Court dismissed servitude claim as disproportionate, citing Civil Code principles of good faith and proportionality.

Lietas Nr. C33329914

Lietas arhīva Nr. CA-0350-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 9.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Skaidrīte Buivide,

tiesneses Lelde Grauda, Agnese Veita,

ar tiesas sēžu sekretāri Gundegu Miķelsoni,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers.

M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/ prasībā pret /pers. U/, /pers. V/ un Ķekavas novada pašvaldību ar trešajām personām

Nordea Bank AB un /pers. A0/ par ceļa servitūta noteikšanu, sakarā ar /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/,

/pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2015.gada 8.jūnija spriedumu.

Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies tiesneses S.Buivides ziņojumu,

konstatēja:

/pers. E/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/,

/pers. T/ 2014.gada 24.martā iesniedza Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. AC/ un Ķekavas novada pašvaldību ar trešajām personām Nordea Bank

Finland Plc un /pers. A0/ par ceļa servitūta noteikšanu, kur, pamatojoties uz Civillikuma 1., 877., 927., 1036., 1039., 1130., 1131, 1132., 1134.,

1135., 1139., 1146., 1231., 1235., 1459.pantiem lūgts noteikt nekustamā īpašuma /adrese/ ceļa servitūtus par labu nekustamiem īpašumiem /adrese/,

/adrese/, /adrese/, 540 kvm platībā, uzliekot par pienākumu /pers. AC/ tos nostiprināt zemesgrāmatā, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. E/, /pers. AA/, /Pers. G/, /pers. H/, /pers. J/, /pers. I/, /pers. AG/, /pers. L/, /pers. M/ un /pers. N/ pieder

nekustamais īpašums /adrese/. Prasītāji ir sagatavojuši zemes robežu, situācijas un apgrūtinājuma plānu atbilstoši Ķekavas pagasta pašvaldības

2009.gada 17.jūnijā apstiprinātajam detālplānojumam. Nekustamajam īpašumam /adrese/, pamatojoties uz 2013.gada 11.janvāra Servitūta līgumu

zemesgrāmatā ir reģistrēts apgrūtinājums.

/pers. E/, /pers. O/, /pers. G/, /pers. L/, /pers. P/, /pers. S/ un /pers. T/ pieder nekustamais īpašums /adrese/. /pers. AA/, /pers. G/un /pers. R/

pieder nekustamais īpašums /adrese/. Ķekavas pagasta apbūves noteikumi neļauj uzsākt apbūvi, iekams netiks nodrošināta piebraukšana no

zemesgabala līdz Ķekavas pagasta pašvaldības ceļam vai ielai, vai valsts autoceļam. Prasītāji piekļūšanai saviem īpašumiem jau ilgstoši lieto izveidoto

servitūta ceļu, kas reģistrēts zemesgrāmatā, taču piekļūšana netiek nodrošināta līdz pašvaldības vai valsts ceļiem. Prasītāju īpašumi nerobežojas ar

nekustamo īpašumu /adrese/, taču tas ir viens no nekustamiem īpašumiem, kura teritoriju šķērso ceļš, kuru faktiski lieto prasītāji, lai nokļūtu pie saviem

īpašumiem.

Atbildētājs ir izbūvējis asfaltētu ceļu bez kaimiņu piekrišanas, neatbilstoši būvvaldēs saskaņotam projektam un daļēji skarot kaimiņu īpašumu.

2006.gada 14.februārī mērnieks sastādīja /pers. AC/ īpašuma plānu pēc 2002. un 2005.gada robežu uzmērīšanas materiāliem, plānā precizēts servitūta

ceļa izvietojums par labu nekustamajam īpašumam ar kadastra nr./numurs A/. Plānā norādītie lietošanas tiesību apgrūtinājumi – tiesība uz braucamo ceļu

nav ierakstīti zemesgrāmatā, kaut arī minēto ceļu faktiski ilgstoši izmanto prasītāji, tas vēsturiski ir kalpojis kopš pagājušā gadsimta, proti, kopš

1938.gada un joprojām kalpo kā piebraucamais ceļš vairākām citām vēsturiskām lauku vietām.

Atbildētājs ir atteicis ceļa servitūta nodibināšanu prasītājiem. Ķekavas novada pašvaldība atbildē uz iebildumiem norādīja vairākus variantus, kādos

prasītāji var nodibināt ceļu servitūtus. Prasītāji atzina par atbilstošāko 3.varinatu, kurā servitūts jādibina uz nekustamajiem īpašumiem /adrese/ un /adrese/.

2004.gada 21.decembrī Ķekavas pagasta padomes sēdē tika pieņemts lēmums “Par ceļa servitūta nodibināšanu uz zemes gabala /adrese/. Lēmums nav

ticis apstrīdēts un stājies spēkā. Ar 2005.gada 12.janvāra Ķekavas pagasta padomes sēdes protokolu ir izlemts piešķirt /pers. AC/ zemi pastāvīgā

lietošanā zemes /adrese/ paplašināšanai. 2004.gada 17.decembrī Ķekavas pagasta padome noslēdza līgumu par ceļa servitūta izveidošanu ar /pers. AC/

par ceļa servitūta apgrūtinājuma nodibināšanu uz zemes gabala /adrese/. Ar šo līgumu /pers. AC/ pilnvaroja Ķekavas pagasta padomi reģistrēt

zemesgrāmatā izmaiņas sakarā ar ceļa servitūta nodibināšanu. Zemesgrāmatā šādu ierakstu nav.

To, ka servitūts ir nepieciešams un tas jānodibina nosaka likums. Pašvaldības būvvalde ir norādījusi gan uz veidu un kārtību, kādā risināms ceļa

servitūta jautājums, gan arī uz nepieciešamo servitūta apjomu. Servitūta ceļš ir iespējami saudzīgākais servitūta risinājums, kā arī – tuvākais ceļš

piekļūšanai pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam. Prasītāju kā īpašnieku interese ir saimnieciska rakstura, servitūts netiek nodibināts prasītāju ērtības

labad (1.sējums, lietas lapas Nr.4-22).

