Court dismisses defendant's appeal and orders full debt collection with statutory interest and costs.

Lieta Nr. C13028416

Lietas arhīva Nr. C-0284-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2016.gada 2.maijā

Dobeles rajona tiesas

tiesnese N. Pakule,

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra

prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2016.gada 4.janvārī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk tekstā – prasītājs) cēla tiesā

maza apmēra prasību tiesā pret /pers. C/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par parāda un tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, 30.03.2010 Starp AS "Swedbank" un Atbildētāju (klienta nr. 10565772) tika

noslēgts līgums par kredīta (aizdevuma) izsniegšanu un izmantošanu. Parakstot Līgumu, atbildētājs piekrita Līguma

noteikumiem, tai skaitā, arī Līgumam saistošajam grafikam (norādīts Līgumā.) Līguma parakstīšana nozīmē, ka starp

pusēm notika darījums Civillikuma 1402. panta izpratnē.

Saskaņā ar Līguma noteikumiem, Atbildētājam bija jānodrošina Atbildētāja privātkontā nepieciešamo naudas

līdzekļu apmērs aizdevuma summas un procentu samaksai ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datumā.

AS "Swedbank" veica Atbildētāja privātā konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka Atbildētājs nepapildina savu

privāto kontu un banka nav spējīga veikt ieturējumus no Atbildētāja privātā konta aizdevuma summas un procentu par

aizdevuma lietošanu samaksai, un tādējādi Atbildētājs nepilda Līguma noteikumus. Analīzes laikā tika konstatēts, ka

izmantotā un neatgrieztā kredīta (aizdevuma) summa ir EUR 388,76, procentu parāds par kredīta (aizdevuma) izmantošanu

sastāda EUR 0,00, kas kopā ir EUR 388,76.

AS "Swedbank" 2012.gada 20. decembrī cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no AS "Swedbank" un

Atbildētāja starpā noslēgtā Līguma Prasītājam ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus

prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā, paziņojot Prasītājam līguma izbeigšanas datumu 2012.gada

21.decembris. Prasītājs izsūtījis Atbildētājam AS "Swedbank" Paziņojumu par prasījuma tiesību pret Atbildētāju cedēšanu

Prasītājam, kas uzskatāms par Paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma tu un paziņojumu par

parādsaistībām.

Prasītājs veicis visas nepieciešamās pirmstiesas darbības prasījuma, kavējuma procentu un zaudējumu

iekasēšanā no Atbildētāja.

Prasītājs prasības iesniegšanas brīdī aprēķina likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 procenti gadā, t.i.,

0,01644% dienā par katru kavēto dienu, no līguma izbeigšanas datuma. Par laika periodu no 2012.gada 21.decembra līdz

2015.gada 22.decembrim sastāda 69,98 EUR.

Normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota- Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757.,

1763.,1793.,1797.,1798.,1801.,1805., 1934., 1943.panti, Civilprocesa likuma 1., 8., 41.panta 1 .daļu.,195., 25018pantu.,

25019pantu., 25020pantu.

Prasītāja prasījumi- piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam parādu EUR 388,76 apmērā; likumiskos

nokavējuma procentus EUR 69,98 apmērā; kopā - EUR 458,74; visus tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu EUR 71,14

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70. Noteikt tiesības Prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no galvenā parāda. Parāda summu ieskaitīt SIA "Juliānus Inkasso Latvija" norēķinu

kontā V61HABA0551008868793 AS Swedbank.

2016.gada 11.janvārī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi /adrese/, kas vienlaikus ir arī

atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai 30 dienas, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī

izskaidrojot atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un

pienākumi. Minētā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi – beidzies glabāšanas laiks.

Atbildētājs nedz norādītājā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav sniedzis tiesai paskaidrojumus

par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

2016.gada 4.aprīlī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada

2.maijā

. Atbildētājam nosūtītais paziņojums nav saņemts atpakaļ tiesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā, proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas

dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta

papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar

tiesu, un fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu

adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2016.gada 4.aprīlī ierakstītā pasta

sūtījumā, nosūtot minēto informāciju uz prasības pieteikumā norādītajām adresēm, tostarp atbildētājam tiesas dokumenti

tika nosūtīti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas

izskatīšanu rakstveida procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības

tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra

prasībām” paredzētos izņēmumus. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa

izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata,

ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 250.1 8 panta pirmā daļa noteic, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības

tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis

paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav

lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan,

atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos

vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc

tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu,

kam to atdod (cesionāru) var noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un

cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

No lietā esošā 2012.gada 20.decembra Cesijas līguma Nr. SWED-06 (lietas 16.lapa) starp AS „Swedbank” un SIA

„Julianus Inkasso Latvija” izraksta redzams, ka puses vienojušās par to, ka AS „Swedbank” ir nodevusi SIA „Julianus

Inkasso Latvija” savas prasījuma tiesības, kas radušās pret fiziskām personām saskaņā ar Līguma pielikumā Nr. 1 (lietas

13.lapa) esošo sarakstu, kurā norādīts parādnieks, līgums un prasījumu summas.

Prasījumi izriet no starp AS „Swedbank” un parādniekiem noslēgtajiem līgumiem, kuriem saistību izpildes termiņš ir

iestājies.

Tiesa uzskata, ka minētais Cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi saistošs pusēm. Par

prasījuma tiesību cesiju atbildētājam ir paziņots, nosūtot paziņojumu 2013.gada 18.februārī (lietas 14.lapa).

