021. gada 17. janvārī plkst. 08.29, plkst. 08.32, plkst. 08.33 un plkst. 08.37 /adrese/, t/c “/vieta/”, AS “Citadeles banka” bankomātā

četros paņēmienos izņēma skaidrā naudā 2150 euro (70 euro, 1500 euro, 550 euro un 30 euro) un minēto summu nodeva šai personai, kura šī kriminālprocesa

ietvaros netiek saukta pie atbildības, lai to sadalītu starp krāpšanas shēmā iesaistītām personām.

No naudas 2199,40 euro, ko 2021. gada 17. janvārī bija saņēmis no /pers. B/, apsūdzētais, apzinoties, ka nauda iegūta noziedzīgā kārtā, 49,40 euro

paturēja sev kā atlīdzību par savu iesaisti notikušajā un to izlietoja pēc saviem ieskatiem savām vajadzībām.

[1.4] 2021. gada 23. janvārī /pers. F/, nezinot, ka notiek krāpšana, veica saņemtā pavadzīmes rēķina Nr. /numurs/ daļēju apmaksu. /pers. F/ no AS

“SEB banka” bankas konta pārskaitīja 5000 euro un kā maksājuma mērķi norādīja “Pavadzīme - rēķins /numurs/” . /pers. F/ veica maksājumu uz it kā

SIA “/Nosaukums B/.” bankas kontu Nr. /konta numurs/, bet patiesībā konts bija reģistrēts apsūdzētajam un kontu, īstenojot organizētās grupas kopīgo

noziedzīgo nodomu, izmantoja krāpšanas izdarīšanā organizētās grupas dalībnieki.

2021. gada 23. janvārī apsūdzētais, apzinoties, ka viņa AS “Citadeles banka” bankas kontā Nr. /konta numurs/ plkst. 19.16 ieskaitītā nauda 5000 euro ir

iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā, pildot viņam uzdotos pienākumus, pēc personas, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie atbildības, norādēm,

veica naudas darījumus savā bankas kontā:

1) 2021. gada 23. janvārī plkst. 19.34 pārskaitīja 1400 euro divos maksājumos (700 euro un 700 euro) uz /pers. H/ AS “Swedbank” bankas kontu

Nr. /konta numurs/, kurš norādīto bankas kontu bija nodevis finanšu līdzekļu ieskaitīšanai un pārvietošanai starp bankas kontiem, lai varētu tos sadalīt starp

krāpšanas shēmā iesaistītiem organizētās grupas dalībniekiem. /pers. H/, apzinoties, ka viņa AS “Swedbank” bankas kontā Nr. /konta numurs/ ieskaitītā

nauda 1400 euro, ko viņš savā bankas kontā saņēma no apsūdzētā, ir iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā, pildot viņam uzdotos pienākumus, pēc personas,

kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie atbildības, norādēm, 2021. gada 23. janvārī plkst. 20.00 un plkst. 20.01 pie A/S “/vieta/”, kas atrodas

/adrese/, AS “Swedbank” bankomātā trijos paņēmienos izņēma skaidrā naudā 1400 euro (500 euro, 500 euro un 400 euro) un minēto summu nodeva

personai, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie atbildības, lai to sadalītu starp krāpšanas shēmā iesaistītām personām;

2) 2021. gada 23. janvārī plkst. 19.36 pārskaitīja 700 euro uz /pers. J/ AS “Swedbank” bankas kontu Nr. /konta numurs/. 2021. gada 23. janvārī

plkst. 20.09 pie A/S “/vieta/”, kas atrodas /adrese/, AS “Swedbank” bankomātā /pers. J/, nolūkā naudu sadalīt starp krāpšanas shēmā iesaistītām personām,

izņēma skaidrā naudā 700 euro;

3) 2021. gada 23. janvārī plkst. 19.51 pārskaitīja 600 euro uz /pers. K/ AS “Swedbank” bankas kontu Nr. /konta numurs/, kura, būdama maldināta par

naudas izcelsmes likumību un nezinot, ka viņas kontā ieskaitītā nauda tika izkrāpta, pēc apsūdzētā norādījumiem 2021. gada 23. janvārī /adrese/, veikala

“/vieta/” telpās no AS “Swedbank” bankomāta izņēma skaidrā naudā 600 euro un minēto naudas summu nodeva apsūdzētajam, kurš to nodeva personai,

kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie atbildības, lai to sadalītu starp krāpšanas shēmā iesaistītām personām;

4 ) 2021. gada 23. janvārī /adrese/, veikala “/vieta/” telpās no AS “Swedbank” bankomāta trijos paņēmienos izņēma skaidrā naudā 2105 euro

(850 euro, 850 euro un 405 euro) un minēto summu nodeva personai, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie atbildības, lai to sadalītu starp

krāpšanas shēmā iesaistītām personām.

