Court partially allows child support claim, adjusting amount based on statutory minimums and procedural start date.

Lietas Nr.C28279613 Arhīva Nr.C-1022-14/13

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2014.gada 8.oktobrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa tiesnese A.Buliņa ar tiesas sēžu sekretāru K.Cirveli piedaloties prasītājai /pers. A/ izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 4.janvārī /pers. A/ (turpmāk - prasītāja) Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā cēla maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu, kas turpmāk precizēta. [1.1] Prasībā norādīts, ka 2003.gada 29.augustā Rīgas domes Kurzemes rajona Dzimtsarakstu

nodaļā tika reģistrēta prasītājas un atbildētāja laulība, par ko laulību reģistrācijas grāmatā izdarīts

ieraksts Nr.568. Ar 2005.gada 27.septembra Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta uzvārda maiņas atļauju LV Nr.000610 prasītājai atļauts mainīt pirms laulības uzvārdu “/uzvārds/” un turpmāk saukties /Pers. B uzvārds/. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 20.jūnija spriedumu laulība šķirta. Laulībā 2007.gada 22.martā dzimusi meita /pers. C/ (turpmākmeita). Meita dzīvo ar prasītāju un atrodas viņas ikdienas aprūpē. Atbildētājs dzīvo un strādā Vācijā, Berlīnē, bet meitas uzturēšanā nepiedalās. Šķirot laulību, atbildētājs labprātīgi apņēmās maksāt prasītājai meitas uzturam uzturlīdzekļus 100,00 euro apmērā katru mēnesi, bet nepilda apņemšanos. Līdz ar to jautājums par uzturlīdzekļu apmaksu starp pusēm nav noregulēts, sakarā ar ko prasītāja nevar plānot savu un bērna ikmēneša budžetu, turklāt,

prasītājai vienai pašai ir apgrūtinoši uzturēt meitu. Prasītāja ir vērsusies personīgi pie atbildētāja ar

lūgumu sniegt meitas uzturam materiālo palīdzību, uz ko saņēmusi atbildētāja atbildi, ka naudu viņš nedos. Prasītāja norāda, ka meita regulāri apmeklē Rīgas /nosaukums A/ izglītības iestādi un sporta vingrošanas nodarbības Rīgas domes Rīgas Vingrošanas skolā. Prasītājas darbs saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un līgumu darbā kā pašnodarbinātai personai, ienākumi nav regulāri un neļauj pilnvērtīgi nodrošināt meitai iztiku, attīstību un aprūpi. Prasītāja saņem arī ikmēneša ģimenes pabalstu Ls 8,00 (11,38 euro) apmērā. [1.2] Prasītāja prasības pieteikumam pievienojusi bērna vajadzību aprēķinu mēnesim, no kura izriet, ka ikmēnesi meitas uzturam nepieciešami Ls 248,33 (363,34 euro), kas sastāv no pārtikas izdevumiem Ls 90 (128,05 euro), apģērba un apavu izdevumiem Ls 57,54 (81,87 euro), bērnudārza izmaksas Ls 27,60 (39,27 euro), bērnu attīstošu spēļu un materiālu iegādei, kā arī izklaidējošu pasākumu apmeklēšanai mēnesī nepieciešami Ls 36,60 (52,07 euro), bet papildus izglītībai- Ls 10,00 (14,22 euro).

Tāpat, aprēķinā iekļautas degvielas un autostāvvietas izmaksas, kas rodas vedot bērnu uz pirmsskolas iestādi un pasākumiem- Ls 26,59 (37,83 euro). Prasītāja uzskata, ka pusi no meitas ikmēneša izdevumiem, nepieciešams segt atbildētājam. [1.3] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasītājas labā meitas uzturam Ls 124,16 (176,66 euro) ik mēnesi no prasības iesniegšanas dienas līdz bērna pilngadībai vai kamēr viņš pats nebūs spējīgs sevi uzturēt, bet ne mazāk kā noteikts Ministru kabineta noteikumos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. [1.4] Prasība pamatota ar Civillikuma 177.panta pirmo un ceturto daļu, 178 1.pantu, 179.panta pirmo, otro un sesto daļu. [2] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 4.aprīļa lēmumu apmierināts prasītājas prasības pieteikumā pieteiktais lūgums par pagaidu uzturlīdzekļu noteikšanu un nolemts piedzīt no atbildētāja prasītājas labā pagaidu uzturlīdzekļus Ls 50 apmērā mēnesī meitas /pers.

