Court dismisses fine for parking violation where plaintiff proved valid permit existed despite lack of visible display.

Lietas Nr. 130075115

Lietas arhīva Nr. 1-0751-15/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 23.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane

Rīgā, Abrenes ielā 3 rakstveida procesā izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par

Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2015.gada 10.augusta lēmumu Nr.D5/07/511077836/1, un

konstatēja:

Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes inspektore E.Teluha 2015.gada 7. jūlijā sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu- paziņojumu Nr.511077836 (turpmāk – protokols) par to, ka 2015.gada 7. jūlijā plkst.22:56 transportlīdzeklis CHRYSLER ar

valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ ( turpmāk – transportlīdzeklis) bija novietots stāvēšanai /adrese/ pagalmā, 522.ceļa zīmes un

842.papildzīmes darbības zonā, bez attiecīgas atļaujas, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk - CSN) 136.3 punktā

noteiktās prasības.

Minētās darbības kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149 10.panta piektās

daļas 12.punkta, uzliekot transportlīdzekļa vadītājam sodu 40 euro apmērā.

/pers. A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr. 511077836 apstrīdēja Rīgas

pašvaldības policijas Centra pārvaldē un ar Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes priekšnieka 2015.gada 10.augusta lēmumu

Nr. D57/3-6/511077836/1 (turpmāk – Lēmums) Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes inspektores E.Teluhas 2015.gada 7.

jūlija lēmums administratīvā pārkāpumā lietā Nr. 511077836 atstāts negrozīts.

Apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldē 2015.gada 7.jūlijā telefoniski tika saņemta

iedzīvotāju sūdzība par to, ka ēkas /adrese/, pagalmā, neievērojot CSN prasības, stāvēšanai novietoti vairāki transportlīdzekļi.

Ierodoties minētajā adresē, Pārvaldes darbinieks plkst.22.56 konstatēja, ka nama /adrese/, pagalmā, 522.ceļa zīmes ar

842.papildzīmi darbības zonā stāvēšanai bez 842.papildzīmē noteiktās atļaujas, novietots transportlīdzeklis CHRYSLER ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/. Notikuma vietā Pārvaldes darbinieks sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu –paziņojumu,

veica fotografēšanu.

Saskaņā ar CSN 136.3. apakšpunktu, aizliegts stāvēt uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi.

Atbildība par minētā tiesību normā noteikto prasību neievērošanu paredzēta Latvijas administratīvā pārkāpuma kodeksa ( turpmāk

tekstā – Latvijas APK) 149. 10 panta piektās daļas 12.punktā, proti, par stāvēšanu uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana

apzīmēta ar 522.ceļa zīmi, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Lēmumā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietā ir Pārvaldes darbinieku uzņemtās fotogrāfijas, kurās redzams, ka pie

iebrauktuves nama /adrese/, pagalmā ir uzstādītas 522.ceļa zīme ar 842.papildzīmi, kurā norādīta informācija "Izņemot ar SIA "Rīgas

namu pārvaldnieks "atļaujām". Saskaņā ar minētām tiesību normām un ceļa zīmju izvietojumu, transportlīdzekļus stāvēšanai šīs ceļa

zīmes ar papildzīmi darbības zonā atļauts novietot tikai ar namu apsaimniekotāja atļauju. Transportlīdzeklis administratīvā

pārkāpuma protokola- paziņojuma sastādīšanas brīdī atradās minētās ceļa zīmes darbības zonā, savukārt Transportlīdzeklī nekur

redzamā vietā nebija izvietota papildzīmē norādītā atļauja. Uzņemtajās fotogrāfijās redzams, ka Transportlīdzekļa vadītājs notikuma

vietā neatradās, pasažieru iekāpšana Transportlīdzeklī vai izkāpšana no tā, kravas iekraušana transportlīdzeklī, vai izkraušana no tā

nenotika, tādejādi konstatēts, ka Transportlīdzeklis stāvēja.

Pārvaldes darbinieks, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.2p a ntā , Latvijas APK 214. 1 pantā, Ministru kabineta

07.03.2006.noteikumu Nr.182 "Kārtība kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols- paziņojums par transportlīdzekļu

apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu", kā arī Rīgas domes 14.08.2001.lēmuma Nr.305 "Par transportlīdzekļu

apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanas kontroli"1.punktā noteiktai kārtībai, pamatoti un likumīgi sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu paziņojumu un par Latvijas APK 149. 10 panta piektās daļas 12.punktā minēto pārkāpumu pieņēma lēmumu

piemērot naudas sodu 40 euro apmērā.

