Court orders DNB Bank to collect debt from individuals under Civil Code and Civil Procedure Law provisions.

Lietas Nr. C32272012

Lietas arhīva Nr. C-1239-13/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 29.oktobrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,

ar tiesas sēdes sekretāru S.Kūliņu,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/ un atbildētāja /pers. B/ pārstāvei /pers. C/, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju

sabiedrības „DNB banka” prasībā pret /pers. B/ un /pers. D/ par parāda un zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 10.aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts akciju sabiedrības „DnB NORD Banka”(turpmāk tekstā arī- prasītāja)

prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk tekstā arī- atbildētājs1) un /pers. D/ (turpmāk tekstā arī- atbildetājs2) par parāda un

zaudējumu piedziņu, kurā pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720., 1722., 1760, 1765, 1934,

1943.pantu, 1946.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma l, 24, 26.panta pirmā daļas, 34, 41, 127, 128, 129. un 130, 195.pantiem,

lūgts tiesu:

Piedzīt no atbilbdētāja1, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedziņu vērst pret atbildētāju2, par labu prasītājai parādu Ls

38275,94 (trīsdesmit astoņi tūkstoši divi simti septiņdesmit pieci lati, deviņdesmit četri santīmi) apmērā, kas sastāv no

pamatparāda Ls 33519,49, procentiem Ls 3 750,86 un līgumsoda Ls l 005,59;

Piedzīt no atbildētāja1, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedziņu vērst pret atbildētāju2, par labu prasītāja zaudējumus

Ls 55,97 (piecdesmit pieci lati, deviņdesmit septiņi santīmi) apmērā;

Piedzīt no atbildētāja1, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedziņu vērst pret atbildētāju2, par labu prasītājai visus

tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā, samaksāto valsts nodevu Ls 673,32 (seši simti septiņdesmit trīs lati, trīsdesmit divi santīmi)

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 5,50 (pieci lati, piecdesmit santīmi) apmērā;

Noteikt prasītājai AS tiesības saņemt no atbildētāja1, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja2, likumiskos

procentus 6 % gadā no pamatsummas Ls 33 519,49 (trīsdesmit trīs tūkstoši pieci simti deviņpadsmit lati, četrdesmit deviņi

santīmi) apmērā līdz sprieduma izpildes (izsoles dienai).

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2007.gada 11.aprīļa Kredīta līgumu Nr. 2818/7P21 (turpmāk tekstā- Kredīta līgums),

atbildētājam1 prasītāja piešķīra kredītu EUR 51000, apmērā, ar kredīta atmaksas beigu datumu 2022.gada 10.aprīli, ar procentu likmi

eiro 6 mēnešu EURIBOR + 2.2 % gadā.

Kredīta izsniegšanu pierāda 2007.gada 16.aprīlī maksājuma uzdevums kredīta pārskaitījumam EUR 51 000.00 apmērā. No Kredīta

līguma izrietošo saistību izpilde tika nodrošināta ar Ķīlas līgumu Nr.2818/7P21 -l, kas noslēgts starp prasītāju un atbildētāju2.

No Kredīta līguma izrietošo saistību izpilde tika nodrošināta ar Galvojuma līgumu Nr. 2818/7P21 -2, kas noslēgts starp prasītāju un

atbildētāju2.

Saskaņā ar Galvojuma līguma 1.punkta nosacījumiem, Galvinieks uzņemas pienākumu atbildēt Bankai par maksājumu saistību

pienācīgu izpildi, kas izriet no Bankas un atbildētāja1 noslēgtā Kredīta līguma un visiem tā grozījumiem, izņemot gadījumus par

Galvenā līguma ietvaros izsniedzamā kredīta maksimālā apmēra palielinājumu, jo par to Galvinieka atbildība iestājas tikai pēc

atbilstoša darījuma dokumenta parakstīšanas Līdzēju starpā. Saskaņā ar Galvojuma līguma 3.punkta nosacījumiem, Galvinieks

uzņemas no Galvenā līguma izrietošās maksājumu saistības kā pats Parādnieks un atsakās no tiesībām prasīt, lai Banka ar piedziņu

vispirms griežas pie Parādnieka.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 10.5.punkta 2.apakšpunkta nosacījumiem, prasītāja var vienpusēji atkāpties no Līguma un prasīt

no Kredītņēmēja pilnīgu Līguma saistību pirmstermiņa izpildi, ja Kredītņēmējs ilgāk kā 30 (trīsdesmit) dienas neveic vai neveic pilnā

apmērā Maksājumus saskaņā ar Grafiku.