No naudas 5000 euro, ko /pers. F/, nezinot, ka notiek krāpšana, bija pārskaitījis uz apsūdzētā bankas kontu, apsūdzētais, apzinoties, ka nauda iegūta

noziedzīgā kārtā, 195 euro paturēja sev kā atlīdzību par savu iesaisti notikušajā un to izlietoja pēc saviem ieskatiem savām vajadzībām.

[1.5] 2021. gada 25. janvārī /pers. L/, nezinot, ka notiek krāpšana, veica e-pastā saņemtā pavadzīmes rēķina Nr. /numurs/ daļēju apmaksu. /pers. L/ no

AS “SEB banka” bankas konta pārskaitīja 1420 euro un kā maksājuma mērķi norādīja “Pavadzīme - rēķins /numurs/” (2021. gada 25. janvāra maksājuma

uzdevums Nr. /numurs/). /pers. L/ veica maksājumu uz it kā SIA “/Nosaukums B/.” bankas kontu Nr. /konta numurs/, bet patiesībā konts bija reģistrēts

apsūdzētajam un kontu, īstenojot organizētās grupas kopīgo noziedzīgo nodomu, izmantoja krāpšanas izdarīšanā organizētās grupas dalībnieki.

2021. gada 25. janvārī apsūdzētais, apzinoties, ka viņa AS “Citadeles banka” bankas kontā Nr. /konta numurs/ plkst. 14.25 ieskaitītā nauda 1420 euro ir

iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā, pildot viņam uzdotos pienākumus, pēc personas, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie atbildības, norādēm,

2021. gada 25. janvārī plkst. 14.42 un plkst. 14.43 divos maksājumos pārskaitīja 1350 euro (700 euro un 650 euro) uz /pers. H/ AS “Swedbank” bankas kontu

Nr. /konta numurs/, kurš norādīto bankas kontu bija nodevis finanšu līdzekļu ieskaitīšanai un pārvietošanai starp bankas kontiem, lai varētu tos sadalīt starp

krāpšanas shēmā iesaistītiem organizētās grupas dalībniekiem. /pers. H/, apzinoties, ka viņa AS “Swedbank” bankas kontā Nr. /konta numurs/ ieskaitītā

nauda 1350 euro, ko viņš savā bankas kontā saņēma no apsūdzētā, ir iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā, pildot viņam uzdotos pienākumus, pēc personas,

kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie atbildības, norādēm, mēģināja to izņemt skaidrā naudā, lai varētu tos sadalīt starp krāpšanas shēmā

iesaistītiem organizētās grupas dalībniekiem, bet tas viņam neizdevās, jo banka AS “Swedbank” naudu 1350 euro aizturēja.

No naudas 1420 euro, ko /pers. L/, nezinot, ka notiek krāpšana, bija pārskaitījusi uz apsūdzētā bankas kontu, apsūdzētais, apzinoties, ka nauda iegūta

noziedzīgā kārtā, 70 euro paturēja sev kā atlīdzību par savu iesaisti notikušajā un to izlietoja pēc saviem ieskatiem savām vajadzībām.

[1.6] Ar šādām savām darbībām, darbojoties personu grupā ar personu, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie kriminālatbildības,

apsūdzētais 2021. gada laika posmā no 17. janvāra līdz 25. janvārim, apzinoties, ka viņa AS “Citadele banka” bankas kontā Nr. /konta numurs/ no /pers. B/,

/pers. F/ un /pers. L/ ieskaitītā nauda kopsummā 10 821,40 euro ir noziedzīgi iegūta, daļu naudas izņēma skaidrā naudā nolūkā to nodot personai, kura šī

kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie kriminālatbildības, lai tos sadalītu starp krāpšanas shēmā iesaistītām personām, kā arī daļu no iegūtajiem naudas

līdzekļiem pārskaitīja citai personai, lai no tās bankas konta izņemtu finanšu līdzekļus skaidrā naudā, kā arī daļu no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem paturēja

sev un iztērēja pēc saviem ieskatiem, tādējādi apsūdzētais legalizēja iepriekš minētos naudas līdzekļus 10 821,40 euro apmērā.

Apsūdzētais atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. panta pirmās daļas

2. punktam un 3. punktam veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tas ir, noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas,

izvietojuma, kustības, piederības slēpšanu, maskēšanu, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, tāpat, veica citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu

iegūšanu īpašumā, valdījumā vai lietojumā un to realizēšanu, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti (atbilstoši šī likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktam

līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā).

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 195. panta otrās daļas.

Motīvu daļa

[2] Tiesas sēdē apsūdzētais atzina savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 195. panta otrajā daļā, neapstrīdēja

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju. Tiesas sēdē apsūdzētajam tika izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas

procesuālā būtība un sekas. Apsūdzētais piekrita pierādījumu pārbaudes neveikšanai, tam piekrita arī prokurore. Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes

neradās šaubas par apsūdzētā vainīgumu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, jo celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 405. panta

noteikumiem, apsūdzētā faktiskās darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 195. panta otrās daļas, ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts

apsūdzētā vainīgums. Līdz ar to tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi.