Ar izrakstu no 2012.gada 20.decembra Cesijas līguma Nr. SWED-06 (lietas 16.lapa), izrakstu no 2012.gada

20.decembra Cesijas līguma Nr. SWED-06 Pielikuma Nr. 1 (lietas 13.lapa) apstiprinās, ka AS „Swedbank” ir atteikusies no

savām tiesībām pret atbildētāju un šīs tiesības cedējusi prasītājam.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu, Cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata

rīkoties ar prasījumu, cedēt to citam un izlietot pret parādnieku, likums cesionāram prasījuma tiesību ietvaros ir piešķīris

kreditora tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 1806.pantu Cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam,

bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām [..].

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai

pēc likuma.

Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu gribas izteikums savstarpējā vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (Civillikuma 1511.pants) un pie katra saistību līguma būtības pieder vienas

puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm

(Civillikuma 1512.pants).

Lietas materiāliem pievienotais 2010.gada 30.marta Patēriņa Kredīta līgums (lietas 10.lapa) apstiprina, ka AS

„Swedbank” un atbildētājs nodibinājuši tiesiskās attiecības, uz kuru pamata atbildētājam piešķirts kredīts, t.i. aizdevums

EUR 820,43 apmērā, ar procentu likmi – 21 % mēnesī (gada procentu likme 26,20 %). Tādējādi tiesa konstatē, ka puses ir

vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu, šis

līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās

par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas bija spēkā esošs un pusēm saistošs.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar to secināms, ka prasība par pamatparāda EUR

388,76 piedziņu no atbildētāja prasītāja labā ir apmierināma.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai

uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši

norunāti.

Atbilstoši Civillikuma 1754.pantam, procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz

likuma pamata. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītājs par laiku no 2012.gada 21.decembra lī d z 2015.gada 22.decembrim, aprēķinājis likumiskos nokavējuma

procentus EUR 69,98 apmērā. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar to prasība par

nesamaksāto likumisko procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētājas prasītāja labā likumisko

procentu parādu EUR 69,98 apmērā.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu

kreditora atgādinājumu. Tādejādi secināms, ka atbildētājs nav veicis kredīta un procentu maksājumus līgumā paredzētajā

termiņā un apmērā, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka atbildētājs pārkāpis līguma noteikumus, pamatojot to

ar sastādīto parāda aprēķinu.

Tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp prasītāju un atbildētāju, pušu attiecības vērtējamas

piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas. Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6.panta 11.daļa noteic, ka, tiesa, izšķirot strīdu, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz

patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta

trešās daļas 4.punkts nosaka, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš

neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību

neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto

zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Izvērtējot, vai prasītāja prasība piedzīt likumiskos nokavējuma procentus konkrētajā strīdā nav vērtējama kā netaisnīgu

līguma noteikumu piemērošana, tiesa atzīst, ka prasītājs ir ievērojis Civillikuma 1.pantā noteikto labas ticības principu.

Tiesa prasītāja pieprasīto procentu aprēķinu un apmēru atzīst par taisnīgu un samērīgu ar atbildētāja pieļauto nokavējumu,

ievērojot to apstākli, ka atbildētājs ilgstoši nav pildījis no līguma izrietošās saistības, neveicot parāda samaksu arī pēc

2013.gada 18.februāra (lietas 15.lapas) paziņojuma par parādsaistībām, kā arī neizmantojot prasītāja piedāvāto iespēju

vienoties par parāda labprātīgu samaksu.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja sniegtās ziņas, ka atbildētājs līdz tiesas dienai nav veicis maksājumu parāda

samaksai, kā arī nav sazinājies ar prasītāju, lai vienotos par parāda atmaksu.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai

paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai kas

apstiprinātu pielīgto saistību izpildi un parāda summas samaksu pilnā apmērā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis

savu prasījumu un tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds

nav samaksāts, tādēļ prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā pamatparādu EUR 388,76,

likumiskos procentus 69,98 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie

izdevumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam par konkrēto prasību maksājama

valsts nodeva 71,14 EUR, līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, minētie izdevumi piedzenami

no atbildētāja prasītāja labā.

Lietas izskatīšanas laikā radušos tiesas izdevumu, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu,

faktiskais apmērs ir 6,28 EUR, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 41.pantam minētie tiesas izdevumi piedzenami

no atbildētāja prasītāja labā EUR 4,70 apmērā un EUR 1,58 apmērā valsts labā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši

Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai

no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189. – 195., 204.1, 250.27 pantu, tiesa

nos prieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija”,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, labā pamatparādu 388,76 euro (trīs simti astoņdesmit astoņi euro 76 centi);

likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2012.gada 21.decembra lī d z 2015.gada 22.decembrim 69,98 euro

(sešdesmit deviņi euro 98 centi); valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro 14 centi); ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus un 4,70 euro (četri euro 70 centi). Parāda samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību SIA "Julianus

Inkasso Latvija" norēķinu kontā LV61HABA0551008868793 AS Swedbank.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 1,58 euro (viens euro 58 centi). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā: Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ Konta Nr. /konta numurs/ Saņēmēja iestāde Valsts kase BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C13028416.

Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par

lī d z sprieduma izpildei saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % no simta gadā no

neatmaksātās parāda pamatsummas.

Noteikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas. Izskaidrot, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto

maksājumu samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Dobeles rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā

spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Dobeles rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2016.gada 2.maijs.

Tiesnese N.Pakule