Latvian court orders small claims defendant to pay debt and interest in small claims procedure.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the administrator's small claims action against SIA BIP AUTO for unpaid vehicle repair invoices totaling 560.01 EUR. The defendant failed to submit any written defense within the statutory period, and the plaintiff provided evidence of three separate repair services with corresponding invoices. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the principal debt, accrued interest up to April 2015, and future interest at 6% annually.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta un Civilprocesa likuma 195. panta: In small claims proceedings where the defendant fails to file a written defense, the court may proceed to judgment based on the plaintiff's evidence and grant the requested monetary relief.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29489815
Lietas arhīva Nr. C-4898-15/22
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 29.septembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Rubina
rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA “Krons auto” administratora /pers. B/ maza apmēra prasībā par naudas
piedziņu pret SIA “BIP AUTO”.
Aprakstošā daļa
2015.gada 21.aprīlī SIA “Krons auto” administrators /pers. B/ cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra
prasību pret SIA “BIP AUTO ” par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja parādu 560,01 EUR un likumiskos procentus 44,07
EUR, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus no nesamaksātā parāda par laiku no sprieduma spēkā
stāšanās līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 24.maijā prasītāja veica atbildētāja automašīnas remontu, par ko 2013.gada 25.maijā
izrakstīta pavadzīme Nr. S009595 par kopējo summu LVL 101,49. Pavadzīmes apmaksa bija veicama līdz 2013.gada 31.maijam, kas
nav izdarīts. 2013.gada 19.jūnijā prasītāja veica atbildētāja automašīnas remontu, par ko 2013.gada 19.jūnijā izrakstīta pavadzīme Nr.
S009821 par kopējo summu LVL 177,03 un kuras apmaksa bija veicama līdz 2013.gada 19.jūnijam, kas nav izdarīts. 2013.gada
30.maijā prasītāja veica atbildētāja automašīnas remontu, par ko 2013.gada 30.maijā izrakstīta pavadzīme Nr. S009751 par kopējo
summu LVL 115,06. Pavadzīmes apmaksa bija veicama līdz 2013.gada 6.jūnijam, kas nav izdarīts.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1757., 1651. un 1652.pantu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājai 2015.gada 24.aprīlī uz tās juridisko adresi nosūtīts prasības pieteikuma
noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības
un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts
atbildētājam.
Atbildētājs par celto prasību rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus tiesā nav iesniegusi. Atbilstoši Civilprocesa likuma
250 21.panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
2015.gada 31.augustā tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi, lūdzot piedzīt no atbildētāja pamatparādu 560,01 EUR un
likumiskos procentus 62,99 EUR, kopā piedzenot 623 EUR, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus no
nesamaksātā parāda par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas
iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir
savlaicīgi paziņots, 2015. gada 3.septembrī nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanas vietu un laiku un sprieduma saņemšanas
iespējām.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par
labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Savukārt Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc
likuma.
No Civillikuma 1473.panta izriet, ka tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus
gadījumus.
Civillikuma 1412.pants nosaka, ka par tiesiska darījuma priekšmetu var būt tiklab darbība, kā arī atturēšanās no tās, un tiklab
darbība, kuras mērķis ir nodibināt vai atdot lietu tiesību, kā arī darbība ar kādu citu mērķi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu,
uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir
personīga interese un ierunas tiesība.
Civillikuma 1511.pantā noteikts, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku
attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos
pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1432. pantu, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās
tiesiskajām sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.
Lietas materiāliem pievienoti SIA “Krons auto” kā preču nosūtītāja SIA “BIP AUTO” kā preču saņēmējam izrakstītie rēķini:
2013.gada 24.maijā izrakstītais Rēķins Nr. S009595 par summu apmaksai 101,49 LVL (144,41 EUR) līdz 2013.gada 31.maijam,
2013.gada 30.maijā izrakstītais Rēķins Nr. S009751 par summu apmaksai 115,06 LVL (163,72 EUR) līdz 2013.gada 6.jūnijam un
2013.gada 19.jūnijā izrakstītais Rēķins Nr. S009821 par summu apmaksai 177,03 LVL (251,89 EUR) līdz 2013.gada 19.jūnijam.
Abas puses rēķinus ir parakstījušas izsniedzot tos un saņemot, tādēļ abas puses uzņēmās saistības viena pret otru noslēdzot
tiesisku darījumu.
