Court dismisses appeal against fine for entering restricted zone without permit, ruling separate violations warrant separate fines.

Lieta Nr. 1A69014520

ECLI:LV:KURT:2020:1124.1A69014520.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2020. gada 24. novembrī

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnese Sarmīte Lucava,

izskatīja rakstveida procesā /pers. A/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka Ulda Bēniņa 2020. gada 9. septembra

lēmumu Nr. 7-12/1293.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 31. jūlijā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors A. Brūveris sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr. /numurs/ par to, ka 2020. gada 19. jūnijā plkst. 11.35 /pers. A/ ar transportlīdzekli PIAGGIO VESPA GT125, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/ ir iebraucis īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, ar ko pārkāpa Jūrmalas pilsētas domes

2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

(turpmāk – Noteikumi) 5. punkta prasības, par ko paredzēta atbildība Noteikumu 49. punktā. /pers. A/ uzlikts naudas sods 50 euro.

[2] 2020. gada 7. augustā /pers. A/ šo protokolu – lēmumu pārsūdzēja un ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka Ulda Bēniņa

2020. gada 9. septembra lēmumu Nr. 7-12/1293 (turpmāk - Iestādes lēmums) tas atstāts negrozīts.

[2.1] Iestādes lēmumā konstatēts, ka 2020. gada 28. jūnijā pieņemts lēmums par tiesvedības uzsākšanu par to, ka 2020. gada 19. jūnijā

plkst. 11.35 ar transportlīdzekli PIAGGIO VESPA GT125, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, izdarīts administratīvais pārkāpums, par

kuru paredzēta atbildība Noteikumos. Par pārkāpumu un tā izskatīšanas laiku paziņots transportlīdzekļa īpašniekam /pers. A/. Lieta izskatīta 2020. gada

31. jūlijā un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par Noteikumu 5. punkta pārkāpšanu, t.i., par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez

caurlaides.

[2.2] Iestāde secinājusi, ka /pers. A/ transportlīdzekļa pārvietošanos Jūrmalā, iebraucot caur Priedaines satiksmes mezglu, laika periodā no

1. aprīļa līdz 30. septembrim, ir fiksējušas videotehniskās kontroles ierīces un viņš neatbilst nevienam Noteikumu 20. punktā norādītajam izņēmumam,

kam caurlaide nav vajadzīga vai nodeva nav jāmaksā saskaņā ar Noteikumu 21. punktu. Pārbaudot informāciju par viņa transportlīdzekli Ceļu satiksmes

drošības direkcijā (turpmāk – CSDD) konstatēts, ka tas atbilst Noteikumos definētajam transportlīdzeklim, kuram nepieciešams iegādāties caurlaidi.

Tādējādi, /pers. A/, kā pārkāpumu izdarījušā transportlīdzekļa īpašniekam, sods uzlikts pamatoti. Iestāde atzīst, ka pārkāpēja vaina ir pierādīta ar

administratīvo pārkāpuma protokolu ZZ Nr. /numurs/, Pašvaldības policijas Administratīvās nodaļas priekšnieka Ē. Ločmeļa lēmumu Nr. 7-1/20-11739

par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, izdruku no CSDD informatīvās sistēmas, fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas dokumentu un procesu vadības sistēmas “Doclogix”, izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas

sistēmas Qlik sense aplikācijas “Notikumu kontrole” un izdruku no Personu datu pārlūka.

[2.3] Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 35. pantu uzskatījusi par nepiemērojamu,

jo abi pārkāpumi ir izdarīti dažādā datumā un laikā. Tā kā nodevas samaksa ir saistāma ar brīdi, kad transportlīdzeklis

iebrauc īpaša režīma zonā, līdz ar ko tie ir divi atsevišķi pārkāpumi un, iebraucot citās dienās Jūrmalā bez caurlaides, būs

konstatējams atsevišķs Noteikumu 5. punkta pārkāpums. Pārkāpējam uzlikts Noteikumos paredzētais vienīgais konstantais

sods, kas pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju. Atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus Iestāde nav

konstatējusi.

[3] 2020. gada 23. septembrī /pers. A/ Iestādes lēmumu pārsūdzēja tiesā.