Atbildētājs1 nav ievērojis Kredīta līguma un Ķīlas līguma noteikumus par maksājumu veikšanu, jo no 2009.gada 11.februāra tiek

kavēti pamatsummas maksājumi un no 2009.gada ll.februāra procentu maksājumi (parāda aprēķins pielikumā).

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 11.punkta nosacījumiem, visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence saistībā ar

Līgumu attiecīgajam Līdzējam nosūtāma ierakstītā vēstulē pa pastu vai arī nogādāta personīgi pret parakstu, un tā uzskatāma par

piegādātu attiecīgajam Līdzējam 3. (trešajā) dienā pēc tās nodošanas pastā vai arī, kad tā ir izsniegta šim Līdzējam pret parakstu, ja

vien Līgumā nav noteikta cita kārtība.

2012.gada 15.februārī prasītājas pilnvarotais pārstāvis nosūtīja atbildētājiem pirmstiesas brīdinājumu, norādot, ka vienpusēji atkāpjas

no Kredīta līguma ar 2010.gada 02.septembri un pieprasīja izpildīt ar Kredīta līgumu un Galvojuma līgumu uzņemtās maksājuma

saistības līdz 2012.gada 15.martam.

Atbildētājam2 2012.gada 02.martā nosūtīts atkārtots pirmstiesas brīdinājums uz deklarēto adresi.

Līdz pat prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, atbildētāji nav izpildījuši ar Kredīta līgumu un Galvojuma līgumu uzņemtās saistības

un nav veikuši nevienu kavēto maksājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.panta nosacījumiem, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Civillikuma 1651.pants nosaka, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.

Pirmajā gadījumā ir parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums.

Civillikuma 1934.pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt, Civillikuma 1943.pants nosaka, ka

aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas noteikumu 10.1.punktu, ja Kredītņēmējs neveic Maksājumus saskaņā ar Grafiku, kā arī sākot ar

desmito dienu no Bankas vienpusējas atkāpšanās no Līguma, Kredītņēmējs maksā Bankai līgumsodu 0.3 % (procenta trīs

desmitdaļas) dienā no nesamaksātās summas.

Prasītājs nelūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 10.4.punktu, kas sastāda 10 % (desmit procenti)

apmērā no neatmaksātās kredīta summas.

Civillikuma 1717.pantā ir noteikts, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Uz 2012.gada 13.februāri atbildētāju parādsaistības sastāda EUR 76981,04 (septiņdesmit seši tūkstoši deviņi simti astoņdesmit

viens eiro, četri centi) jeb Ls 54102,58 (piecdesmit četri tūkstoši viens simts divi lati, piecdesmit astoņi santīmi) (pēc Latvijas Bankas

noteiktā valūtas kursa uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu 0,702804 lati par l eiro), ko veido:

Pamatsummas parāds Ls 33519,49;

Procentu parāds Ls 3750,86;

Līgumsods Ls 16832,23;

Kopā Ls 54102,58.

Prasītāja samazina līgumsoda apmēru no Ls 16 832,23 uz Ls l 005,59, līdz ar to atbildētāju parādsaistības uz 2012.gada 13.februāri

sastāda EUR 54 461,76 (piecdesmit četri tūkstoši četri simti sešdesmit viens eiro, septiņdesmit seši centi) jeb Ls 38 275,94

(trīsdesmit astoņi tūkstoši divi simti septiņdesmit pieci lati, deviņdesmit četri santīmi) (pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa uz

prasības pieteikuma sastādīšanas dienu 0,702804 lati par l eiro), ko veido:

Pamatsummas parāds Ls 33519,49;

Procentu parāds Ls 3750,86;

Līgumsods Ls 1005,59;

Kopā Ls 38275,94.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanai ir vajadzīgi četri priekšnoteikumi (..). Šie četri priekšnoteikumi

(atlīdzības pamati) ir: 1) kādas personas prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība); 2) šīs personas vaina; 3) zaudējumu esamība un

to konkrēts apmērs; 4) cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem (K. Torgāns. Civillikuma komentāri, Saistību

tiesības (1401.-2400.p.). Rīga, 2000., lpp.270.).

