Legislator Case Law & Legislation
C28434412 / C-0334-15 AI generated

Court allows bank's claim for debt, interest, and costs against individual debtor based on lease agreement terms.

Case Number C28434412 / C-0334-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and fully allowed the bank's claim for debt, interest, and legal costs. The plaintiff proved the existence of a financial lease agreement and a guarantee contract where the defendant assumed the lessee's obligations. Since the defendant failed to provide evidence of payment, the court ruled that the debt remained outstanding and ordered enforcement.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Code Art. 1587; Civil Law Code Art. 1943; Civil Law Code Art. 1838; Civil Procedure Law Art. 195: A court must uphold a contract's binding force and order performance when the obligor fails to prove fulfillment of payment obligations.

Keywords

AI generated
financial lease agreement guarantee contract liability burden of proof payment interest on debt legal costs enforcement

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Code Art. 1587
Civil Law Code Art. 1943
Civil Law Code Art. 1838
Civil Procedure Law Art. 195
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 41
Civil Procedure Law Art. 189
Civil Procedure Law Art. 189-195
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 208.1
Civil Procedure Law Art. 208.2
Civil Procedure Law Art. 208.4
Civil Procedure Law Art. 208.5
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C28434412

Lietas arhīva Nr. C-0334-15/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 14.janvārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese G.Viļumsone

ar sekretāri K.Strazdiņu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2015.gada 14.janvārī civillietu akciju sabiedrības „SEB banka” prasībā pret /pers. A/ par parāda,

procentu, izdevumu piedziņu, tiesībām saņemt likumiskos procentus.

Aprakstošā daļa

2012.gada 3.septembrī tiesā saņemta akciju sabiedrības „SEB banka” prasība pret /pers.A/ par parāda, procentu,

izdevumu piedziņu, tiesībām saņemt likumiskos procentus .

Prasībai norādīts šāds pamatojums:

2006.gada 14.augustā starp SIA ,,LRI GROUP” (iepriekšējais nosaukums SIA „Labākās Reklāmas Idejas”),

reģistrācijas Nr.440003676012, kā nomnieku un SIA „SEB līzings” (iepriekšējais nosaukums SIA „Unilīzings”), reģistrācijas

Nr.50003334041, kā iznomātāju tika noslēgts Finanšu līzinga (Nomas pirkuma) līgums Nr.F082867 saskaņā ar kuru

iznomātājs pēc nomnieka izvēles par EUR12629,03, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, iegādājās un nodeva nomnieka

turējumā un lietošanā automašīnu Honda CR-V 2.0 ES AT, 2004.g., VIN reģ. nr./numurs/, ar ikmēneša nomas maksas un

procentu maksājumu atbilstoši Līgumam un maksājumu grafikam.

Līguma 1.1.punkta nomas priekšmeta definīcijā ir noteikts, ka iznomātājs ir neaprobežots nomas priekšmeta īpašnieks

līdz visu nomas maksājumu un citu Līgumā paredzēto maksājumu samaksas pilnā apmērā brīdim, savukārt Līguma

7.1.punkts nosaka, ka nomas priekšmeta īpašuma tiesības pieder iznomātājam. Līguma 8.1.punkts paredz, ka izbeidzoties

no Līguma izrietošajām attiecībām, ja ir izpildītas visas saistības, nomas priekšmeta īpašuma tiesības tiek nodotas

nomniekam. Nomas priekšmeta lietošanas termiņš tika noteikts līdz 2011.gada 25.augustam. Līguma noteikumi un

maksājumu grafiks paredzēja, ka nomnieks nomas un citus, tai skaitā procentu, maksājumus veic katra kalendārā mēneša

25.datumā. Atbilstoši Līguma nosacījumiem Līguma parakstīšanas dienā nomnieks par iznomātāja kredītresursu

izmantošanu tika noteikta procentu likme 6,09% gadā no atlikušās nomas priekšmeta vērtības, kura sastāvēja no fiksētās

procentu daļas un mainīgās procentu daļas. Par maksājumu samaksas kavējumu tika noteikts nokavējuma līgumsods 30 %

dienā no kavētā maksājuma apmēra. Nomnieka parakstītais piegādes apliecinājums apliecina, ka nomas priekšmets ir

piegādāts atbilstoši Līguma noteikumiem.