2014.gada 2.jūnijā atbildētāja Ķekavas novada pašvaldība iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par celto prasību, norādot, ka to neatzīst. Izskatot

prasītāju 2012.gada 7.maija iesniegumu, pašvaldība sniedza atbildi, informējot, ka atbilde pēc būtības sniegta 2011.gada 6.janvārī. Pašvaldība atkārtoti

paskaidroja, ka prasītāju īpašumi nerobežojas ar valsts un pašvaldības ielām un ceļiem, tādēļ ceļu servitūtu nodibināšana, iegūstot tiesības pārvietoties

citām personām piederošos īpašumos, ir civiltiesisks jautājums un risināms civiltiesiskā kārtā. Pašvaldībai kā publisko tiesību subjektam nav dotas tiesības

apgrūtināt ar servitūtiem vai veikt inženierkomunikāciju būvniecību citām personām piederošos īpašumos. Savukārt pašvaldības nostiprinājuma lūgumu

nodibināt ceļu servitūtu, pamatojoties uz 2004.gada 17.decembra līgumu starp /pers. AC/ un pašvaldību, zemesgrāmatu nodaļa 2011.gada 5.augustā

atstāja bez ievērības. Konkrētajā gadījumā Ķekavas novada pašvaldības publisko tiesību jomā izdoto administratīvo aktu tiesiskums būtu izvērtējams

administratīvā procesa ietvaros (1.sējums, lietas lapas Nr.121-123).

2014.gada 16.jūnijā trešā persona Nordea Bank Finland Plc iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par celto prasību, norādot, ka to neatzīst un

uzskata par noraidāmu, jo uz aizdevuma piešķiršanas brīdi 2005.gadā /pers. AC/ nekādi citi apgrūtinājumi kā vien tie, kas nostiprināti līdz 2005.gada

29.augustam netika konstatēti. Nekustamā īpašuma apgrūtināšana ar ceļa servitūtu ir nekustamā īpašuma vērtības pazeminošs faktors, savukārt bankai ir

svarīgi, lai ķīlas vērtība nesamazinātos (1.sējums, lietas lapas Nr.147).

2014.gada 19.augustā atbildētājs /pers. AC/ iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par celto prasību, norādot, ka to neatzīst. /adrese/ sastāv no trīs

nekustamajiem īpašumiem, tam reģistrēti apgrūtinājumi – Sausās Daugavas upes aizsargjosla. Kopējā apgrūtinātā platība sastāda 92% no zemes platības.

Prasītāji ir iecerējuši veikt sev piederošo ielu apbūvi. Tā kā prasītājiem piederošie nekustamie īpašumi nerobežojas ar valsts vai pašvaldību ceļiem, viņiem

ir vai nu jāizbūvē jauni piebraucamie ceļi vai jānodibina servitūts. Ķekavas novada pašvaldība ir norādījusi 4 variantus, kādos nodibināms ceļa servitūts.

Prasītāji nav norādījuši nevienu vērā ņemamu argumentu un lietderības apsvērumu, kā arī nav iesnieguši nevienu pierādījumu tam, kāpēc ceļa servitūts

būtu nodibināms tieši caur nekustamo īpašumu /adrese/. Prasītāji nav izvērtējuši pārējos trīs pašvaldības piedāvātos variantus. Atsaukšanās uz mērnieka

izstrādāto plānu, nav pamatota, jo ceļa servitūti nav reģistrēti ne Valsts zemes dienestā, ne zemesgrāmatā. Ceļu atbildētājs izbūvējis par saviem līdzekļiem

savām vajadzībām, tam nav nodibināts servitūts. Nekustamais īpašums/adrese/ neatrodas blakus prasītāju īpašumiem, tādējādi nekādā veidā

nenodrošinās prasītājiem tiesībām piekļūt valsts vai pašvaldības ceļiem. Servitūts ir jānodibina vēl caur vairākiem nekustamiem īpašumiem. /adreses/ ir

parcelēti zemes gabali. Jau šobrīd prasītāju skaits ir 15, zemes gabali ir parcelēti 43 parcelēs, no kurām 40 parcelēm ir piešķirtas atsevišķas adreses,

tātad servitūtu izmantotu aptuveni 100 personas. Atbildētāja īpašums tiks būtiski pasliktināts, nekustamā īpašuma vērtība pazemināsies, jo caur to būs

intensīva satiksme visa gabala garumā. Lai nokļūtu no valsts un pašvaldību ceļiem līdz prasītāju īpašumiem pašvaldība iesaka izmantot ceļu caur

nekustamo īpašumu/adrese/, nosakot to kā kalpojošo īpašumu (2.sējums, lietas lapas Nr.3-10).

2014.gada 24.martā /pers. E/, /pers. AA/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. AG/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/,

/pers. S/, /pers./ Rīgas rajona tiesā cēluši prasību pret /pers. U/ ar trešo personu /pers. A0/ par ceļa servitūta noteikšanu, kur, pamatojoties uz

Civillikuma 1., 877., 927., 1036., 1039., 1130., 1131, 1132., 1134., 1135., 1139., 1146., 1231., 1235., 1459.pantiem lūgts noteikt nekustamā

īpašuma /adrese/ ceļa servitūtus par labu nekustamiem īpašumiem /adrese/, /adrese/, /adrese/, 540 kvm platībā, uzliekot par pienākumu /pers. U/ tos

nostiprināt zemesgrāmatā, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus. Prasības pieteikums pamatots ar analogiem apsvērumiem (3.sējums, lietas lapas Nr.4-20).

2014.gada 24.martā /pers. E/, /pers. AA/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. AG/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/,

/pers. S/, /pers./ Rīgas rajona tiesā cēluši prasību pret /pers. V/ ar trešajām personām AS Nordea Bank Finland Plc un /pers. A0/ par ceļa servitūta

noteikšanu, kur, pamatojoties uz Civillikuma 1., 877., 927., 1036., 1039., 1130., 1131, 1132., 1134., 1135., 1139., 1146., 1231., 1235.,

1459.pantiem lūgts noteikt nekustamā īpašuma /adrese/ ceļa servitūtus par labu nekustamiem īpašumiem /adrese/, /adrese/, /adrese/, 920 kvm platībā,

uzliekot par pienākumu /pers. V/ tos nostiprināt zemesgrāmatā, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus. Prasības pieteikums pamatots ar analogiem

apsvērumiem (3.sējums, lietas lapas Nr.4-23).

2014.gada 16.jūnijā trešā persona Nordea Bank Finland Plc iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par celto prasību, norādot analogus argumentus,

kādi norādīti sākotnējā lietā sniegtajos rakstveida paskaidrojumos (4.sējums, lietas lapas Nr.123).

2014.gada 18.jūnijā atbildētāja /pers. V/ iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu, norādot, ka to neatzīst. Paskaidrojumos

norādīti analogi apsvērumi atbildētāja /pers. AC/ rakstveida paskaidrojumos uz prasību norādītajam (4.sējums, lietas lapas Nr.120-132).

