Court dismisses appeal when parking violation stems from local rules rather than national administrative code.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the appeal against a lower court's decision to terminate administrative proceedings regarding a parking violation. The lower court had overturned a police fine by ruling that the specific act of parking in a paid zone was regulated by local municipal rules, not the national Administrative Offences Code. The appellate court agreed, noting that the national code does not establish liability for parking without payment, whereas local regulations explicitly govern such conduct and time limits.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.10panta 7. daļa; Ceļu satiksmes noteikumi 131. punkts: The national Administrative Offences Code does not establish liability for parking in a paid zone without payment; such conduct is regulated exclusively by local municipal regulations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas materiāli Nr.P129031713
Lietvedības Nr.104AA-0587-14/19
S P R I E D U M S
Rīgā 2014.gada 16.oktobrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā
tiesnese Aina Nicmane
tiesnese Ingūna Amoliņa
tiesnese Iveta Brimerberga
2014.gada 7.oktobrī Abrenes ielā 3, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar Rīgas
pašvaldības policijas pilnvarotā pārstāvja /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
2014.gada 21.februāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2012.gada 13.novembrī Rīgas Pašvaldības policijas Tūrisma nodaļas vecākā inspektore Elīna Teluha sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu /protokols/(turpmāk – sākotnējais lēmums), par to, ka 2012.gada 13.novembrī
plkst.16.56 /pers. F/, stāvvietā /adrese/, vadot transportlīdzekli /TL marka/, reģistrācijas numurs /TL numurs/, novietoja to
stāvēšanai stāvvietā neievērojot 533.ceļa zīmes prasības, neievērojot MK noteikumu Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumu”
131.punktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta
septītajā daļā un nolēma piemērot naudas sodu divdesmit latu apmērā (lietas 8.lapa).
[2] /pers. F/ sākotnējo lēmumu pārsūdzēja Rīgas Pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes priekšniekam (lietas
10.lapa).
[3] Rīgas Pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes Tūrisma nodaļas priekšnieks /pers. G/ (turpmāk – augstāka
iestāde) ar 2012.gada 10.decembra lēmumu Nr.D57/07/ZV117888/1 sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu, bet /pers. F/
sūdzību noraidīja (lietas 12.-14.lapa).
[4] Augstākas iestādes lēmumu /pers. F/ pārsūdzēja tiesā, lūdzot lēmumu atcelt un izbeigt administratīvo lietvedību
(lietas 4.lapa).
[5] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Ieva Kulagina (turpmāk – tiesa), ar 2014.gada 21.februāra
spriedumu pamatojoties uz LAPK 289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.13panta sesto daļu, /pers. F/ sūdzību apmierināja,
atcēla augstākas iestādes lēmumu un izbeidza lietu. Tiesa spriedumu motivēja ar tālāk norādīto (lietas 49.-54.lapa).
Tiesa citēja Ceļu satiksmes noteikumu 1.4.punktu, 1.40.punktu, 131.punktu, LAPK 149.10panta septīto daļu,
239.panta 1.punktu.
Tiesa secināja, ka LAPK 149.10panta septītajā daļā noteikta atbildība par nepareizi novietotu transportlīdzekli
stāvvietā, tādējādi regulējot tiesiskās attiecības par nepareizi novietotiem transportlīdzekļiem stāvēšanai.
/pers. F/ saukts pie administratīvās atbildības par to, ka 2012.gada 13.novembrī novietoja automašīnu /TL marka/,
valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, stāvēšanai stāvvietā Rīgā, Grēcinieku ielā, pie ēkas Nr.3, kas apzīmēta ar
533.ceļa zīmi, ar 822.papildzīmi, kas nosaka maksas stāvvietas darbības laiku, kā arī 842.papildzīmi, kas nosaka speciālo,
stāvvietas izvietojumam atbilstošo, apmaksas režīmu un veidu.
Protokols sastādīts 2012.gada 13.novembrī pulksten 16.56 (lietas 8.lapa), taču, kā tas redzams no lietas materiāliem
pievienotā CD-R diska, kas tika pārbaudīts tiesas izmeklēšanas laikā, policijas darbinieki pie /pers. F/ automašīnas
piebrauca pulksten 16.58, kā arī /pers. F/ uzrādīja atskaiti par nosūtīto īsziņu stāvvietas apmaksai no pulksten 16.58 līdz
pulksten 17.13 (lietas 7.lapa).
Izvērtējot policijas darbinieku fiksēto pārkāpuma izdarīšanas uzsākšanas laiku pulksten 16.56 līdz policijas darbinieku
ierašanās brīdim iespējamā pārkāpuma izdarīšanas vietā pulksten 16.58, tiesa secināja, ka tas veido divas minūtes.
Tiesa atzina, ka /pers. F/ ar vadīto transportlīdzekli pie nama /adrese/, bija apstājies uz laiku līdz piecām minūtēm.
Savukārt iestāde, tiesas ieskatā, nav pierādījusi, ka /pers. F/ ir pārkāpis transportlīdzekļu stāvēšanas aizliegumu un ir
izdarījis administratīvo pārkāpumu.
