Court allows bank's claim for debt, interest, and costs against individual debtor based on lease agreement terms.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully allowed the bank's claim for debt, interest, and legal costs. The plaintiff proved the existence of a financial lease agreement and a guarantee contract where the defendant assumed the lessee's obligations. Since the defendant failed to provide evidence of payment, the court ruled that the debt remained outstanding and ordered enforcement.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Code Art. 1587; Civil Law Code Art. 1943; Civil Law Code Art. 1838; Civil Procedure Law Art. 195: A court must uphold a contract's binding force and order performance when the obligor fails to prove fulfillment of payment obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28434412
Lietas arhīva Nr. C-0334-15/10
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015.gada 14.janvārī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:
tiesnese G.Viļumsone
ar sekretāri K.Strazdiņu,
izskatīja atklātā tiesas sēdē 2015.gada 14.janvārī civillietu akciju sabiedrības „SEB banka” prasībā pret /pers. A/ par parāda,
procentu, izdevumu piedziņu, tiesībām saņemt likumiskos procentus.
Aprakstošā daļa
2012.gada 3.septembrī tiesā saņemta akciju sabiedrības „SEB banka” prasība pret /pers.A/ par parāda, procentu,
izdevumu piedziņu, tiesībām saņemt likumiskos procentus .
Prasībai norādīts šāds pamatojums:
2006.gada 14.augustā starp SIA ,,LRI GROUP” (iepriekšējais nosaukums SIA „Labākās Reklāmas Idejas”),
reģistrācijas Nr.440003676012, kā nomnieku un SIA „SEB līzings” (iepriekšējais nosaukums SIA „Unilīzings”), reģistrācijas
Nr.50003334041, kā iznomātāju tika noslēgts Finanšu līzinga (Nomas pirkuma) līgums Nr.F082867 saskaņā ar kuru
iznomātājs pēc nomnieka izvēles par EUR12629,03, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, iegādājās un nodeva nomnieka
turējumā un lietošanā automašīnu Honda CR-V 2.0 ES AT, 2004.g., VIN reģ. nr./numurs/, ar ikmēneša nomas maksas un
procentu maksājumu atbilstoši Līgumam un maksājumu grafikam.
Līguma 1.1.punkta nomas priekšmeta definīcijā ir noteikts, ka iznomātājs ir neaprobežots nomas priekšmeta īpašnieks
līdz visu nomas maksājumu un citu Līgumā paredzēto maksājumu samaksas pilnā apmērā brīdim, savukārt Līguma
7.1.punkts nosaka, ka nomas priekšmeta īpašuma tiesības pieder iznomātājam. Līguma 8.1.punkts paredz, ka izbeidzoties
no Līguma izrietošajām attiecībām, ja ir izpildītas visas saistības, nomas priekšmeta īpašuma tiesības tiek nodotas
nomniekam. Nomas priekšmeta lietošanas termiņš tika noteikts līdz 2011.gada 25.augustam. Līguma noteikumi un
maksājumu grafiks paredzēja, ka nomnieks nomas un citus, tai skaitā procentu, maksājumus veic katra kalendārā mēneša
25.datumā. Atbilstoši Līguma nosacījumiem Līguma parakstīšanas dienā nomnieks par iznomātāja kredītresursu
izmantošanu tika noteikta procentu likme 6,09% gadā no atlikušās nomas priekšmeta vērtības, kura sastāvēja no fiksētās
procentu daļas un mainīgās procentu daļas. Par maksājumu samaksas kavējumu tika noteikts nokavējuma līgumsods 30 %
dienā no kavētā maksājuma apmēra. Nomnieka parakstītais piegādes apliecinājums apliecina, ka nomas priekšmets ir
piegādāts atbilstoši Līguma noteikumiem.
2006.gada 14.augustā no Līguma izrietošās nomnieka saistības tika pastiprinātas ar starp iznomātāju un atbildētāju
noslēgto Galvojuma līgumu Nr.GF030309. Saskaņā ar Galvojuma līgumu atbildētāja kā pats parādnieks uzņēmās visas no
Līguma izrietošās nomnieka saistības, ja nomnieks tās daļēji vai pilnīgi neizpilda, un neapstrīdami un neatsaucami galvo, ka
visas no Līguma izrietošās nomnieka saistības tiks izpildītas savlaicīgi, pilnā apmērā un pienācīgā veidā, kā to paredz
Līgums. 2009.gada 20.janvārī iznomātājs nosūtīja nomniekam vēstuli Nr.101DP-0915, kurā nomnieks tika informēts, ka
2009.gada 20.janvārī iznomātājs vienpusēji izbeidz Līguma darbību pamatojoties uz Līguma 8.2.5.3.punktu, kas nosaka, ka
iznomātājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, ja pilnīgi vai daļēji netiek samaksāti nomas maksājumi. Vienlaikus
vēstulē nomniekam tika pieprasīts nekavējoties nodot nomas priekšmetu iznomātāja pārstāvim.