2014.gada 15.septembrī trešā persona /pers. A0/ sniegusi rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka viņai pieder nekustamais īpašums /adrese/,

īpašums robežojas ar /pers. V/ piederošo nekustamo īpašumu/adrese/. Prasītājiem piederošie nekustamie īpašumi nerobežojas ar /pers. V/ piederošo

nekustamo īpašumu. /pers. V/ piederošais ceļš, kurs ir ierakstīts kā būve zemesgrāmatā tiek ilgstoši lietots dabā vēl pirms tā izbūves. Minētais ceļš nav

izbūvēts uz trešajai personai piederošā īpašuma. Šobrīd izbūvēto ceļu ilgstoši izmanto prasītāji un citi pagasta iedzīvotāji. Uzskata, ka ceļa servitūta

nodibināšana ir nepieciešama. (5.sējums, lietas lapas Nr.61-73).

Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 29.maija tiesas sēdes protokola lēmumu /pers. AA/ lietā aizstāta ar /pers. F/ (5.sējums, lietas lapas Nr.165-

168).

Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 15.septembra lēmumu apvienotas civillietas /pers. E/, /pers. F/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. AG/, /pers.

L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/ prasībā pret /pers. AC/ un Ķekavas novada pašvaldību ar trešajām personām

Nordea Bank Finland Plc un /pers. A0/ un civillieta minēto prasītāju prasībā pret /pers. V/ ar trešajām personām Ķekavas novada pašvaldību, Nordea

Bank AB un /pers. A0/ (5.sējums, lietas lapas Nr.92-94).Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 8.janvāra lēmumu minētā civillieta apvienota ar civillietu

prasītāju prasībā pret /pers. U/ ar trešajām personām Ķekavas novada pašvaldību un /pers. A0/ (5.sējums, lietas lapas Nr.146-147).

Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 15.septembra lēmumu trešā persona lietā Nordea Bank Finland Plc aizstāta ar AS Nordea Bank AB (5.sējums,

lietas lapas Nr.95-97).

Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 8.jūnija spriedumu prasība noraidīta.

Pirmās instances tiesa spriedumu motivējusi ar tālāk norādītiem apsvērumiem.

Lietā nav strīda, ka nekustamais īpašums /adrese/ pieder /pers. E/, /pers. AA/, /pers. H/, /pers. M/, /pers. J/, /pers. G/, /pers. I/, /pers. L/, /pers.

AK/; nekustamais īpašums /adrese/ pieder /pers. E/, /pers. R/ un /pers. G/; nekustamais īpašums /adrese/ pieder /pers. E/, /pers. O/, /pers. G/, /pers. L/,

/pers. P/, /pers. S/ un /pers. T/.

Nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks ir /pers. AC/, tas sastāv no trīs zemes gabaliem, atbildētājs to ir iegādājies 2000.gada 18.oktobrī, minētais

zemes gabals bija neapbūvēts un bez nodibinātiem lietu tiesību apgrūtinājumiem, izņemot Sausās Daugavas upes aizsargjosla un tauvas josla gar Sausās

Daugavas upi.

Nekustamais īpašums /adrese/ pieder /pers. U/, tam reģistrētas sekojošas atzīmes – aizsargjosla gar gaisvadu sakaru līniju, servitūts – tiesība uz

braucamo ceļu un Sausās Daugavas upes aizsargjosla, kā arī nostiprināti servitūti uz braucamo ceļu – valdījuma tiesība par labu nekustamam īpašumam

/adrese/, /adrese/ un /adrese/.

Nekustamais īpašums /adrese/ pieder /pers. V/, tam reģistrēta atzīme – servitūta tiesība uz braucamo ceļu.

No Zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāna ir redzams, ka nekustamie īpašumi /adrese/, /adrese/un /adrese/ ir sadalīti vairāk kā 40

parcelēs.

Lietas materiāliem pievienotajā Ķekavas novada pašvaldības būvvaldes izsniegtajā plānošanas un arhitektūras uzdevumā nr.241/10 ir noteikts, ka

būvprojektēšanas nosacījums ir nodrošināt no ceļa servitūta ceļa /adrese/ līdz būvprojekta akceptam nodrošināt zemesgrāmatā ierakstītu piebraukšanu

līdz pašvaldības vai valsts autoceļiem.

Pamatojoties uz iepriekš uzskaitītajiem dokumentiem, prasītāji 2012.gada 28.decembrī ir vērsušies pie /pers. AC/ ar lūgumu parakstīt servitūta

līgumu, ar kuru /pers. AC/ piederošais nekustamais īpašums /adrese/ kļūtu par kalpojošo īpašumu nekustamajiem īpašumiem /adreses/.

Atbildētāji nav piekrituši parakstīt servitūta līgumu ar prasītājiem, līdz ar ko prasītāji vēlas, lai ceļa servitūts tiktu nodibināts ar tiesas spriedumu

atbilstoši Civillikuma 1231. pantam.

Pirmās instances tiesa, vērtējot pierādījumus, atzinusi, ka Valsts zemes dienests ir izteicis savu viedokli par skatāmo jautājumu, taču šāda viedokļa

izteikšana nav saistoša tiesai, jo tikai tiesa var izlemt jautājumu par ceļa servitūta nodibināšanu vai nenodibināšanu.

No Civillikuma 1235.panta secināts, ka prasītāji uzskata ceļa servitūtu nodibinātu ar pašvaldības lēmumu un pašvaldības vienošanos ar /pers. AC/

par ceļa servitūta nodibināšanu nekustamajam īpašumam /adrese/ par labu pašvaldībai, pašvaldības iedzīvotājiem un citiem nekustamo īpašumu

īpašniekiem.

Šim secinājumam tiesa nevar piekrist, jo atbilstoši spēkā esošajai judikatūrai pašvaldībai nav tiesību lemt par civiltiesisku jautājumu, kā arī ceļa

servitūts ir nodibināms par labu valdošajam īpašumam nevis par labu pašvaldībai un pašvaldības iedzīvotājiem.

Ar 2013.gada 9.oktobra Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā nr. SKC-458/2013 ir noteikts, ka pirms nav nodibināts servitūts, nav iespējams

prasīt servitūta valdījuma atjaunošanu vai traucējumu novēršanu. Konkrētais pašvaldības lēmums un atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītais ieraksts

neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanu par labu prasītājai piederošajam nekustamajam īpašumam. Minētajā spriedumā konstatēts, kaut arī no

likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 22.panta izrietošā pašvaldības kompetence zemes reformas ietvaros lemt par ceļa servitūta noteikšanu

nav apšaubāma, tomēr šāda lēmuma pieņemšanas fakts pats par sevi neliecina par to, ka servitūts nodibināts Civillikuma 1231.panta 1.punkta kārtībā.

Lai pašvaldības lēmums radītu tiesiskas sekas, pirmkārt, tam jāatbilst Civillikuma 1130.pantam, otrkārt, servitūtu izlietošana var sākties tikai tad, ja tas

ierakstīts zemesgrāmatās.

