Appeal court dismissed complaint against noise penalty citing municipal ordinance validity and procedural compliance.

NORAKSTS Lieta Nr.A42721808 143/AA43 - 1347 - 10/8

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 12.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Endzelis, tiesneses S.Gintere un L.Vīnkalna,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai O.K. un Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotajam pārstāvim R.P., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par O.K. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 4.1.punkta, sakarā ar Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 10.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 27.augustā Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – Policija) Latgales priekšpilsētas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.028156 (turpmāk – Protokols) O.K. par to, ka O.K. 2008.gada 27.augustā plkst.23.35 pieļāva troksni, proti, atskaņoja skaļu mūziku no automašīnas, tādējādi izdarot pārkāpumu, kas paredzēts Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 4.1.punktā. 2008.gada 11.septembrī Pārvaldes priekšnieks, izskatot O.K. administratīvā pārkāpuma lietu, nolēma saukt O.K. pie administratīvās atbildības par Saistošo noteikumu 4.1.punkta prasību neievērošanu, uzliekot naudas sodu Ls 100 apmērā (turpmāk – Lēmums).

[2] Nepiekrītot Lēmumam, O.K. iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par tā atcelšanu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Policijas darbinieki nepiefiksēja liecinieku personas datus, nepieņēma nevienu paskaidrojumu un neuzzīmēja notikuma vietas shēmu, kas šajā gadījumā ir būtiski, lai iegūtu objektīvu un pilnu notikuma ainu, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 20.nodaļu.

[2.2] O.K. sūdzībā iestādei norādīja, ka kopā ar paziņām atradās /adrese/, un tas ir ap 150 m no tuvākās mājas. Lietas izskatīšanas laikā Pārvalde nenovērtēja esošos pierādījumus, kā arī nepārbaudīja lietas materiālus, ko apliecina fakts, ka Lēmumā norādīta nepareiza adrese un nav noskaidrots, kam pieder automašīna, jo O.K. tā nepieder. Protokolā un Lēmumā nav norādīta notikuma vieta un cietušās personas. Tādējādi saskaņā ar APL 75.panta pirmās daļas 2.punktu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 239.panta pirmās daļas 1.punktu nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs. [2.3] Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā uz O.K. iebildumu, ka, pamatojoties uz esošajiem lietas materiāliem, nav pamata administratīvā akta par soda uzlikšanu pieņemšanai, Pārvalde nepamatoti pieņēma lēmumu, kas ir pretrunā APL 63.pantam un LAPK 275.pantam.

[3] Paskaidrojumā par pieteikumu Pārvalde norāda, ka to neatzīst un uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz turpmākajiem apsvērumiem. [3.1] O.K. ir sodīta par Saistošo noteikumu 4.1.punkta pārkāpumu. Soda veids un apmērs ir noteikts šo noteikumu 15.punktā. [3.2] To, ka O.K. 2008.gada 27.augusta naktī ap plkst.23.25 ir atskaņojusi mūziku, pierāda N.L. iesniegums, O.K. paskaidrojumi (sūdzībā norādītie fakti), Protokols, Policijas darbinieku ziņojumi un citi lietas materiāli. No lietas materiāliem izriet, ka trokšņa avots ir atradies transportlīdzeklī, kurš atradās O.K. valdījumā (tieši O.K. uzrādīja transportlīdzekļa dokumentus). [3.3] No piemērotās tiesību normas izriet aizliegums trokšņot vai pieļaut troksni, ja tas traucē apkārtējo personu mieru. Tādējādi piemērotā tiesību norma neprasa vērtēt trokšņa skaļumu, bet gan tikai konstatēt troksni, t.sk., mūzikas atskaņošanu. Pārkāpums ir izdarīts ar brīdi, kad atskaņotais troksnis ir traucējis apkārtējo personu mieru. Nav nozīmes, cik personām un cik lielā mērā troksnis ir traucējis, jo aizliegums trokšņot ir pārkāpts ar brīdi, kad trešā persona (apkārtējais) konstatē, ka atskaņotais troksnis viņam traucē. Tā kā attieksme pret troksni katram cilvēkam var būt atšķirīga, tad tiesību normas mērķis ir aizsargāt to personu, kuras intereses var tikt aizskartas, līdz ar to, izlemjot jautājumu par administratīvo pārkāpumu, noteicošais ir nevis trokšņa avota valdītāja vai īpašnieka viedoklis, bet gan cietušās personas viedoklis. Turklāt jāņem vērā, ka policijas palīdzība tika lūgta nakts laikā, kad cilvēki parasti atpūšas.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 10.novembra spriedumu pieteikums par Lēmuma atcelšanu apmierināts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [4.1] No lietas materiāliem tiesa konstatēja turpmākos faktiskos apstākļus. [4.1.1] Pārvaldes inspektore 2008.gada 27.augustā sastādīja Protokolu par to, ka 2008.gada 27.augustā O.K. /adrese/, no savas automašīnas Toyota Celica ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ skaļi atskaņoja mūziku pēc plkst.23.00, traucējot apkārtējo namu iedzīvotāju mieru, līdz ar ko izdarīja administratīvo pārkāpumu pēc Saistošo noteikumu 4.1.punkta (lietas 19.lapa). [4.1.2] N.L. 2008.gada 27.augusta iesniegumā Pārvaldes priekšniekam norādīts, ka 2008.gada 27.augustā plkst.23.30 izsaukusi policiju, jo mājas pagalmā stāvēja automašīna, no kuras skanēja skaļa mūzika.

