Court convicted defendant of traffic accident and tax evasion, awarding full moral damages to victim.

Lietas Nr. 11181188214

Lietas arhīva Nr. K12-0305-15/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī, 2015.gada 30.martā

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis K.Rinčs,

ar tiesas sēdes sekretāri V.Pinku, tulci G.Jurlovu,

piedaloties prokuroram I.Kožemjakinam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma

260.panta pirmajā daļā un 221.panta pirmajā daļā,

k o ns t a t ē ja :

/pers. A/(turpmāk arī apsūdzētais) vadīja transportlīdzekli un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā cietušais guva vieglus miesas bojājumus,

proti: 2014.gada 30.septembrī ap plkst. 10.00, /pers. A/ vadīja automašīnu Audi A6 Avant, reģistrācijas numurs /TL numurs/, Daugavpilī pa Viestura ielu,

virzienā no Raiņa ielas uz Imantas ielas pusi. Pirms krustojuma ar Imantas ielu /pers. A/ nepārliecinājās par kustības drošību, neizvēloties drošu distanci,

uzbrauca priekšā stāvošajai automašīnai Peugeot 307, reģistrācijas numurs /TL numurs/, kuru vadīja /pers. B/. Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā

automašīnas Peugeot 307 pasažiere /pers. C/ guva sekojošus miesas bojājumus: galvas smadzeņu satricinājums, mugurkaula krustu daļas sasitums. Minētie

miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa veselības traucējumu uz laiku no 7 līdz 21 dienai. Šajā gadījumā

automašīnas Audi A6 Avant vadītāja /pers. A/ rīcība neatbilda Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”

10.punkta prasībām, proti, ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un

nenodarītu zaudējumus; 113.punkta prasībām, proti, ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj

pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis

jāapbrauc.

Tādā veidā, /pers. A/, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumu prasības, vadīja transportlīdzekli un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā cietušais

guva vieglus miesas bojājumus, tas ir izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā.

Bez tam, 2014.gada 5.decembrī ap plkst. 09.30 /pers. A/ automašīnā Mercedes Benz 200, reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa ceļu ? - 6 Daugavpils

novadā Naujenes pagastā nelikumīgi pārvietoja (pārvadāja) tabakas izstrādājumus bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām - 70000 cigaretes ,,NZ

Gold Superslim”, 3500 paciņās, ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām, bez to izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 202.panta pirmā punkta a)apakšpunkta un otro punktu ievedmuitas

parāds rodas, pretlikumīgi Kopienas muitas teritorijā ievedot ar ievedmuitu apliekamas preces.

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 214.panta pirmo punktu ja nav iespējams precīzi noteikt, kad muitas

parāds radies, tad jāņem vērā brīdis, kas muitas dienesti secina, ka apstākļos, kuros atrodas preces, radies muitas parāds.

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr.2913/92 31.panta nosacījumiem, izmantojot Kopienā pieejamu informāciju, nelikumīgi ievesto 70000 cigarešu ,,NZ

Gold Superslim”, 3500 paciņās, muitas vērtība sastāda 1855 EUR.

Saskaņā ar 04.10.2013. Komisijas īstenošanas regulu, ar kuru grozīts Eiropas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 „Par tarifu un statistikas

nomenklatūru un kopējo muitas tarifu” 1.pielikums, /pers. A/ par 70000 cigarešu „NZ Gold Superslim”, 3500 paciņās, nenomaksāja muitas nodokli 1068,48

EUR.

Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 1.panta otrās daļas pirmo punktu tabakas izstrādājumi ir akcīzes prece.

Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 4.panta pirmās daļas otro punktu cigaretes ir ar nodokli apliekamie tabakas izstrādājumi.

Ar savām darbībām /pers. A/ pārkāpa likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrās un trešās daļas noteikumus, kuri nosaka, ka Latvijas Republikā

aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt akcīzes preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis un kuras nav marķētas ar

Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 4.panta pirmās daļas otro punktu, 22.panta trešo un ceturto daļu, šī likuma pārejas noteikumu 58.panta trešo

apakšpunktu, /pers. A/ par 70000 cigarešu „NZ Gold Superslim”, 3500 paciņās, nenomaksāja akcīzes nodokli 5992 EUR (85,60 euro par 1000 gab).

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta otrās daļas, 36.panta pirmās daļas, 41.panta pirmās daļas pirmo punktu, 85.panta pirmo daļu,

123.panta pirmo

daļu, /pers. A/ par 70000 cigarešu „NZ Gold Superslim”, 3500 paciņās, nenomaksāja pievienoto vērtības nodokli 1872,25 EUR.