Saskaņā ar Līguma 8.4.1.punktu iznomātājs ir pilnvarots pārņemt savā valdījumā nomas priekšmetu, un pēc sava ieskata
pārdot nomas priekšmetu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura nav Līguma dalībnieks, par cenu, kas nav mazāka
par neatkarīga sertificēta īpašuma vērtētāja noteikto ātrās realizācijas vērtību. Nomas priekšmeta vērtējums paredz, ka tā
piespiedu pārdošanas vērtība ir LVL 1100 jeb EUR 1565,16 (šeit un turpmāk aprēķinos izmantots Latvijas Bankas
noteiktais eiro kurss uz pieteikuma sagatavošanas dienu 1 EUR=LVL 0,702804), tai skaitā PVN 21%. 2009.gada 6.maijā
nomas priekšmets tika pārdots par EUR 2048,94, tai skaitā PVN 21%, tādējādi iznomātājam izpildot Līguma 8.4.1.punktu.
Atbilstoši Līguma 8.5.1.punktam, nomniekam bija jāsamaksā iznomātājam naudas summa, kas veidojas kā starpība
starp summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas maksājumiem. Uz nomas
priekšmeta pārdošanas brīdi tā atlikusī vērtība bija EUR 7450,33, bez PVN 21%, no kuras tika atņemta pirkuma maksa
EUR 1693,34, bez PVN 21%. Iznomātājam bija tiesības prasīt no nomnieka naudas summu EUR 5756,99 kā starpību starp
summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas maksājumiem.
2010.gada 17.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludināja nomnieka maksātnespējas procesu un
2012.gada 27.jūlijā kreditoru sapulce pieņēma lēmumu par nomnieka bankrota procedūras pabeigšanu.
2008.gada 18.decembrī starp iznomātāju un tika noslēgts Līgums par līzinga prasījumu cesiju saskaņā ar kuru
prasītājam tika nodotas iznomātāja prasījumu tiesības pret nomnieku, tai skaitā arī pret atbildētāju, no Līguma izrietošo
saistību izpildi EUR 6066,89 apmērā.
Saskaņā ar Galvojuma līguma 2.2.punktu atbildētāja kā pats parādnieks ir uzņēmies visas no Līguma izrietošās
saistības, ja nomnieks tās daļēji vai pilnīgi neizpilda un galvo, ka visas no Līguma izrietošās nomnieka saistības tiks
izpildītas savlaicīgi, pilnā apmērā un pienācīgā veidā. Turklāt šī Līguma 2.4.punkts paredz, ka atbildētāja stājas nomnieka
vietā un nekavējoties sedz no Līguma izrietošos prasījumus pilnā apmērā, ja nomnieks neizpilda kādu no Līgumā minētajām
saistībām.
2010.gada 25.augustā prasītājs nosūtīja atbildētājai vēstuli, kurā tika lūgts segt nomnieka parādu pilnā apmērā, pieļaujot
parādu atmaksāt arī pa daļām. Uz minēto vēstuli atbildētāja nav reaģējusi un nav veikusi parāda atmaksu.
Tiesu praksē tiek atzīts, ka, izbeidzot maksātnespējas procesu un izslēdzot galveno parādnieku no komercreģistra,
galvojums nebeidz pastāvēt. Senāta ieskatā parādnieka izslēgšana no Komercreģistra nav uzskatāma par aktīvu darbību -
parāda atmaksu, atcēlējlīgumu vai izlīgumu, Civillikuma 1710.panta izpratnē. Vienlaikus Augstākās tiesas Senāts ir atzinis,
ka, „lai gan galvojums atzīstams nevis par patstāvīgu, bet gan par papildu jeb akcesoru saistību, kura daudzējādā
ziņā atkarīga no galvenā parāda”, tomēr „akcesoritātes princips nav absolūts un tādos gadījumos, kad galvojuma kā
papildu saistības daba nonāk pretrunā ar galvojuma mērķi, ir pieļaujami izņēmumi no tā”. Senāta ieskatā galvojuma
mērķis ir prioritārs pār galvojuma papildu saistības raksturu, tādējādi galveno parādnieku - nomnieku - izslēdzot no
komercreģistra, atbildētāja galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī prasītāja kā
kreditora prasījums pret atbildētāju no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu prasījumu.