Tā kā konkrētajā lietā nav pierādīts LAPK 149.10panta septītajā daļā definētais administratīvā pārkāpuma sastāvs,
nav pamata /pers. F/ saukšanai pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10panta septīto daļu un lietvedība
administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.
[6] Par tiesas spriedumu apelācijas sūdzību (lietas 56.-59.lapa) iesniedza Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotais
pārstāvis /pers. D/, lūdzot tiesas spriedumu atcelt un /pers. F/ saukt pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.10panta
septītās daļas, uzliekot naudas sodu EUR 30 (trīsdesmit euro) apmērā.
[7] Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto un ievērojot LAPK 289.20panta pirmās daļas nosacījumus, tiesu kolēģija
secina, ka apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota un saskaņā ar LAPK 289.21panta nosacījumiem apelācijas
sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, bet pamats tiesu kolēģijai pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par
sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos
argumentus, tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet pārsūdzētais spriedums atstājams negrozīts.
[8.1] Tiesu kolēģija atzīst, ka tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to,
izvērstāks argumentu izklāsts šajā nolēmumā nav nepieciešams saskaņā ar LAPK 289.13panta trešās daļas nosacījumiem.
[8.2] Tiesu kolēģija izvērtē apelācijas sūdzībā norādīto [6] (lietas 56.-58.lapa) un konstatē tālāk sekojošo.
[8.2.1] Tiesu kolēģija konstatē, ka sūdzības iesniedzējs (sūdzības 4.3.punktā) nepareizi norādīja, ka /pers. F/ pārkāpa
LAPK 149.10panta septīto daļu, kas nosaka atbildību par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā
transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.—832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un
842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā, lai gan administratīvā pārkāpuma protokolā
norādīts, ka /pers. F/ pārkāpa LAPK 149.10panta septīto daļu, jo vadot transportlīdzekli novietoja to stāvēšanai stāvvietā
neievērojot 533.ceļa (Maksas stāvvieta) zīmes prasības, tādejādi pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 131.punktu.
Tiesu kolēģija secina, ka LAPK 149.10panta septītā daļa nenosaka atbildību par transportlīdzekļa novietošanu
stāvēšanai maksas stāvvietā pārkāpjot stāvvietas izmantošanas noteikumus. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 131.punkts
nosaka kārtību, kādā transportlīdzeklis jānovieto stāvvietā (pie ietves vai, uzbraucot uz ietves), ja stāvvieta apzīmēta ar 532.
vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, taču nekādā gadījumā nenosaka kārtību, kādā notiek
apmaksa par stāvvietas izmantošanu.
Tiesu kolēģija secina, ka kārtību, kādā autovadītājam jārīkojas, apstājoties vai novietojot transportlīdzekli stāvēšanai
maksas stāvvietā, kā arī atbildību par noteiktas kārtības neievērošanu, reglamentēja Rīgas domes 2005.gada 27.septembra
saistošie noteikumi Nr.18 „Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās,
apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi” (turpmāk – saistošie noteikumi) (redakcijā administratīvā pārkāpuma
konstatēšanas brīdī), nevis LAPK, kā tas norādīts administratīvā pārkāpuma protokolā.
[8.2.2] Tiesu kolēģija secina, ka sūdzības iesniedzējs (sūdzības 4.4.punktā), atsaucoties uz Administratīvās rajona
tiesas Rīgas tiesu nama 2013.gada 14.maija spriedumu lietā Nr.142217012, nepareizi norādīja, ka, lai automašīnu uzskatītu
par apstājušos, ir jānotiek darbībām - pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai, vai kravas iekraušanai vai izkraušanai.
Tiesu kolēģija, ielūkojoties Tiesu informācijas sistēmā ievietotajā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama
2013.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.142217012, konstatē, ka spriedumā norādītie administratīvā pārkāpuma apstākļi nav
analoģiski izskatāmajā lietā konstatētajiem, jo transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai vietā, kurā tas nebija atļauts.
[8.2.3] Tiesu kolēģija vērš uzmanību, ka saistošo noteikumu 4.2.punkts noteica, ka maksimālais maksas autostāvvietu
bezmaksas lietošanas laiks ir piecas minūtes, bez tam, minētā norma nenorādīja konkrētas darbības, kādas būtu jāveic šajā
laikā lietojot maksas stāvvietu.
[8.2.4] Tiesu kolēģija secina, ka /pers. F/ neizdarīja LAPK 149.10panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, bet
rīkojās atbilstoši sasitošo noteikumu prasībām, proti, saistošo noteikumu atļautajā laikā veica stāvvietas izmantošanas
apmaksu, ko apliecina arī lietā esošie pierādījumi (lietas 7., 35.lapa).
Rezolutīvā daļa
[9] Pamatojoties uz LAPK 289.21pantu, 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu tiesu kolēģija
nosprieda
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 21.februāra spriedumu atstāt negrozītu, bet Rīgas pašvaldības
policijas pilnvarotā pārstāvja /pers. D/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā 2014.gada 16.oktobrī.
Tiesnese A.Nicmane
Tiesnese I.Amoliņa
Tiesnese I.Brimerberga