Court dismisses planning appeal by individuals lacking direct property rights or specific environmental interest.

Lietas arhīva Nr. A42-00845-21/25

ECLI:LV:ADRJRIT:2021:0622.A420260320.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 22.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M. Markovs,

piedaloties pieteicējam /pers. A/ un atbildētājas Saulkrastu novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Saulkrastu novada domes pārstāvjiem

Normundam Līcim, Līgai Pilsētniecei un Guntai Emerbergai,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot aplikāciju Microsoft Teams, izskatīja apvienoto administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz līdzpieteicēju

/pers. A/ pieteikumu (reģ.Nr.9842) un /pers. B/ pieteikumu (reģ.Nr.10171) par Saulkrastu novada domes 2020.gada 30.septembra lēmuma Nr.1930

(prot.Nr.30/2020, §10) “Par detālplānojuma teritorijai no Pēterupes “Saules tiltiņa” līdz Ķīšupei projekta apstiprināšanu un ieceres veidot meža parku

akceptēšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Saulkrastu novada domes (turpmāk – dome) 2020.gada 30.septembra lēmuma Nr.1930 (prot.Nr.30/2020, §10) “Par detālplānojuma

teritorijai no Pēterupes “Saules tiltiņa” līdz Ķīšupei projekta apstiprināšanu un ieceres veidot meža parku akceptēšanu” (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

nolemts apstiprināt detālplānojumu teritorijai no “Saules tiltiņa” līdz Ķīšupei projektu, kā arī akceptēt ieceri teritorijā no Pēterupes “Saules tiltiņa” līdz

Ķīšupei veidot meža parku (turpmāk tekstā – detālplānojums). Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[1.1] Dome 2018.gada 29.augustā pieņēma lēmumu Nr.746 (Prot.Nr.14/2018§42) “Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu teritorijai no “Saules

tiltiņa” līdz Ķīšupei” un apstiprināja darba uzdevumu.

[1.2] Dome 2020.gada 30.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.1792 (Prot.Nr.20/2020§10) “Par detālplānojuma pilnveidotās redakcijas un meža parka

veidošanas ieceres nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai”. Publiskā apspriešana notika 2020.gada 24.augustā. Par izstrādāto

detālplānojuma redakciju tika saņemti institūciju atzinumi.

[1.3] Domes būvvaldē iesniegts SIA “METRUM” izstrādātais detālplānojuma projekts. Detālplānojums izstrādāts atbilstoši darba uzdevumam un

normatīvo aktu prasībām.

[2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, līdzpieteicēji vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumiem par tā atcelšanu. Pieteikumos norādīti

turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Detālplānojumā projektētās zemes vienības Nr.11 (8013 002 0079) robežas ir pretrunā ar Saulkrastu novada teritorijas plānojumu. Patvaļīga

un teritorijas plānojumam neatbilstošu robežu iezīmēšana ir pretrunā ar tiesību aktiem.

[2.2] Detālplānojumam nav saņemti visu nepieciešamo akceptējošo iestāžu atzinumi. Šādi atzinumi nav atrodami ģeoportālā geolatvija.lv, kuriem

saskaņā ar tiesību aktiem tur būtu jābūt.

[2.3] Nav izvērtēta plānotās apbūves ietekme uz priekškāpu un tās erozijas procesiem, kas varētu radīt tās neatgriezenisku destrukciju.

[2.4] Detālplānojuma grafiskās daļas Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas dokumentā nav skaidrs, kāpēc tiek mainīta ceļa sarkanā līnija

piegulošajam zemes gabalam /adrese A/, kadastra /numurs A/.

[2.5] Detālplānojuma apstiprinājums ģeoportālā un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir publicējams piecu dienu laikā no tā spēkā stāšanās,

taču dome to publicēja septiņas dienas vēlāk.

[2.6] Pārbaudāms arī tas, vai izstrādātais detālplānojums atbilst Aizsargjoslu likuma 6.pantam. Pašreizējā plānojumā zemes vienības Nr.4 (8013

002 0076) un Nr.5 (8013 002 0088) ar atļauju pastāvīgām būvēm noteiktas, tām daļēji atrodoties Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un

dabas resursu aizsargjoslas teritorijā.