2006.gada 14.augustā no Līguma izrietošās nomnieka saistības tika pastiprinātas ar starp iznomātāju un atbildētāju

noslēgto Galvojuma līgumu Nr.GF030309. Saskaņā ar Galvojuma līgumu atbildētāja kā pats parādnieks uzņēmās visas no

Līguma izrietošās nomnieka saistības, ja nomnieks tās daļēji vai pilnīgi neizpilda, un neapstrīdami un neatsaucami galvo, ka

visas no Līguma izrietošās nomnieka saistības tiks izpildītas savlaicīgi, pilnā apmērā un pienācīgā veidā, kā to paredz

Līgums. 2009.gada 20.janvārī iznomātājs nosūtīja nomniekam vēstuli Nr.101DP-0915, kurā nomnieks tika informēts, ka

2009.gada 20.janvārī iznomātājs vienpusēji izbeidz Līguma darbību pamatojoties uz Līguma 8.2.5.3.punktu, kas nosaka, ka

iznomātājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, ja pilnīgi vai daļēji netiek samaksāti nomas maksājumi. Vienlaikus

vēstulē nomniekam tika pieprasīts nekavējoties nodot nomas priekšmetu iznomātāja pārstāvim.

Saskaņā ar Līguma 8.4.1.punktu iznomātājs ir pilnvarots pārņemt savā valdījumā nomas priekšmetu, un pēc sava ieskata

pārdot nomas priekšmetu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura nav Līguma dalībnieks, par cenu, kas nav mazāka

par neatkarīga sertificēta īpašuma vērtētāja noteikto ātrās realizācijas vērtību. Nomas priekšmeta vērtējums paredz, ka tā

piespiedu pārdošanas vērtība ir LVL 1100 jeb EUR 1565,16 (šeit un turpmāk aprēķinos izmantots Latvijas Bankas

noteiktais eiro kurss uz pieteikuma sagatavošanas dienu 1 EUR=LVL 0,702804), tai skaitā PVN 21%. 2009.gada 6.maijā

nomas priekšmets tika pārdots par EUR 2048,94, tai skaitā PVN 21%, tādējādi iznomātājam izpildot Līguma 8.4.1.punktu.

Atbilstoši Līguma 8.5.1.punktam, nomniekam bija jāsamaksā iznomātājam naudas summa, kas veidojas kā starpība

starp summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas maksājumiem. Uz nomas

priekšmeta pārdošanas brīdi tā atlikusī vērtība bija EUR 7450,33, bez PVN 21%, no kuras tika atņemta pirkuma maksa

EUR 1693,34, bez PVN 21%. Iznomātājam bija tiesības prasīt no nomnieka naudas summu EUR 5756,99 kā starpību starp

summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas maksājumiem.

2010.gada 17.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludināja nomnieka maksātnespējas procesu un

2012.gada 27.jūlijā kreditoru sapulce pieņēma lēmumu par nomnieka bankrota procedūras pabeigšanu.

2008.gada 18.decembrī starp iznomātāju un tika noslēgts Līgums par līzinga prasījumu cesiju saskaņā ar kuru

prasītājam tika nodotas iznomātāja prasījumu tiesības pret nomnieku, tai skaitā arī pret atbildētāju, no Līguma izrietošo

saistību izpildi EUR 6066,89 apmērā.