[3] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527. panta trešajai daļai lietā ir taisāms notiesājošs spriedums, bet šā spriedumā motīvu daļā pierādījumu analīze

un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta ceturto daļu un 527. panta otrās daļas 6. un 7. punktu šā sprieduma motīvu daļā ir jānorāda motīvi par

konkrēta soda piemērošanu un jāizlemj jautājumi saistībā ar rīcību ar mantu, t. sk. par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju vai piedziņu (Kriminālprocesa

likuma 528. panta pirmās daļas 11. punkts).

[4] Krimināllikuma 195. panta otrās daļas sankcija paredz vairākus soda veidus – brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības

atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, kā arī iespēju piemērot papildsodu – mantas konfiskāciju. Saskaņā ar

Krimināllikuma 46. pantu sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija,

ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus. Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

vainīgā personību. Nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Nosakot soda veidu un mēru, tiesai jāņem vērā arī

Krimināllikuma 35. pantā definētie soda mērķi.

Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā atzīts, ka visplašāk soda individualizācija izpaužas apsūdzētā personības un atbildību mīkstinošo un

pastiprinošo apstākļu izvērtēšanā, turklāt galvenā loma ir tieši personības, tās bioloģisko un sociālo īpatnību – vecuma, dzimuma, veselības stāvokļa,

ģimenes stāvokļa – izpētei, un pareiza soda noteikšana nav iespējama bez apsūdzētā atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu izvērtēšanas (sk.

Augstākās tiesas 2007./2008.gada tiesu prakses apkopojums „Apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu

palātas kā apelācijas instances tiesas sodu piemērošanas prakse”. Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/ tiesu-

prakse/tiesuprakses3apkopojumi/kriminaltiesibas).

[4.1] Pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa konstatē, ka atbilstoši tiesas sēdē noskaidrotajam apsūdzētais iepriekš nav ticis

tiesāts un sodīts. Apsūdzētais ir sodīts administratīvi, bet ne pēdējā gada laikā. Tiesas sēdē noskaidrots, ka apsūdzētais nav precējies, apgādībā esošu

personu nav, strādā algotu darbu uz kuģa. Iegūtās ziņas neliecina, ka apsūdzētajam ir izveidojusies tendence izdarīt noziedzīgos nodarījumus. Apsūdzētais

savu vainu atzina, norādīja, ka nožēlo izdarīto, kas liecina, ka ir sapratis arī izdarītā sekas. Nav konstatējams, ka apsūdzētais piekoptu destruktīvu

dzīvesveidu vai nebūtu sociāli noderīgs. Apsūdzētais tiesas sēdē norādīja, ka ir gatavs labprātīgi atlīdzināt to noziedzīgi iegūtas mantas daļu, kuru bija

ieguvis savā rīcībā kā atlīdzību, proti, 366,40 euro.

[4.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta ceturto daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā smags noziegums. Vienlaikus

tiesa konstatē, ka apsūdzētais piedalījies 10 821,40 euro legalizācijā, par ko apsūdzētajam celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 195. panta otrās daļas,

savukārt kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas (kas uzskatāms par kvalificētāku sastāvu), iestājas, ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācija veikta lielā apmērā, t.i. atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantam piecdesmit tai laikā

Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par

minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2. punktam minimālā mēnešalga

Latvijas Republikā kopš 2021. gada 1. janvāra (tostarp noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī) ir 500 euro. Līdz ar to atbildība par noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā iestātos, ja apsūdzētais būtu legalizējis vismaz 25 000 euro, bet atbildība pēc Krimināllikuma 195. panta otrās daļas

iestājas, ja apsūdzētais grupā pēc iepriekšējas vienošanās ir legalizējis mazāk kā 25 000 euro, tādējādi secināms, ka apsūdzētais, piedaloties

10 821,40 euro legalizēšanā, nav legalizējis pat pusi no maksimālā iespējamā legalizēto finanšu līdzekļu summas apmēra grupā pēc iepriekšējas

vienošanās, par kuru iestājas atbildība pēc Krimināllikuma 195. panta otrās daļas. Līdz ar to, lai arī izdarītais noziedzīgais nodarījums ir vērtējams ar

pietiekami augstu kaitīguma pakāpi, tomēr salīdzinot ar robežu, kad atbildība iestājas saskaņā ar minētā panta trešo daļu, izdarītā nodarījuma kaitīguma

pakāpe ir būtiski zemāka.