Tā kā noteiktām personām par labu nodibinātu reālservitūtu gadījumā nav valdošā nekustamā īpašuma, noteikumi par reālservitūtiem jāpiemēro

tiktāl, ciktāl tajos nav regulēti ar valdošo nekustamo īpašumu saistītie jautājumi. Noteiktām personām piederošiem reālservitūtiem nav piemērojams

Civillikuma 1190.-1230.pants (sk. G.Višņakova. K.Balodis. Civillikuma komentāri. Lietas; Valdījums; Tiesības uz svešu lietu.- Rīga: Mans

īpašums, 1998, 74.lpp.). No apstrīdētā pašvaldības lēmuma redzams, ka ceļa servitūts, apgrūtinot nekustamo īpašumu, noteikts par labu pagasta

iedzīvotājiem.

Ņemot vērā Senāta spriedumā lietā nr. SKC-458/2013 analizēto reālservitūtu un personālservitūtu juridisko dabu, t.i., tiem piemītošās kopīgās un

atšķirīgās pazīmes, atzīsts, ka minētajā lēmumā noteikto braucamā ceļa servitūtu (Civillikuma 1156.pants) nav pamata kvalificēt kā personālservitūtu. Līdz

ar to braucamā ceļa servitūts varēja tikt noteikts par labu vienam (vai vairākiem) valdošajam zemesgabalam, turklāt identificējot zemesgabalu, kuram par

labu šis servitūts nodibināts, kā tas izriet no Civillikuma 1130.panta normas.

Arī 2012.gada 2.marta Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumā lietā nr.SKA-376/2012 ir secināts, ka ceļu ierīkošanas

un likvidēšanas jautājums ir skatāms tieši teritorijas plānošanas ietvaros. Pašvaldībai ir pienākums gādāt par sakārtotu infrastruktūru un par tādu teritorijas

plānošanu un attīstību, lai nodrošinātu personu tiesības pilnvērtīgi izmantot nekustamo īpašumu, kas citstarp ietver piekļuvi šim īpašumam. Tomēr minētais

nenozīmē, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, lai līdz ikvienam tās teritorijā esošam nekustamā īpašuma objektam vestu publiskas lietošanas ceļš.

Pašvaldībai nav no tiesību normām izrietoša pienākuma nodrošināt privātpersonas īpašumā esoša ceļa netraucētu publisku lietošanu. Īpašuma pieejamība,

ja to nenodrošina publiski ceļi, ir risināma, nodibinot ceļa servitūtu vispārīgā kārtībā atbilstoši Civillikumam.

Tādējādi konstatēts, ka prasītāju norādītie argumenti - Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes 2004.gada 17.decembra vienošanās ar /pers. AC/,

ka saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 2.punktu Ķekavas pagasta pašvaldība tiek pilnvarota no /pers. AC/ puses reģistrēt zemesgrāmatā ceļa

servitūtu uz zemes gabalu /adrese/ un 2004.gada 21.decembra Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes lēmums nodibināt ceļa servitūtu uz zemes gabalu

/adrese/, neatbilst Civillikuma nosacījumiem par servitūta nodibināšanu, un minētās atziņas ir nostiprinātas pastāvošajā judikatūrā.

Prasītāji ir norādījuši, ka /pers. V/ piederošajam nekustamajam īpašuma /adrese/ ir reģistrēta atzīme par ceļa servitūta nodibināšanu un tādēļ minētā

tiesība būtu nostiprināma ar tiesas spriedumu. Minētais apgalvojums ir pretējs pastāvošajiem normatīvajiem aktiem, kuros noteikts, ka servitūtam kā

apgrūtinājumam (lietu tiesībai) saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 17.panta 1.punkta a) apakšpunktu jābūt ierakstītam kalpojošā īpašuma zemesgrāmatas

nodalījumā kā apgrūtinājumam. No šā likuma 44.panta normām izriet, ka ierakstu veidā uz nekustamo īpašumu nostiprina tiesības, savukārt atzīmju veidā

nostiprina tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus. Arī likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 11.pants noteic, ja lēmumā par

zemes īpašuma tiesību atjaunošanu (..) norādīti īpašuma tiesību aprobežojumi vai apgrūtinājumi, vienlaikus ar zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā izdarāma

atzīme, norādot, kādi aprobežojumi un apgrūtinājumi ar lēmumu (..) noteikti. Atzīme aizstājama ar ierakstu, ja zemes īpašnieks vai attiecīgā ieinteresētā

persona iesniedz nostiprinājuma lūgumu. Atbildētāja/pers. AO/ nav piekritusi iesniegt prasītājiem nostiprinājuma lūgumu, līdz ar ko prasītājiem ir jāpierāda

servitūta nodibināšanas nepieciešamība atbilstoši Civillikumā norādītajiem nosacījumiem.

Lietas materiāliem ir pievienota Ķekavas novada pašvaldības 2011.gada 6.janvāra atbilde prasītājai /pers. AG/, kurā pašvaldība norāda uz

pastāvošajiem četriem variantiem, kādos prasītāji var vienoties ar nekustamo īpašumu īpašniekiem par ceļa servitūta nodibināšanu. Prasītāji nav devuši

vērtējumu visiem piedāvātajiem variantiem, kā arī nav norādījuši, kādēļ pārējie varianti neatbilstu Civillikuma 1132.panta un 1139.panta prasībām.

Izvērtējot pārējos pašvaldības piedāvātos servitūta nodibināšanas variantus, prasītājiem jāņem vērā, ka braucamā ceļa servitūtu var nodibināt uz vēl

neesošu ceļu (Civillikuma 1233.pants), kas jāiekārto servitūta izlietotājam.

Prasītāji, atsaucoties uz Civillikuma 894.pantu, nepamatoti norāda, ka gadījumā, kad kāds kaut reizi izlietojis tiesību, tad ar to pietiek, lai iegūtu šīs

tiesības valdījumu. Senāts 2006.gada tiesu prakses apkopojumā par tiesu praksi lietās, kas izriet no servitūta tiesībām ir atzinis, ka faktisks lietojums

(vienreizējs vai atkārtots) nepiešķir valdījumu (precario). Servitūts kā tāds vēl nav nodibināts un nostiprināts likumā paredzētā kārtībā (Civillikuma 1231.

un 1235.pants). Saskaņā ar Civillikuma 894.pantu, tikai vienreizēja tiesības izlietošana piešķir valdījumu, bet šajā gadījumā tāda valdījuma tiesība nebija

nodibināta un nepastāvēja.