C/ uzturēšanai sākot ar 2013.gada 4.janvāri līdz sprieduma taisīšanai. [3] Atbildētājs tiesai rakstveida paskaidrojumu par prasību nav sniedzis. [4] Tiesas sēdē prasītāja /pers. A/ prasību uzturēja pilnā apmērā, lūdza piedzīt uzturlīdzekļus no atbildētāja 176,66 euro apmērā. Papildus prasības pieteikumā norādītajam, paskaidroja, ka izdevumu aprēķins ir sastādīts pamatojoties uz aptuveniem bērna uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem. Atbildētājs uzturlīdzekļus nemaksā vairākus gadus, un tikai tad, kad tika iesniegta prasība, 2013.gadā veica vienu maksājumu 250 euro apmērā, ir bijuši vēl daži maksājumi.

Ir arī ņēmis meitu pie sevis ciemos uz Vāciju uz pāris nedēļām dažas reizes. Atbildētājs satiekas ar bērnu, kad ierodas Latvijā, arī sazvanās ar meitu, ir bijuši gadījumi, kad ir ņēmis pie sevis. Bet uzturlīdzekļus nemaksā. Paskaidroja, ka strādā kā pašnodarbināta persona, ir arī biedrības “/nosaukums D/” direktore, par to saņemto 300 euro mēnesī, vidējie ienākumi mēnesī ir aptuveni 700-800 euro. Meitai ir 7 gadi, viņa uzsākusi skolas gaitas un skolā meitai ir nodrošinātas brīvpusdienas, līdz ar to bērna ēdināšanai nepieciešami Ls 2 dienā bērna brokastīm un vakariņām, tādā veidā kopējā summa mēnesī ir Ls 60,00 (85,37 euro).

Attiecībā uz apģērba iegādi, norādīja, ka meitai skolā ir forma, kas komplektā kopā izmaksāja aptuveni 80 euro, tāpat, bērns aug, nepieciešami sezonas apģērbi. Tāpat, nepieciešami izdevumi bērna izklaidējošiem pasākumiem, piemēram, skolā ir ekskursijas, izglītojoši pasākumi, piemēram, filharmonijas apmeklējumi. Arī apmeklē kino, pasākumus, bērnu izklaides vietas. Meita iet vingrošanas skolā, maksa ir 8 euro mēnesī. Norādīja, ka meitu uz skolu ved ar mašīnu, dažkārt, maršruts sakrīt ar prasītājas maršrutu, to prasītāja kopējā summā nerēķina, bet, lai brauktu pašai ar sabiedrisko transportu, meita ir par mazu.

Dzīvo divatā ar meitu sava tēva privatizētajā dzīvoklī, par kuru izdevumi mēnesī sastāda aptuveni 30-40 euro vasaras sezonā, bet ziemā 110-120 euro mēnesī. Citi izdevumi nav. Papildus norādīja, ka viņai ir zināms, ka atbildētājam Vācijā ir ģimene, piedzimis bērns. Puses komunicē savā starpā, bet atbildētājs tik un tā nepiedalās meitas uzturēšanā. [5] Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā 2014.gada 23.septembrī ar faksa starpniecību saņemts atbildētāja iesniegums, kurā norāda, ka nevar ierasties uz tiesas sēdi sakarā ar naudas grūtībām un darba apstākļu dēļ un tiesas spriedumu lūdz nosūtīt viņam pēc adreses Rudolf- Seiffert str. 33, Berlin 10369, Vācijā. [5.1] Izvērtējot, vai iespējams lietu izskatīt pēc būtības bez atbildētāja klātbūtnes, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas, 209.un 210.panta nosacījumiem atzīst, ka lietu iespējams skatīt bez atbildētāja klātbūtnes, pamatojoties uz prasītājas paskaidrojumiem un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Motīvu daļa