N.L. dzīvoklī atradās mazs bērns, kurš skaļās mūzikas dēļ nevarēja aizmigt (lietas 14.lapa). [4.1.3] Pārvaldes inspektore 2008.gada 27.augusta dienesta ziņojumā norādījusi, ka 2008.gada 27.augustā, pildot amata pienākumus Pārvaldes auto patruļā kopā ar otru inspektoru, plkst.23.19, atrodoties /adrese/, no Pārvaldes dežuranta saņēma rīkojumu izbraukt uz /adrese/, kur pie /vidusskola/ no automašīnas skan skaļa mūzika. Plkst.23.23, ierodoties minētajā adresē, bija dzirdama skaļa mūzika, kas skanēja no automašīnas, kas atradās pie /vidusskola/.

Piezvanot pie izsaucēja 65.dzīvokļa, tā iemītniece iesniedza pašrocīgi rakstītu iesniegumu un norādīja uz vainīgajiem pa logu, kas bija sapulcējušies pie skolas novietotas automašīnas, no kuras skanēja mūzika. Pēc iesnieguma pieņemšanas inspektori devās pie automašīnas, no kuras skanēja skaļa mūziķa, kur pie policijas darbiniekiem pienāca jauniete, kura bija acīmredzamā alkohola reibumā, par ko liecināja specifiskā alkohola smaka, kas nāca no jaunietes mutes. Policijas darbinieki stādījās priekšā un pajautāja, kam pieder automašīna, jauniete atbildēja, ka tā ir viņas automašīna.

Jaunietei tika izskaidrota pārkāpuma būtība un pastāvošie soda mēri, kā arī uzrādīti normatīvie akti. Jauniete izaicinoši paskaidroja, ka mūzika nav nemaz tik skaļa, lai kādam traucētu. O.K. tika sastādīts Protokols par Saistošo noteikumu 4.1.punkta prasību neievērošanu. Savu vainu O.K. neatzina un visu laiku atkārtoja, ka skaļums ir jāizmēra ar mēraparātu, O.K. atteicās parakstīt Protokolu un sniegt rakstisku paskaidrojumu. Protokola kopija tika izsniegta (lietas 17.lapa). [4.1.4] 2008.gada 28.augustā Pārvalde N.L. informēja, ka, pamatojoties uz viņas 2008.gada 27.augusta iesniegumu, vainīgajai personai sastādīts Protokols par Saistošo noteikumu 4.1.punkta prasību neievērošanu (lietas 18.lapa). [4.1.5] 2008.gada 28.augustā Pārvalde ar vēstuli Nr.4-5/RPLP-08-4066-ap informēja O.K. par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2008.gada 11.septembrī (lietas 20.lapa). [4.1.6] 2008.gada 11.septembrī Pārvalde ar Lēmumu sauca pie administratīvās atbildības O.K. pēc Saistošo noteikumu 4.1.punkta, uzliekot naudas sodu Ls 100 apmērā (lietas 21.-22.lapa). [4.1.7] Nepiekrītot Lēmumam, O.K. iesniedza sūdzību Policijas priekšniekam (lietas 23.lapa). [4.1.8] Policija 2008.gada 8.oktobrī O.K. sniedza atbildes vēstuli Nr.1- 30/RPP-08-244ap par saņemtās informācijas pārbaudi un pievienošanu lietas materiāliem (lietas 25.lapa).

