Court convicts warned drug user for unauthorized use and imposes mandatory labor instead of bail.

Krimināllieta Nr. 11089102015

Lietvedības Nr. K29-0759/16/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016. gada 24. novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A. Dzērve,

piedaloties prokurorei L. Paulānei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas.

Pārbaudot un izvērtējot visus krimināllietā esošos materiālus, tiesa

k o ns t a t ē j a

/pers. A/, būdams persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu,

neatļauti lietoja narkotiskās un psihotropās vielas, proti:

/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā vietā un laikā, bet ne vēlāk kā līdz aizturēšanai 2014. gada 17. martā, neatļauti lietoja

psihotropās vielas – klonazepāmu, buprenorfīnu, metamfetamīnu, amfetamīnu. Par minēto pārkāpumu /pers. A/ aizturēts 2014. gada 17. martā plkst.

22.07, Prūšu ielā 19, Rīgā, un 2014. gada 3. jūnijā administratīvi sodīts par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46. panta pirmajā daļā

paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu.

Būdams brīdināts par kriminālatbildību, kas iestāsies par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, /pers. A/ 2015. gada 14. maijā

pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā vietā neatļauti lietoja narkotisko vielu – heroīnu – un psihotropo vielu – tramadolu. Pēc tam 2015. gada 14.

maijā plkst. 20.25 aizturēts Maskavas ielā 240/4, Rīgā. Ar veikto ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu /pers. A/ konstatēts narkotisko un psihotropo vielu

reibums.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā.

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē apliecināja, ka viņam ir saprotama valsts apsūdzības uzturētāja apsūdzība pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās

daļas, sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un uzturēja pirmstiesas izmeklēšanā pieteikto lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi

tiesas izmeklēšanā.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 253.2

panta pirmās daļas, jo viņš kā persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un

lietošanu, neatļauti lietoja narkotiskās un psihotropās vielas. Apsūdzētā /pers. A/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurores viedokli, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā un

piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē ir izskaidrotas un

sekas ir saprotamas, apsūdzētā vaina viņam celtajā apsūdzībā ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu

par apsūdzētā vainu Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek izdarīta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas izdarīja kriminālpārkāpumu.

Izanalizējot apsūdzētā /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņš:

- administratīvi sodīts (lietas 12., 14., 110. lapa);

- agrāk sodīts (lietas 13., 72.-73., 77.-78., 103.-104. lapa); pēdējās divas reizes ar:

- Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras 2015. gada 28. maija prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma

253.2 panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām; sods izciests 2015. gada 12. septembrī (lietas 13., 72.-73., 74. lapa);

- Rīgas rajona tiesas 2015. gada 5. oktobra spriedumu pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, piemērojot Krimināllikuma 47. panta otro daļu

ar piespiedu darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām; sods izciests 2016. gada 23. martā (lietas 13., 77.-78., 103.-104. lapa);

- VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Psihiatriskās palīdzības dienesta pacientu datu apstrādes sistēmā datu nav (lietas 41. lapa);

- VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē nav reģistrēts (lietas

42. lapa);

- no vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka Latvijas Republikas nepilsonis, neprecējies, pamatizglītība, apgādājamo nav, agrāk sodīts, strādā

/nosaukums/, dzīvo /adrese A/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas kā apsūdzētā

atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un izteikto nožēlu par izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc

Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. panta nosacījumus, proti, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot

taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus

un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu tiesa, nosakot apsūdzētajam sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Ar noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā veselības kaitējums tiek nodarīts pašam. Apsūdzētais ir izdarījis

noziedzīgu nodarījumu, kas vērsts pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību. Ar narkotisko un psihotropo vielu apriti un lietošanu saistītie noziedzīgie

nodarījumi būtiski apdraud sabiedrības drošību un ar likumu aizsargātās pilsoņu tiesības un intereses, par ko liecina gan narkotisko un psihotropo vielu

reibumā un ietekmē izdarīto noziegumu īpatsvars un šādu noziedzīgu nodarījumu skaita pieaugums, gan narkotisko un citu apreibinošo vielu izplatība, gan

lietotāju un no šādām vielām atkarīgo personu skaita palielināšanās.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. un 35. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un ar narkotisko un psihotropo vielu apritē radīto kaitējumu, tiesa ņem vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, viņa personību, vecumu un

veselības stāvokli, materiālo un ģimenes stāvokli, atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākli, to, ka ir ierosināti citi kriminālprocesi.

Tiesas ieskatā, tieši vaļsirdīgā atzīšanās izdarītajā, tiesas sēdē izteiktā nožēla par izdarīto ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, kas ļauj tiesai

iegūt pārliecību par to, ka vainīgais ir izdarījis pozitīvus secinājumus un turpmāk centīsies likumpārkāpumus vairs nepieļaut. Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir

mēģinājis izdarīt secinājumus, ir centies iekļauties vispārpieņemtajās sabiedrības uzvedības un morāles normās, ir pastāvīga dzīves un darbavieta, tādējādi

tiesa secina, ka soda mērķi var sasniegt, neizolējot /pers. A/ no sabiedrības, bet piemērot Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā noteikto alternatīvo

sodu – piespiedu darbu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40. pantu piespiedu darbs ir personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš

kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40. panta otro daļu piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām. Tiesa, izvērtējot minēto, nekonstatē

apstākļus, kuri liegtu apsūdzētajam izpildīt piespiedu darbu.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā piespiedu darbs disciplinēs apsūdzēto. Turklāt apsūdzētā uzvedību piespiedu darbu veikšanas laikā kontrolēs

Valsts probācijas dienests, tādējādi samazinot iespēju izdarīt citus likumpārkāpumus, bet vienlaicīgi sniedzot sabiedrībai labumu ar savu darbu. Tāpat

tiesa ņem vērā, ka piespriežot piespiedu darbu, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.

pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus

lietā Nr. SKK- 232/08).

Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35. panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

/pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis pirmstiesas procesā atcelts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu apsūdzētajam soda termiņā ieskaitāms laiks, ko pavadījis aizturēšanā no 2015. gada 17. augusta plkst. 17.24

līdz 2015. gada 18. augustam plkst. 11.10 (viena diena).

Juridiskās palīdzības sniegšanai apsūdzētajam /pers. A/ pirmstiesas procesā pieaicināta aizstāve N. Tkača, kurai par veikto darbu pienākas

atlīdzība 28,46 EUR. Minētie procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu ir piedzenami no apsūdzētā /pers. A/ valsts

ienākumos.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512., 520. pantu tiesa

no s p r ie d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu uz

160 (viens simts sešdesmit) stundām.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā /pers. A/ 10 darba dienu laikā jāreģistrējas Valsts probācijas dienesta Rīgas rajona teritoriālajā

struktūrvienībā piespiedu darba izciešanai, Lomonosova ielā 9, Rīgā.

Soda termiņā ieskaitīt laiku, ko /pers. A/ pavadīja aizturēšanā no 2015. gada 17. augusta plkst. 17.24 līdz 2015. gada 18. augustam plkst. 11.10

(viena diena), kas atbilst 8 (astoņām) piespiedu darba stundām.

/pers. A/ drošības līdzekli neizraudzīt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij 28,46 EUR (divdesmit astoņi euro, 46 centi) par zvērināta advokāta veikto darbu juridiskās palīdzības

sniegšanā pirmstiesas procesā un tie iemaksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22,

nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499. panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai

protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A. Dzērve