[4.3] Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli atzīst vainas atzīšanu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu. Tiesa apsūdzētā izdarītajā nekonstatē atbildību pastiprinošus apstākļus, līdz ar to pastāv pamats maigāka soda

piemērošanai. Tiesa arī papildus ņem vērā, ka apsūdzētais piekrita neveikt pierādījumu pārbaudi lietā, vērtējot to kā sadarbību Kriminālprocesa likuma

21. panta otrās daļas 2. punkta izpratnē, proti, procesa ātrākas norises veicināšanu. Vērtējot šajā gadījumā atbilstošāku piemērojamo sodu, tiesa piekrīt

prokurores tiesas debatēs norādītajam, ka, ņemot vērā apsūdzētā darba grafiku, strādājot jūrā ilgstošus laika periodus, būtu apgrūtinoši izpildīt sodu

sabiedriskais darbs vai sodu probācijas uzraudzība. Tāpat tiesa secina, ka lietas materiālos nav ziņu, ka apsūdzētajam būtu pastāvīgu stabilu ienākumu un

tādējādi būtu efektīvi piemērot naudas sodu. Ievērojot iepriekšminēto un to, ka viens no soda mērķiem ir taisnīguma atjaunošana, tiesa uzskata, ka

apsūdzētajam nosakāms sods – brīvības atņemšana uz septiņiem mēnešiem bez mantas konfiskācijas, ņemot vērā to, ka apsūdzētajam kriminālprocesa

ietvaros nav arestēta manta.

[4.4] Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008. gada 1. jūlija lēmumā izteiktas

rekomendācijas vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā. Rekomendāciju 1. punktā noteikts, ka tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs,

kas maksimāli sekmētu kriminālsoda mērķu sasniegšanu. Tiesām jāizvērtē vairāki kritēriji, proti, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana:

(1) sekmēs taisnīguma atjaunošanu; (2) noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu; (3) aizsargās sabiedrisko drošību; (4) atturēs citu personu no

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas; (5) sekmēs notiesāto personu resocializāciju. No rekomendāciju 22. un 23. punkta secināms, ka, lemjot par nosacītas

notiesāšanas piemērošanu vai vieglāka soda noteikšanu nekā likumā paredzētais, tiesām jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati, bet arī

fakti, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu (noziedzīgu nodarījumu smagums, izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.) un tiesai pēc

visu šo minēto apstākļu izvērtēšanas ir jārodas pārliecībai, ka, sodu neizciešot, vainīgais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Ja tiesa atzīst par iespējamu

piemērot nosacītu sodu personai, kura izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, pieņemtais lēmums īpaši jāmotivē, tostarp pievēršot uzmanību

vispārējās prevencijas mērķa sasniegšanai (pieejams: http:/at.gov.lv/judikatūra/tiesnešu kopsapulču lēmumi/krimināllietu departaments un

palāta, sk. arī, Augstākās tiesas 2018. gada 8. augusta spriedums lietā Nr. SKK-434/2018).

Kā jau iepriekš norādīts, apsūdzētais iepriekš nav sodīts, arī pēdējā gada laikā nav sodīts administratīvi, tāpat apsūdzētais strādā algotu darbu,

savukārt jau iepriekš secināts, ka noziedzīgs nodarījums nav vērtējams ar augstāko kaitīguma pakāpi. Tiesas ieskatā apsūdzētais spēj nodrošināt sevi ar

legāliem iztikas līdzekļiem. Tā kā apsūdzētais iepriekš nav sodīts, jaunus likumpārkāpums līdz šim nav izdarījis, visa kriminālprocesa laikā ievērojis savus

procesuālos pienākumus, lietas materiāli nesatur ziņas par apsūdzētā sociālām novirzēm, kas nelabvēlīgi ietekmētu viņa tiesisko apziņu, tiesa atzīst, ka arī

personību raksturojošās ziņas liecina, ka apsūdzētais var izciest sodu, paliekot sabiedrībā.

Nosacīta notiesāšana sekmēs taisnīguma atjaunošanu, jo apsūdzētais turpinās strādāt algotu darbu, lai likumīgi iegūtu finanšu līdzekļus, tostarp

maksājot nodokļus, kā arī varēs informēt sabiedrību, ka paveiktās darbības ir noziedzīgas, ir sodāmas un sods ir neizbēgams, kas sasniegs vispārējās

prevencijas uzdevumu panākt, lai citas personas neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus. Tiesa uzskata, ka sabiedrības ieguvums no sociāli aktīva

vecuma darbspējīgas personas, kas nav bīstama sabiedrībai, ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē vērtējams kā ievērojami mazāks, nekā gadījumā, ja

šī persona notiesāta nosacīti un ved likumam paklausīgu dzīvesveidu sabiedrībā, pati nodrošinot sev iztiku, maksājot valstij nodokļus, nevis dzīvojot uz

valsts rēķina. Turklāt jāņem vērā arī apstāklis, ka viens no iemesliem, kādēļ konkrētajā gadījumā netika piemērots vieglāks soda veids, piemēram,

sabiedriskais darbs vai probācijas uzraudzība, ir tieši apsūdzētā uzsāktais algotais darbs uz kuģa, ko, pēc viņa teiktā, viņš vēlas turpināt. Tādējādi tiesa

atzīst, ka soda mērķis aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto

personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, ir panākams arī bez reālas brīvības

atņemšanas. Tiesa ir pārliecināta, ka, ievērojot visus lietā konstatētos apstākļus, apsūdzētais, neizciešot reālu brīvības atņemšanas sodu, turpmāk

neizdarīs likumpārkāpumus. Līdz ar to atbilstoši Krimināllikuma 55. panta pirmajai un trešajai daļai sods nosakāms nosacīti ar pārbaudes laiku uz

septiņiem mēnešiem, ko debatēs lūgusi arī prokurore.