[3] Dome rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Detālplānojums teritorijai no Pēterupes “Saules tiltiņa” līdz Ķīšupei izstrādāts saskaņā ar Saulkrastu novada teritorijas plānojumu 2012.-

2024.gadam, ar grozījumiem, kas apstiprināti ar domes 2017.gada 31.maija lēmumu Nr.7/2017§16 “Par Saulkrastu novada teritorijas plānojuma

grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – Saulkrastu novada teritorijas plānojums).

Detālplānojuma teritorija atrodas Saulkrastu pilsētas centrā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Teritoriju apmeklē

ievērojams skaits iedzīvotāju, īpaši vasaras sezonā. Detālplānojuma teritorija piekļaujas peldvietai “Centrs”. Peldvietas ierīkošana un uzturēšana prasa

atbilstošu servisa objektu, tai skaitā glābšanas dienesta izvietošanu. Lai novērstu nekontrolētu kāpu izbradāšanu, mazinātu antropogēno slodzi uz kāpu

zemsedzi, nepieciešams organizēt gājēju plūsmu, veidojot atbilstošu infrastruktūru.

Ievērojot minēto, dome 2018.gada 29.augustā pieņēma lēmumu Nr.746 (Prot. Nr.14/2018§42) “Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu”.

[3.2] Izstrādājot detālplānojumu, ņemtas vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, apkārtējās apbūves un zemesgabalu robežu struktūra, kā arī

dabisko robežu elementi.

[3.3] Ir ievēroti visi normatīvie akti, kas regulē detālplānojuma izstrādi un publicitāti.

Domes apstiprinātajā detālplānojuma darba uzdevumā noteiktas institūcijas, kuras sniedz nosacījumus un atzinumus par izstrādāto detālplānojumu.

Atbilstoši izdotajam darba uzdevumam par izstrādāto detālplānojuma projektu tika saņemti visi atzinumi. Izstrādes vadītājs sagatavoja un iesniedza domei

ziņojumu, kurā tika iekļauts institūciju atzinumu izvērtējums. Normatīvie akti minēto ziņojumu neparedz publiskot.

[3.4] Publiskās apspriešanas sapulces laikā dome ar iedzīvotājiem vienojās, ka pirms domes sēdes, kurā tiks apstiprināts detālplānojums, ikvienam

interesentam tiks dota iespēja atkārtoti iepazīties ar visiem dokumentiem. Pieteicēji iespēju neizmantoja un pašvaldību neapmeklēja.

[3.5] Detālplānojuma Paskaidrojuma raksta trešās daļas 3.5.apakšnodaļā ir dots detalizēts skaidrojums par risinājumiem aizsargājamo biotopu

“Mežainas piejūras kāpas”, “Priekškāpas” un aizsargājamo un reto augu sugas aizsardzībai. Pirms jebkuras būvniecības Baltijas jūras krasta kāpu

aizsargjoslā jāveic paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.

[3.6] Izstrādājot detālplānojumu, tika konstatēts, ka teritorijas plānojumā noteiktā ielas sarkanā līnija nesakrīt ar zemes vienību robežām.

Detālplānojuma risinājumā plānotā ielas sarkanā līnija sakrīt ar zemes vienības robežu, turpmāk neapgrūtinot citas zemes vienības, tādējādi panākot

labāku situāciju nekā pirms detālplānojuma izstrādes.

[3.7] Domes sēdes protokols parakstīts 2020.gada 6.oktobrī, savukārt paziņojums par detālplānojuma apstiprināšanu pašvaldības tīmekļvietnē

publicēts 2020.gada 12.oktobrī. Dome nav kavējusi paziņojuma publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, jo normatīvie akti neregulē termiņu

paziņojuma publicēšanai minētajā izdevumā.

[3.8] Dome detālplānojuma izstrādē ir ievērojusi Aizsargjoslu likumā noteiktās normas. Atbilstoši minētā likuma 6.pantam un 36.panta otrās daļas

3.punktam katra būvniecība tiks saskaņota ar reģionālo vides pārvaldi, veicot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs /pers. A/ pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja turpmāk minēto.

Pieteikuma mērķis ir izvērtēt detālplānojuma tiesiskumu. Detālplānojums paredz nesaimniecisku rīcību un paredz apbūvi kāpu zonā. Detālplānojumā nav

izvērtēts, kā plānotā darbība ietekmēs kāpu zonu un krasta eroziju.