[3.1] Sūdzībā iesniedzējs norāda, ka 2020. gada 9. jūlijā saņēmis no Pašvaldības policijas vienlaicīgi divus

paziņojumus Nr. 7-11/6487 un Nr. 7-11/6488 – par lietvedības Nr. 7-1/20-11739 (protokols ZZ Nr. /numurs/) un lietvedības

Nr. 7-1/20-12209 uzsākšanu (protokols ZZ Nr. /numurs/). Kaut pārkāpumi izdarīti dažādos datumos un laikos, tie konstatēti

vienlaicīgi ar paziņojumu izsūtīšanu, līdz ar ko bija izskatāmi vienas lietvedības ietvaros, piemērojot Latvijas APK

35. pantu. No minētās tiesību normas izriet, ka pārkāpuma izdarīšanas laikam šajā situācijā nav nozīmes un būtisks ir laiks,

kad pārkāpums konstatēts.

[3.2] Vērš uzmanību, ka lietā pastāv atbildību mīkstinoši apstākļi – viņš darbojas kā SIA “/Nosaukums/” un SIA

“/Nosaukums A/” amatpersona, kuru juridiskā adrese ir Jūrmalas pilsētā un pārkāpumi saistīti ar darba pienākuma izpildi,

turklāt pārkāpums neradīja apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai. Viņš vaļsirdīgi nožēlo izdarīto pārkāpumu, ja tas tiks

konstatēts, ir izdarījis secinājumus, lai turpmāk nenokļūtu šādās situācijās.

[3.3] Norāda, ka viņa transportlīdzeklis PIAGGIO VESPA GT125 pēc definīcijas skaitās motocikls un saskaņā ar

Noteikumiem motocikliem jāmaksā nodeva, iebraucot Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Savukārt, uz

motorolleriem Noteikumi neattiecas, kaut tie mēdz būt dabai kaitīgāki. Noteikumu 2. punktā noteikts mērķis - ierobežot

tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kas arī atbilst

vēsturiskajam kontekstam, jo jau sākotnēji kā ierobežojuma noteikšanas mērķis tika definēta ekoloģiskās situācijas

uzlabošana. Tādējādi Noteikumu subjektu noteikšana ir pretrunā ar Noteikumu mērķi, jo transportlīdzeklis PIAGGIO

VESPA GT125, kas aprīkots ar četru taktu dzinēju ar 125 kubikcentimetru tilpumu, ir dabai draudzīgāks par motorolleriem,

kas aprīkoti ar divu taktu dzinējiem ar 49 kubikcentimetru tilpumu, kuriem iebraukšana Jūrmalā nav ierobežota.

[4] 2020. gada 1. jūlijā spēkā stājās Administratīvās atbildības likums (turpmāk – AAL) un spēku zaudēja Latvijas

APK. Saskaņā ar AAL Pārejas noteikumu 2. punktu procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai

uzsāktas saskaņā ar Latvijas APK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas APK normas piemērojamas līdz

attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Sūdzība tiesā saņemta 2020. gada 29. septembrī, līdz ar ko tiesa vadās pēc AAL procesuālā regulējuma, vienlaikus

atbilstoši AAL 4. pantam atbildību par pārkāpumu nosakot pēc Latvijas APK normām, kas bija spēkā pārkāpuma

izdarīšanas brīdī.

Saskaņā ar AAL 178. panta pirmo daļu tiesa atzīst, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, par ko 2020. gada 6. oktobrī

paziņots procesa dalībniekiem. Iebildumi un noraidījumi nav saņemti.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma turpmāk minēto

apsvērumu dēļ.

[6] AAL 178. panta otrā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā notiek sūdzībā [..] izteikto prasījumu apjomā un ietvaros,

kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem

apstākļiem.

[7] AAL 5. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par

kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.

Noteikumu 5. punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma

zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot Noteikumu 20. punktā noteiktos gadījumus. Noteikumu 21. un 22. punkts paredz

izņēmumus, kad nav jāmaksā nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā. Par šīs kārtības pārkāpšanu Noteikumu 49. punktā (redakcijā līdz

2020. gada 30. jūnijam) paredzēts viens soda veids – naudas sods 50 euro.

[7.1] Tiesa nodibināja, ka lietā nav strīda par to, ka protokolā un Iestādes lēmumā norādītais transportlīdzeklis PIAGGIO VESPA GT125, valsts

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, pieder /pers. A/ un /pers. A/ ar to 2020. gada 19. jūnijā plkst. 11.35 iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā bez caurlaides un nodevas samaksas.