2015.gada 10.septembrī tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, par iepriekš minēto Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes

2015.gada 18.augusta lēmumu Nr. D57/3-6/511077836/1. Minētajā sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs uzskata Lēmumu par

nepamatotu tālāk norādīto argumentu dēļ un pārsūdz to pilnā apjomā, jo:

CSN 136.3.apakšpunktā cita starp noteikts, ka aizliegts stāvēt uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar

522.ceļa zīmi.

Saskaņā ar CSN 298.16.apakšpunktu 522.zīme ir "Stāvēšanas aizlieguma zona”. Stāvēt aizliegts uz visiem ceļiem teritorijā,

kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.zīmi.

Savukārt saskaņā ar CSN 307.26.apakšpunktu 842.papildzīme ir "Pārējā papildinformācija". Norāda informāciju, ko nesatur

pārējās papildzīmes (atceļ apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar

speciālām atļaujām (vadītājam automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto atļauja), norāda laikposmu, kurā atļauts iekraut un

izkraut kravu), norāda informāciju par velosipēdu satiksmes organizācijas īpatnībām (vienvirziena, divvirzienu satiksme, satiksme uz

vienvirziena ceļa pretēji kopējai transportlīdzekļu plūsmai u.c.) vai velosipēdu braukšanas maršrutu (uz zaļa vai zila fona) u.tml.).?

Lēmumā norādīts uz to, ka Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 12.punkts ir imperatīvā tiesību norma. Sūdzības iesniedzējs

norāda, ka lietā ir būtiski noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā pastāv šīs tiesību normas piemērošanas priekšnoteikumi.

Saskaņā ar Latvijas APK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai

aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības

vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka konkrētajā gadījumā nav strīda par to, ka /adrese/ pagalmā ir uzstādīta 522.ceļa zīme kopā

ar 842.papildzīmi, kurā rakstīts „Izņemot ar SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atļaujām”.

Tātad šajā vietā bija atļauts stāvēt transportlīdzekļiem, ja ir attiecīgā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atļauja. Savukārt saukt

personu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 12.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu

konkrētajā gadījumā varēja tad, ja persona bija novietojusi transportlīdzekli stāvēšanai bez nepieciešamās atļaujas, t.i. personai

šādas atļaujas vispār nebija.

Lietā nav strīda, ka protokolā norādītajā laikā sūdzības iesniedzēja automašīna stāvēja protokolā norādītajā vietā.

Sūdzības iesniedzējs vērš tiesas uzmanību uz to, ka dzīvo ar ģimeni (sievu un trīs bērniem; sieva ir bērna kopšanas atvaļinājumā

un jaunākajai meitai vēl nav gada) adresē /adrese A/ un sūdzības iesniedzējam piederošajai automašīnai CHRYSLER, valsts

reģistrācijas Nr. /TL numurs/ bija SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atļauja iebraukšanai un stāvēšanai Nr.56130-1 attiecībā uz adresi

/adrese B/. Šī atļauja ir derīga līdz 2016.gada 14.aprīlim. Tā kā šo atļauju izsniedz uz gadu, tā bija derīga arī 2015.gada 7.jūlijā, kad

tika uzlikts administratīvais sods. Policijai bija iespēja šo informāciju par atļauju pārbaudīt, sazinoties ar pašvaldības uzņēmumu SIA

„Rīgas namu pārvaldnieks”, un Lēmumā fakts par to, ka bija izsniegta attiecīgā atļauja, kas bija derīga 2015.gada 7.jūlijā, nav

apstrīdēts, tātad par to lietā strīda nav.

Tā kā sūdzības iesniedzējam bija minētā atļauja, konkrētajā gadījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, tātad arī nav

nekāda tiesiska pamata piemērot naudas sodu par Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 12.punktā paredzēto administratīvo

pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu iesāktā lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja nav bijis notikuma

vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā norāda, ka protokolā netika norādīts kā pārkāpums tas, ka automobiļa salonā pie priekšējā

stikla nav novietota atļauja (protokolā ir tikai norāde „bez atļaujas”). Savukārt no Lēmuma izriet policijas viedoklis, ka konkrētajā

gadījumā attiecīgajai atļaujai bija jābūt novietotai automobiļa salonā pie priekšējā stikla (redzamā vietā). Taču ne protokolā, ne