Domes pārstāvji pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem. Papildus

paskaidroja turpmāk minēto. Detālplānojums precizē atļauto teritorijas izmantošanu, savukārt pēc tam projektā tiek izstrādāts tehniskais risinājums un

veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Saulkrastos pieaug apmeklētāju skaits, tāpēc nepieciešams labiekārtot teritoriju un organizēt cilvēku plūsmu.

Uz tiesas sēdi nebija ieradies pieteicējs /pers. B/. Pieteicējs informēja tiesu, ka nevar ierasties uz tiesas sēdi, jo saistībā ar darba pienākumiem

neatrodas Latvijā.

Gadījumi, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, ir izsmeļoši uzskaitīti Administratīvā procesa likuma 268.pantā. Tiesa šādus apstākļus

nekonstatēja un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, atzina par iespējamu lietu izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un

ir noraidāms.

[6] Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 20.panta 5.punktam detālplānojums ir viens no pašvaldības attīstības plānošanas

dokumentiem. Minētā likuma 1.panta 10.punkts noteic, ka detālplānojums ir detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai

noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un aprobežojumus.

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28.panta pirmo, trešo un ceturto daļu detālplānojumā atbilstoši mēroga noteiktībai detalizē un

konkretizē teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā paredzētos teritorijas izmantošanas veidus un aprobežojumus,

nosakot prasības katras zemes vienības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes

vienību sadalīšanas, ja tas rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Detālplānojuma izstrādes

nepieciešamību un tā detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izstrādes pamatojumu, nosaka vietējā pašvaldība darba uzdevumā. Detālplānojuma izstrādi

noteiktā apjomā var apvienot ar būvprojektēšanu, nodrošinot publisko apspriešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Savukārt Teritorijas attīstības plānošanas likuma 29.pants noteic, ka pašvaldība detālplānojumu apstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu,

attiecinot to uz zemes vienību, un tas stājas spēkā pēc paziņošanas.

Detālplānojuma izstrādes kārtību reglamentē Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra

noteikumi Nr.628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”

(turpmāk – noteikumi Nr.628). Saskaņā ar minēto noteikumu 38.punktu detālplānojumu izstrādā, lai īstenotu konkrētu attīstības priekšlikumu vai

plānošanas uzdevumu, detalizējot

teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās prasības.

[7] Pieteicēji norāda, ka detālplānojumā projektētās zemes vienības Nr.11 (80130020079) robežas ir pretrunā ar Saulkrastu novada

teritorijas plānojumu.

No detālplānojumā esošā zemes ierīcības projekta redzams, ka detālplānojumā tiek precizēta minētās zemes vienības robeža.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 10.punkts noteic, ka viens no detālplānojuma izstrādāšanas mērķiem ir precizēt zemes vienību

robežas un aprobežojumus. Tātad detālplānojuma mērķis ir noteikt un detalizēt zemes vienību robežas. Zemes vienības robežas precizēšana nav

uzskatāma par neatbilstību teritorijas plānojumam.

[8] Pieteicēji norāda, ka detālplānojumam nav saņemts neviens no nepieciešamo akceptējošo institūciju (Valsts vides dienesta, Latvijas Valsts ceļu,

Valsts meža dienesta, AS “Sadales tīkls”, SIA “TET” utt.) atzinumiem.

No detālplānojuma materiāliem redzams, ka, uzsākot detālplānojuma izstrādi, Saulkrastu novada dome ar 2018.gada 29.augusta lēmumu Nr.746

“Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu” apstiprināja detālplānojuma darba uzdevumu, kura 7.punktā noteikts, ka, izstrādājot detālplānojumu,

nepieciešams saņemt nosacījumus detālplānojuma izstrādei un saņemt atzinumus par izstrādāto detālplānojumu no Valsts vides dienesta Lielrīgas

reģionālās vides pārvaldes, VAS “Latvijas Valts ceļi”, Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības, AS “Sadales tīkls”, SIA “Lattelecom”

(SIA “TET”) un SIA “Saulkrastu komunālserviss”.

