Appeal court dismissed claim and ordered full cost reimbursement to defendant for unsuccessful data comparison suit.

Lietas arhīva Nr. CA-0774-19/37

ECLI:LV:RAT:2019:0327.C33505618.10.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 27.martā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Olita Blūmfelde,

tiesneses Milda Zelmene, Ligita Gavare

ar sekretāri Daci Indāni,

piedaloties atbildētājas pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Sandrai Gorbeno,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret DzĪKS “/nosaukums/” ar trešo personu SIA “Enerģētiķis 33” par pienākuma uzlikšanu saistību izpildei sakarā ar prasītājas /pers. A/ apelācijas sūdzību

par Rīgas rajona tiesas 2018.gada 30.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 4.jūnijā, ar precizējumiem 2018.gada 11.jūlijā un 2018.gada 23.jūlijā, prasītāja /pers .A/ Rīgas rajona tiesā cēlusi prasību pret atbildētāju Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību /nosaukums/

par pienākuma uzlikšanu saistību izpildei ar trešo personu SIA “Enerģētiķis 33”.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi.

[1.1] Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 14.februāra spriedumu apmierināta Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /nosaukums/ prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu, piedzenot 2113,92 EUR.

[1.2] Prasītāja veikusi SIA “Enerģētiķis 33” rēķinu apmaksu par laika periodu no 2011.gada jūlija līdz 2013.gada aprīlim 1201,98 euro apmērā. Saņemtās summas SIA “Enerģētiķis 33” pārskaitījis

pakalpojumu sniedzējiem.

[1.3] Prasītāja lūdz salīdzināt datus un veikt ieskaitījumu par prasītājas veiktajām samaksām SIA “Enerģētiķis 33” par periodu no 2011.gada jūlija līdz 2013.gada aprīlim.

Prasība pamatota ar Civilprocesa likuma 1., 43., 128., 129. un 197. pantu, Civillikuma 1819. pantu.

[2] Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 30.oktobra spriedumu prasība noraidīta (lietas 87.-89.lapa).

Tiesa nosprieda: piedzīt no /pers. A/ par labu DzĪKS /nosaukums/ ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 300 euro.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.

[2.1] No prasības pieteikuma izriet, ka prasītāja ir izvirzījusi divus prasījumus: 1. uzlikt par pienākumu atbildētājam veikt datu salīdzināšanu; 2. ieskaitīt prasītājas veikto samaksu parāda summā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda

savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[2.2] Prasītāja prasību ir pamatojusi ar Civillikuma 1853.pantu, kurš nosaka, ka parādniekam ir tiesība prasīt ieskaitu katrā laikā, kaut arī jau pēc tiesas sprieduma, to izpildot vai prasījumu samaksājot, ja tikai

viņš pierāda, ka viņa pretprasījuma izpildīšanai vai samaksai nestāv ceļā nekādi šķēršļi.

Analizējot prasītājas pirmo prasījumus gan par datu salīdzināšanu, gan ieskaitījuma veikšanu parāda summā, ir redzams, ka 2018.gada 14.februāra Rīgas rajona tiesas spriedumā, izlemjot prasību par parāda

piedziņu no prasītājas par labu atbildētājai, tiesa ir analizējusi gan izveidojušā parāda apmēru, gan laika periodu, kurā parāds ir izveidojies, gan arī prasītājas norādi, ka maksājumi tikuši veikti trešajai personai.

Sprieduma 19.6.punkta trešajā rindkopā tiesa secina: “Ņemot vērā tiesas nodibinātos faktus par to, ka prasītāja faktiski ir pārņēmusi no pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības sākot no 2011.gada 1.jūlija, tiesa

uzskata, ka atbildētājas iesniegtais konta pārskats, rēķini, kā arī maksājuma uzdevumi par iepriekšējā mājas apsaimniekotāja SIA “Enerģētiķis 33” izrakstīto rēķinu samaksu laika periodā no 2011.gada septembra līdz

2013.gada 22.janvārim, nav atzīstami par pierādījumiem par norēķinu veikšanu ar prasītāju.”

Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta otrajai daļai, fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

No minētā ir secināms, ka atkārtoti jautājums par prasītājas veikto maksājumu apmēru un pienākumu tos segt atbildētājam, šīs civillietas ietvaros nav jāvērtē.

2018.gada 14.februāra Rīgas rajona tiesas spriedumā konstatētais paliek nemainīgs – prasītājas veiktie norēķini ar SIA “Enerģētiķis 33” nav atzīstami par pierādījumiem par norēķinu veikšanu ar atbildētāju, un

nekādi dati līdz ar to nav salīdzināmi.

[2.3] Arī attiecībā uz ieskaita veikšanu prasītājas veikto samaksu sakarā ir konstatējams, ka prasītājai ir prasījuma tiesības pret SIA “Enerģētiķis 33” nevis pret atbildētāju DzĪKS /nosaukums/.

Civillikuma 1846.pants paredz ieskaita iespēju tikai gadījumos, kad prasījums dzēšas ar pretprasījumu. Šajā gadījumā nav konstatējams prasītājas pretprasījums pret atbildētāju, lai pastāvētu iespēja ieskaita

veikšanai.

[2.4] Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus kopsakarībā ar lietas faktiskajiem apstākļiem, pirmās instances tiesa uzskata, ka prasītāja nav pierādījusi prasības pamatotību.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu prasītāja iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem iebildumiem.

[3.1] Pirmās instances tiesa nav vērtējusi apstākli, ka prasītāja prasības precizējumos prasību pamatojusi ar Civillikuma 1819.pantu un lūdza tiesu atzīt prasītājas izpildījumu, kas bija dots SIA “Enerģētiķis 33” un

atzīt, ka samaksa 1201,98 EUR apmērā par komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2011.gada jūlija līdz 2013.gada aprīlim paliek spēkā.

[3.2] Tiesa nav vērtējusi apstākli, ka likums neparedz kreditoram (pakalpojuma sniedzējam) tiesības uz divkāršu saistības izpildījumu, ja parādnieka vietā to sniegusi cita persona. Nevienam nav liegts no brīvas

gribas izpildīt arī svešu saistību.

[3.3.] Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu ņemt vērā iesniedzējas materiālo stāvokli un samazināt atbildētāja labā piedzītos ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

[4] Par apelācijas sūdzību atbildētāja ir sniegusi paskaidrojumus norādot, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un prasība ir noraidāma.

[5] Par tiesas sēdi pusēm paziņots Civilprocesa likuma paredzētajā kārtībā. Prasītāja un trešā persona uz tiesas sēdi nav ieradušās, nav ziņojušas par neierašanās iemesliem.

Tiesas kolēģija, nekonstatējusi 209. vai 210.pantā paredzētos lietas izskatīšanas atlikšanas iemeslus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzina par iespējamu izskatīt lietu bez neieradušos lietas

dalībnieku klātbūtnes.

[5.1] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve apelācijas sūdzību un prasību neatzina. Uzturēja iesniegtos rakstveida paskaidrojumus, papildus paskaidrojot, ka iepriekšējais spriedums ir izpildīts piespiedu kārtā,

iespējams, arī tādēļ prasītājai ir zudusi interese, jo tādā veidā prasītāja mēģināja apturēt izpildi otrā lietā. Lūdza piedzīt no prasītājas par labu atbildētājai visus tiesāšanās izdevumus.

Motīvu daļa

[6] Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi atbildētājas pārstāvi, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir noraidāma.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Prasītāja ir pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apjomā, līdz ar to apelācijas instances tiesa lietu skata pēc būtības.

[8] Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā noteikts, ja izskatot lietu, tiesa atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus spriedumā motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija pievienojas Rīgas rajona tiesas 2018.gada 30.oktobra sprieduma motivācijai un atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un devusi tiem pareizu

juridisko novērtējumu, kā arī objektīvi novērtējusi iesniegtos pierādījumus, tādēļ atzīst šajā spriedumā ietverto pamatojumu par pareizu un pilnībā pietiekamu, to neatkārtojot.