Lēmumā netika norādīta neviena tiesību norma, kas expressis verbis skaidri paredz transportlīdzekļa vadītāja pienākumu novietot

attiecīgo atļauju automobiļa salonā pie priekšējā stikla gadījumā, kad ir uzstādīta 522.ceļa zīme kopā ar 842.papildzīmi. CSN šāds

pienākums expressis verbis nav noteikts attiecībā uz gadījumu, kad ir uzstādīta 522.ceļa zīme kopā ar 842.papildzīmi. Šim

argumentam lietā ir būtiska nozīme. Ja nav šāda tiesību normā expressis verbis izteikta pienākuma, privātpersonai nevar pārmest

attiecīgās atļaujas nenovietošanu automobiļa salonā pie priekšējā stikla un privātpersonu attiecīgi nevar administratīvi sodīt. Saskaņā

ar CSN 307.26.apakšpunktu vadītājam pienākums novietot atļauju automobiļa salonā pie priekšējā stikla noteikts gadījumā, ja

transportlīdzekļa vadītājs novieto transportlīdzekli stāvēšanai 326., 327., 328. vai 329.ceļa zīmes, kas uzstādīta kopā ar 842.papildzīmi

ar norādi par speciālas atļaujas nepieciešamību, darbības zonā.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Lēmumā norādīts, ka pārkāptā tiesību norma būtiski nodrošina citu personu tiesības ar

atļaujām novietot savus transportlīdzekļus un nenoslogot satiksmi pagalmā ar nepiederošiem transportlīdzekļiem. Taču Lēmumā nav

ņemts vērā, ka sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis, kura novietošanai stāvēšanai bija nepieciešamā atļauja, nekādā ziņā nav

uzskatāms par „nepiederošu transportlīdzekli” konkrētajā pagalmā, proti, nenoslogo satiksmi pagalmā ar nepiederošu

transportlīdzekli.?

Apstrīdētajā Lēmumā norādīts: „Lai sasniegtu Latvijas APK 22.panta noteikto administratīvā soda mērķi, proti, Pieteicējs

neizdarītu jaunus pārkāpumus un audzinātu pieteicēju likumu ievērošanas un cienīšanas garā, atzīstu par nepieciešamu atstāt spēkā

administratīvo sodu.” Taču Lēmumā nav pamatots, kādu konkrēti tiesību normu sūdzības iesniedzējs pārkāpis un kādu konkrēti

likuma normu nav ievērojis, jo atļauja sūdzības iesniedzējam bija, bet policija nav norādījusi nevienu tiesību normu, kas paredz

izskatāmajā gadījumā transportlīdzekļa vadītāja pienākumu novietot atļauju transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla.

Sūdzības iesniedzējs arī uzskata, ka ir jāņem vērā likumdevēja mērķis, paredzot administratīvo atbildību par transportlīdzekļa

novietošanu stāvēšanai bez nepieciešamās atļaujas.

Tiesības novietot automašīnu stāvēšanai attiecīgajā vietā rada izsniegtā atļauja.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka likumdevējs ir vēlējies administratīvi sodīt tās personas, kas prettiesiski novieto

transportlīdzekli stāvēšanai bez nepieciešamās atļaujas. Likumdevējs nav vēlējies administratīvi sodīt tās personas, kurām ir

nepieciešamā atļauja transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai attiecīgajā vietā. Administratīvā atbildība pēc būtības ir paredzēta par

atļaujas neesamību vispār, nevis par to, ka esošā atļauja nav piestiprināta pie priekšējā stikla.

Pastāv būtiska atšķirība starp gadījumu, kad persona novieto transportlīdzekli stāvēšanai, bet šai personai vispār nav

nepieciešamās atļaujas transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai attiecīgajā vietā, un gadījumu, kad transportlīdzekli stāvēšanai

novieto persona, kurai ir nepieciešamā atļauja transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai attiecīgajā vietā.

Tā kā ir būtiska atšķirība starp gadījumu, kad personai nav nekādu tiesību novietot transportlīdzekli stāvēšanai noteiktā vietā, un

gadījumu, kad personai ir nepieciešamā atļauja transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai noteiktā vietā, pat ja šī persona nav

pārliecinājusies, vai atļauja ir piestiprināta pie priekšējā stikla, atbilstoši taisnīguma principam ir jābūt atšķirīgiem lēmumiem šādos

gadījumos. Nav pieņemama situācija, ka persona ar nepieciešamo atļauju tiek sodīta kā persona, kurai atļaujas vispār nav.