[6] Noklausoties prasītājas paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un novērtējot tos kopsakarā ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji turpmāk norādītu apsvērumu dēļ. [7] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīds par to, ka /pers. A/ un /pers. B/ ir nepilngadīgās /pers. C/ vecāki (lietas 9.lapa). [8] Prasītāja ir cēlusi prasību pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu, kurā lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus meitas /pers. C/ uzturam 176,66 euro (Ls 124,16) apmērā mēnesī. [9] Lietā nav strīda par to, ka nepilngadīgās /pers. C/ ikdienas aprūpi un uzraudzību realizē bērna māte – prasītāja /pers. A/, bet nepilngadīgās /pers. C/ tēvam atbildētājam /pers. B/ ir jāpiedalās bērna uzturēšanā un jāsniedz uzturlīdzekļi bērna uzturēšanai. Šādus iebildumus atbildētājs nav izteicis. Tiesa konstatē, ka /pers. B/ ne 2014.gada 9.aprīlī informējot tiesu par neierašanos uz tiesas sēdi, ne arī 2914.gada 23.septembra iesniegumā iebildumus par uzturlīdzekļu apmēru nav izteicis. [10] Bērnu kopšana un audzināšana ir dabiskas vecāku tiesības, kas ir nesaraujami saistītas ar obligāti pildāmiem pienākumiem, tostarp, atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmajai daļai vecākiem ir pienākums samērā ar viņu mantas stāvokli bērnu uzturēt (ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana – garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam (sk. Civillikuma 177.panta ceturto daļu)). Savukārt tiesām visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, uzmanība pirmām kārtām jāvelta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērnu intereses (jāveicina labvēlīgi apstākļi veselīgai un normālai fiziskai,

intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībai brīvības, cieņas un materiālās nodrošinātības

gaisotnē), ņemot vērā vecāku tiesības un pienākumus (sk. 1959.gada 20.novembra Bērnu tiesību deklarācijas 2. un 6.principu, 1989.gada 20.novembra konvenciju „Par bērna tiesībām” 3.pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantu). Minētais korespondē arī ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmajā daļā nostiprināto, - ka bērnam ir tiesības uz tādiem apstākļiem (atbilstošs uzturs, apģērbs, pajumte), kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. No iepriekš minētā secināms, ka uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu, lai, nosakot uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses (skat. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 18.maija spriedumu lietā SKC- 863). Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņu spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktā minimālās mēneša darba algas un bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktā minimālās mēneša darba algas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 valstī no 2014.gada 1.janvāra noteikta minimālā mēnešalga 320 euro apmērā, tādejādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu vecuma sastāda 80,00 euro ik mēnesi, bet virs 7 gadu vecuma 96,00 euro ik mēnesi. [11] Tiesas sēdē sniedzot paskaidrojumus, prasītāja precizēja bērna uzturam nepieciešamo mēneša izdevumu apmēru, norādot, ka nepieciešami izdevumi:

- bērna ēdināšanai - brokastīm un vakariņām, jo pusdienas bērns ēd skolā bez maksas, nepieciešami 2,85 euro dienā (Ls 2,00), kas ir 85,50 euro mēnesī;

- apģērbam, apaviem, skolas formai 81,87 euro (Ls 57,54), no kuriem skolas forma maksā 20,00 euro;

- bērnu attīstošās spēles, materiāli, izklaidējošie pasākumi 52,08 euro (Ls 36,60);

- papildus izglītībai vingrošanai Rīgas vingrošanas skolā 8,00 euro;