Detālplānojuma pārskatā par tā izstādes gaitu 6.nodaļā “Institūciju nosacījumi” atrodami minēto institūciju izsniegtie nosacījumi detālplānojuma

izstrādei. Savukārt 8.nodaļā “Institūciju atzinumi” atrodas institūciju atzinumi, kuros nav izteikti iebildumi par nosacījumu ievērošanu detālplānojuma

pilnveidotajā projektā.

No minētā secināms, ka nosacījumi un atzinumi detālplānojuma izstrādei saņemti atbilstoši izdotajam darba uzdevumam un nosacījumi ņemti vērā,

izstrādājot detālplānojumu.

[9] Pieteicēji norāda, ka nav izvērtēta plānotās pastāvīgās apbūves ietekme (zemes vienības 8013 002 0076 un 8013 002 0088) uz priekškāpu un

tās erozijas procesiem, kas varētu radīt neatgriezenisku destrukciju.

Detālplānojuma Paskaidrojuma raksta 3.5.apakšnodaļā “Risinājumi krasta kāpas erozijas mazināšanai un biotopu aizsardzībai” ir dots detalizēts

skaidrojums par risinājumiem aizsargājamo biotopu “Mežainas piejūras kāpas”, “Priekškāpas” un aizsargājamo un reto augu sugas aizsardzībai. Kā

risinājumi erozijas mazināšanai norādīti: kārklu un graudzāļu stādījumi atpūtnieku kustības ierobežošana vai regulēšana un laipu, tiltiņu un informatīvo zīmju

izvietošana. Vienlaikus secināts, ka erozijas risks detālplānojuma teritorijā nav liels.

[9.1] Pirms jebkuras būvniecības Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2.pielikumam jāveic

paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. To veic tām darbībām, kuras pieteiktas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi

novērtējumu” 8.pantu. Ietekmes uz vidi sākotnējo novērtējumu veic pēc plānošanas dokumentu izstrādes pirms būvniecības procesa arī ēku un būvju

būvniecībai, pārbūvei, atjaunošanai un restaurācijai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.

Tātad būvniecības ietekme uz krasta kāpu eroziju detalizēti vērtējama ietekmes uz vidi sākotnējā novērtējuma procesā, izvērtējot konkrēto

būvniecības ieceri.

[9.2] Noteikumu Nr.628 44.punkts noteic, ka detālplānojumā ietilpst: paskaidrojuma raksts, grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves

nosacījumi, administratīvais līgums par detālplānojuma īstenošanu. No Noteikumu Nr.628 45.punkta izriet, ka paskaidrojuma rakstā ietver

detālplānojuma izstrādes pamatojumu, risinājumu aprakstu un risinājumu saistību ar piegulošajām teritorijām. Saskaņā ar Noteikumu Nr.628 46.punktu

grafiskajā daļā nosaka vai precizē katras zemes vienības funkcionālo zonu vai apakšzonu; pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas; attēlo:

esošās un projektētās zemes vienības un zemes vienības daļu robežas, piekļūšanas iespējas katrai zemes vienībai, ievērojot zemes ierīcību regulējošo

normatīvo aktu prasības; zemes vienību kadastra apzīmējumus atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem; plānotās

apbūves, satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju izvietojuma shēmu; shematiskus ielu un ceļu profilus; publiskās ārtelpas teritorijas un piekļuvi

tām; apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām; adresācijas

priekšlikumus; citu informāciju atbilstoši darba uzdevumam. Noteikumu Nr.628 47.punkts noteic, ka detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves

nosacījumos ietver detalizētus teritorijas izmantošanas nosacījumus (konkrētus izmantošanas veidus) un apbūves parametrus; vides pieejamības

nosacījumus; labiekārtojuma nosacījumus; prasības inženiertehniskajam nodrošinājumam; ja nepieciešams, prasības arhitektoniskiem risinājumiem,

ievērojot ainavu izvērtējumu un citas prasības atbilstoši darba uzdevumam.

No minētajām normām izriet, ka detālplānojumā nav jāietver tik precīza informācija kā detalizēts projekts un tehniskais risinājums detālplānojuma

realizācijai.

Detālplānojums ir pamats būvniecības ieceru risinājumus tālāk iestrādāt projektā. Tomēr norādāms, ka neviens normatīvais akts nenosaka prasību

tehnisko projektu un būvniecības ieceres risinājumus izstrādāt pilnīgi precīzi atbilstoši detālplānojumā ietvertajam grafiskajam pielikumam, savukārt

teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos iekļautās prasības būvniecības ieceres realizēšanai ir obligātas.