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 7.3.punkta nosacījumiem, ja Kredītņēmējs Līgumā noteiktajā terminā nav iesniedzis Bankai Līguma

noteikumiem atbilstošu apdrošināšanas polisi un/vai dokumentu par apdrošināšanas prēmijas samaksu, Banka var pēc saviem

ieskatiem, bet par Kredītņēmēja līdzekļiem, veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nepārtrauktu saskaņā ar Nodrošinājuma

līgumiem ieķīlāto ķermenisko lietu (izņemot zemi) apdrošināšanu.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs1 līgumā noteiktajā termiņā neiesniedza prasītājai pierādījumus par apdrošināšanas samaksas veikšanu,

prasītāja saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 7.3.punkta nosacījumiem veica apdrošināšanas samaksu Ls 55,97 apmērā.

Atbildētāja1 prettiesiskās rīcības rezultātā, savlaicīgi nesamaksājot apdrošināšanu, prasītājai nodarīti zaudējumi Ls 55,97 apmērā un

tie ir radušies tiešā cēloņsakarībā ar atbildētāja1 neatļautu rīcību.

Saskaņā ar Civillikuma 1760.panta nosacījumiem, likumiskie procenti prasāmi nevis atsevišķi, bet reizē ar galveno saistību, un tādēļ

tos nevar prasīt vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bijis noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez piebilduma. Savukārt,

Civillikuma 1765.panta nosacījumiem, procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajos gadījumos, kad

likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās,

kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto, prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos procentus 6 % gadā no pamatsummas Ls

33 519,49 (trīsdesmit trīs tūkstoši pieci simti deviņpadsmit lati, četrdesmit deviņi santīmi) apmērā līdz sprieduma izpildes (izsoles

dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 198.panta otrās daļas nosacījumiem, spriedumā pret vairākiem atbildētājiem tiesa norāda, kāda

sprieduma daļa izpildāma katram no viņiem, vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.

Saskaņā ar Civillikuma 1401. un 1402.pantu prasītājas un atbildētāju starpā ir nodibinātas saistību tiesības. Tādejādi atbildētājiem

par labu prasītājai bija jāveic zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Pamatojoties uz Civillikuma 1682.pantu katru no

kopparādniekiem jeb solidāri saistīto var piespiest izpildīt visu saistību, un viņa izpildījums atsvabina pārējos no viņu saistības.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem. Civillikuma komentāros arī ir minēts, ka:

,,...Tāpat, ja galvojuma līgumā iekļauta formula, ka galvinieks uzņemas atbildību kā pats parādnieks, .. galviniekam nav vairs tiesību

izvairīties no prasības, atsaucoties uz to, ka vispirms ir jāgriežas ar pretenzijām pret galveno parādnieku, jo šajā gadījumā saskaņā ar

galvojuma līguma raksturu kreditoram, apejot galveno parādnieku, ir tiesības tieši celt prasību pret galvinieku.

Pastāvot šādam galvojuma līgumam, prasību var celt tikai pret galvinieku. Protams paliek atklāts jautājums, ko darīt tad, ja prasība

celta gan pret galveno parādnieku, gan pret galvinieku, kurš uzņēmies atbildēt kā pats parādnieks. Diezin vai vajadzētu prasību šajā

daļā pret galveno parādnieku atstāt bez izskatīšanas, jo faktiski šajā gadījumā galvenais parādnieks un galvinieks (kurš uzņēmies

atbildību kā pats parādnieks) ir pielīdzināmi solidāriem atbildētājiem, līdz ar to jautājumu par to, no kā reāli piedzīt parādu, varētu

atstāt kreditora ziņā.

Šajā gadījumā solidāra atbildība pastāv uz līguma (galvojuma) un netieši uz likuma (Civillikuma 1702.p.2.d.) pamata (LR Civillikuma

komentāri, Saistību tiesības, Otrais izdevums, K.Torgāns, A.Grūtups, K. Balodis, G.Višņakova, S.Petrovičs, E.Kalniņš, A.Bitāns,

prof.K.Torgāna vispārīgajā zinātniskā redakcijā, Rīga, 2000, 202.-203. Lpp.).