Par nelikumīgi pārvestajām 70000 cigarešu „NZ Gold Superslim”, 3500 paciņās, /pers. A/ nenomaksāja muitas administrētos nodokļus 8932,73 EUR

apmērā.

Saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.pantu pirmo daļu atbildība par Krimināllikumā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī

apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams. Saskaņā ar šā likuma 23.panta otro daļu par ievērojamu mantisko

zaudējumu atzīstams mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu

kopsummu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr. 665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa

likmi” 2.punktu - minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros ir 320 EUR.

Nelikumīgi pārvadājot tabakas izstrādājumus, /pers. A/ nodarīja valstij būtisku kaitējumu, kas izpaužas ievērojamā mantiskā zaudējuma nodarīšanā

8932,73 EUR apmērā nenomaksāto muitas administrēto nodokļu veidā un citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējumā – tabakas izstrādājumi ir ar akcīzes

nodokli apliekamās preces, kuras ir kaitīgas cilvēkiem un videi, apliekot šādas preces ar nodokli, tiek samazināts to patēriņš; turklāt pārkāpjot akcīzes preču

aprites kārtību un prasības, notiek tirgus kropļošana – tiek veicināta tabakas izstrādājumu nelegālā aprite, kas apdraud ar likumu aizsargātās tautsaimniecības

intereses valsts budžeta formēšanas jomā un apdraud legālo uzņēmēju intereses tabaku izstrādājumu realizācijas jomā.

Tādā veidā, /pers. A/ nelikumīgi pārvietoja (pārvadāja) tabakas izstrādājumu, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums, tas ir izdarīja noziedzīgu

nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā, nodarījumu izdarīšanas faktiskus apstākļus

un nodarījumu kvalifikāciju neapstrīdēja. Nodarītā zaudējuma apmēru apstrīdēja daļā par cietušās /pers. C/ tiesas sēdē pieteikto morālo kaitējumu 200 EUR.

Pārējā daļā lūdza skatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, apstiprinot, ka tiesas sēdē izskaidrotās pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība

un procesuālās sekas viņam ir pilnībā saprotamas.

Cietušā Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās.

Cietusī /pers. C/ tiesas sēdē pieteica kaitējuma kompensāciju 240 EUR, no kuriem 40 EUR sastāda mantiskais zaudējums par ārstniecības

izdevumiem, 200 EUR morālais kaitējums. Neiebilda pret apsūdzētā lūgumu par pierādījumu pārbaudes neveikšanu pārējā apsūdzības daļā.

Prokurors atzina, ka ir konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie apstākļi, līdz ar ko tiesas izmeklēšanā nav nepieciešams veikt

pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu apsūdzību, bet tikai daļā par cietušās pieteiktā morālā kaitējuma apmēru.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzina, ka noziedzīgi nodarījumi ir pareizi kvalificēti pēc Krimināllikuma 260. panta pirmās daļas, un 221.panta pirmās

daļas, apsūdzētā vaina viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pilnīgi pierādīta ar viņa savas vainas atzīšanu un visiem lietas materiāliem to

kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā. Tāpēc, ņemot vērā apsūdzētā lūgumu par pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanu, kuru atbalstīja prokurors, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro daļu, tiesa nolēma tiesas izmeklēšanā

neveikt pierādījumu pārbaudi, izņemot daļā par cietušās pieteiktā morālā kaitējuma apmēru.

Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Cietusī tiesas sēdē liecināja, ka morālā kaitējuma summa 200 EUR izveidojusies no darbspējas zaudējuma uz dažām nedēļām, tāpat viņa vēl turpina

izjust miesas bojājumu sekas, kas izpaužas, kā fiziskas sāpes. Bez tam viņai ir nepieņemama apsūdzētā rīcība vadot transportlīdzekli, jo viņai ir zināms, ka

apsūdzētais bieži vada automašīnu pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu.

Apsūdzētais tiesas sēdē sniedzot liecības noliedza, ka viņš pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus, jo ne reizi nav par to sodīts. Uzskatīja, ka morālā

kaitējuma pieteikšana ir nepamatota, jo tādā situācijā – negadījuma izraisīšanā – nokļūst daudzi cilvēki, un tas nav pamats morālās kompensācijas

pieprasīšanai.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, par ko viņam celta apsūdzība, ir pierādīta. Tiesa konstatē visu objektīvo un

subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgiem nodarījumiem un kvalificētu tās pēc Krimināllikuma

260.panta pirmās daļas un 221.panta pirmās daļas.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam tiesa, atbilstoši Krimināllikuma 46.pantam, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, vainīgā

personību, atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais ir izdarījis kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu. Viņš agrāk nav sodīts,

nestrādā. Pie šādiem apstākļiem apsūdzētajam ir nosakāms sods piespiedu darba veidā.

Nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi. Turklāt tiesa

ņem vērā, ka apsūdzētais pilnīgi atzina savu vainu.

Tiesa atzīst par lietderīgu par katru noziedzīgo nodarījumu piemērot apsūdzētajam sodu piespiedu darba veidā, kā to paredz Krimināllikuma 260.panta

pirmās daļas un 221.panta pirmās daļas sankcija.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības sods apsūdzētajam nosakāms, daļēji saskaitot piespriestos

sodus.

Tiesas sēdē cietusī /pers. C/ pieteica kaitējuma kompensāciju 240 euro apmērā.

Cietušā Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis pirmstiesas izmeklēšanas procesā pieteica materiālā zaudējuma kompensāciju 8932,73 euro apmērā.

Kriminālprocesa likuma 22. pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo

aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un

saņemšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo un otro daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko

zaudējumu; kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Lietā ir iegūti pierādījumi faktam, ka /pers. A/ prettiesiskas rīcības rezultātā cietušajiem ir nodarīts materiālais zaudējums viņu norādītajā apmērā.

Apsūdzētais Valsts Ieņēmumu dienesta pieteiktās kompensācijas apmēru un to pieteikšanas pamatu neapstrīdēja, atzina kompensācijas pieteikumu pilnā

apmērā, līdz ar ko kompensācijas pieteikums 8932,73 euro ir apmierināms.

Cietušās/pers. C/ pieteikto kaitējuma kompensāciju 240 euro apsūdzētais atzina daļēji – 40 euro apmērā par ārstniecības izdevumiem, uzskatot, ka

cietušajai nav pamata prasīt kompensāciju par morālo kaitējumu.

Tiesa, izvērtējot cietušās pieteiktā kaitējuma kompensāciju, daļā par morālā kaitējuma – 200 euro – piedziņu, atzīst, ka tā ir

pamatota un piedzenama cietušās labā pilnā apmērā. Tiesas ieskatā prettiesiskas darbības un to radītās sekas neapšaubāmi rada morālu aizskārumu.

Nosakot kompensācijas apmēru tiesai jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji: radīto mantisko

zaudējumu apmērs; noziedzīga nodarījuma smagums un izdarīšanas raksturs; nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošie sakropļojumi un darbspēju zudums; morālā

aizskāruma dziļums un publiskums; psihiskas traumas. Tiesa secina, ka cietušajai ir nodarīts mantisks zaudējums, ko apsūdzētais atzina. Ar apsūdzētā rīcību

cietušajai nodarīts miesas bojājums, kas neapšaubāmi rada fiziskas ciešanas un vēl arī izraisīja paliekošas sekas, t.i., fiziskas sāpes, kuru esamību viņa vēl

turpina izjust. Miesas bojājumi viņai izraisīja arī darbspējas zudumu. Šie apstākļi ir par pamatu cietušajai lūgt atlīdzību par morālo kaitējumu. Tiesas ieskatā nav

konstatējams cietušās aizskārums, kas saistīts ar tādu apsūdzētā rīcību, kad viņš citās situācijās vadot transportlīdzekli pārkāpj Ceļu satiksmes

noteikumus, jo lietā par to nav pierādījumu, un arī cietusī neminēja konkrētus faktus, kas apstiprinātu šādu apsūdzētā rīcību.

Atbilstoši Nodrošinājuma valsts aģentūras 2015.gada 5.marta izdevumu aprēķinam Nr.400- KL-2015 procesuālie izdevumi ir 66,63 euro (2.sējums

lietas 84.lapa).

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 367.panta otrās daļas 5.punktu un 368.panta pirmo un otro daļu, par lietisko pierādījumu glabāšanu šī summa

ir jāpiedzen no apsūdzētā.

Vadoties no Kriminālprocesa likuma 520., 530. panta, tiesa

no s pri e da

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā, un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz

100 (simts) stundām.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta pirmajā daļā, un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz

100 (simts) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt /pers. A/ sodu, daļēji saskaitot piespriestos sodus –

piespiedu darbu uz 150 (simts piecdesmit) stundām.

Piedzīt no /pers. A//pers. C/labā kaitējuma kompensāciju 240 euro (divi simti četrdesmit euro) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ Valsts ieņēmumu dienesta labā kaitējuma kompensāciju 8932,73 euro (astoņi tūkstoši deviņi simti trīsdesmit divi euro 73 centi)

apmērā.

Piedzīt no /pers. A/Nodrošinājuma valsts aģentūras labā procesuālos izdevumus par lietisko pierādījumu glabāšanu un iznīcināšanu 66,63 euro

(sešdesmit seši euro 63 centi) apmērā nosakot termiņu labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu

Daugavpils tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 2.aprīlī.

Tiesnesis K.Rinčs