[5] Krimināllikuma 70.11 panta pirmā daļa paredz, ka noziedzīgi iegūta manta ir manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā (redakcijā līdz 2022. gada 3. maijam). Lietā nav strīda, ka apsūdzētā kontā ieskaitītie 10 821,40 euro ir

noziedzīgi iegūta manta. Apsūdzības uzturētāja debašu runas laikā norādīja, ka atbilstoši Krimināllikuma 70.11 pantam un 70.14 pantam no apsūdzētā

piedzenami 10 821,40 euro kā noziedzīgi iegūta manta. Lai arī apsūdzības uzturētāja nenorādīja konkrētu 70.14 panta daļu, tomēr, ņemot vērā, ka lūgts

piedzīt noziedzīgi iegūtu mantu no paša apsūdzētā, tad tiesa secina, ka apsūdzības uzturētāja pēc būtības atsaukusies uz Krimināllikuma 70.14 panta otro

daļu, kas paredz, ka gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, var piedzīt

konfiscējamās mantas vērtību. Tiesa atzīst, ka pastāv pamats 70.14 panta piemērošanai konkrētajā gadījumā tikai attiecībā uz noziedzīgi iegūtās mantas

daļu, kuru apsūdzētais bija ieguvis savā rīcībā kā atlīdzību, proti, 366,40 euro, savukārt par noziedzīgi iegūtās mantas vērtības piedziņu pārējā daļā tiesa

nepiekrīt šādu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[5.1] No apsūdzības izriet, ka apsūdzētais nav paturējis savā rīcībā visus legalizētos 10 821,40 euro, bet gan tikai 366,40 euro no tiem kā

atlīdzību. Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētais finanšu līdzekļu daļu nodeva personai, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie atbildības, lai to

sadalītu starp krāpšanas shēmā iesaistītām personām. Tiesai nav tiesiska pamata vērtēt šīs citas personas, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie

atbildības, darbības, tomēr tiesa no apsūdzībā norādītajiem apstākļiem secina, ka attiecīgā persona ir noskaidrota un legalizēto naudas līdzekļu daļa ir nodota

šai personai.

Tādējādi arī secināms, ka apsūdzētais, saņemot savā kontā izkrāptos finanšu līdzekļus, apzinājās, ka tie nepieder viņam un tie būs jānodod personai,

kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie atbildības.

Jāņem vērā arī apstāklis, ka apsūdzētajam nav izvirzītas apsūdzības saistībā ar iespējamo predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, kura rezultātā iegūta

noziedzīgi iegūta manta. Apsūdzētais ir veicis legalizēšanas darbības, kuru rezultātā saņēma sev nepiederošus finanšu līdzekļus, paturot sev tikai atlīdzību par

legalizēšanas darbībām.

[5.2] No Krimināllikuma 70.14 panta otrās daļas izriet, ka, lai piedzītu noziedzīgi iegūtas mantas vērtību, ir jāizpildās diviem kumulatīviem kritērijiem,

proti, pirmkārt, jākonstatē, ka noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un, otrkārt, ka to nav iespējams konfiscēt. Turklāt

tiesa secina, ka šī ir dispozitīva tiesību norma, uz to norāda vārds “var” (“gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai

nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, var piedzīt konfiscējamās mantas vērtību”), kas saista normas sastāvdaļas un tas nozīmē, ka tiesai ir tiesības

izvēlēties, vai izmantot tajā paredzētās tiesiskās sekas.

Arī tiesību teorijā atzīts, ka tiesību normas tiesiskais sastāvs un tiesiskās sekas var būt divējādi savstarpēji saistīti. Tiesību normas sastāvdaļas

savstarpēji saista vārdi “vajadzēt” vai “varēt”. Ja tiesiskā sastāva gadījumā tiesisko seku iestāšanās ir obligāta, tad tā ir imperatīva tiesību norma, tāpēc

tiesību piemērotājam nav nekādu iespēju izvairīties no tiesisko seku iestāšanās. Ja tiesību normas piemērotājs var izvēlēties, izmantot iestājušās tiesiskās

sekas vai nē, tad tā ir dispozitīva tiesību norma (sal. Neimanis. J. Ievads tiesībās, Rīga, 2004, autora izdevums, 46., 52. lpp.).