Tā kā nomnieks nespēja izpildīt no Līguma izrietošās saistības, tad saskaņā ar noslēgto Galvojuma līgumu, kā arī ar
Civillikumā noteikto, ja nomnieks neizpilda kādu no Līguma saistībām vai arī kādu no šo saistību daļām, kas tam bija
jāpilda, atbildētājs stājas nomnieka vietā un nekavējoties sedz kreditora prasījumus pilnā apmērā. Prasītājs ir tiesīgs vērsties
pret atbildētāju, jo viņš ir uzņēmies saistības atbildēt par nomnieka saistībām kā pats parādnieks.
Parāds EUR 6066,89 jeb LVL 4263,83 apmērā sastāv no atlikuma pēc nomas priekšmeta pārdošanas EUR 5756,99 jeb
LVL 4046,03, nesamaksātā nomas maksājuma EUR 246,12 jeb LVL procentiem EUR57,07 jeb LVL 40,11, citiem
izdevumiem EUR 6,71 jeb LVL 4,72 apmērā. Atlikumā pēc nomas priekšmeta pārdošanas neietilpst procenti, kas izriet no
Finanšu līzinga (nomas pirkuma) līguma 8.5.1.punkta, kurš nosaka, ka Nomniekam ir jāmaksā iznomātājam naudas summa,
kas veidojas kā starpība starp summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas
maksājumiem. Nomas maksājumu definīcijā neietilpst procentu maksājumi, kuri atbilstoši līgumam un grafikam ir maksājami
atsevišķi.
Nomas priekšmeta pārdošanas brīdī tā atlikusī vērtība bija EUR7450,33, bez PVN 21%, no kuras tika atņemta pirkuma
maksa EUR1693,34, bez PVN 21%. Iznomātājam bija tiesības prasīt no nomnieka naudas summu EUR 5756,99 kā
starpību starp summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas maksājumiem. Nomas
priekšmeta pārdošanas brīdī atlikusī vērtība ir nesamaksātie nomas maksājumi.
Prasības pamatojumam norādīts Civillikuma 1692., 1698., 1702., 1716., 1717., 1759., 1765., 1793., 1801., 1805.,
1811.,2069.,1756.pants.
Prasībā pēc tās precizēšanas lūgts:
-piedzīt no /pers.A/, kā galvinieka, prasītāja labā - parādu Ls4263,83 jeb 6066,89 euro apmērā, kas sastāv no atlikuma pēc
nomas priekšmeta pārdošanas 5756,99 euro, nesamaksātā nomas maksājuma 246,12 euro, procentiem 57,07 euro, citiem
izdevumiem 6,71 euro, kā arī lūgts piedzīt tiesāšanās izdevumus;
-noteikt AS „SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus (6% gadā) no parāda.
Prasītājs norādījis, ka samaksa ir veicama prasītāja kontā - LV79UNLA0091000904403, AS SEB banka.
Prasītāja akciju sabiedrības „SEB banka” pārstāvis R.Vīksna iesniegumā lūdzis izskatīt lietu bez prasītāja
klātbūtnes un norādījis, ka prasītājs uztur prasību pilnā apmērā.
Atbildētāja /pers.A/ rakstveida paskaidrojumus lietā nav iesniegusi, uz tiesas sēdi uzaicināta savlaicīgi un likumā
paredzētajā kārtībā uz deklarēto dzīves vietas adresi Maltā, kas ir ārpus Latvijas. Atbildētāja nav atspēkojusi prezumpciju
par dokumentu saņemšanu septītajā dienā pēc to nosūtīšanas. Par neierašanās iemesliem atbildētāja tiesai nav ziņojusi,
nebija lūgusi lietas izskatīšanu atlikt. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā un
saskaņā ar 156.panta pirmo daļu lietas izskatīšana iespējama bez atbildētājas klātbūtnes.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, gadījumā, ja atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par
prasību un nav ieradusies pēc tiesas uzaicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa taisa lietā aizmugurisku spriedumu.
Motīvu daļa
Novērtējot lietas materiālus un pierādījumus, prasība - atzīstama par pamatotu un apmierināma sekojošu apsvērumu
dēļ:
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu
un iebildumu pamatojumu.