Tātad apstāklis, vai personai vispār bija nepieciešamā atļauja stāvēšanai attiecīgajā vietā, ir apstāklis, kuram ir būtiska nozīme

lietas izskatīšanā. Diemžēl Lēmumā konkrētajā gadījumā šis apstāklis nepamatoti nav ņemts vērā.

Latvijas APK 21.panta pirmā daļa noteic: ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais

pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma

lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Minētā panta otrā daļa paredz, ka ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods

nepārsniedz četrdesmit euro un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par

maznozīmīgu.

Konkrētajā gadījumā par administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas

12.punktā, paredzētais naudas sods nepārsniedz četrdesmit euro. Lietā nav strīda, ka atļaujas nepiestiprināšanas dēļ pie priekšējā

stikla nav radīti draudi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka vieta, kur transportlīdzeklis

tika novietots stāvēšanai, atrodas daudzdzīvokļu mājas, kurā dzīvo sūdzības iesniedzējs ar ģimeni, iekšpagalmā. Tā kā sūdzības

iesniedzēja transportlīdzeklim ir izsniegta attiecīgā atļauja, sūdzības iesniedzējs parasti novieto šo transportlīdzekli stāvēšanai šajā

vietā. Un starp citu - daudzās citās Rīgas vietās daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos vispār netiek prasītas nekādas atļaujas

transportlīdzekļu novietošanai stāvēšanai (piemēram, Ķengaragā).

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka konkrētajā gadījumā tipiskais administratīvā pārkāpuma gadījums ir transportlīdzekļa

novietošana stāvēšanai bez nepieciešamās atļaujas, savukārt transportlīdzekļa novietošana stāvēšanai ar nepieciešamo atļauju, tikai

nenovietojot atļauju redzamā vietā ir netipisks gadījums. Līdz ar to, pat ja sūdzības iesniedzēja rīcība, nenovietojot atļauju pie

priekšējā stikla, tiktu atzīta par administratīvo pārkāpumu, tad pastāv iespēja šajā netipiskajā gadījumā nepiemērot naudas sodu, bet

izteikt mutvārdu aizrādījumu.

Sūdzība pamatota ar Latvijas APK 288.panta pirmo daļu, 289.panta pirmo daļu un 289.12panta otrās daļas 2.punktu.

2015.gada 8.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotā pārstāvja

/pers. F/ paskaidrojumi, kuros lūdz uzskatīt par nepamatotu /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes

2015.gada 10.augusta lēmumu Nr. D57/3-6/511077836/1.

Iestādes pārstāvis savā paskaidrojumā norāda, ka normatīvie akti neparedz Iestādes amatpersonām ne tiesības, ne

pienākumus veikt padziļinātu pārbaudi lai noskaidrotu vai transportlīdzekļa vadītājam speciālā atļauja vispār ir vai nav, ja tā nav

novietota transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla. Izskatāmā lietā, speciālā atļauja administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī,

netika izvietota Transportlīdzeklī.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas

sēdē, pamatojoties uz Latvijas APK 289. 6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir

paziņots.

Motīvu daļa.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir apmierināma un Rīgas pašvaldības

policijas Centra pārvaldes 2015.gada 10.augusta lēmumu Nr. D57/3-6/511077836/1 atceļams, sekojošu motīvu dēļ.

Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējam ar 2015.gada 10.augusta lēmumu Nr. D57/3-6/511077836/1 uzlikts naudas sods

EUR 40 apmērā par administratīvo pārkāpumu, atbildība, par kuru paredzēta Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 12.punktā.

Minētajā protokolā- paziņojumā norādīts, ka nav ievēroti Ceļu satiksmes noteikumu 136.3.punktā noteiktās prasības.

CSN 136.3.apakšpunkts nosaka, ka aizliegts stāvēt uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi.

Apskatot fotouzņēmumu oriģinālus, kas pievienoti lietai, tiesai nerodas šaubas, ka 2015.gada 7. jūlijā plkst.22:56

transportlīdzeklis CHRYSLER ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ bija novietots stāvēšanai /adrese/ pagalmā, 522.ceļa zīmes

un 842.papildzīmes darbības zonā.

Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 12.punktā paredzēta atbildība par stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, proti, 522.ceļa

zīmes ar 842.papildzīmi, kurā norādīta informācija "Izņemot ar SIA "Rīgas namu pārvaldnieks "atļaujām" darbības zonā, uzliekot

naudas sodu vadītājam 40 euro apmērā.

Lietā nav strīds par to, ka 2015.gada 7. jūlijā plkst.22:56 transportlīdzeklis CHRYSLER ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/

bija novietots stāvēšanai /adrese/ pagalmā. Tāpat lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzējs transportlīdzeklī redzamā vietā

nebija novietojis SIA "Rīgas namu pārvaldnieks " atļauju automašīnas novietošanai stāvēšanai konkrētajā vietā.

CSN 298.16.punktā noteikts 522.zīme "Stāvēšanas aizlieguma zona". Stāvēt aizliegts uz visiem ceļiem teritorijā, kurā

iebraukšana apzīmēta ar 522.zīmi.

CSN 307.punktā noteikts, ka papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību.

Saskaņā ar CSN 307.26.apakšpunktā 842.papildzīme "Pārējā papildinformācija". Norāda informāciju, ko nesatur pārējās

papildzīmes (atceļ apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar

speciālām atļaujām (vadītājam automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto atļauja), norāda laikposmu, kurā atļauts iekraut un

izkraut kravu), norāda informāciju par velosipēdu satiksmes organizācijas īpatnībām (vienvirziena, divvirzienu satiksme, satiksme uz

vienvirziena ceļa pretēji kopējai transportlīdzekļu plūsmai u.c.) vai velosipēdu braukšanas maršrutus (uz zaļa vai zila fona) u.tml.).

No minētajām tiesību normām izriet, ka 522.ceļa zīmes “Stāvēšanas aizlieguma zona” uzstādījums kopā ar 842.papildzīmi,

apzīmē stāvvietu, uz kuru attiecināmas papildzīmē norādītās 522.ceļa zīmi ierobežojošās prasības. Turklāt, attiecībā par papildzīmi,

kas uzstādīta kopā ar 522.ceļa zīmi, nosakot tās darbības precizējumu “Tikai ar atļaujām” tiesību normās nav tieši noteikta kārtība,

kāda transportlīdzekļa vadītājam jāinformē citi ceļu satiksmes dalībnieki par šādas atļaujas esamību.

Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta pirmo daļu, kura nosaka, ka ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet

transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, personas kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma

protokolu un uzlikt sodu, sastāda protokolu- paziņojumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta 1.daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šī panta 4.daļa nosaka, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo

darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā

pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Līdz ar to tiesa konstatē, ka pierādījumi lietā var kalpot: administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums, iestādes darbinieku

ziņojumi un fotoattēli, kuros redzams novietotais transporta līdzeklis stāvēšanai /adrese/ pagalmā, 522.ceļa zīmes 842.papildzīmes

zonā.

No lietā esošajiem fotoattēliem redzams, ka stāvvieta ir apzīmēta ar 522.ceļa zīmi kopā ar 842.papildzīmi “Izņemot ar SIA

"Rīgas namu pārvaldnieks" atļaujām”" un tajā ir novietots transportlīdzeklis CHRYSLER ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/.

Izvērtējot minētos pierādījumus kopsakarā ar administratīvā pārkāpuma protokola-paziņojuma Nr.511077836 konstatētajiem

apstākļiem, tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka 2015.gada 7. jūlijā plkst.22:56 minētais transportlīdzeklis ir bijis novietots /adrese/

pagalmā kas apzīmēta ar 522.ceļa zīmi kopā ar 842.papildzīmi “Izņemot ar SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" atļaujām”".

Līdz ar to secināms, ka lietā nav strīda par to, ka par minētā transportlīdzekļa vadītāju iespējamā administratīvā pārkāpuma

konstatēšanas brīža ir atzīstams sūdzības iesniedzējs.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka transportlīdzeklis CHRYSLER ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ novietots stāvēšanai

522.ceļa zīmes ar 842.papildzīmi darbības zonā bez nepieciešamās atļaujas administratīvā pārkāpuma protokola-paziņojuma

konstatētajā vietā.

Tiesa atzīst, ka no lietā esošajiem fotoattēliem ir konstatējams, ka minētajam transportlīdzeklim redzamā vietā nav novietota

minētā atļauja.