[4.2] O.K. sodīta par to, ka viņa nakts laikā, plkst.23.25, no automašīnas ir atskaņojusi skaļu mūziku, tādējādi traucējot apkārtējo iedzīvotāju naktsmieru. Sods O.K. ir piemērots saskaņā ar Saistošo noteikumu 4.1. un 15.punktu. Minētās tiesību normas noteic, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru.

Par minēto prasību neievērošanu fiziskām personām par izdarīto pārkāpumu uzliek naudas sodu līdz 100 latiem, ja pārkāpums izdarīts laikā no 7.00 līdz 23.00, vai no 100 latiem līdz 250 latiem, ja pārkāpums izdarīts laikā no 23.00 līdz 7.00. [4.3] Tiesa konstatēja, ka Saistošie noteikumi izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.pantu. Likuma „Par pašvaldībām” 43.pants piešķir pašvaldībai tiesības noteikt administratīvo atbildību. Minētā tiesību norma noteic, ka dome (padome) ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, arī jautājumā par sabiedrisko kārtību (43.panta 4.punkts).

No minētās tiesību normas izriet, ka pašvaldības dome (padome) ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēta administratīvā atbildība, tikai tajos gadījumos, ja par tiem pašiem pārkāpumiem nav jau noteikta administratīvā atbildība likumā. Uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienu, t.i., 2008.gada 27.augustu, LAPK 167.1pants paredzēja atbildību par akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu. Minētā panta pirmajā daļā noteikts, ka par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, juridiskajām personām uzliek naudas sodu no 50 līdz 500 latiem.

Minētā norma, papildinot LAPK ar 167.1pantu, tika ietverta LAPK ar 2003.gada 12.jūnija likumu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Tādējādi secināms, ka uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienu LAPK 167.1panta pirmajā daļa jau bija paredzēta administratīvā atbildība par akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu neievērošanu. Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka Pārvalde nevarēja piemērot administratīvo atbildību O.K., pamatojoties uz Saistošajiem noteikumiem, jo atbildība par to pašu pārkāpumu jau bija noteikta likumā – LAPK, proti, konkrētajā gadījumā Pārvalde varēja piemērot administratīvo atbildību tikai saskaņā ar LAPK 167.1panta pirmo daļu, nevis uz Saistošo noteikumu pamata. [4.4] LAPK 7.pants noteic, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. (..).

LAPK 32.pants noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. (..). Kā jau iepriekš konstatēts, 2008.gada 27.augustā, kad tika konstatēts O.K. pārkāpums, atbildība par to jau bija paredzēta LAPK 167.1panta pirmajā daļā, tāpēc saskaņā ar APL 104.panta pirmo daļu (pārbaudot administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un noskaidrojot privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām) O.K. nevarēja tikt administratīvi sodīta par Saistošo noteikumu 4.1.punkta neievērošanu. Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka paredzot Saistošajos noteikumos administratīvo atbildību par darbībām, kas rada troksni un traucē apkārtējo mieru noteiktā laikā, Rīgas pilsētas pašvaldība ir pārkāpusi savas kompetences robežas, jo minētā Saistošo noteikumu norma neatbilst likuma „Par pašvaldībām” 43.pantā paredzētajām pašvaldību tiesībām, proti, izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos. Tādējādi, tiesa atzina, ka attiecīgais Saistošo noteikumu punkts konkrētajā gadījumā nav piemērojams. [4.5] LAPK 239.panta 7.punkts noteic, ka iesāktā administratīvā lietvedība ir jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. LAPK 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tā kā kopš administratīvā pārkāpuma konstatēšanas dienas, 2008.gada 27.augusta, ir pagājuši vairāk kā četri mēneši, tiesa secina, ka šis apstāklis nepieļauj tālāku lietvedību izskatāmajā lietā, tāpēc lietvedība tajā ir izbeidzama. [4.6] Pastāvot šādiem lietā konstatētajiem apstākļiem, tiesa secināja, ka Lēmums ir prettiesisks un tādējādi atceļams no tā pieņemšanas dienas, un administratīvā pārkāpuma lieta, pamatojoties uz LAPK 239.panta 7.punktu, ir izbeidzama, bet pieteicējas pieteikums ir apmierināms.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 10.novembra spriedumu Policija iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka konkrētajā gadījumā nav pamata piemērot Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumus Nr.598 „Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās”, jo to 6.punktā ir paredzētas pašvaldības tiesības noteikt stingrākus pieļaujamos trokšņu normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpās. Tādējādi Rīgas dome noteikusi, ka, neatkarīgi no pieļautā trokšņa skaļuma, tas nedrīkst traucēt apkārtējo personu mieru. Administratīvā rajona tiesa nepamatoti secināja, ka atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 43.pantam kontekstā ar LAPK 167.1pantu Policija nevarēja piemērot administratīvo atbildību O.K., pamatojoties uz Saistošajiem noteikumiem Nr.80. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka LAPK 167.1pants attiecas uz pastāvīgu troksni, savukārt Saistošo noteikumu 4.1.punkts nosaka administratīvo atbildību par trokšņošanu, kurai nav pastāvīga trokšņa pazīmju un rakstura.