[5.3] Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 5. panta

3. punkts paredz, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to

realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Minētais tiesiskais regulējums neprasa konstatēt konkrētu laika sprīdi, kurā noziedzīgi iegūta

manta ir atradusies personas rīcībā, tāpat pantā netiek konkretizēts valdījuma veids, proti, tiesisks vai faktisks. Lai arī naudas līdzekļi bankas kontā

apzīmē vien personas prasījuma tiesības pret kredītiestādi par minēto naudas līdzekļu izmaksu, un tiem nepiemīt liettiesiska daba (sk. Kārkliņš J.,

Rozenbergs J. Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti. Jurista Vārds, 2017, Nr. 8 (962)),

Civillikuma 875. panta otrā daļa paredz, ka valdījuma priekšmets var būt arī bezķermeniskas lietas, t.i. tiesības, piemēram, kā šajā gadījumā, bezskaidras

naudas līdzekļi, kas tika ieskaitīti apsūdzētā kontā. Tiesa secina, ka apsūdzētais ir saņēmis noziedzīgi iegūtus līdzekļus savā faktiskajā valdījumā atbilstoši

Civillikuma 876. panta otrajai daļai un NILLTPFNL 5. panta 3. punktam, proti, pēc naudas līdzekļu saņemšanas kontā apsūdzētajam bija iespēja

rīkoties ar minētajiem līdzekļiem, kurus viņš, apzinoties, ka šie līdzekļi nepienākas viņam, pārvaldīja, pārskaitot uz citas personas bankas kontu, kā arī

pats izņēma vai deva citai personai iespēju izņemt tos no sava bankas konta, tādējādi šos līdzekļus atsavinot. Līdz ar to secināms, ka izpildās pirmais

kritērijs, proti, noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta.

[5.4] Savukārt Krimināllikuma 70.14 panta otrajā daļā ietvertais otrais kritērijs paredz konstatēt, ka noziedzīgi iegūtu mantu nav iespējams konfiscēt.

No apsūdzības izriet, ka jau izmeklēšanas laikā ir noskaidrots, ka noziedzīgi iegūta manta ir nodota personai, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie

atbildības, tāpat prokurore tiesas sēdē apstiprināja, ka viens no predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarītājiem ir notiesāts, savukārt pret divām citām

personām kriminālprocess ir izdalīts atsevišķā lietvedībā. Prokurore paskaidroja, ka no šīm personām nav konfiscēti noziedzīgi iegūti līdzekļi vai konfiscēta to

vērtība, jo personas atrodas ieslodzījuma vietā.

[5.4.1] Tieslietu ministrijas izstrādātajā materiālā “Rokasgrāmata rīcībai ar mantu kriminālprocesā” ir norādīts (pieejams:

https://www.tm.gov.lv/lv/media/4207/download, 38. lpp.), ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta labticīgam ieguvējam, tad saskaņā ar Krimināllikuma

70.14 panta otro daļu no noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas var piedzīt konfiscējamās mantas vērtību, tādējādi aizsargājot labticīgā ieguvēja tiesības.

Proti, piedziņa ir izdarāma, ja ieguvējs ir labticīgs, bet šajā gadījumā jau no apsūdzības izriet, ka noziedzīgi iegūtās mantas ieguvējs (persona, kura šī

kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie kriminālatbildības) nav labticīgs, tāpēc nepastāv šķēršļi noziedzīgi iegūtu mantu konfiscēt no šīs personas.

Arī doktrīnā atzīts, ka Krimināllikuma 70.14 panta otrajā daļā paredzēta situācija, kad pati konfiskācijai pakļaujamā noziedzīgi iegūtā manta nav

pieejama (sk. Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi. Jurista Vārds, 10.10.2017.,

Nr. 42 (996), 12.-21. lpp.).

[5.4.2] Tāpat tiesa nekonstatē tiesību normas, kas aizliegtu konfiscēt noziedzīgi iegūtu mantu vai piedzīt tās vērtību (ja ir iestājušies Krimināllikuma

70. panta otrās daļas apstākļi) no tās ieguvējiem, kas atrodas ieslodzījuma vietā.

Judikatūrā atzīts, ka mantas īpašā konfiskācija (tai skaitā noziedzīgi iegūtās mantas vērtības piedziņa) saskaņā ar Krimināllikuma 70.10 pantā

noteikto nav kriminālsods, bet ir patstāvīgs krimināltiesību institūts, kas krimināltiesību teorijā tiek pieskaitīts pie citiem krimināltiesiskajiem piespiedu

ietekmēšanas līdzekļiem, un kuru mērķis ir atturēt personas, kurām šis piespiedu ietekmēšanas līdzeklis ticis piemērots, no jaunu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas, kā arī brīdināt citas personas par noziedzīgu nodarījumu juridiskām sekām (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta

2021. gada 3. novembra lēmums lietā Nr. SKK-116/2021 (11519011819), 6.2. punktu).