- degvielai un autostāvvietu izdevumi saistīti ar izglītību, attīstību 37,83 euro (Ls 26,59). Tiesa konstatē, ka izdevumi par bērnu dārzu tiesas sēdē aprēķinā nav iekļauti, jo kā norādīja prasītāja bērns bērnu dārzu vairs neapmeklē. Atbilstoši tiesas sēdē uzturētajam aprēķinam, meitas uzturam nepieciešamie mēneša izdevumi kopā ir 265,28 euro, nevis 353,34 euro (Ls 248,33) kā norādīts prasības pieteikuma precizējumiem pievienotajā aprēķinā (lietas 45.lapa). Tiesas sēdē prasītāja norādīja, ka aprēķinā netiek iekļautas pozīcijas par izdevumiem higiēnas preču iegādei, zāļu, vitamīnu iegādei un ārstu apmeklējumiem, kā arī izdevumi par bērna daļu par mājokli un komunālajiem pakalpojumiem. [12] Tiesa secina, tā kā bērns dzīvo pie prasītājas, tad viņa arī realizē bērna ikdienas aizgādību, nodrošina visas viņa vajadzības un ir tiesīga saņemt no atbildētāja līdzekļus bērna uzturam.

Tāpat tiesa atzīst, ka atbildētāja pienākums uzturēt savu bērnu ir absolūts, līdz ar ko neatkarīgi no viņa veselības un materiālā stāvokļa. Tomēr ņemot vērā, ka prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus no atbildētāja virs valstī noteiktā minimālā apmēra, tiesa uzskata, ka būtiski ir noskaidrot, vai atbildētāja gūtie ienākumi ir pietiekoši, lai nodrošinātu uzturlīdzekļu maksāšanu tādā apmērā kā to lūdz prasītāja. [13] Lemjot par uzturlīdzekļu piedziņu virs valstī noteiktā minimālā apmēra, kritērijs piedzenamās summas apmēram ir vecāku mantas stāvoklis.

Novērtējot pušu mantas stāvokli, tiesa ņem vērā pušu paskaidrojumus un rakstveida pierādījumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. [13.1] Attiecībā par prasītājas /pers. A/ ienākumiem un mantisko stāvokli tiesa konstatē turpmāko. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto 2013.gada 28.pktobra izziņu Nr.13/2372904 par apdrošinātās personas iemaksām prasītājas ienākumi laika posmā no 2013.gada maija līdz 2013.gadaseptembrim, norādīti Ls 429,57, kas ir apmēram 611,22 euro mēnesī pirms nodokļu nomaksas (lietas 74.lapa).

Papildu /pers. A/saņem ģimenes valsts pabalstu 11,38 euro (Ls 8,00) apmērā mēnesī, ko apstiprina Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras 2013.gada 28.oktobra izziņa Nr.13/2372917 (lietas 75.lapa). Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka strādā kā pašnodarbināta persona, ir arī biedrības “Līdzdalības platforma” direktore, par to saņemto 300 euro mēnesī, vidējie ienākumi mēnesī ir aptuveni 700-800 euro. Tiesai nav pamata apšaubīt šādu prasītājas ienākumu apmēru. [13.2] Attiecībā uz /pers. B/ ienākumiem un mantisko stāvokli tiesa konstatē turpmāko.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto 2013.gada 28.oktobra izziņu Nr.Nr.13/2372932 par apdrošinātās personas iemaksām atbildētājam laika posmā no 2013.gada maija līdz oktobrim valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas nav reģistrētas (lietas 76.lapa). Tāpat konstatējams, ka /pers. B/ nav Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaitē kā pakalpojuma saņēmējs, ko apstiprina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2013.gada 28.oktobra izziņa Nr.13/2373656 (lietas 77.lapa) Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2014.gada 11.aprīļa lēmumu tika izprasīta informācija no “SRAJNERSTRASE 32 GMBH” par /pers.

