Court allows debt collection claim against individual for unpaid loan principal, interest, penalty, and costs.

Lietas arhīva Nr. C-03549-23/101

ECLI:LV:RPT:2023:0111.C68316722.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 11. janvārī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Žanna Gaigale-Prudņikova

rakstveida procesā izskatīja civillietu “/nosaukums A/” OU pilnvarotās pārstāves ārvalsts komersanta /nosaukums A/ OU filiāles Latvijā

vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2022. gada 12. maijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts prasītājas “/nosaukums A/” OU pilnvarotās pārstāves ārvalsts komersanta

/nosaukums A/ OU filiāles Latvijā vienkāršotās procedūras prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1652., 1720., 1753., 1756., 1757., 1805., 1838., 1934. un 1943. pantu, lūdz piedzīt no

atbildētāja par labu “/nosaukums A/” OU parādu 329,76 euro, kas sastāv no neatmaksātā parāda pamatsummas 200,00 euro, līgumiskajiem

procentiem 109,76 euro par periodu no 2020. gada 16. marta līdz 2022. gada 10. maijam un līgumsoda 20,00 euro par periodu no 2020. gada

15. februāra līdz 2020. gada 16. martam; piedzīt visus tiesāšanās izdevumus; atzīt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja 6% (sešus procentus) gadā no

piedzenamās summas par laiku līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar vienkāršotās procedūras prasībā izklāstītajiem apstākļiem, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civillikuma 1793. pants noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek: 1) pēc likuma, bez agrākā kreditora

gribas izteikuma; 2) pēc tiesas sprieduma; 3) pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Civillikuma 1801. pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805. pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Atbilstoši Civillikuma 1934. pantam ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt Civillikuma 1943. pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa

vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1590. pantam

katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1425. pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1828. pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1838. panta pirmā daļa noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Atbilstoši Civillikuma 1753. pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1765. panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1763. pants noteic, ka procentu pieaugums apstājas: 1) kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, 2) kad

par parādnieka mantu atklāj konkursu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama

samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus [..].

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi.

Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14., 15. punkts noteic,

ka tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta

sūtījumam ir 2 euro; ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu

apjomu lietā. Lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu

izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.

Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra noteikumu Nr. 96 “Noteikumi par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem” 2. pielikums nosaka

maksu 2,85 euro par tiesas sniegto maksas pakalpojumu – dokumenta atvasinājuma pareizības apliecināšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 190., 194., 195., 204.1, 250.25, 250. 27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu “/nosaukums A/” OU, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, neatmaksātā

parāda pamatsummu 200,00 euro, kas izriet no /datums/kredītlīnijas līguma Nr. /līguma numurs/, līgumiskos procentus 109,76 euro par periodu no

2020. gada 16. marta līdz 2022. gada 10. maijam, līgumsodu 20,00 euro par periodu no 2020. gada 15. februāra līdz 2020. gada 16. martam, valsts

nodevu 70,00 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,00 euro, kopā 404,76 euro (četri simti četri euro un 76 centi), nosakot, ka piedzītie

naudas līdzekļi samaksājami norēķinu kontā Nr. /konta numurs/, “Swedbank” AS.

Noteikt “/nosaukums A/” OU, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos

6% gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas (404,76 euro), bet nepārsniedzot tās apmēru.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,85 euro (seši euro un 85 centi),

samaksu veicot Tiesu administrācijas kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja

banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt, ka dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos, jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams. Lietas dalībnieki sprieduma sastādīšanas lūgumu ir tiesīgi iesniegt tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma

sastādīšanas dienas. Spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā – 2023. gada 10. februārī, ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu. Saīsinātais spriedums ir sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā – 2023. gada 11. janvārī.

Tiesnese Ž.Gaigale-Prudņikova