Ja servitūts tiek nodibināts ar tiesas spriedumu, tiesai ir jārespektē īpašnieka pilnīgas varas tiesības pār lietu, tāpēc nodibināt servitūtu tiesa drīkst

tikai īpašas nepieciešamības gadījumā. Minēto apstiprina Satversmes tiesas spriedums par Civillikuma 1231.panta 2.punkta atbilstoši Latvijas Republikas

Satversmes 105.pantam, kurā tiek secināts, ka tiesai, nodibinot servitūtu, ir piešķirta plaša rīcības brīvība, taču tā ir saistīta ar spēkā esošajām tiesībām un

tai ir taisnīgi jāsamēro pušu pretējās intereses. Samērojot pušu intereses, tiesai, cik vien tas iespējams, ir jāievēro kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka

tiesības. Tas secināms no Civillikuma 928. un 1132. panta normām, kurās ietverti noteikumi par īpašuma tiesību un servitūta apmēru. Saudzējoša pieeja

kalpojošās lietas īpašnieka tiesību ierobežošanai ir īpaši svarīga gadījumos, kad servitūta nodibināšanas rezultātā kalpojošās lietas īpašniekam pilnībā zūd

iespēja lietot savu īpašumu vai tā daļu.

2006.gada tiesu prakses apkopojumā par tiesu praksi lietās, kas izriet no servitūta tiesībām 15.secinājumā noteikts, ka servitūta nodibināšanas

prasība noraidāma, ja nav konstatēta valdošā nekustamā īpašuma nepieciešamība servitūtu nodibināt. Nav nepieciešams nodibināt braucamā ceļa

servitūtu, ja pastāv iespēja valdošajā nekustamajā īpašumā iebraukt pa citu ceļu.

Prasītājiem piederošie nekustamie īpašumi nerobežojas ar valsts vai pašvaldības ielām un ceļiem, viņiem ir vai nu jāizbūvē jauni piebraucamie ceļi

vai jānodibina servitūts uz kādu no kalpojošajiem īpašumiem par labu / trīs adreses/, lai izpildītu Ķekavas novada pašvaldības prasības un līdz

būvprojekta akceptam nodrošinātu zemesgrāmatā ierakstītu piebraukšanu līdz pašvaldības vai valsts autoceļiem.

Prasītāji, lūdzot nodibināt servitūtu nekustamajiem īpašumiem /adreses/, šo ceļa posmu ir izvēlējušies par servitūta ceļu, jo tas ir izbūvēts un

asfaltēts, tādēļ ir atzīstams, ka prasītāji vēlas nodibināt servitūtu savas ērtības labad, jo lietā nav iesniegts neviens pierādījums, kas apliecinātu to, ka

pārējie pašvaldības piedāvātie varianti ceļa servitūta nodibināšanai neatbilst Civillikuma prasībām.

2006.gada tiesu prakses apkopojuma 16.secinājumā noteikts, ka servitūts dod labumu valdošajam nekustamajam īpašumam un tā izlietotājam

(Civillikuma 1135.pants). Jēdzieni „labums servitūta izlietotājam” un „taisnprātība, saudzējot kalpojošo nekustamo īpašumu” vērtējami objektīvi, nesaistot

tos ar subjektīvām personu interesēm.

Tādējādi prasītāji nonākuši pretrunā ar Civillikuma 1135.pantā un 1146.pantā nostiprināto civiltiesību principu, kuram atbilstoši servitūts nav

nodibināms valdošā nekustamā īpašuma īpašnieka ērtības labad. Kā atzīts tiesību doktrīnā, nevar nodibināt tādu reālservitūtu, kas gan atbilst noteikta

izlietotāja subjektīvām interesēm, bet nedod patstāvīgu objektīvu labumu pašam nekustamajam īpašumam.

Ja kalpojošam nekustamam īpašumam ir nodibināta hipotēka, tad servitūta nodibināšanai nepieciešama hipotekārā kreditora piekrišana. Trešā

persona Nordea Bank AB norādījusi, ka servitūta nodibināšana mazinās /pers. AC/ un /pers. V/ īpašumā esošos nekustamos īpašumus, uz kuriem ir

reģistrētas hipotēkas par labu Nordea Bank AB. Šajā gadījumā prasību par servitūta nodibināšanu tiesa var apmierināt tikai tad, ja servitūta nodibināšana

nemazina kalpojošā īpašuma vērtību (5.sējums, lietas lapas Nr.171-185).

Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu 2015.gada 6.jūlijā iesnieguši prasītāji, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka ceļa platība, uz kuru tiek lūgts nodibināt servitūtu, ir lietota ilgstoši jau agrāk, un ir vēsturiski izveidojusies braucamā

ceļa teritorija un par tās noteikšanu kā servitūta ceļu lemts iepriekš, vēl pirms asfaltētu ceļu izbūves atbildētāju īpašumā. Norāda, ka servitūtu nav lūgts

nodibināt ērtības labad. Prasītāji nekad nav saņēmuši pašvaldības variantus servitūta nodibināšanai, saistošs ir spēkā esošs detālplānojums, ko pirmās

instances tiesa nav vērtējusi. Nodibinot servitūtu, kalpojošās lietas netiek liegta iespēja lietot savu īpašumu vai tā daļu, jo servitūts ir tiesība. Ņemot vērā,

ka nekustamo īpašumu īpašnieki labprātīgi nepiekrīt vienoties par ceļa servitūta nodibināšanu, nav iespējams vienoties par servitūta nodibināšanu. Pirmās

instances tiesa nav samērojusi pušu intereses un tiesības, priekšroku dodot atbildētāju interesēm. Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka /pers. AC/

nav informējis banku par spēkā esošiem lēmumiem un faktiem par servitūtu, turklāt nav pamatots tiesas secinājums par nekustamā īpašuma vērtības

samazināšanos. Nav vērtēta lēmumos noteikta nekustamā īpašuma /adrese/ ceļu izveide, tai skaitā, ierakstu izdarīšana zemesgrāmatā (5.sējums, lietas

lapas Nr.189-197).

Trešā persona AS Nordea Bank AB 2015.gada 28.jūlijā iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, lūdzot apelācijas sūdzību

noraidīt. Uz nekustamā īpašuma ieķīlāšanas brīdi nekādi apgrūtinājumi, kā vien zemesgrāmatā nostiprinātie, netika konstatēti. Saskaņā ar tiesību doktrīnu,

servitūts vienmēr nozīmē nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu (5.sējums, lietas lapa nr.203).

Atbildētāji/pers. AR/ un /pers. V/ 2015.gada 10.augustā iesnieguši rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, kur lūgts apelācijas sūdzību

noraidīt, jo pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots un atbilstošs normatīvajam regulējumam, kā arī lietas faktiskajiem apstākļiem.