B/ ienākumu apmēru mēnesī. Tiesa saņēmusi no /pers. B/ darba devēja Bruto-neto ienākumu aprēķinus pa mēnešiem, proti, par 2014.gada martu, aprīli, maiju, no kuriem redzams, ka atbildētāja ienākumi mēnesī ir 789,34 euro (lietas 162.-178.lapa). Citi pierādījumi par pušu mantisko stāvokli iesniegti netika. [14] Civilprocesa likuma 96.panta pirmā daļa noteic, ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda. Pie šādiem faktiem pieder vēstures notikumi, dabas notikumi, kā arī vispārzināmas uz pieredzi pamatotas patiesības.

Jautājumu par to, vai fakts uzskatāms par vispārzināmu, izšķir tiesa. Kā Senāts norādījis 2011.gada 18.maija spriedumā lietā SKC-863, tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tiesa atzīst par vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem u.t.t.. Tā kā šīm empīriskām patiesībām (uz pieredzi pamatotām patiesībām) nav faktisku apstākļu nozīmes, bet tās ir tikai secinājumi un loģiski slēdzieni no zināmiem faktiem, tad tās pusēm nav jāpierāda, bet pati tiesa izlieto empīriskās patiesības kā loģiska slēdziena locekļus (sal.

Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933., 333.–336.lpp.). [15] Tā kā atbildētājs nav izteicis iebildumus ne par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu, ne pieprasīto uzturlīdzekļu apmēru, tiesa nevar uzskatīt, ka starp pusēm par šiem jautājumiem pastāvētu domstarpības. Tiesa neapšauba prasītājas norādīto bērnam nepieciešamo kopējo izdevumu aprēķinu un pieļauj, ka atsevišķos gadījumos bērna aprūpei varētu tikt tērēti līdzekļi arī norādītajā apmērā. [16] Vērtējot bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu apmēru pa pozīcijām, tiesa konstatē turpmāko. [16.1] Tiesa norāda, ka izdevumi par bērna ēdināšanu (pārtiku) atzīstami kā regulārie un primāri nepieciešamie izdevumi.

Prasītāja norādījusi, ka šiem izdevumiem nepieciešami 85,50 euro mēnesī vai 2,85 euro dienā – brokastīm un vakariņām. Pieņemot, ka bērnam skolā ir nodrošināta bezmaksas ēdināšana (pusdienas), t.i., no valsts budžeta līdzekļiem piešķirtās brīvpusdienas, un kā minimumu atzīstot mājās nepieciešamās ēdienreizes – brokastis un vakariņas, summa 2,85 euro dienā vai 85,50 euro mēnesī, tiesas ieskatā, ir adekvāta, tā nav pārspīlēta, lai bērnam nodrošinātu pilnvērtīgu, sabalansētu un kvalitatīvu pārtiku. [16.2] Prasītāja norādījusi, ka bērna apģērba, apavu un skolas formas iegādei nepieciešami 81,87 euro (Ls 57,54), no kuriem skolas forma maksā 20,00 euro.

Tiesas sēdē noskaidrots, ka vienam mācību gadam nepieciešama viena šāda skolēna forma. Tiesa uzskata, ja skolas noteikumi paredz bērniem vienotu apģērba stilu (skolas formu), loģiski, ka arī prasītājai šāds skolas uzstādījums ir ņemams vērā un izpildāms, bet tiesa nevar atbalstīt, ka šāda summa būtu uzskatāma par tādu, kas iekļaujama izdevumu apmērā, kā mēneša izdevumi. Pieņemot, ka šādi izdevumi prasītājai rodas vienu reizi gadā, t.i., bērnam uzsākot skolas gaitas, pamatoti būtu šādus izdevumus – 20,00 euro apmērā - sadalīt gada garumā, t.i., rezervējot šādam pirkumam 1,70 euro mēnesī.