Minētā saistība atbilst Civillikuma prasībām, neviena no darījuma pusēm to nav apstrīdējusi un līdz ar tā ir saistoša
līgumslēdzējiem.
No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja savas saistības ir izpildījusi piegādājot preci atbildētājai, par ko atbildētāja noteikta
persona ir parakstījusies rēķinos, taču atbildētāja savas saistības nav izpildījusi, nav veikusi rēķinu apmaksu tajos noteiktajos termiņos.
Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītājas piegādātās preces, vai ka tās nav bijušas kvalitatīvas
vai bijušas kādas citas pretenzijas.
Tiesai netika iesniegti nekādi pierādījumi, ka atbildētājs ir apmaksājis prasītājas izrakstīto pavadzīmi pilnā apmērā, līdz ar to tiesa
uzskata, ka nav pamata neticēt prasītāja argumentiem, ka samaksa pilnā apmērā nav veikta, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, fakts,
ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Civillikuma 1651.pantā noteikts, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums. Saskaņā ar Civillikuma
1652.pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai
nu ar likumu, var ar līgumu, vai arī pēc paražas. Turklāt, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu
kreditora atgādinājumu (Civillikuma 1828.p.).
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda
samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt no
Civillikuma 1765. panta seko, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā par laiku līdz 2015.gada 19.aprīlim 62,99 EUR apmērā.
Tiesai nav pamata apšaubīt minēto procentu aprēķinu, kas veikts pamatojoties uz atbildētājas nokavējumu, arī atbildētājs to nav
apstrīdējusi. Līdz ar to atbildētājas piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 62,99 EUR apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 10. panta pirmās daļas noteikumiem puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības, proti – nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus,
nav cēlusi iebildumus par prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus, ka
samaksa būtu veikta, no kā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību, tādēļ tiesai nav pamata apšaubīt prasības
pieteikumā norādītos apstākļus.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.
Prasītājs no tiesas izdevumu samaksas valsts labā saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.poanta pirmās daļas 10.punktu ir atbrīvots.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi.
Līdz ar to no atbildētājas valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam
piedzenama valsts nodeva 93,45 EUR apmērā.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 983 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” un aprēķinu
viena sūtījuma cena sastāda 1,57 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu par labu valstij no atbildētājas
piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas dokumentu nosūtīšanu 9,42 EUR apmērā,
jo lietā veikti seši sūtījumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda
prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru (..).
Ievērojot minēto, Civillikuma 1753., 1756., 1759., 1765.pantu un prasītājas lūgumu, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas
līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par
pamatotu noteikt, ka spriedums Atbildētājam labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.- 193., 195., 204.1 un 250.25pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību pilnā apmērā.
Piedzīt no SIA “BIP AUTO”, reģistrācijas Nr. 40103477402, par labu maksātnespējīgajai SIA “Krons auto”, reģistrācijas Nr.
40103229538, parādu 560,01 EUR (pieci simti sešdesmit eiro un 1 cents) un likumiskos nokavējuma procentus par laiku līdz
2015.gada 19.aprīlim 62,99 EUR (sešdesmit divi eiro un 99 centi), kopā piedzenot 623 EUR (seši simti divdesmit trīs eiro).
Noteikt maksātnespējīgajai SIA “Krons auto”, reģistrācijas Nr. 40103229538, tiesības saņemt no SIA “BIP AUTO”, reģistrācijas
Nr. 40103477402, likumiskos nokavējuma procentus 6% no simta gadā no piespriestā nesamaksātā pamatparāda par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Piedzīt no SIA “BIP AUTO”, reģistrācijas Nr. 40103477402, par labu valstij valsts nodevu 93,45 EUR (deviņdesmit trīs eiro un
45 centi) apmērā, kas iemaksājama kontā Nr. LV55TREL1060190911200, Saņēmējs: Valsts kase, Reģistrācijas numurs
90000050138, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis valsts nodeva civillietā Nr. C29489815.
Piedzīt no SIA “BIP AUTO”, reģistrācijas Nr. 40103477402, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos 9,42 EUR (deviņi eiro
un 42 centi), kas iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem – saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja
iestāde: Valsts kase, konts Nr. LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi civillieta Nr. C29489815.
Noteikt SIA “BIP AUTO termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, SIA “BIP
AUTO maksājumu apliecinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Lomonosova iela 10,
Rīgā, 1.stāvā, 105.kabinetā vai nosūtot pa pastu.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var
pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Rubina