Saskaņā ar Galvojuma līguma 2.2.punktu atbildētāja kā pats parādnieks ir uzņēmies visas no Līguma izrietošās

saistības, ja nomnieks tās daļēji vai pilnīgi neizpilda un galvo, ka visas no Līguma izrietošās nomnieka saistības tiks

izpildītas savlaicīgi, pilnā apmērā un pienācīgā veidā. Turklāt šī Līguma 2.4.punkts paredz, ka atbildētāja stājas nomnieka

vietā un nekavējoties sedz no Līguma izrietošos prasījumus pilnā apmērā, ja nomnieks neizpilda kādu no Līgumā minētajām

saistībām.

2010.gada 25.augustā prasītājs nosūtīja atbildētājai vēstuli, kurā tika lūgts segt nomnieka parādu pilnā apmērā, pieļaujot

parādu atmaksāt arī pa daļām. Uz minēto vēstuli atbildētāja nav reaģējusi un nav veikusi parāda atmaksu.

Tiesu praksē tiek atzīts, ka, izbeidzot maksātnespējas procesu un izslēdzot galveno parādnieku no komercreģistra,

galvojums nebeidz pastāvēt. Senāta ieskatā parādnieka izslēgšana no Komercreģistra nav uzskatāma par aktīvu darbību -

parāda atmaksu, atcēlējlīgumu vai izlīgumu, Civillikuma 1710.panta izpratnē. Vienlaikus Augstākās tiesas Senāts ir atzinis,

ka, „lai gan galvojums atzīstams nevis par patstāvīgu, bet gan par papildu jeb akcesoru saistību, kura daudzējādā

ziņā atkarīga no galvenā parāda”, tomēr „akcesoritātes princips nav absolūts un tādos gadījumos, kad galvojuma kā

papildu saistības daba nonāk pretrunā ar galvojuma mērķi, ir pieļaujami izņēmumi no tā”. Senāta ieskatā galvojuma

mērķis ir prioritārs pār galvojuma papildu saistības raksturu, tādējādi galveno parādnieku - nomnieku - izslēdzot no

komercreģistra, atbildētāja galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī prasītāja kā

kreditora prasījums pret atbildētāju no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu prasījumu.

Tā kā nomnieks nespēja izpildīt no Līguma izrietošās saistības, tad saskaņā ar noslēgto Galvojuma līgumu, kā arī ar

Civillikumā noteikto, ja nomnieks neizpilda kādu no Līguma saistībām vai arī kādu no šo saistību daļām, kas tam bija

jāpilda, atbildētājs stājas nomnieka vietā un nekavējoties sedz kreditora prasījumus pilnā apmērā. Prasītājs ir tiesīgs vērsties

pret atbildētāju, jo viņš ir uzņēmies saistības atbildēt par nomnieka saistībām kā pats parādnieks.

Parāds EUR 6066,89 jeb LVL 4263,83 apmērā sastāv no atlikuma pēc nomas priekšmeta pārdošanas EUR 5756,99 jeb

LVL 4046,03, nesamaksātā nomas maksājuma EUR 246,12 jeb LVL procentiem EUR57,07 jeb LVL 40,11, citiem

izdevumiem EUR 6,71 jeb LVL 4,72 apmērā. Atlikumā pēc nomas priekšmeta pārdošanas neietilpst procenti, kas izriet no

Finanšu līzinga (nomas pirkuma) līguma 8.5.1.punkta, kurš nosaka, ka Nomniekam ir jāmaksā iznomātājam naudas summa,

kas veidojas kā starpība starp summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas

maksājumiem. Nomas maksājumu definīcijā neietilpst procentu maksājumi, kuri atbilstoši līgumam un grafikam ir maksājami

atsevišķi.

Nomas priekšmeta pārdošanas brīdī tā atlikusī vērtība bija EUR7450,33, bez PVN 21%, no kuras tika atņemta pirkuma

maksa EUR1693,34, bez PVN 21%. Iznomātājam bija tiesības prasīt no nomnieka naudas summu EUR 5756,99 kā

starpību starp summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas maksājumiem. Nomas

priekšmeta pārdošanas brīdī atlikusī vērtība ir nesamaksātie nomas maksājumi.