Lai arī atbildētājs šādiem izdevumiem nav iebildis, tomēr tiesa uzskata, ka taisnīgi noteikt šādus izdevumus norādītajā apmērā mēnesī. Pierādījumi, ka mācību gada garumā tiek nopirktas vairākas skolas formas tiesā nav iesniegti. Nerēķinot izdevumus par skolas formu, pārpalikusī summa 61,87 euro mēnesī prasītājas ieskatā novirzāma apavu un apģērba iegādei. Attiecībā uz ikdienas apavu un apģērba iegādi, tiesa norāda, ka nav šaubu, ka bērns aug un viņam regulāri ir nepieciešams iegādāties jaunu apģērbu un apavus.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav apstrīdējis izdevumu apmēru arī šajā aprēķina pozīcijā, līdz ar ko arī tiesai nav pamata to apšaubīt un vērtēt izdevumu samērīgumu, tādējādi summa 61,87 euro (t.i., 81,87 euro – 20,00 euro) apavu un apģērba iegādei (izņemot skolas formu) apmierināma pamatota un nepieciešama bērna vajadzībām. Šādos apstākļos, tiesa atzīst, ka izdevumi bērna ikdienas apģērba un apavu iegādei apmierināmi 61,87 euro apmērā, kā arī ik mēnesi rezervējot 1,70 euro skolas formas iegādei, kas kopā veido 63,57 euro mēnesī. [16.3] Prasītāja norādījusi, ka bērnu attīstošo spēļu, materiālu, izklaidējošo pasākumu iegādei nepieciešami 52,08 euro (Ls 36,60) mēnesī.

Nav noliedzams, ka sabiedrisku vietu un pasākumu apmeklējumi veicina bērna garīgo attīstību un spēju iekļauties sociālajā vidē, tāpat pozitīvi vērtējama bērna attīstošo rotaļlietu un grāmatu iegāde. Kā to paredz Civillikuma 177.pants, bērna pilnvērtīgai garīgai attīstībai, iespēju robežās nepieciešami kultūras pasākumu apmeklējumi un attīstošo rotaļlietu, grāmatu iegāde. Tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā vecāku mantiskais stāvoklis ir pietiekams, lai šo iespēju bērnam neliegtu, ik mēnesi atvēlot prasītājas noteikto summu, kuru atbildētājs nav apstrīdējis, tādējādi atzīstot šādu summu par pieņemamu sava bērna pilnvērtīgai garīgai attīstībai. [16.4] Prasītāja norādījusi, ka mēnesī meitas vajadzībām - papildus izglītībai vingrošanai Rīgas vingrošanas skolā tiek tērēti 8,00 euro.

Tiesas sēdē noskaidrots, ka dalības maksa par šo nodarbību ir samazināta, proti, tie vairs nav 14,23 euro (Ls 10,00) kā norādīts prasības pieteikumā pievienotajā aprēķinā, bet gan 8 euro. Pirmkārt, lietas materiāliem pievienotie maksājumu uzdevumi apstiprina, ka meita šādas nodarbības apmeklē (lietas 17.-18.lapa). Lai arī maksājumi veikti 2012.gadā, tiesai nav pamata apšaubīt, ka bērns šādas nodarbības apmeklē joprojām, jo arī atbildētājs to nav darījis. Tiesa uzskata, ka šādi izdevumi ir nepieciešami bērna vispusīgai attīstībai un uzskatāms par ieguldījumu bērna nākotnē.

Bērna vecākiem ir tiesības izvēlēties, tieši kur bērns apmeklēs minētās papildus nodarbības. Atbildētājs nav apstrīdējis sākotnēji norādīto izdevumu apmēru, līdz ar ko tiesa secina, ka /pers. B/ nevarētu būt iebildumi par naudas summu samazinātā apmērā. Šādos apstākļos tiesa par pamatotu atzīst ikmēneša izdevumu aprēķinā bērna uzturam iekļauto pozīciju par vingrošanas nodarbībām. [16.5] Prasītāja norādījusi, ka degvielai un autostāvvietu izdevumi saistīti ar izglītību, attīstību veido summu 37,83 euro (Ls 26,59) mēnesī.