Turklāt tiesību doktrīnā ir pausts viedoklis, kuram ir pievienojies Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments lietā Nr. SKK–234/2012

(Krimināllieta Nr. 11221096310), ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija atšķirībā no mantas konfiskācijas nav atzīstama par sodīšanu klasiskā

izpratnē, jo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas rezultātā personai tiek atsavināti tādi labumi, kas tai nemaz nepienākas (sk. K.Strada–Rozenberga.

Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu kriminālprocesā. Latvijas Republikas Augstākās tiesas biļetens Nr. 3/2011, 34. lpp.). Līdz ar to izdarāms

secinājums, ka pretēji krimināltiesisko soda veidu izvērtējumam (piemēram, izvērtējot par naudas soda piemērošanu), lemjot par noziedzīgi iegūtu mantas

konfiskāciju vai tās vērtības piedziņu, nav ņemams vērā personas mantiskais stāvoklis, iespējas atlīdzināt šīs mantas vērtību, jo noziedzīgi iegūta manta

pēc būtības šai personai nepienākas un tai, izdarot noziedzīgu nodarījumu, ir jāapzinās, ka šāda manta ir iegūta nelikumīgā ceļā, līdz ar to tai nav un nebūs

tiesiska pamata to paturēt.

Ne Krimināllikums, ne citi likumi neaizliedz ar brīvības atņemšanu notiesātai personai piemērot arī papildsodu – naudas sodu, kas prasa personas

mantiskā stāvokļa izvērtējumu, jo naudas soda piedziņa notiek no personas likumīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem (sk. piemēram, Sodu izpildes kodeksa

56.17 panta trešo daļu), līdz ar to vēl jo vairāk būtu jābūt iespējai konfiscēt arī noziedzīgi iegūtu mantu vai tās vērtību. Tāpat nav pieļaujams, ka personai,

esot apcietinājumā vai izciešot sodu ieslodzījuma vietā, tādā veidā būtu iespējams izvairīties no noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas vai tās vērtības

piedziņas. Tiesa neapšauba, ka noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņas efektivitāte no personas, kas atrodas brīvībā un strādā algotu darbu, ir

ievērojami lielāka, nekā no ieslodzījuma vietā esošas personas, tomēr šāda pieeja nav atzīstama par likumam atbilstošu un taisnīgu.

[5.4.3] Tiesa vērš uzmanību, ka gadījumā, ja tiktu veikta noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņa no katras personas, kuras valdījumā kādu brīdi

atradās noziedzīgi iegūta manta legalizācijas darbību veikšanas laikā, tad valsts piedzītu daudzkārt lielākus līdzekļus, nekā patiesībā ticis legalizēts, pēc būtības

tādējādi iedzīvojoties uz personu likumīgu ienākumu rēķina, ņemot vērā, ka noziedzīgi iegūtas mantas vērtība tiek piedzīta no personas likumīgiem ienākumiem,

tātad pašsaprotami, ka tas atstāj ietekmi uz personas mantisko stāvokli. Jāņem vērā, ka noziedzīgi iegūtas mantas institūta pašmērķis nav vērsts uz valsts

budžeta palielināšanu vai, kā jau iepriekš norādīts, iesaistīto personu sodīšanu.

Arī Tieslietu ministrijas izstrādātajā materiālā “Rokasgrāmata rīcībai ar mantu kriminālprocesā” ir norādīts, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas

leģitīmo mērķi var definēt kā noziedzīgā veidā iegūta īpašuma izņemšanu no legālās civiltiesiskās aprites, lai nepieļautu tās turpmāku apriti un tālāku

izmantošanu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kā arī, lai mazinātu finansiālo ieinteresētību veikt noziedzīgus nodarījumus (pieejams:

https://www.tm.gov.lv/lv/media/4207/download, 7. lpp.). Piedzenot no apsūdzētā noziedzīgi iegūtas mantas vērtību, netiks sasniegts krimināltiesisko

attiecību taisnīgs noregulējums, tai skaitā mantas īpašās konfiskācijas mērķis, jo noziedzīgi iegūta manta tādējādi joprojām atrodas civiltiesiskajā apritē un to

arī turpmāk var izmantot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņa apsūdzētajam faktiski būs tikai kā sods, jo lietā ir

noskaidrots, ka apsūdzētais tos nav paturējis, nav guvis nekādu papildus labumu, izņemot atlīdzību par legalizācijas darbībām.