Galvojuma līgums noslēgts rakstveidā, kā to prasa Civillikuma 1695.pants. Galvinieka saistības atbildētājs2 ir uzņēmies kā pats

parādnieks un piešķīris prasītājai tiesības saņemt savu prasījumu apmierinājumu no Galvinieka, iepriekš nevēršoties pie

Kredītņēmēja (Galvojuma līguma 3.punkts). Šajā gadījumā, prasītājai, saskaņā ar Civillikuma 1702.panta otro daļu, ir tiesības prasīt

parāda samaksu no atbildētāja2, negriežoties papriekš pie atbildētāja1 un tikai no prasītājas ieskata ir atkarīgs, no kā prasīt parāda

samaksu- no parādnieka vai galvinieka, kā arī no visiem kopā.

Profesors K. Torgāns norādījis, ka „kreditoriem nevar liegt iespēju celt prasību vienlaicīgi pret galveno parādnieku un galvinieku.„

Pamatojoties uz minēto, piedziņu prasītāja lūdz vērst pret atbildētāju1, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedziņu vērst pret

atbildētāju2.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 12.2.punkta nosacījumiem, ja 5 (piecu) darba dienu laikā Līdzēju starpā netiek panākta

vienošanās, strīds tiek nodots izskatīšanai saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un pēc prasītāja izvēles- vai nu Latvijas

Republikas tiesu iestādēs, vai arī Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā Rīgā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas statūtiem, reglamentu

un nolikumu par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem, šķīrējtiesnešu skaits ir viens, šķīrējtiesas izskatīšanas

valoda ir latviešu.

Civilprocesa likuma 24.panta nosacījumiem, tiesai pakļautās lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa, izņemot tās lietas, kuras saskaņā

ar likumu izskata apgabaltiesa. Savukārt, Civilprocesa likuma 26.panta pirmā daļa nosaka, ka prasību pret fizisko personu ceļ tiesā

pēc tās dzīvesvietas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 21) punkta nosacījumiem, prasības pietikumā par naudas piedziņu norādāms

kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir. Prasītāja lūdz parāda summu pēc Kredīta līguma

Atbildētājiem iemaksāt sekojošā Kredītkontā: AS DNB banka, kods: RIKOLV2X, konta Nr. LV95RIKOOOOPK0101836G.

2012.gada 7.maijā tiesā saņemti atbildētāja1 rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs1 prasību neatzīst un uzskata, ka

piedziņa vēršama tikai pret atbildētāju2. Argumentējot iepriekš minēto, atbildētājs1 norāda, ka aizdevuma summa tika ieskaitīta

atbildētāja2 kontā, kā arī atbildētājs2 ir tas, kurš galvojis par aizdevumu ar savu nekustamo īpašumu.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā, atbildētāja2 rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

Atbildētājs2 uz tiesas sēdi neieradās. Atbildētājam2 par tiesas sēdes vietu un laiku tika paziņots Civilprocesa likuma 56.panta

kārtībā.

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, nolēma lietu izskatīt bez atbildētāja2 klātbūtnes.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve precizēja prasību lūdzot no atbildētāja1, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja2,

piedzīt procentus Ls 2174,96, pārējā daļā prasību prasītāja uzturēja pilnā apmēra uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

Atbildētāja1 pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina. Tāpat, pārstāve norādīja, ka atbildētājam1 2013.gada 3.oktobrī pabeigta

bankrota procedūra maksātnespējas procesa ietvaros.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pilnvarotās pārstāves un atbildētāja1 pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietas

materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka akciju sabiedrība „NORD/LB Latvija” ir mainījusi nosaukumu uz akciju sabiedrību „DnB banka”.

Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par personas parādu.

Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka

vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Civillikuma 1702.pants nosaka, ka, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu

atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

2007.gada 11.janvārī atbildētājs2 ar prasītāju noslēdzis Galvojuma līgumu Nr.2818/7P21-2, ar kuru atbildētājs2 apņēmies atbildēt

prasītājai par saistību pienācīgu izpildi, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju1. Ar Galvojuma līgumu atbildētājs2 uzņēmies

galvenā līguma izrietošās maksājuma saistības kā pats Parādnieks un atsakās no tiesībām prasīt, lai prasītāja ar piedziņu vispirms

vēršas pie galvenā parādnieka (atbildētāja1).

No iepriekš minētā izriet, ka atbildētājs2 labprātīgi attiecies no savām Civillikuma 1702.pantā iekļautajām tiesībām, līdz ar ko,

prasītājai bijušas tiesības sākotnēji prasību vērst tikai pret atbildētāju2.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka ir pamats apmierināt prasītājas lūgumu un parāda piedziņas no atbildētāja1 gadījumā,

visu piedzenamo parādu un zaudējumus piedzīt no atbildētāja2.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumā lietās un Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka

aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem izriet, ka 2007.gada 11.aprīlī prasītāja noslēdza Kredīta līgumu Nr.2818/7P21 ar atbildētāju1. Puses

vienojušās, ka prasītāja piešķir atbildētājam1 kredītu patēriņa vajadzībām EUR 51000,00 apmērā ar kredīta atmaksas termiņu

2022.gada 10.aprīli.

Saskaņā ar Kredīta līgumu 7.punktu grafika maksājumu datums ir kārtējā mēneša 11.datums. Kredīta līguma II daļas

5.1.punktas nosaka, ka grafikā noteikto, jebkuru līgumā noteikto vai ar līguma izpildi saistīto maksājumu, tajā skaitā komisiju,

samaksa notiek, banka norakstot (pārskaitot) naudas līdzekļus nepieciešamajā apmērā no Kredītņēmēja Līguma 1 daļā minētā

norēķinu konta. 5.3.punktas, paredz, ka kredīta ņēmējs uz maksājumu veikšanas dienu nodrošina naudas līdzekļus kontā tādā

apmērā, lai tie pietiktu attiecīgo maksājumu pilnīgai samaksai.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs1 nav pildījis savas saistības pilnā apmērā. No lietas materiālos esošajiem aprēķiniem

redzams, ka atbildētājs1 maksājumus kavē no 2009.gada 11.februāra, līdz ar to ir pamats piedzīt no atbildētāja1, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā no atbildētāja2, pamatparāda summu Ls 33519,49.

Ņemot vērā, ka Kredīta līgums ticis lauzts pirms kredīta atmaksas beigu datuma, tiesai ir jāizvērtē, vai prasītāja varēja vienpusēji

atkāpties no līguma un prasīt pilnīgu līguma saistību pirmstermiņa izpildi.

Civillikuma 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu,

vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 10.5.punktu prasītāja var vienpusēji atkāpties no līguma un prasīt pilnīgu saistību pirmstermiņa

izpildi, ja kredītņēmējs ilgāk kā 30 dienas neveic pilnā apmērā maksājumus saskaņā ar grafiku.

Kredīta līguma II daļas 10.6.punktā noteikts, ka bankas vienpusējas atkāpšanās gadījumā kredītņēmējs pēc bankas pirmā

pieprasījuma veic pilnīgu līguma saistību pirmstermiņa izpildi.

No lietas materiālos esošā 2010.gada 6.septmebra brīdinājumiem ir redzams, ka prasītāja 2010.gada 6.septembrī ir nosūtījusi

atbildētājiem brīdinājumus par kredīta līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ar kuriem uzaicinājusi atbildētājus līdz 2010.gada 15.oktobrim

samaksāt visu kredīta pamatsummu, procentus par aizdevuma izmantošanu un līgumsodu.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 11.punktu un galvojumu līgumu 9.punktu visi paziņojumi, pieteikumu un cita veida korespondence

saistībā ar Kredīta līgumu attiecīgajam līdzējam nosūtāma ierakstītā vēstulē pa pastu un tā uzskatāma par piegādātu attiecīgajam

līdzējam trešajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatota ir prasītājas norāda, ka uzskatāms, ka atbildētāji ir saņēmuši minēto Brīdinājumu.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka atbildētājs1 kavēja saskaņā ar Kredīta līgums Nr.2818/7P21 pielīgtos maksājumus ne tikai vairāk par 30

dienām, bet pat vairāk par 60 dienām, tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti pirms termiņa vienpusēji atkāpusies no Kredīta līguma un

pieprasījusi no atbildētājiem Kredīta līgumā Nr. Nr. 2818/7P21 pielīgto saistību izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu un saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu,

pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 3.1.punktu Banka aprēķina procentus par Kredīta izmantošanu (iepriekš un turpmāk -