Atbildētājs arī šajā aprēķina pozīcijā iebildumus nav izteicis. Tiesa pieļauj, ka prasītāja bērnu uz izglītības iestādi nogādā pa ceļam uz darbu, jo kā pati paskaidroja, bērns nav tik liels, lai personīgi pārvietotos ar sabiedrisko transportu, līdz ar ko noteikt precīzi meitas vajadzībām nepieciešamo transporta izdevumu apmēru ir neiespējami. Taču tai pašā laikā atzīstams, ka bērns var apmeklēt arī kultūras pasākumus gan Rīgā, gan kuri var nebūt Rīgā. Vienlaicīgi jāatzīst, ka tēvs, kura dzīvesvieta nav Latvijas Republikā ikdienā nevar atbalstīt prasītāju nogādājot bērnu uz izglītības iestādi, kultūras pasākumiem vai ārpusskolas nodarbībām, tādejādi līdzsvarojot izdevumus transportam.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka izdevumi transportam kādi varētu rasties ir 37,83 euro mēnesī ir saprātīgi. [17] Rezumējot minēto, tiesa atzīst, ka kopējā summa, kas nepieciešama bērna uzturam mēnesī ir 246,98 euro mēnesī. [18] Tiesa secina, tā kā bērns dzīvo pie prasītājas, kura realizē bērna aizgādību ikdienā, nodrošina visas viņa vajadzības – viņa ir tiesīga saņemt no atbildētāja līdzekļus bērnu uzturam. Bez tam no loģikas un dzīvē gūtiem novērojumiem tiesa norāda, ka pilnīgi visus bērna izdevumus nevienā aprēķinā nav iespējams ietvert un bērna audzināšanas un aprūpes gaitā var rasties papildus neparedzēti izdevumi.

Tāpat tiesa norāda, ka izdevumi tam vecākam, kurš ikdienā rūpējas par bērnu un audzina to, vienmēr ir lielāki nekā tam vecākam, kurš ar bērnu pavada mazāk vai nemaz laika. Atbildētājam ir jāņem vērā, ka bērnu intereses prevalē par vecāku interesēm un nav pieļaujama situācija, kurā vecāku savstarpējo konfliktu rezultātā, bērniem netiktu nodrošināts tāds uzturēšanas līmenis, pie kāda viņš pieradis, kāds bērnam ir nepieciešams un kādu vecāki ir spējīgi nodrošināt. Vienlaicīgi tiesa bez ievērības nevar atstāt apstākli, ka prasītāja bērnam nepieciešamo izdevumu aprēķinā nav iekļāvusi pozīcijas kā izdevumus higiēnas preču – šampūna, ziepju, zobu pastas, zobu sukas, tualetes papīra, veļas mazgāšanas līdzekļu, u.c.

– iegādei, summas, kas nepieciešamas zāļu, vitamīnu iegādei un ārstu apmeklējumiem, kā arī bērna daļu par mājokli un komunālajiem maksājumiem. [19] Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa ir guvusi pārliecību, ka samērīgi un pietiekami izdevumi pušu kopīgā bērna uzturam ir 246,98 euro mēnesī. [20] Profesors V.Bukovskis uzskatījis, ka ar dispozivitātes principu jāsaprot personīgās iniciatīvas tiesības vai prāvnieku personīga autonomija (sk. Bukovskis V.Civīlprocesa mācības grāmata.- Rīga: Autora izdevums, 1933, 233.lpp.).

Jāsecina, ka prasības tiesvedībā dispozivitātes princips nozīmē likumā noteiktās iespējas pusēm rīkoties ar savām materiālajām tiesībām un to aizsardzības līdzekļiem pēc saviem subjektīviem ieskatiem. Citiem vārdiem, pušu brīvās rīcības jēdziens attiecināms tikai uz izvēli – izmantot likumā noteiktās tiesības vai arī atteikties no to izmantošanas. Atbildētājs/pers. B/ nav izmantojis savas likumā noteiktās tiesības aktīvi aizstāvēt savas intereses un izteikt iebildumus, ja tādi ir, par prasītājas norādīto uzturlīdzekļu apmēru.