Prasības pamatojumam norādīts Civillikuma 1692., 1698., 1702., 1716., 1717., 1759., 1765., 1793., 1801., 1805.,

1811.,2069.,1756.pants.

Prasībā pēc tās precizēšanas lūgts:

-piedzīt no /pers.A/, kā galvinieka, prasītāja labā - parādu Ls4263,83 jeb 6066,89 euro apmērā, kas sastāv no atlikuma pēc

nomas priekšmeta pārdošanas 5756,99 euro, nesamaksātā nomas maksājuma 246,12 euro, procentiem 57,07 euro, citiem

izdevumiem 6,71 euro, kā arī lūgts piedzīt tiesāšanās izdevumus;

-noteikt AS „SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus (6% gadā) no parāda.

Prasītājs norādījis, ka samaksa ir veicama prasītāja kontā - LV79UNLA0091000904403, AS SEB banka.

Prasītāja akciju sabiedrības „SEB banka” pārstāvis R.Vīksna iesniegumā lūdzis izskatīt lietu bez prasītāja

klātbūtnes un norādījis, ka prasītājs uztur prasību pilnā apmērā.

Atbildētāja /pers.A/ rakstveida paskaidrojumus lietā nav iesniegusi, uz tiesas sēdi uzaicināta savlaicīgi un likumā

paredzētajā kārtībā uz deklarēto dzīves vietas adresi Maltā, kas ir ārpus Latvijas. Atbildētāja nav atspēkojusi prezumpciju

par dokumentu saņemšanu septītajā dienā pēc to nosūtīšanas. Par neierašanās iemesliem atbildētāja tiesai nav ziņojusi,

nebija lūgusi lietas izskatīšanu atlikt. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā un

saskaņā ar 156.panta pirmo daļu lietas izskatīšana iespējama bez atbildētājas klātbūtnes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, gadījumā, ja atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par

prasību un nav ieradusies pēc tiesas uzaicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa taisa lietā aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

Novērtējot lietas materiālus un pierādījumus, prasība - atzīstama par pamatotu un apmierināma sekojošu apsvērumu

dēļ:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu

un iebildumu pamatojumu.

No lietas materiāliem izriet, ka 2006.gada 14.augustā starp SIA ,,LRI GROUP” (iepriekšējais nosaukums SIA „Labākās

Reklāmas Idejas”), reģistrācijas Nr.440003676012, kā nomnieku un SIA „SEB līzings” (iepriekšējais nosaukums SIA

„Unilīzings”), reģistrācijas Nr.50003334041, kā iznomātāju tika noslēgts Finanšu līzinga (Nomas pirkuma) līgums

Nr.F082867 saskaņā ar kuru iznomātājs pēc nomnieka izvēles par EUR12629,03, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli,

iegādājās un nodeva nomnieka turējumā un lietošanā automašīnu Honda CR-V 2.0 ES AT, 2004.g., VIN reģ.nr./numurs/, ar

ikmēneša nomas maksas un procentu maksājumu atbilstoši Līgumam un maksājumu grafikam.

Līguma 1.1.punkta nomas priekšmeta definīcijā ir noteikts, ka iznomātājs ir neaprobežots nomas priekšmeta īpašnieks

līdz visu nomas maksājumu un citu Līgumā paredzēto maksājumu samaksas pilnā apmērā brīdim, savukārt Līguma

7.1.punkts nosaka, ka nomas priekšmeta īpašuma tiesības pieder iznomātājam. Līguma 8.1.punkts paredz, ka izbeidzoties

no Līguma izrietošajām attiecībām, ja ir izpildītas visas saistības, nomas priekšmeta īpašuma tiesības tiek nodotas

nomniekam. Nomas priekšmeta lietošanas termiņš tika noteikts līdz 2011.gada 25.augustam. Nomnieka parakstītais

piegādes apliecinājums apliecina, ka nomas priekšmets ir piegādāts atbilstoši Līguma noteikumiem.