Paskaidrojumos norādīts, ka prasība celta subjektīvās interesēs un ērtību labad. No detālplānojuma neizriet obligāts priekšnoteikums nodibināt

servitūtu uz atbildētāju nekustamajiem īpašumiem, turklāt tas ir ārējs normatīvais akts, nevis likums. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka jau iepriekš lemts

par attiecīgās teritorijas noteikšanu kā servitūta ceļu. Vēsturiski uz šobrīd sadalītā zemes gabala atradās tikai viena māja, kas neradīja problemātiku ceļa

lietošanai. Saskaņā ar eksperta atzīto, uz ceļa nepieciešams ierobežot satiksmi, prasītāji nav norādījuši personas, kas būs atbildīgas par ceļa nolietojumu

un tā uzturēšanu. Attiecībā uz bankas informēšanu, atbildētāji norāda, ka uz aizdevuma piešķiršanas brīdi citi apgrūtinājumi netika konstatēti, tādējādi tam

nav nozīmes (5.sējums, lietas lapas Nr.215-225).

Atbildētāja Ķekavas novada pašvaldība 2015.gada 10.augustā iesniegusi paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, kur lūgts to noraidīt. Paskaidrot,

ka prasītāju atsaukšanās uz detālplānojumu kā dokumentu, kas imperatīvi noteic piekļūšanas iespējas detālplānojuma teritorijai, jo šie jautājumi nodalāmi

no teritorijas plānošana procedūras un risināmi saistībā ar apbūves tiesību īstenošanu. Pašvaldībai kā publisko tiesību subjektam nav dotas tiesības

apgrūtināt ar servitūtiem vai veikt inženierkomunikāciju būvniecību citām personām piederošos īpašumos. Uzskata pirmās instances tiesas spriedumu par

pamatotu (5.sējums, lietas lapas Nr.229-230).

Ar 2016.gada 4.aprīļa tiesas sēdes protokola lēmumu atbildētājs /pers. AC/ lietā aizstāts ar /pers. V/ saskaņā ar Civilprocesa likuma 77.pantu

(5.sējums. lietas lapas Nr.276-278).

Prasītāju /pers. E/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/

pilnvarotā pārstāve un prasītāja /pers. K/, prasītāju pilnvarotā pārstāve /pers. AT/ apelācijas instances tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību uzturēja,

saskaņā ar prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādītajiem apsvērumiem.

Atbildētājas /pers. V/ pilnvarotā pārstāve /pers. AU/ apelācijas instances tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību neatzina saskaņā ar rakstveida

paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas Ķekavas novada pašvaldības pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Imants Muižnieks apelācijas instances tiesas sēdē prasību un

apelācijas sūdzību neatzina saskaņā ar rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Atbildētāja/pers. AV/ pilnvarotais pārstāvis /pers. AZ/ apelācijas instances tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību neatzina, norādot uz esošā

ceļa slikto kvalitāti.

Prasītāja/pers. B0/, trešā persona /pers. A0/, trešās personas AS Nordea Bank AB pilnvarotais pārstāvis uz apelācijas instances tiesas sēdi nebija

ieradušies par neierašanās iemesliem tiesai nedarot zināmu, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu lietas dalībniekiem paziņots saskaņā ar Civilprocesa

likuma 56.panta kārtībā (lietas lapas Nr.282-283). Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai,

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par iespējamu lietu izskatīt neieradušos personu prombūtnē.

Motīvu daļa.

Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi apelācijas sūdzības motīvus kopsakarā ar rakstveida pierādījumiem, Civillietu

tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers.

R/, /pers. S/, /pers. T/ prasība pret /pers. U/, /pers. V/ un Ķekavas novada pašvaldību ar trešajām personām Nordea Bank AB un /pers. A0/ par ceļa

servitūta noteikšanu nav pamatota un ir noraidāma, tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

Civillietu tiesu kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Lai gan prasītāji spriedumu pārsūdzējuši pilnā apjomā, tomēr apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas lietā nodibinātais, ka

nekustamais īpašums /adrese/ pieder /pers. E/, /pers. F/, /pers. H/, /pers. M/, /pers. J/, / pers.G/, /pers. I/, /pers. L/, /pers. AK/; nekustamais īpašums

/adrese/ pieder /pers. E/, /pers. R/ un /pers. G/; nekustamais īpašums /adrese/ pieder /pers. E/, /pers. O/, /pers. G/, /pers. L/, /pers. P/, /pers. S/ un

/pers. T/. Nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks uz lietas izskatīšanas pirmās instances tiesā laiku, bija /pers. AC/, tas sastāv no trīs zemes gabaliem,

iegādāts 2000.gada 18.oktobrī neapbūvēts un bez nodibinātiem lietu tiesību apgrūtinājumiem, izņemot Sausās Daugavas upes aizsargjosla un tauvas josla

gar Sausās Daugavas upi. 2016.gada 1.martā nekustamais īpašums /adrese/ nostiprināts uz /pers. V/ vārda (5.sējums, lietas lapas Nr.272-275). /pers.

V/ pieder arī nekustamais īpašums /adrese/, tam reģistrēta atzīme – servitūta tiesība uz braucamo ceļu. Nekustamais īpašums /adrese/ novadā pieder

/pers. U/, tam reģistrētas sekojošas atzīmes – aizsargjosla gar gaisvadu sakaru līniju, servitūts – tiesība uz braucamo ceļu un Sausās Daugavas upes

aizsargjosla, kā arī nostiprināti servitūti uz braucamo ceļu – valdījuma tiesība par labu nekustamam īpašumam /adrese/, /adrese/ un /adrese/.

Minētie fakti atbilst lietas materiāliem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesai tie nav jāpārbauda.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka prasītāji vēlas nodibināt servitūtu savas ērtības labad, jo lietā nav iesniegts neviens pierādījums, kas

apliecinātu to, ka citi pašvaldības piedāvātie varianti ceļa servitūta nodibināšanai neatbilst Civillikuma prasībām, turklāt konkrētajā gadījumā nav gūti

pierādījumi īpašai nepieciešamībai, lai nodibinātu servitūtu.

Apelācijas instances tiesa par pamatotu un pietiekamu atzīst pārsūdzētajā spriedumā ietverto motivāciju, tādējādi Civillietu tiesas kolēģija

pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim un vadās no Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas, saskaņā ar kuru, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst,

ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus

sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Vērtējot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka apelācijas sūdzībā faktiski atkārtoti prasības pieteikumos

paustie argumenti, kas izvērsti un pietiekami analizēti kopsakarībā ar lietas materiālos iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem pārsūdzētajā spriedumā,

kura argumentāciju apelācijas instances tiesa atzīst par pamatotu un pietiekamu. Pie šādiem apstākļiem apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās

instances tiesas sprieduma argumentācijas atkārtošana nav mērķtiecīga.