Tāpat Palermo konvencijas 12. pants paredz, ka dalībvalstis (..) ievieš nepieciešamos pasākumus, lai varētu konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus (..)

vai arī īpašumu, kura vērtība atbilst šo līdzekļu vērtībai. Minētā panta 3. punktā noteikts, ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir daļēji vai pilnīgi pārveidoti citā īpašumā,

tad šis īpašums, un nevis minētie līdzekļi, ir pakļaujami šajā pantā minētajiem pasākumiem. No minētā secināms, ka, tā kā noziedzīgi iegūti līdzekļi var tikt

pārveidoti dažādās vērtībās un to piederība var tikt vairākkārt mainīta, tad konfiskācijas mērķis tiek sasniegts tad, ja tiek konfiscēts “gala produkts” vai šie

līdzekļi tiek konfiscēti no to pēdējā saņēmēja. Tas nodrošina, ka no civiltiesiskās aprites tiek izņemti tieši noziedzīgi iegūtie līdzekļi, nevis tikai formāli piedzīta

to vērtība no personas likumīgajiem ienākumiem, kura no šiem līdzekļiem nav guvusi labumu. Līdz ar to primāri valstij ir jācenšas atgūt reālā noziedzīgi iegūtā

manta vai arī tās vērtība jāpiedzen no tās pēdējā saņēmēja, kas no tās guvis reālu labumu.

[5.5] Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka nav kategorisku šķēršļu, kas liegtu ārpus šī kriminālprocesa identificēt un veikt konfiskāciju vai piedziņu no

konkrētās personas, kuras rīcībā ir šī noziedzīgi iegūta manta. Šāda persona, kurai tiek nodota noziedzīgi iegūta manta, nav labticīga persona, jo, visticamāk,

parasti arī ir predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarītājs vai vismaz līdzdalībnieks. Turklāt lietā nav viennozīmīgi noskaidrots, vai noziedzīgi iegūtā manta, ko

apsūdzētais nodevis personai, kura šī kriminālprocesa ietvaros netiek saukta pie kriminālatbildības, ir atsavināta tālāk un tādējādi to nebūtu iespējams

konfiscēt vai piedzīt tās vērtību primāri no šīs personas. Līdz ar to tiesa nekonstatē Krimināllikuma 70.14 panta otrās daļas otrā kritērija iestāšanos, proti,

to, ka noziedzīgi iegūtu mantu nav iespējams konfiscēt, un tādējādi nav pamata no apsūdzētā piedzīt visus līdzekļus (10 821,40 euro), ko apsūdzētais saņēmis

savā kontā.

[5.6] No Kriminālprocesa likuma 356. panta izriet, ka mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

No apsūdzības izriet, ka apsūdzētais kā atlīdzību par naudas līdzekļu legalizēšanu caur savu bankas kontu paturējis jeb saņēmis kopsummā

366,40 euro.

Tā kā minētās noziedzīgi iegūtās mantas pēdējais saņēmējs un labuma guvējs ir tieši apsūdzētais un nav strīda, ka tā ir noziedzīgi iegūta manta, proti,

manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā (Krimināllikuma 70.11 panta pirmā daļa

redakcijā līdz 2022. gada 3. maijam), kā arī lietā nav informācijas, ka minētie līdzekļi būtu jāatdod īpašniekam vai likumīgam valdītājam, atbilstoši

Krimināllikuma 70.11 panta ceturtajai daļai tie ir pakļaujami konfiskācijai.

Pirmstiesas procesā uz minēto atlīdzību 366,40 euro nav uzlikts arests, tādējādi tiesa konstatē, ka ir piemērojama Krimināllikuma 70.14 panta otrā daļa,

jo minētā atlīdzība, visticamāk, ir atsavināta, tādējādi to nav iespējams konfiscēt, un ir jāpiedzen konfiscējamās mantas vērtība 366,40 euro.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.11 panta pirmo un ceturto daļu, 70.14 panta otro daļu, Kriminālprocesa likuma 499., 520., 527.- 530. pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 195. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 7

(septiņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 55. panta pirmo, otro un trešo daļu, brīvības atņemšanas sodu /pers. A/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 7

(septiņiem) mēnešiem.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā

pavadīto laiku no 2021. gada 10. marta plkst. 13.05 līdz 2021. gada 12. marta plkst. 12.40, atzīstot, ka ir izciestas divas brīvības atņemšanas dienas.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155. panta pirmo daļu /pers. A/ ir pienākums reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā

struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai 10 (desmit) darbdienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

Atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu – naudas līdzekļus 366,40 euro (trīs simti sešdesmit sešus euro un četrdesmit centus).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā noziedzīgi iegūtas mantas vērtību 366,40 euro (trīs simti sešdesmit sešus euro un

četrdesmit centus), samaksu valstij veicot kontā: saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr. LV42TREL1060001216100.

Iemaksas mērķis: noziedzīgi iegūtas mantas vērtība krimināllietā Nr. 11904011422, /pers. A/.

Noteikt sprieduma labprātīgu izpildi daļā par 366,40 euro piedziņu 30 dienas no sprieduma stāšanās spēkā. Dokumenti, kas apliecina maksājuma

izdarīšanu valsts ienākumos iesniedzami Ekonomisko lietu tiesas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Divus CD diskus glabāt pie krimināllietas materiāliem pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Pilno spriedumu daļā par sodu, rīcību ar mantu vai procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma

pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai protestu Ekonomisko lietu tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2022. gada 5. decembrī.

Tiesnese I. Jankovska