Court imposes fine for refusing police search and demanding property surrender during arrest.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense for refusing a police search and withholding personal property during an arrest. Although neither the police nor the defendant appeared at the hearing, the court proceeded without them as no valid request for adjournment was filed. The court determined that the defendant's actions constituted a willful refusal to comply with lawful police orders, warranting a monetary fine.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 175.pants; LAPK 289.6.pants; LAPK 289.11.pants; A willful refusal to comply with a police officer's lawful order to stop resistance and surrender property constitutes an administrative offense punishable by a fine, even if the parties are absent from court.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-1099-19/23
ECLI:LV:ZRT:2019:1219.173109919.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Bauskā 2019. gada 19.decembrī
Zemgales rajona tiesa,
tiesnese Lilita Kosoja
ar sekretāri Kristīne Ankure
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 175.panta.
Aprakstošā daļa
2019. gada 2.decembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Valsts amatpersona
sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 914606, par to, ka 2019. gada 1.decembrī plkst.23.40 Bauskā, Zaļā ielā 12, VP ZRP Bauskas
iecirkņa OVN telpās kriminālprocesā Nr.11120081819 aizturētais /pers. C/ pārmeklēšanas laikā, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka jaunākā
inspektora Valsts amatpersona un kārtībnieka /valsrs amatpersona/ likumīgai prasībai pārtraukt fiziski pretoties un izsniegt sev piederošās mantas (fiziski
pretojoties neatļāva sevi pārmeklēt un neizsniedza sev piederošo mobilo telefonu).
Protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies. Tiesā nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.
LAPK 289.2 pantā noteikts, ka iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas sēdē un pierādījumu
pārbaudīšanā.
/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi paziņots LAPK 289.6 pantā noteiktā kārtībā. Tiesas pavēstes nodota nosūtīšanai uz /pers.
C/ deklarētās dzīvesvietas un norādītās dzīvesvietas adresēm 2019.gada 6.decembrī un par tiesas sēdi /pers. C/ paziņots 2019.gada 13.decembrī.
LAPK 260. pantā noteikts, ka personai, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties tiesas sēdē, sniegt paskaidrojumus,
izteikt lūgumus. Tiesā nav saņemts /pers. C/ lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Ņemot vērā, ka iestāde un /pers. C/ nav tiesai paziņojuši par savas neierašanās iemesliem, nav lūguši administratīvā pārkāpuma lietas
izskatīšanu atlikt, kas liecina, ka viņi nav vēlējušies izmantot LAPK paredzētās tiesības, tiesa atrod, ka ir iespējams administratīvā pārkāpuma lietu
izskatīt bez iestādes pārstāvja un /pers. C/ klātbūtnes, jo nepastāv LAPK 289.11 panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi.
Motīvu daļa
LAPK 175.pantā paredzēta atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam
vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas noteikts LAPK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta personas vaina
attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par vainīgu nodarījumā, kas
paredzēts LAPK 175.pantā, nav nepieciešams.
Atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta pirmajai daļai policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir
tiesības prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, sastādīt protokolus par administratīvajiem
pārkāpumiem un administratīvi aizturēt likumpārkāpējus.
Policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām
personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa
godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura
traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa
darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi. To nosaka likuma “Par policiju” 22.panta pirmā daļa un 22.panta trešā daļa.
Novērtējot lietā esošos pierādījumus tiesai nav radušās šaubas, ka policijas darbinieki /valsts amatpersona/ un /valsrs amatpersona/ 2019. gada
1.decembrī plkst.23.40 pildīja dienesta pienākumus un /pers.C/ pienākums izpildīt viņu likumīgi izvirzītās prasības.
Tiesa atrod, ka ar lietā esošo /pers. C/ paskaidrojumu (2.lapa), lietā esošajiem materiāliem – administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PA914606
norādītajām ziņām par faktiem, policijas darbinieku /valsts amatpersona/ un /valsrs amatpersona/ ziņojumos paustajām ziņām ir pierādīts, ka /pers. C/
2019. gada 1.decembrī plkst.23.40 nepakļāvās policijas darbinieku /valsts amatpersona/ un /valsrs amatpersona/ likumīgai prasībai. Līdz ar to /pers.
C/ izdarīja LAPK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un par to sodāms.
Nosakot soda veidu un mēru tiesa vadās pēc LAPK 32.panta un ņem vērā, ka /pers. C/ agrāk ir administratīvi sodīts. Viņam ir deklarēta
dzīvesvieta. Tiesas rīcībā nav ziņu par /pers. C/ apgādībā esošām personām un nodarbinātību.
LAPK 33.pantā paredzētos atbildību mīkstinošos un LAPK 34.pantā paredzētos atbildību pastiprinošos apstākļus /pers. C/ darbībās tiesa
neatrod.
Tiesa uzskata, ka /pers. C/ par izdarīto administratīvo pārkāpumu sodāms ar naudas sodu, kas būtu samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 175.pantu, 289.6 , 289.16, 289.12, 289.13 pantu, 289.16, 289.17 ,
289.18 pantu, tiesa
no s p r ie d a :
/pers. C/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.pantā un sodīt viņu pēc šī panta ar naudas sodu EUR 30,00 ( trīsdesmit euro).
Saskaņā ar LAPK 299.pantu naudas sods jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas.
Spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā desmit darba dienu laikā, pēc pilna sprieduma pieejamības dienas,
iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā Bauskā, Zaļajā ielā 12 – 2019.gada 19.decembrī.
Tiesnese Lilita Kosoja