[6] Par apelācijas sūdzību O.K. iesniedza paskaidrojumu, kurā norāda, ka tā ir nepamatota, paskaidrojot turpmāko. LAPK 167.1panta pirmajā daļā uz Protokola sastādīšanas brīdi jau bija paredzēta administratīvā atbildība par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu (..). Savukārt uz Protokola sastādīšanas brīdi Saistošo noteikumu 4.1.punkts noteica, ka aizliegts trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru. Minētajā punktā nebija minēts trokšņa raksturs – pastāvīgs vai nepastāvīgs. Pēc 2009.gada 19.jūnija grozījumiem Saistošo noteikumu 4.1.punktā tika ietverta norāde, ka troksnim nav pastāvīga rakstura. Savukārt LAPK 167. 1panta pirmā daļa joprojām paredzēja atbildību par jebkāda veida darbību (..), kas nozīmē, kas trokšņa līmenis ir obligāti jāizmēra.

[7] Tiesas sēdē Policijas pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem motīviem. O.K. apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[8] Noklausījusies Policijas pārstāvja un O.K. paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Policijas apelācijas sūdzība ir pamatota.

[9] Pirmās instances tiesas spriedumā pareizi konstatēti faktiskie apstākļi [4.1] un [4.2], tāpēc apgabaltiesa tos atkārtoti neatreferēs. Konkrētajā lietā O.K. ir sodīta par Saistošo noteikumu 4.1.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu Ls 100 apmērā. Likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka dome (padome) ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, jautājumos par sabiedrisko kārtību. Apgabaltiesa konstatē, ka, pamatojoties uz minēto normu, Rīgas dome 2007.gada 19.jūnijā izdevusi Saistošos noteikumus, kuru 4.1.punkts (redakcija Lēmuma pieņemšanas brīdī) noteica, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru. Saistošo noteikumu 15.punkts noteica, ka par 4.1.punktā noteikto prasību neievērošanu, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst.23.00 līdz plkst.7.00, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no simt latiem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt latiem līdz tūkstoš latiem. Savukārt LAPK 167.1panta pirmā daļa noteic, ka par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

[10] Pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka Saistošajos noteikumos 4.1.punktā paredzētā administratīvā atbildība par O.K. veiktajām darbībām ir paredzēta citā likumā – LAPK 167.1pantā. Apgabaltiesa minētajam secinājumam nepiekrīt, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem iemesliem. Protokolā norādīts, ka O.K. pārkāpums izpaudies kā darbības – trokšņa pieļaušana, ko rada O.K. valdījumā esošs trokšņa avots, tas ir, mūzikas atskaņošana no automašīnas reģ. Nr./reģistrācijas numurs/. Apgabaltiesas ieskatā Protokolā fiksētie apstākļi apstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem – N.L. iesniegumu (lietas 14.lapa) un Policijas inspektores V.B. ziņojumu (lietas 17.lapa). Apgabaltiesa par pamatotu atzīst Policijas apelācijas sūdzībā norādīto argumentu, ka Saistošo noteikumu 4.1.punktā un LAPK 167.1pantā minēti dažādi administratīvie pārkāpumi. Proti, Saistošajos noteikumos paredzēta atbildība par prettiesisku darbību, kas apdraud noteikto sabiedrisko kārtību (iedzīvotāju mieru), savukārt LAPK 167.1pantā paredzēta atbildība par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu. Saistošo noteikumu 4.1.punktā paredzētais pārkāpums, kas izpaužas darbībā – trokšņa radīšanā, kā rezultātā tiek traucēts apkārtējo personu miers, var izpausties arī tādā veidā, ka radītais troksnis nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos normatīvus, bet tomēr tas traucē iedzīvotāju mieru; objektīvie apstākļi