AAL 90. panta trešā daļa noteic, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu ir uzskatāmas tās ziņas par faktiem, kuras

administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī fiksējusi amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais.

/pers. A/ neapstrīd pārkāpuma izdarīšanas faktu, līdz ar ko tiesai nerodas šaubas par viņa vainu. Tiesa atzīst, ka pārkāpēja vaina ir pierādīta ar

administratīvo pārkāpuma protokolu ZZ Nr. /numurs/ (lietas 31.-33. lapa), Pašvaldības policijas Administratīvās nodaļas priekšnieka Ē. Ločmeļa lēmumu

Nr. 7-1/20-11739 par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu (lietas 26. lapa), izdruku no CSDD informatīvās sistēmas (lietas 21., 22.,

25. lapa), fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas dokumentu un procesu vadības sistēmas “Doclogix” un izdruku no Jūrmalas

pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qlik sense aplikācijas “Notikumu kontrole” (lietas 23., 24., 33. lapa).

[7.2] Par izdarīto pārkāpumu /pers. A/ uzlikts naudas sods 50 euro (lietas 31.-34., 55.-62. lapa), kam viņš nepiekrīt, uzskatot, ka nav ievērots

Latvijas APK 35. pants.

Tiesa uzskata, ka nav konstatējams pamats šīs tiesību normas piemērošanai.

Latvijas APK 35. pants noteic, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par

katru pārkāpumu atsevišķi. Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati

institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

No minētās normas izriet, ka par katru pārkāpumu ir uzliekams atsevišķs sods un tikai tādā gadījumā, ja vienlaicīgi ir konstatēti vairāki dažādi

pārkāpumi un tie ir piekritīgi vienai institūcijai, vieglākais sods ietverams smagākajā. Konkrētajā gadījumā pārkāpumi ir konstatēti ar tehniskām ierīcēm

19.06.2020. un 21.06.2020., t.i. dažādos datumos (lietas 24. lapa), tādejādi tie ir atsevišķi izdarīti pārkāpumi, par kuriem uzliekami atsevišķi sodi.

Paziņojumu nosūtīšanas laiks nav uzskatāms par pārkāpuma konstatēšanas brīdi, kā to maldīgi uzskata sūdzības iesniedzējs.

Tiesa atzīst, ka sods pārkāpējam uzlikts, vadoties no Latvijas APK 32. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem principiem, ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Papildus tiesa konstatē atbildību mīkstinošu apstākli – pārkāpējs ir atzinis un nožēlojis

izdarīto, taču ņemot vērā, ka sankcijā noteikts tikai viens soda veids, tas neietekmē piemērotā soda apmēru. Savukārt pārkāpēja norādītais, ka netika

apdraudēta satiksmes drošība, neattiecas uz pārkāpumu, kas saistīts ar ekoloģijas saglabāšanu pilsētā, līdz ar ko nevar mīkstināt atbildību par šā

pārkāpuma izdarīšanu.

[7.3] Attiecībā uz iebildumiem saistībā ar Noteikumos noteiktajiem subjektiem, tiesa norāda, ka Pašvaldības saistošo noteikumu satura revidēšana

neietilpst šīs tiesas kompetencē.

[8] Tiesa atzīst, ka Iestāde pārsūdzētajā lēmumā ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatojums ir atbilstošs likumam un

pārkāpuma kvalifikācija pareiza, kā arī lietā ir pietiekami pierādījumi pārkāpēja vainas konstatēšanai. Tiesa lietas izskatīšanas laikā nav konstatējusi tādus

jaunus argumentus, kas nebūtu izvērtēti pārsūdzētajā lēmumā vai kuriem būtu nozīme lietā. Līdz ar to Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka

U. Bēniņa 2020. gada 9. septembra lēmums Nr. 7-12/1293 atstājams negrozāms, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz AAL Pārejas noteikumu 2. punktu, AAL 4., 178. panta pirmo daļu, 180., 224. - 226. pantu, 227. panta pirmās daļas 1. punktu,

243. pantu, tiesa

nosprieda

Atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka U. Bēniņa 2020. gada 9. septembra lēmumu Nr. 7-

12/1293, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā 10 (desmit)

darbdienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, t.i. no 2020. gada 24. novembra.

Tiesnese S. Lucava