Tādējādi arī tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto par bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu apmēru. Tiesas ieskatā prasītājai un atbildētājam ir pienākums ar saviem līdzekļiem piedalīties meitas /pers. C/ uzturēšanā un minētais pienākums nevar tikt attiecināts lielākā mērā uz prasītāju, ja prasītājas un atbildētāja mantiskais stāvoklis ir līdzvērtīgs. Tāpēc tiesa uzskata, ka prasītājai ir

tiesības prasīt no atbildētāja, lai tas piedalās meitas uzturēšanā līdzvērtīgi prasītājas ieguldījumam.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasītājas /pers. A/ prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji. Bērnam nepieciešamais uzturlīdzekļu apmērs dalāms vienādās daļā uz abiem vecākiem. [21] Novērtējot kopumā abu pušu materiālo stāvokli un viņu spējas uzturēt bērnu, tiesa

atzīst, ka prasītājas un atbildētāja mantiskais stāvoklis ir līdzvērtīgs, līdz ar ko prasītājas prasība ir

apmierināma daļēji un no atbildētāja ir piedzenami uzturlīdzekļi 123,49 euro apmērā mēnesī, t.i., puse no mēnesī bērnam tērēto līdzekļu apmēra (246,98 euro). Turklāt savu izdevumu apmēru atbildētājs nav norādījis, līdz ar ko tiesai ir liegta iespēja pārliecināties vai atbildētāja mantiskais stāvoklis ļauj maksāt uzturlīdzekļus tiesas noteiktajā apmērā. Jo vairāk, atzīstams, ka atbildētājs neizsakot iebildumus, šādu izdevumu apmēru bērnam atzinis par pamatotu.

[22] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā ir atbrīvota uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja. Atbilstoši minētā likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu (123,49 euro x 12=1481,88 un valsts nodeva no minētās summas saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu sastāda 222,28 euro un atbilstoši Civilprocesa likuma 39.pantam, no atbildētāja piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu 6,22 euro, kā arī ar tulkošanu un tiesiskā lūguma izpildi saistītie izdevumi 93,63 euro ( 12,56 + 8,26 + 72,81) (lietas 127.,144., 183.lapa), kopā 322,13 euro. [23] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 238.panta ceturto daļu ar 2014.gada 8.oktobri pārtraukt ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 4.aprīļa lēmumu noteikto pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu. [24] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr.SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 4.aprīļa lēmumu noteikta pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu sākot ar 2013.gada 4.janvāri līdz sprieduma taisīšanai, līdz ar ko uzturlīdzekļi piedzenami sākot ar 2014.gada 8.oktobri, nevis prasības celšanas dienu. [23] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.-195., 204. 1, 205., 242., pantu, tiesa nosprieda:

apmierināt daļēji /pers. A/ prasību par uzturlīdzekļu piedziņu. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus meitas /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam 123,49 euro (viens simts divdesmit trīs euro, 49 centi) apmērā mēnesī, sākot no 2014.gada 8.oktobra līdz bērna pilngadībai, bet ne mazāk kā tas noteikts 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”. Pārējā daļā prasību noraidīt. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 222,28 euro (divi simti divdesmit divi euro un 28 centi) apmērā. Valsts nodeva jāmaksā: Saņēmējs Valsts kase Reģistrācijas Nr. 90000050138 Konta Nr. LV55TREL1060190911200 Saņēmēja iestāde Valsts kase BIC kods TRELLV22 Maksājuma mērķis valsts nodeva civillietā Nr. C28279613. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 99,85 euro (deviņdesmit deviņi euro 85 centi) apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā: Saņēmējs Tiesu administrācija Reģistrācijas Nr.90001672316 Konta Nr. LV51TREL2190458019000 Saņēmēja iestāde Valsts kase BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C28279613. Ar 2014.gada 8.oktobri pārtraukt ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 4.aprīļa lēmumu noteikto pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu. Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Pilns sprieduma teksts pieejams 2014.gada 8.oktobrī

Tiesnese A.Buliņa