2006.gada 14.augustā no Līguma izrietošās nomnieka saistības tika pastiprinātas ar starp iznomātāju un atbildētāju

noslēgto Galvojuma līgumu Nr.GF030309. Saskaņā ar Galvojuma līgumu atbildētāja kā pats parādnieks uzņēmās visas no

Līguma izrietošās nomnieka saistības, ja nomnieks tās daļēji vai pilnīgi neizpilda, un neapstrīdami un neatsaucami galvo, ka

visas no Līguma izrietošās nomnieka saistības tiks izpildītas savlaicīgi, pilnā apmērā un pienācīgā veidā, kā to paredz

Līgums. 2009.gada 20.janvārī iznomātājs nosūtīja nomniekam vēstuli Nr.101DP-0915, kurā nomnieks tika informēts, ka

2009.gada 20.janvārī iznomātājs vienpusēji izbeidz Līguma darbību pamatojoties uz Līguma 8.2.5.3.punktu, un pieprasa

nodot nomas priekšmetu iznomātāja pārstāvim.

Saskaņā ar Līguma 8.4.1.punktu iznomātājs ir pilnvarots pārņemt savā valdījumā nomas priekšmetu, un pēc sava ieskata

pārdot nomas priekšmetu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura nav Līguma dalībnieks, par cenu, kas nav mazāka

par neatkarīga sertificēta īpašuma vērtētāja noteikto ātrās realizācijas vērtību. 2009.gada 6.maijā nomas priekšmets tika

pārdots par EUR 2048,94.

Atbilstoši Līguma 8.5.1.punktam, nomniekam bija jāsamaksā iznomātājam naudas summa, kas veidojas kā starpība

starp summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas maksājumiem. Uz nomas

priekšmeta pārdošanas brīdi tā atlikusī vērtība bija EUR 7450,33, bez PVN 21%, no kuras tika atņemta pirkuma maksa

EUR 1693,34, bez PVN 21%. Iznomātājam bija tiesības prasīt no nomnieka naudas summu EUR 5756,99 kā starpību starp

summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas maksājumiem.

2010.gada 17.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludināja nomnieka maksātnespējas procesu un

2012.gada 27.jūlijā kreditoru sapulce pieņēma lēmumu par nomnieka bankrota procedūras pabeigšanu.

2008.gada 18.decembrī starp iznomātāju un tika noslēgts Līgums par līzinga prasījumu cesiju saskaņā ar kuru

prasītājam tika nodotas iznomātāja prasījumu tiesības pret nomnieku, tai skaitā arī pret atbildētāju, no Līguma izrietošo

saistību izpildi EUR 6066,89 apmērā.

Saskaņā ar Galvojuma līguma 2.2.punktu atbildētāja kā pats parādnieks ir uzņēmies visas no Līguma izrietošās

saistības, ja nomnieks tās daļēji vai pilnīgi neizpilda un galvo, ka visas no Līguma izrietošās nomnieka saistības tiks

izpildītas savlaicīgi, pilnā apmērā un pienācīgā veidā, Līguma 2.4.punkts paredz, ka atbildētāja stājas nomnieka vietā un

nekavējoties sedz no Līguma izrietošos prasījumus pilnā apmērā, ja nomnieks neizpilda kādu no Līgumā minētajām

saistībām.

2010.gada 25.augustā prasītājs nosūtīja atbildētājai vēstuli, kurā tika lūgts segt nomnieka parādu pilnā apmērā, pieļaujot

parādu atmaksāt arī pa daļām. Uz minēto vēstuli atbildētāja nav reaģējusi un nav veikusi parāda atmaksu.