Par būtisku apsvērumu strīda izšķiršanā apelācijas instances tiesa atzīst Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopojumā „Par tiesu praksi lietās,

kas izriet no servitūtu tiesībām”, kas apstiprināts ar Senāta Civillietu departamenta tiesnešu un Civillietu tiesu palātas tiesnešu kopsēdes 2006.gada

22.decembra lēmumu, rekomendējot secinājumus izmantot tiesu praksē, 15.punktā norādīto, ka servitūta nodibināšanas prasība noraidāma, ja nav

konstatēta valdošā nekustamā īpašuma nepieciešamība servitūtu nodibināt. Nav nepieciešams nodibināt braucamā ceļa servitūtu, ja pastāv iespēja

valdošajā nekustamajā īpašumā iebraukt pa citu ceļu.

2009.gada 12.augusta spriedumā lietā Nr.SKC-192 Augstākās tiesas Civillietu departaments norāda, ka Senāts atbalsta Civillikuma komentāros

izteikto un apgabaltiesas spriedumā īstenoto atziņu, ka servitūts nav nodibināms valdošā nekustamā īpašuma īpašnieka ērtības labad (sk. G.Višņakova,

K.Balodis. Civillikuma komentāri. Lietas; Valdījums; Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans īpašums, 1998, 67.lpp.). Tas izpaudies konstatējumā, ka

„strīdus ceļš nav vienīgais, pa kuru prasītājs var piekļūt savam zemesgabalam no valsts ceļa (…), jo vēl ir trīs ceļi, (…) pa kuriem prasītājs var nokļūt

savā īpašumā.

Lietas materiālos atrodas Ķekavas novada pašvaldības 2011.gada 6.janvāra vēstule, kur pašvaldība 3.3. punktā izvirzījusi četras shēmas

iespējamām piekļūšanām līdz valsts vai pašvaldības autoceļam no prasītāju īpašumiem (1.sējums, lietas lapas Nr.55-59). Lai gan prasītāju pilnvarotā

pārstāve apelācijas instances tiesas sēdē norādīja, ka minētās shēmas dzīvē nav izpildāmas, minētais fraktiski nonāk pretrunā ar prasības pieteikumos

norādīto, ka no pašvaldības piedāvātajiem variantiem, konkrētais veids servitūta nodibināšanai prasītāji atzinuši par visatbilstošāko. Turklāt, kā pamatoti

konstatējusi pirmās instances tiesa, lietā nav iesniegti pierādījumi, ka pašvaldības piedāvātie risinājumi piekļuvei pašvaldības vai valsts autoceļam nav

izpildāmi, vai, ka pašvaldība atteikusies novērst tajos nepilnības, ja tādas konstatētas.

Bez tam, apelācijas instances tiesas sēdē pašvaldības pilnvarotais pārstāvis apliecināja, ka pašvaldības piedāvātās shēmas ir realizējamas,

neskaidrību gadījumā risinot sadarbībā ar pašvaldību. Kā redzams no pašvaldības atbildes, prasītāji aicināti uz tikšanos jautājuma apspriešanai

(1.sējums,lietas lapa Nr.100), bet no prasības pieteikumā norādītā secināms, ka prasītājus nav apmierinājusi šī tikšanās.

Civillietu tiesas kolēģija par nepamatotu atzīst apelācijas sūdzībā ietverto norādi uz pašvaldības lēmumiem un vienošanos ar /pers. AC/, uz kuru

pamata prasītāju ieskatā būtu nodibināms servitūts. Kā pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa, pašvaldībai kā publisko tiesību subjektam nav dotas

tiesības apgrūtināt ar servitūtiem citām personām piederošus nekustamos īpašumus. Bez tam, pati pašvaldība atzinusi, ka 2004.gada 17.decembra līgums

par ceļa servitūta izveidošanu satur iekšējos trūkumus, proti, neatbilst Civillikuma noteikumiem (1.sējums, lietas lapas Nr.101-102). Tādējādi pirmās

instances tiesa pamatoti atzinusi, ka pašvaldības vienošanās ar /pers. AC/ un pašvaldības lēmums par ceļa servitūta nodibināšanu neatbilst Civillikuma

nosacījumiem par servitūta nodibināšanu, kas motivēts ar atbilstošu judikatūru un tādējādi nevar kalpot par pamatu prasības apmierināšanai.

Ievērojot minēto, par nepamatotu atzīstams prasītāju norādītais, ka pašvaldības bezdarbības dēļ servitūts nav nostiprināts zemesgrāmatā, jo, kā

redzams no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2011.gada 5.augusta lēmuma, Ķekavas novada pašvaldības nostiprinājuma lūgums par ceļa

servitūta ierakstīšanu nekustamā īpašuma /adrese/atstāts bez ievērības (1.sējums, lietas lapa Nr.133).

Saskaņā ar Civillikuma 1235.pantu, no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i. valdošā un kalpojošā

nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemes grāmatās Kaut arī detālplānojuma tehniskajos grozījumos ir iezīmēta

perspektīvā servitūta ceļa pieslēguma vieta (1.sējums, lietas lapa Nr.103), zemesgrāmatā ceļa servitūts nav ierakstīts, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka šāds

servitūts Civillikuma izpratnē būtu nodibināts.

Turklāt atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 10.punktam, detālplānojums ir detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas

plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību

robežas un aprobežojumus. Minētā likuma 28.panta pirmā daļa noteic, ka detālplānojumā atbilstoši mēroga noteiktībai detalizē un konkretizē

teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā paredzētos teritorijas izmantošanas veidus un aprobežojumus,

nosakot prasības katras zemes vienības teritorijas izmantošanai un apbūvei.

Detālplānojuma izstrāde nav vērsta uz būvniecības procesa intereses apmierināšanu, bet gan lai nodrošinātu pašvaldības teritorijas plānojumā

paredzēto detālo plānojumu un citu teritorijas plānojuma detalizācijas projektu izstrādāšanu. Tātad detālplānojums tiek izstrādāts teritoriālā plānojuma

vajadzībām. (Administratīvās apgabaltiesas 2008. gada 12. marta spriedums lietā Nr.A42147904 3.7.1 punkts). Ievērojot minēto, atzīstams, ka lai gan

detālplānojuma izstrādes rezultātā tiek izdots normatīvais akts, tomēr tas detālplānojums attiecināms uz konkrēto teritoriju detālplānojuma teritorijas

robežās. Kā redzams no lietas materiāliem, konkrētajā gadījumā detālplānojums neskar atbildētāju /pers. V/ un /pers. U/ nekustamos īpašumus.