– vai vainīgās personas darbības traucē iedzīvotāju mieru, ir izvērtējami katras konkrētas lietas ietvaros. Izskatāmajā gadījumā ir vērā ņemami apstākļi, ka O.K. trokšņus radīja pilsētas teritorijā (kur ir ievērojama iedzīvotāju intensitāte un kas atbilstoši Saistošajiem noteikumiem ir priekšnosacījums šo noteikumu 4.1.punktā paredzētās administratīvās atbildības piemērošanai) un ka radītie trokšņi ir traucējuši tuvumā esošā nama iedzīvotājas naktsmieram.

[11] Apgabaltiesa atzīst, ka pārkāpuma, par kura izdarīšanu tika sodīta O.K., objekts ir sabiedriskais miers un kārtība. Sabiedriskā miera traucēšana ir konstatējama, piemēram, ja nav ievērotas cilvēka tiesības uz naktsmieru, pārkāpta personas vai viņas mājokļa neaizskaramība, ierobežotas personas iespējas brīvi pārvietoties, persona ir spiesta pārtraukt vai atteikties no likumīgām darbībām (piedalīšanās kultūras vai sporta pasākumos, iepirkšanās, braukšana ar sabiedrisko transportu u.tml.), uzņēmums vai organizācija ir spiesti pārtraukt savu darbu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.SKA-61/2007 8.punktu). Konstatējams, ka pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta Saistošo noteikumu 4.1.punktā un par kuru sodīta O.K., nav paredzēts likumos (proti, LAPK), tādējādi pašvaldības dome bija tiesīga noteikt Saistošajos noteikumos atbildību par šāda veida pārkāpumu. Konkrētajā gadījumā apgabaltiesa no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatē, ka O.K. darbības traucēja sabiedrisko mieru (tuvumā esošā nama iedzīvotājas naktsmieru). Pastāvot šādiem apstākļiem, nav nozīmes O.K. norādei, ka trokšņa līmenis nebija tāds, lai traucētu apkārtējo personu mieru, jo minētajam apstāklim būtu būtiska nozīme gadījumā, ja O.K. tiktu saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 167.1panta.

[12] LAPK 286.11panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu, taisa spriedumu, ar kuru atstāj nolēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida. LAPK 286.14pants noteic, ka apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā. Ievērojot [10] konstatēto, ka lietā ir pierādīts, ka O.K. ir veikusi darbības, kas traucēja iedzīvotāju naktsmieru Rīgas pilsētas teritorijā, apgabaltiesa konstatē, ka ar Lēmumu O.K. pamatoti sodīta atbilstoši Saistošo noteikumu 4.1.punktam. Apgabaltiesa apstākļus, kas mīkstina vai pastiprina pārkāpējas atbildību atbilstoši LAPK 33. un 34.pantam, nekonstatē. Attiecībā par O.K. piemēroto naudas sodu Ls 100 apmērā apgabaltiesa norāda, ka, ņemot vērā Saistošo noteikumu Nr.80 15.punktā noteikto, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst.23.00 līdz plkst.7.00, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no simt latiem līdz divsimt piecdesmit latiem. Lēmuma pieņēmējam, šajā gadījumā Policijai, nav tiesību noteikt sodu, kas būtu zemāks par minimālo sankcijas robežu, t.i., zemāks kā naudas sods Ls 100 apmērā. Tādējādi ar Lēmumu noteiktais naudas soda apmērs tiesas ieskatā atzīstams par pamatotu un samērīgu.

[13] Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes 2008.gada 11.septembra lēmumu Nr.D57/4-5/1568 (administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.028156) atstāt negrozītu, bet O.K. (personas kods /personas kods/) pieteikumu noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) V.Endzelis

Tiesneses (paraksts) S.Gintere

(paraksts) L.Vīnkalna

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Endzelis Rīgā, 2010.gada 12.novembrī