Procenti) par faktisko Kredīta izmantošanas laiku no Kredītņēmējam izsniegtā un Bankai neatmaksātā Kredīta apmēra. Ja

Kredītņēmējs atmaksā Kredītu vai tā daļu pirms termiņa citā dienā, ne Grafika Maksājumu dienā, Banka aprēķina Procentus no

pirmstermiņa atmaksātas Kredīta summas par laika posmu līdz dienai, kurā atbilstoši Grafikam būtu jāveic nākamais Kredīta

atmaksas Maksājums. Procenti tiek aprēķināti saskaņā ar Līguma I daļā noteikto Procentu likmi, ko veido bāzes likmes (iepriekš un

turpmāk - Bāzes likme) un papildus likmes (iepriekš un turpmāk - Papildus likme) kopsumma, un atbilstoši turpat noteiktajam dienu

skaitam gadā. Kredīta līguma I daļas 3.1.punktā norādītā bāzes likme pēc kuras aprēķina procentus ir sekojoša: eiro 6 mēnešu

EURIBOR - eiro depozītu gada procentu likme, pēc kuras eiro zonas starpbanku tirgū tiek piedāvāti depozīti noteiktajam periodam

Noslēdzot Līgumu, tiek izmantots tas likmes apmērs, kas ir spēkā iepriekšējā darba dienā pirms Līguma noslēgšanas - t.i., 4.069%

(četri un sešdesmit deviņas tūkstošdaļas procenti) gadā, un turpmāk tas tiek mainīts Grafika maksājumu datumā vai pirmajā darba

dienā pēc tā, ja attiecīgais datums iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, ik pēc 6 mēnešiem, skaitot no Līguma parakstīšanas mēneša, uz

attiecīgajā dienā spēkā esošo likmes apmēru. 2.2% (divi un divas desmitdaļas procenti) gadā.

Prasītāja aprēķinājusi līgumiskos procentus Ls 2174,96 par laika periodu no 2009.gada 11.februāra līdz 2010.gada 2.septembrim (

līguma izbeigšanas dienu).

Pēc tiesas ieskatiem procenti no atbildētāja1, bet piedziņas neiespējamības gadījumā, no atbildētāja2 par labu prasītājai piedzenami

pilnā apmērā, jo tie aprēķināti saskaņā ar līgumu un ir samērīgi ar pamatparāda summu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne

tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Kredīta līguma 10.1.punktu, puses vienojušās, ka, ja atbildētājs1 neveic maksājumus saskaņā ar grafiku, atbildētājs1

maksā prasītājai līgumsodu 0,3% dienā no nesamaksātās summas.

Prasītāja vienpusēji lauzusi līgumu 2010.gada 2.septembrī, savukārt līgumsodu aprēķinājusi no 2009.gada 11.februāra līdz 2012.gada

13.februārim, taču samazinājusi to līdz Ls 1005,59, kas atbilst līgumsoda summai, kura aprēķināta līdz 2010.gada 2.septembrim-

datuma, kad prasītāja vienpusēji lauzusi līgumu.

No iepriekš minētā izriet, ka prasība par līgumsoda piedziņu par laika periodu 2009.gada 11.februāra līdz 2010.gada 2.septembrim

Ls 1005,59 apmierināma pilnībā, jo pēc tiesas ieskatiem prasītāja aprēķinājusi līgumsodu saskaņā ar līgumu un tas ir samērīgs ar

pamatparāda summu.