Braucamā ceļa servitūtu var nodibināt uz vēl neesošu ceļu (Civillikuma 1233.pants), kas jāiekārto servitūta izlietotājam (Civillikuma 1156.panta

komentārs – G.Višņakova, K.Balodis, Civillikuma komentāri, Rīga, 1998.gads, 86. lpp.). Ņemot vērā minēto, kopsakarībā ar pašvaldības sniegtajiem

paskaidrojumiem par piekļuves valsts vai pašvaldības ceļiem iespējām, secināms, ka prasītāju interesēs ir izmantot jau gatavu ceļu, tādējādi celta

konkrētā prasība.

Faktiski no lietas materiāliem izriet, ka prasītājiem iebraucamā ceļa servitūts nepieciešams, lai nodrošinātu ērtāku piekļuvi sev piederošiem

nekustamiem īpašumiem, kuri sadalīti vairāk kā 40 parcelēs, kas liecina par potenciālu komercdarbības attīstīšanu. Līdz ar to lietas materiāliem atbilstošs

ir pirmās instances tiesas atzītais, ka pieprasītā servitūta nodibināšanai par pamatu kalpo vēlēšanās nodrošināt ērtāku sava īpašuma izmantošanu uz citam

piederoša īpašuma rēķina. Pie šādiem apstākļiem nevar uzskatīt, ka servitūta nodibināšanu noteiktu nekustamā īpašuma izmantošanas vajadzība.

Pastāvot alternatīvai iespējai piekļūt sev piederošam īpašumam, citu īpašnieku pilnīgas varas tiesību par lietu ierobežošana neatbilst Civillikuma

Ievada daļas 1.pantā noteiktajai labai ticībai. Atbilstoši Civillikuma 1139.panta jēgai nosakāmi tikai tādi servitūti, kas ir absolūti nepieciešami, bet ne

servitūti, lai nodrošinātu pēc iespējas ērtāku īpašuma izmantošanu. Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim, ka

prasītāju prasītais ceļa servitūts uzskatāms par tā izmantotāja ērtību, nevis par absolūto nepieciešamību Civillikuma 1139.panta izpratnē.

Noraidot prasību, būtisks ir arī apstāklis, ka /pers. V/ piederošais nekustamais īpašums /adrese/, apzīmējums kadastrā Nr. /numurs/, ir apgrūtināts

ar AS „Nordea Bank AB” labā nostiprinātu hipotēku, kas pats par sevi ir pietiekošs pamats prasību noraidīt, jo saskaņā ar Civillikuma 1234.panta otro

daļu, ja uz nekustamu īpašumu guļ hipotēkas, tad uzlikt tam servitūtu, kas aprobežo hipotēkāro kreditoru tiesības, var tikai ar viņu piekrišanu.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka hipotekārais kreditors būtu piekritis īpašuma apgrūtināšanai ar lietu tiesībām. Tieši pretēji – paskaidrojumos par

apelācijas sūdzību hipotekārais kreditors norāda, ka nepiekrīt servitūta nodibināšanai (5.sējums, lietas lapas Nr.203).

Bez tam apelācijas instances tiesa vērš prasītāju uzmanību uz apstākli, ka saskaņā ar judikatūrā atzīto, tiesības uz svešas lietas lietošanu var iegūt ne

tikai ar servitūtu bez maksas, bet arī ar citiem tiesiskiem institūtiem, piemēram, ar nomas līgumu (Augstākās tiesas Senāta lieta Nr. SKC-392).

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nav konstatēta absolūta nepieciešamība nodibināt ceļa servitūtu, kas apgrūtinātu tieši atbildētāju

īpašumus, jo nav izvērtētas iespējas piekļūt prasītāju nekustamajam īpašumam apgrūtinot citu nekustamo īpašumu, ne arī konstatēts, ka, neapgrūtinot tieši

atbildētāju nekustamos īpašumus, nav vispār iespējams piekļūt prasītāju nekustamajam īpašumam.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus novērtēja pareizi, un pamatoti

atzina, ka prasītais ceļa servitūts nav absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu prasītājiem piekļūšanu savam īpašumam, bet tiek prasīts izmantotāju ērtību

nodrošināšanai, kas neatbilst samērīguma principam un Civillikuma 1.pantā noteiktajam labas ticības principam. Pie šādiem apstākļiem apelācijas sūdzībā

norādītie argumenti nav guvuši apstiprinājumu un nevar būt pamats prasību apmierināt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no

prasītāja valsts ienākumos. Līdz ar to, no prasītājiem vienādās daļās par labu valstij piespriežami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi – ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, tas ir, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 43,26, ko veido

starpība starp prasītāju samaksātajiem EUR 101,74 (1.sējums, lietas lapa Nr.24; 3.sējums, lietas lapa Nr.101; 4.sējums, lietas lapa Nr.215 ) un

faktiskajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem EUR 145,00 (1.sējums, lietas lapa Nr.2; 3.sējums, lietas lapa Nr.2; 4.sējums, lietas lapa Nr.2;

5.sējums, lietas lapa Nr.1a; 6.sējums, lietas lapas Nr.2-9).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājiem nosakāms labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Vadoties no Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

/pers. E/, /pers. F/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. G/ ,/pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers.

T/ prasību pret /pers. U/, /pers. V/ un Ķekavas novada pašvaldību ar trešajām personām AS Nordea Bank AB un /pers. A0/ par ceļa servitūta

noteikšanu noraidīt.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, /pers. G/, personas kods /personas kods/, /pers.

H/, personas kods /personas kods/, /pers. I/, personas kods /personas kods/, /pers. J/, /personas kods/, /pers. K/, /personas kods/, /pers. L/, personas

kods /personas kods/, /pers. M/, personas kods /personas kods/, /pers. N/, personas kods /personas kods/, /pers. O/, /personas kods/, /pers.

P/,/personas kods/, /pers. R/, /personas kods/, /pers. S/, personas kods /personas kods/, /pers. T/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 43,26 (četrdesmit trīs euro 26 centi), piedziņu veicot EUR 2,90 (divi euro 90 centi) apmērā no katra, kas

iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr.C33329914.

Noteikt termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot Rīgas apgabaltiesā samaksu

apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas

apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 9.novembrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ S.Buivide

Tiesneses /divi paraksti/ L.Grauda

A.Veita

NORAKSTS PAREIZS

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Buivide

Rīgā, 09.11.2016