No lietas materiāliem izriet, ka 2006.gada 14.augustā starp SIA ,,LRI GROUP” (iepriekšējais nosaukums SIA „Labākās
Reklāmas Idejas”), reģistrācijas Nr.440003676012, kā nomnieku un SIA „SEB līzings” (iepriekšējais nosaukums SIA
„Unilīzings”), reģistrācijas Nr.50003334041, kā iznomātāju tika noslēgts Finanšu līzinga (Nomas pirkuma) līgums
Nr.F082867 saskaņā ar kuru iznomātājs pēc nomnieka izvēles par EUR12629,03, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli,
iegādājās un nodeva nomnieka turējumā un lietošanā automašīnu Honda CR-V 2.0 ES AT, 2004.g., VIN reģ.nr./numurs/, ar
ikmēneša nomas maksas un procentu maksājumu atbilstoši Līgumam un maksājumu grafikam.
Līguma 1.1.punkta nomas priekšmeta definīcijā ir noteikts, ka iznomātājs ir neaprobežots nomas priekšmeta īpašnieks
līdz visu nomas maksājumu un citu Līgumā paredzēto maksājumu samaksas pilnā apmērā brīdim, savukārt Līguma
7.1.punkts nosaka, ka nomas priekšmeta īpašuma tiesības pieder iznomātājam. Līguma 8.1.punkts paredz, ka izbeidzoties
no Līguma izrietošajām attiecībām, ja ir izpildītas visas saistības, nomas priekšmeta īpašuma tiesības tiek nodotas
nomniekam. Nomas priekšmeta lietošanas termiņš tika noteikts līdz 2011.gada 25.augustam. Nomnieka parakstītais
piegādes apliecinājums apliecina, ka nomas priekšmets ir piegādāts atbilstoši Līguma noteikumiem.
2006.gada 14.augustā no Līguma izrietošās nomnieka saistības tika pastiprinātas ar starp iznomātāju un atbildētāju
noslēgto Galvojuma līgumu Nr.GF030309. Saskaņā ar Galvojuma līgumu atbildētāja kā pats parādnieks uzņēmās visas no
Līguma izrietošās nomnieka saistības, ja nomnieks tās daļēji vai pilnīgi neizpilda, un neapstrīdami un neatsaucami galvo, ka
visas no Līguma izrietošās nomnieka saistības tiks izpildītas savlaicīgi, pilnā apmērā un pienācīgā veidā, kā to paredz
Līgums. 2009.gada 20.janvārī iznomātājs nosūtīja nomniekam vēstuli Nr.101DP-0915, kurā nomnieks tika informēts, ka
2009.gada 20.janvārī iznomātājs vienpusēji izbeidz Līguma darbību pamatojoties uz Līguma 8.2.5.3.punktu, un pieprasa
nodot nomas priekšmetu iznomātāja pārstāvim.
Saskaņā ar Līguma 8.4.1.punktu iznomātājs ir pilnvarots pārņemt savā valdījumā nomas priekšmetu, un pēc sava ieskata
pārdot nomas priekšmetu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura nav Līguma dalībnieks, par cenu, kas nav mazāka
par neatkarīga sertificēta īpašuma vērtētāja noteikto ātrās realizācijas vērtību. 2009.gada 6.maijā nomas priekšmets tika
pārdots par EUR 2048,94.
Atbilstoši Līguma 8.5.1.punktam, nomniekam bija jāsamaksā iznomātājam naudas summa, kas veidojas kā starpība
starp summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas maksājumiem. Uz nomas
priekšmeta pārdošanas brīdi tā atlikusī vērtība bija EUR 7450,33, bez PVN 21%, no kuras tika atņemta pirkuma maksa
EUR 1693,34, bez PVN 21%. Iznomātājam bija tiesības prasīt no nomnieka naudas summu EUR 5756,99 kā starpību starp
summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas maksājumiem.
2010.gada 17.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludināja nomnieka maksātnespējas procesu un
2012.gada 27.jūlijā kreditoru sapulce pieņēma lēmumu par nomnieka bankrota procedūras pabeigšanu.
2008.gada 18.decembrī starp iznomātāju un tika noslēgts Līgums par līzinga prasījumu cesiju saskaņā ar kuru
prasītājam tika nodotas iznomātāja prasījumu tiesības pret nomnieku, tai skaitā arī pret atbildētāju, no Līguma izrietošo
saistību izpildi EUR 6066,89 apmērā.
Saskaņā ar Galvojuma līguma 2.2.punktu atbildētāja kā pats parādnieks ir uzņēmies visas no Līguma izrietošās
saistības, ja nomnieks tās daļēji vai pilnīgi neizpilda un galvo, ka visas no Līguma izrietošās nomnieka saistības tiks
izpildītas savlaicīgi, pilnā apmērā un pienācīgā veidā, Līguma 2.4.punkts paredz, ka atbildētāja stājas nomnieka vietā un
nekavējoties sedz no Līguma izrietošos prasījumus pilnā apmērā, ja nomnieks neizpilda kādu no Līgumā minētajām
saistībām.