Detālplānojums detalizē teritorijas plānojumu, bet tā ietvaros netiek izstrādāti precīzi apbūves rasējumi, proti, detālplānojums noteic tikai

konceptuālu apbūves risinājumu, bet nenosaka precīzus rādītājus apbūvei. Precīzus apbūves rādītājus un detalizētus rasējumus izstrādā būvprojekta

ietvaros. Līdz ar to konkrētās apbūves ietekme uz erozijas procesu un konkrēti risinājumi izstrādājami, sagatavojot konkrēto būvniecības ieceru projektu,

cita starpā ņemot vērā arī ietekmes uz vidi novērtējuma procesā konstatētos apstākļus. Detālplānojumā ietvertais pasākumu kopums tiesas ieskatā ir

pietiekošs un atbilstošs detālplānojumā nepieciešamajam detalizācijas līmenim.

[10] Pieteicēji norāda, ka nav skaidrs, kāpēc tiek mainīta ceļa sarkanā līnija piegulošajam zemes gabalam ar kadastra numuru /numurs A/ /adrese

A/.

Aizsargjoslu likuma 1.panta 13.punkts noteic, ka sarkanā līnija ir līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru)

izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā

veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Savukārt šā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un

dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama

ielu un autoceļu pārbūvei.

Tātad sarkanās līnijas norobežo to zemesgabala daļu, kura nepieciešama ielai un gar to izvietojamo inženierkomunikāciju būvniecībai.

Aprobežojuma saturs nosaka zemesgabala īpašniekam pienākumu atturēties no šīs teritorijas apbūves tā iemesla dēļ, ka teritorija paredzēta konkrētu

objektu būvniecībai sabiedrības interesēs (sk. Augstākās tiesas 2013.gada prakses apkopojuma teritorijas plānošanas, būvniecības un vides lietās

I nodaļas 7.2.apakšpunktu).

Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 90.punkts noteic,

ka esošo un plānoto ielu sarkanās līnijas nosaka teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma apbūves noteikumos un atkarībā no

detalizācijas pakāpes attēlo grafiskajā daļā. Savukārt noteikumu Nr.628 46.1.2.apakšpunkts noteic, ka detālplānojuma grafiskajā daļā nosaka vai

precizē pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas.

No minētajām tiesību normām secināms, ka detālplānojumā var tikt precizētas ielu sarkanās līnijas.

Dome sniegtajā paskaidrojumā norāda, ka, izstrādājot detālplānojumu, tika konstatēts, ka teritorijas plānojumā noteiktā ielas sarkanā līnija nesakrīt

ar zemes vienību robežām un ka tas rada zemes vienībai nepamatotu apgrūtinājumu, tāpēc sarkanā līnija ir precizēta detālplānojumā. Detālplānojuma

risinājumi paredz likvidēt ielas sarkano līniju, kas apgrūtina zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, proti, detālplānojuma risinājumā plānotā

ielas sarkanā līnija sakrīt ar zemes vienības robežu.

Tiesas ieskatā, minētie apstākļi ir pamatoti un detālplānojumā pamatoti precizēta sarkanās līnijas atrašanās vieta.

[11] Pieteicēji izsaka šaubas, vai izstrādātais detālplānojums atbilst Aizsargjoslu likuma 6.pantam, kas nosaka, ka pilsētās krasta kāpu aizsargjoslas

platums tajās nav mazāks par 150 metriem. Pieteicēji norāda, ka pašreizējā plānojumā zemes vienības Nr.4 (8013 002 0076) un Nr.5 (8013 002 0088)

ar atļauju pastāvīgām būvēm noteiktas, tām daļēji atrodoties Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības teritorijā.

[11.1] Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz

Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī

atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala joslās, tostarp krasta kāpu aizsargjoslā, kuras platums ir atkarīgs no

kāpu zonas platuma, un, ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150

metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus.

Strīdus teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 3.punktam krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās,

izņemot gadījumus, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, un

šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.

Lietā nav strīda, ka detālplānojuma teritorija atrodas Saulkrastu pilsētas administratīvajā teritorijā.