Komerclikuma 463.pants nosaka, ka līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt

īpašumā līzinga ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas

nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību. Minētā panta

otrā daļa nosaka, ka līzinga līgumam piemēro Civillikuma noteikumus par pirkuma līgumu, ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja

tiesības līzinga līguma termiņa beigās, ievērojot nosacījumu, ka līzinga ņēmējam nav neizpildītu saistību pret līzinga devēju,

iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības.

Saskaņā ar Civillikuma 2069.pantu pārdevējs var paturēt sev īpašuma tiesību uz pārdoto lietu vai nu tā, ka šī tiesība

viņam paliek līdz tam laikam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa, vai arī tā, ka īpašuma tiesība pāriet atpakaļ uz

viņu, ja pircējs nesamaksā. Ja rodas šaubas par līdzēju nodomu, tad pieņemams par nolīgtu, ka īpašuma tiesība paliek

pārdevējam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa.

Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas

parādu. Atbilstoši Civillikuma 1698.pantam galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus

prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem. Atbilstoši Civillikuma

1702.pantam kreditors ir tiesīgs celt prasību pret galvinieku, ja galvinieks ir uzņēmies saistības kā pats parādnieks.

Civillikuma 1793.pants nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek: pēc tiesiska

darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Civillikuma 1801.panta otrais teikums nosaka, ka parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un

cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Atbilstoši Civillikuma 1805.pantam cesionārs var no cesijas brīža darboties ar

kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Atbilstoši Civillikuma 1811.pantam katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka

saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka atbildētāja ir izpildījusi savas saistības pret prasītāju, veicot aizdevuma summas un līgumsoda apmaksu, kā

arī tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas kopējā parāda summu un aprēķinu, pret ko atbildētāja nav

iebildusi.

Līdz ar to prasība atzīstama par pamatotu un ir apmierināma. No atbildētājas prasītāja labā piedzenams pamatparāds

EUR 6003,11, tajā skaitā atlikums pēc nomas priekšmeta pārdošanas EUR 5756,99 un nesamaksātais nomas maksājums

EUR 246,12, procenti par laiku no 2006.gada 14.augusta līdz līguma vienpusējai izbeigšanai 2009.gada 20.janvārim EUR

57,07, ar parādu saistītie izdevumi EUR 6,71, tiesāšanās izdevumi EUR 334,23.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas 6% gadā no

piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš desmit dienas par naudas summu un tiesāšanās izdevumu

piedziņu, sākot no sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 189.-195.pantiem, 204.1 , 208.1, 208.2 , 208.4 , 208.5 pantu, pantu, tiesa

nosprieda:

akciju sabiedrības „SEB banka” prasību pret /pers.A/ par parāda, procentu, izdevumu piedziņu, tiesībām saņemt

likumiskos procentus - apmierināt.

Piedzīt no /pers.A/, /personas kods/, akciju sabiedrības „SEB banka”, reģ.Nr.40003151743, labā pamatparādu EUR

6003,11 (seši tūkstoši trīs euro 11 centi), procentus par laiku no 2006.gada 14.augusta līdz 2009.gada 20.janvārim EUR

57,07 (piecdesmit septiņi euro 07 centi), izdevumus EUR 6,71 (seši euro 71 cents), tiesāšanās izdevumus EUR 334,23 (trīs

simti trīsdesmit četri euro 23 centi).

Noteikt /pers.A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu desmit dienas par naudas summu un tiesāšanās izdevumu

piedziņu, sākot no sprieduma spēkā stāšanās.

Noteikt akciju sabiedrībai „SEB banka”, reģ.Nr.40003151743, tiesības saņemt no /pers.A/, /personas kods/, 6%

(sešus procentus) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas EUR 6003,11 (seši tūkstoši trīs euro 11

centi) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Akciju sabiedrība „SEB banka” spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma

sastādīšanas dienas 2015.gada 27.janvāra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

/pers.A/ 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kura taisījusi

aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese G.Viļumsone