Taču vienlaicīgi tiesa atzīst, ka spēkā esošais ceļu satiksmes tiesiskais regulējums neuzliek par pienākumu transportlīdzekļa

vadītājam, novietojot transportlīdzekli stāvvietā, kas apzīmēta ar 522.ceļa zīmi kopā ar 842.papildzīmi “Tikai ar atļaujām”, ievietot

redzamā vietā salonā pie priekšējā stikla atļauju stāvvietas izmantošanai. Pēc CSN 307.26.apakšpunkta šāds pienākums

transportlīdzekļa vadītājiem ir uzlikts, ja transportlīdzekļa vadītājs novieto transportlīdzekli stāvēšanai 326., 327., 328., vai 329.ceļa

zīmes, kas uzstādīta kopā ar 842.papildzīmi ar norādi par speciālas atļaujas nepieciešamību, darbības zonā.

No minēta secināms, ka 522.ceļa zīmes kopā ar 842.papildzīmi “Tikai ar atļaujām” nav tieši noteikta kārtība, kādā

transportlīdzekļa vadītājam jāinformē citi ceļu satiksmes dalībnieki par šādas atļaujas esamību.

Saskaņā ar Latvijas APK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojam (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kuru apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība, taču, kā norādīts iepriekš, Latvijas APK 149.10 panta

piektās daļas 12.punktā paredzēta administratīvā atbildība par 842.papildzīmes prasības pārkāpšanu 522.ceļa zīmes darbības zonā.

Ņemot vērā apstākli, ka tiesību normās nav noteikts tiešs pienākums transportlīdzekļa vadītājam 842.ceļa zīmes ar norādi par

speciālas atļaujas nepieciešamību prasību izpildei transportlīdzeklim redzamā vietā salonā pie priekšējā stikla ievietot speciālo

atļauju, pārsūdzētajā lēmumā norādītais apstāklis, ka minētajam transportlīdzeklim redzamā vietā nav bijusi novietota derīga atļauja,

nav atzīstams par pamatu Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 12.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma par

842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 522.ceļa zīmes darbības zonā konstatēšanai. Proti, minētā administratīvā pārkāpuma

konstatēšanai būtu jākonstatē, ka šāda atļauja transportlīdzeklim (tā vadītājam) notikuma brīdī vispār nav bijusi. Taču no pārsūdzētā

lēmuma satura izriet, ka apstāklis, vai sūdzības iesniedzējas vadītajam transportlīdzeklim notikuma brīdī bija izsniegta minētās

stāvvietas izmantošanas atļauja, administratīvā pārkāpuma lietā vispār nav noskaidrots, lai gan sūdzības iesniedzējs pārsūdzot

Protokolu - paziņojumu bija norādījis uz to, ka viņam ir atļauja konkrētās stāvvietas izmantošanai.

Sūdzības iesniedzējs kopā ar sūdzību tiesā ir iesniedzis SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" 2015.gada 6.oktobra Izziņu Nr.9-

1a/38956, kurā apliecināts, ka uz /pers. A/ vārda 2015.gada 14.aprīlī ir izsniegtas divas Atļaujas, kas paredzētas lietošanai

dzīvojamās mājas /adrese/, teritorijā. Viena atļauja transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, otra Atļauja viesiem (

bez valsts reģistrācijas numura norādes ), līdz ar to tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējam bija izsniegta atļauja automašīnas

novietošanai administratīvā pārkāpuma protokola-paziņojuma Nr. 511077836 norādītājā vietā.

Tiesu praksē ir norādīts, ja pēc fiksēta pārkāpuma tiek konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājam ir derīga atļauja iebraukt

attiecīgajā teritorijā un apturēt transportlīdzekli stāvēšanai, būtu jāatceļ iepriekš pieņemtie lēmumi par transportlīdzekļa vadītāja

sodīšanu un tam, vai attiecīgā atļauja pārbaudes brīdī bija novietota redzamā vietā nebūtu piešķirama nozīme (skat. Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 28.maija spriedumu lietā Nr.142246611).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja darbībās nav konstatējams Latvijas APK 149. 10 panta piektās

daļas 12.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Saskaņā ar Latvijas APK 239.panta pirmās daļas 1.punktu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar uzsākt, bet iesāktā

lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto saskaņā ar Latvijas APK 239. panta 1.pkt. un 28912. panta otrās daļas 2.pkt., tiesa

nosprieda:

atcelt Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja S.Ruzanova 2015.gada 10.augusta

lēmumu Nr. D57/3-6/511077836/1 un izbeigt lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 23.novembrī

Tiesnese A.Feldmane