2010.gada 25.augustā prasītājs nosūtīja atbildētājai vēstuli, kurā tika lūgts segt nomnieka parādu pilnā apmērā, pieļaujot
parādu atmaksāt arī pa daļām. Uz minēto vēstuli atbildētāja nav reaģējusi un nav veikusi parāda atmaksu.
Komerclikuma 463.pants nosaka, ka līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt
īpašumā līzinga ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas
nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību. Minētā panta
otrā daļa nosaka, ka līzinga līgumam piemēro Civillikuma noteikumus par pirkuma līgumu, ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja
tiesības līzinga līguma termiņa beigās, ievērojot nosacījumu, ka līzinga ņēmējam nav neizpildītu saistību pret līzinga devēju,
iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības.
Saskaņā ar Civillikuma 2069.pantu pārdevējs var paturēt sev īpašuma tiesību uz pārdoto lietu vai nu tā, ka šī tiesība
viņam paliek līdz tam laikam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa, vai arī tā, ka īpašuma tiesība pāriet atpakaļ uz
viņu, ja pircējs nesamaksā. Ja rodas šaubas par līdzēju nodomu, tad pieņemams par nolīgtu, ka īpašuma tiesība paliek
pārdevējam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa.
Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas
parādu. Atbilstoši Civillikuma 1698.pantam galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus
prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem. Atbilstoši Civillikuma
1702.pantam kreditors ir tiesīgs celt prasību pret galvinieku, ja galvinieks ir uzņēmies saistības kā pats parādnieks.
Civillikuma 1793.pants nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek: pēc tiesiska
darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Civillikuma 1801.panta otrais teikums nosaka, ka parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un
cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Atbilstoši Civillikuma 1805.pantam cesionārs var no cesijas brīža darboties ar
kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Atbilstoši Civillikuma 1811.pantam katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka
saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma
sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī
atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti
pierādījumi, ka atbildētāja ir izpildījusi savas saistības pret prasītāju, veicot aizdevuma summas un līgumsoda apmaksu, kā
arī tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas kopējā parāda summu un aprēķinu, pret ko atbildētāja nav
iebildusi.
Līdz ar to prasība atzīstama par pamatotu un ir apmierināma. No atbildētājas prasītāja labā piedzenams pamatparāds
EUR 6003,11, tajā skaitā atlikums pēc nomas priekšmeta pārdošanas EUR 5756,99 un nesamaksātais nomas maksājums
EUR 246,12, procenti par laiku no 2006.gada 14.augusta līdz līguma vienpusējai izbeigšanai 2009.gada 20.janvārim EUR
57,07, ar parādu saistītie izdevumi EUR 6,71, tiesāšanās izdevumi EUR 334,23.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas 6% gadā no
piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš desmit dienas par naudas summu un tiesāšanās izdevumu
piedziņu, sākot no sprieduma spēkā stāšanās.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 189.-195.pantiem, 204.1 , 208.1, 208.2 , 208.4 , 208.5 pantu, pantu, tiesa
nosprieda:
akciju sabiedrības „SEB banka” prasību pret /pers.A/ par parāda, procentu, izdevumu piedziņu, tiesībām saņemt
likumiskos procentus - apmierināt.
Piedzīt no /pers.A/, /personas kods/, akciju sabiedrības „SEB banka”, reģ.Nr.40003151743, labā pamatparādu EUR
6003,11 (seši tūkstoši trīs euro 11 centi), procentus par laiku no 2006.gada 14.augusta līdz 2009.gada 20.janvārim EUR
57,07 (piecdesmit septiņi euro 07 centi), izdevumus EUR 6,71 (seši euro 71 cents), tiesāšanās izdevumus EUR 334,23 (trīs
simti trīsdesmit četri euro 23 centi).
Noteikt /pers.A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu desmit dienas par naudas summu un tiesāšanās izdevumu
piedziņu, sākot no sprieduma spēkā stāšanās.
Noteikt akciju sabiedrībai „SEB banka”, reģ.Nr.40003151743, tiesības saņemt no /pers.A/, /personas kods/, 6%
(sešus procentus) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas EUR 6003,11 (seši tūkstoši trīs euro 11
centi) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Akciju sabiedrība „SEB banka” spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma
sastādīšanas dienas 2015.gada 27.janvāra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
/pers.A/ 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kura taisījusi
aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese G.Viļumsone