Plānotās zemes vienības Nr.4 un Nr.4 atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajam funkcionālajam zonējumam atrodas Dabas apstādījumu

teritorijā DA3 un Publiskas apbūves teritorijā P4. Saskaņā ar Apbūves noteikumu 368.punktu DA3 teritorijā ir atļauts izmantot zemi sezonas

rakstura tirdzniecības un /vai pakalpojumu objektu būvniecībai (tirdzniecībaskioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sporta un atpūtas būvju

būvniecība (sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu). Savukārt P4 teritorijā saskaņā ar Apbūves noteikumu 264.punktu atļauta tirdzniecības

un/vai pakalpojumu objektu apbūve.

Saskaņā ar Apbūves noteikumu 394.punktu, realizējot tāda pludmales labiekārtojuma ierīkošanu un /vai izbūvi, kas saistīta ar būvniecību pludmalē

vai krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā, pirms būvniecības procesa uzsākšanas nepieciešama teritorijas detālplānojuma izstrāde.

Attiecīgi secināms, ka teritorijas plānojums pieļauj apbūvi pieteicēju norādītajās zemes vienībās, izstrādājot detālplānojumu.

Līdz ar to secināms, ka detālplānojumā paredzētā apbūve vispārīgi atbilst Aizsargjoslu likumā noteiktajām prasībām.

[11.2] Satversmes tiesa ir secinājusi, ka pludmale un kāpas ir ļoti jutīgs un dinamisks ekosistēmas komplekss, kuram ir būtiska nozīme dabas

daudzveidības saglabāšanā. Pašlaik šī teritorija ir pakļauta antropogēnai ietekmei, jo tiek izmantota atpūtai un tūrismam, kā arī apbūvei. Tāpēc, risinot pat

vienas nelielas teritorijas izmantošanas jautājumus, tā ir jāaplūko visas piekrastes aizsardzības kontekstā (sk. Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta

sprieduma lietā Nr.2003-16-05 secinājumu daļas 5.1.punktu).

Tāpat Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Aizsargjoslu likuma 36.pantā noteiktie būvniecības ierobežojumi interpretējami tikai kopsakarā ar šā

likuma 6.pantu. Nolūkā sasniegt 6.pantā minēto mērķi 36.pants jaunu piekrastes apbūvi kopumā aizliedz. Kaut arī pašvaldībai šajā pantā iekļautās

normas dod tiesības izlemt citādi, tomēr tās rīcības brīvību ierobežo Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsardzības aizsargjoslas noteikšanas

mērķis. Pašvaldībai tai noteiktās rīcības brīvības ietvaros, nepārkāpjot iepriekšminēto mērķi un ņemot vērā vietējo apstākļu specifiku, dotās tiesības

izlemt citādi nozīmē tādu rīcību, kas vislabākajā veidā saskaņotu dabas vērtību saglabāšanas un attīstības intereses (sk. Satversmes tiesas 2004.gada

9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 secinājumu daļas 5.4.punktu).

Gan no darba uzdevuma detālplānojuma izstrādei, gan no detālplānojuma paskaidrojuma raksta secināms, ka tā izstrādes mērķis ir izveidot

sabiedrībai pieejamu vidi un atbilstošu infrastruktūru, tāpēc tiesa uzskata, ka detālplānojums nav pretrunā ar Aizsargjoslu likumu.

[12] Pieteicēji norāda, ka detālplānojums nav publicēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 37.panta trešo daļu pašvaldības domes sēdes protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā darbdienā pēc sēdes,

norādot parakstīšanas datumu.

Saulkrastu novada domes 2020.gada 30.septembra sēdes protokols parakstīts 2020.gada 6.oktobrī (https://saulkrasti.lv/wp-

content/uploads/2020/10/PUBLIC%C4%92%C5%A0ANAI-Domes-s%C4%93de-nr.-2020-DS-30-protokols-30.09.2020.pdf).

Ņemot vērā, ka 2020.gada 3.un 4.septembris bija sestdiena un svētdiena, secināms, ka sēdes protokols parakstīts likumā noteiktajā termiņā.

Saulkrastu novada domes sēdes protokols ir parakstīts atbilstoši likumam “Par pašvaldībām”- ne vēlāk kā piektajā darbdienā pēc sēdes, norādot

parakstīšanas datumu.