Civillikuma 1775.pants paredz, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Turklāt Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību

nodarījis. 1785.pants nosaka, ka ja zaudējumu atlīdzības pienākums izriet no līgumiskas saistības pārkāpuma, tad atlīdzības apmēru

noteic šī līguma saturs.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 7.3.punkta nosacījumiem, ja Kredītņēmējs Līgumā noteiktajā terminā nav iesniedzis Bankai Līguma

noteikumiem atbilstošu apdrošināšanas polisi un/vai dokumentu par apdrošināšanas prēmijas samaksu, Banka var pēc saviem

ieskatiem, bet par Kredītņēmēja līdzekļiem, veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nepārtrauktu saskaņā ar Nodrošinājuma

līgumiem ieķīlāto ķermenisko lietu (izņemot zemi) apdrošināšanu.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs1 līgumā noteiktajā termiņā neiesniedza prasītājai pierādījumus par apdrošināšanas samaksas veikšanu,

prasītāja saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 7.3.punkta nosacījumiem veica apdrošināšanas samaksu Ls 55,97 apmērā.

No lietas materiālos esošā Maksājuma uzdevuma redzams, ka 2009.gada 6.oktobrī banka veikusi apdrošināšanas polises pirkumu

atbildētāja1 vārdā Ls 55,97 apmērā.

Pēc tiesas ieskatiem zaudējumi Ls 55,97 apmērā pilnā apmērā piedzenami no atbildētāja1, bet piedziņas neiespējamības gadījumā

zaudējumi piedzenami no atbildētāja2.

Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa uzskata, ka ir pamats apmierināt prasību, piedzenot no atbildētāj1 parādu Ls 36756,01 apmērā,

kas sastāv no pamatparāda Ls 33519,49, procentiem Ls 2174,96, līgumsoda, kas aprēķināts par laika periodu 2009.gada

11.februāra līdz 2010.gada 2.septembrim, Ls 1005,59 apmērā un zaudējumiem Ls 55,97, piedziņas neiespējamības gadījumā no

atbildētāja1 piedziņu vēršot pret atbildētāju2.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētāja1 piedzenama valsts nodeva Ls 673,32 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,50, piedziņas

neiespējamības gadījuma valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi piedzenami no atbildētāja2.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus gadā, no nesamaksātās piedzenamās aizdevuma summas, jo

saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no

simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civillikuma 1.pantu, 5.pantu, 1330., 1587., 1843., 1943.pantu un 1945.pantu un vadoties no Civilprocesa likuma

1.panta, 5.panta, 34.panta, 41.panta pirmo daļu un 44. panta otro daļu, 195.panta un 2041.panta, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt n o /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „DNB banka”, reģistrācijas Nr.40003024725,

pamatparādu Ls 33519,49 (trīsdesmit trīs tūkstoši pieci simti deviņpadsmit lati, četrdesmit deviņi santīmi), procentus, kas aprēķināti

par laika periodu no 2009.gada 11.februāra līdz 2010.gada 2.septembrim Ls 2174,96 (divi tūkstoši viens simts septiņdesmit četri lati,

deviņdesmit seši santīmi), līgumsodu, kas aprēķināts par laika periodu 2009.gada 11.februāra līdz 2010.gada 2.septembrim, Ls

1005,59 (viens tūkstotis pieci lati, piecdesmit deviņi santīmi) un zaudējumus Ls 55,97 (piecdesmit pieci lati, deviņdesmit septiņi

santīmi), kopā Ls 36756,01 (trīsdesmit seši tūkstoši septiņi simti piecdesmit seši lati, viens santīms). Piedziņas neiespējamības

gadījumā no /pers. B/ piedziņu vērst pret /pers. D/, personas kods /personas kods/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „DNB banka”, reģistrācijas Nr.40003024725, valsts

nodevu Ls 673,32 (seši simti septiņdesmit trīs lati, trīsdesmit divi santīmi) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem Ls

5,50 (pieci lati, piecdesmit santīmi) apmērā. Piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ piedziņu vērst pret /pers. D/, personas

kods /personas kods/.

Noteikt akciju sabiedrībai „DNB banka”, reģistrācijas Nr.40003024725, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/,

personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas Ls 33519,49

(trīsdesmit trīs tūkstoši pieci simti deviņpadsmit lati, četrdesmit deviņi santīmi) līdz sprieduma izpildei. Piedziņas neiespējamības

gadījumā no /pers. B/ piedziņu vērst pret /pers. D/, personas kods /personas kods/.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis Dz.Melbārdis

Rīgā 2013.gada 29.oktobrī