Noteikumu Nr.628 3.punkts noteic, ka visus pašvaldības lēmumus, kas saistīti ar plānošanas dokumentu izstrādi un apstiprināšanu,

pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc to spēkā stāšanās ievieto sistēmā, pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību citos

sabiedrībai pieejamos veidos.

No domes iesniegtā ekrāna attēla no sistēmas TAPIS redzams, ka lēmums par detālplānojuma apstiprināšanu sistēmā ievietots 2020.gada

9.oktobrī, tātad ievērojot noteikto termiņu. Savukārt paziņojums par detālplānojuma apstiprināšanu pašvaldības tīmekļa vietnē publicēts 2020.gada

12.oktobrī, arī ievērojot minēto termiņu.

[13] Tiesas sēdē domes pārstāvji vispārīgi norādīja, ka pieteicēju rīcības pamatā, iesniedzot pieteikumu, iespējams, nav vides aizsardzības

intereses, bet konkrētus apstākļus, kas ir šīs norādes pamatā, neminēja.

Administratīvā procesa likuma 31.panta otrā daļa paredz, ka pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras

tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.

Tādējādi Administratīvā procesa likums paredz, ka likumā var būt noteikta kārtība, kad pieteikumu var iesniegt arī persona, kuras tiesības vai

tiesiskās intereses netiek vai nevar tikt tieši aizskartas.

Vides aizsardzības likuma 9.panta trešā daļa paredz, ka sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt valsts iestādes vai pašvaldības administratīvo

aktu vai faktisko rīcību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi. Attiecīgi Vides aizsardzības likums

privātpersonai kā sabiedrības pārstāvim piešķir Administratīvā procesa likuma 31.panta otrajā daļā minētās izņēmuma tiesības iesniegt pieteikumu tiesā.

Ar būvniecību iespējami skarto personu subjektīvās tiesības vērsties ar pieteikumu tiesā var tikt pamatotas ar individuālo īpašuma tiesību

aizskārumu vai arī ar nepieciešamību izvērtēt vides aizsardzības jautājumus. Tiesības uz īpašumu ir individuāla rakstura tiesības. Šo tiesību aizsardzību

persona var prasīt, ja ar atļauto būvniecību tieši šai personai ir tikusi vai tiks traucēta tās īpašuma lietošana. Tātad pamatā tās ir kaimiņa tiesības, kas ļauj

kādai personai iebilst pret citai personai izsniegtu atļauju būvēt. Savukārt vides tiesības un no tām izrietošās procesuālās tiesības ir piemērojamas lietās,

kurās galvenais izvērtējums attiecas uz būvniecības ietekmes uz vidi (šaurākā nozīmē) būtiskumu. Proti, kur jautājumi par, piemēram, ietekmi uz dabu vai

cilvēka veselību ir iesniegtā pieteikuma pamatā, un kuru izvērtējums nosaka lietas iznākumu (sk. Augstākās tiesas 2006. gada 22. jūnija sprieduma

lietā Nr. SKA-255 14.2.3. punktu).

Detālplānojums skar vides tiesības, kas savukārt piešķir pieteicējiem tiesības iesniegt pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu.

Tiesas ieskatā, pieteicēju norādītie argumenti attiecināmi uz sabiedrības interesēm vides aizsardzības jomā. Ņemot vērā, ka iestāde detalizēti

nenorādīja uz citu apstākļu pastāvēšanu, tiesai arī nav pamata secināt, ka pieteikumu iesniegšana par detālplānojumu ir daļa no pieteicēju interešu

īstenošanas, kas nav saistītas ar vides aizsardzību, un ka pieteikumu iesniegšanas pamatā būtu citas, piemēram, komerciālas intereses, nevis tajos

norādītie vides jautājumi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu (reģ.Nr.9842) un /pers. B/ pieteikumu (reģ.Nr. 10171) par Saulkrastu novada domes 2020.gada 30.septembra

lēmuma Nr.1930 (prot.Nr.30/2020, §10) “Par detālplānojuma teritorijai no Pēterupes “Saules tiltiņa” līdz Ķīšupei projekta apstiprināšanu un ieceres

veidot meža parku akceptēšanu” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M. Markovs