[9] Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa noteic, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Civillietu tiesas kolēģija, nosakot lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē, ņem vērā prasītājas apelācijas sūdzības saturu un apsver kādus pirmās instances tiesas sprieduma konstatētos faktus, apelācijas

sūdzības iesniedzēja apstrīd.

[10] Lietas apstākļi par kuriem nav strīda.

[10.1] Prasītājai pieder dzīvokļa īpašums Nr./adrese/, kas ierakstīts Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Salaspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma /numurs/

[10.2] Ar lietas materiāliem pievienoto Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2013.gada 4.decembra spēkā stājušos spriedumu civillietā C33362711 DzĪKS /nosaukums/ prasībā pret SIA “Enerģētiķis

33” par likumā noteikto pienākumu piespiedu izpildi pierādīts, ka atbildētāja DzĪKS /nosaukums/ veic dzīvojamās mājas/adrese/ pārvaldīšanas funkcijas no 2011.gada 1.jūlija (lietas 58.-60.lapa).

[10.3] Pirms atbildētājas DzĪKS /nosaukums/ māju apsaimniekoja un obligātās pārvaldīšanas darbības veica dzīvokļu īpašnieku izraudzīts apsaimniekotājs SIA „Enerģētiķis-33”.

[10.4] Prasītāja par laiku no 2011.gada jūlija līdz 2013.gada martam ir samaksājusi SIA “Enerģētiķis 33” par komunālajiem pakalpojumiem 1201,98 EUR (lietas 16.-42.lapa).

[11] Strīds ir par atbildētājas tiesībām saņemt apsaimniekošanas un komunālos maksājumus, jo prasītāja uzskata, ka strīdus laika posmā (no 2011.gada 1.jūlija līdz 2013.gada martam) ir samaksājusi SIA

„Enerģētiķis-33 par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tādēļ lūdz uzlikt atbildētājai par pienākumu pieņemt SIA “Enerģētiķis” doto izpildījumu un ieskaitīt to kā parāda samaksu.

[12] Izvērtējot apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus, apelācijas instances tiesa konstatē, ka tie ir nepamatoti un noraidāmi turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[12.1] Civilprocesa likuma 96.panta otrā daļa noteic, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas

puses.

[12.2] Ar lietas materiāliem pievienoto Rīgas rajona tiesas 2018.gada 14.februāra spēkā stājušos spriedumu civillietā Nr.C33551012 apmierināta DzĪKS /nosaukums/prasība pret /pers. A/ par parāda 2113,92

EUR piedziņu (lietas 65.-69.lapa).

[12.3] No prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un atbildētājas pārstāves paskaidrojumiem izriet, ka prasītāja nav samaksājusi par sniegtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, ko ir

nodrošinājusi atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldītāja un apsaimniekotāja.

[12.4] Civillietu tiesas kolēģija noskaidrojusi, ka ar 2011.gada 1.jūliju atbildētāja ir pārņēmusi no pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības un lietas, tādēļ ir iespējams konstatēt par kādu laiku atbildētājai ir

tiesības saņemt no prasītājas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu apmaksu.

[12.5] Prasītājas iebildumi, ka norēķins ir veikts pilnā apmērā ar SIA „Enerģētiķis-33”, ko apstiprina konta pārskats, rēķini, maksājuma uzdevumi un izziņas, ir noraidāmi, jo lietā ir nodibināta atbildētājas tiesība

veikt dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu un attiecīgi iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Prasītājas izvēle veikt samaksu SIA „Enerģētiķis-33” neliedz atbildētājai tiesības saņemt

norēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem.

[12.6] Šādos apstākļos nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka likums neparedz kreditoram (pakalpojuma sniedzējam) tiesības uz divkāršu saistības izpildījumu, jo prasītājai ir pienākums norēķināties ar

atbildētāju par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, tostarp nodrošinātajiem pakalpojumiem, ko prasītāja nav darījusi laikā no 2011.gada jūlija līdz 2013.gada martam, kas pierādīts ar spēkā stājušos

Rīgas rajona tiesas 2018.gada 14.februāra sprieduma civillietā Nr.C33551012. Turklāt šajā spriedumā, izlemjot prasību par parāda piedziņu no prasītājas par labu atbildētājai, tiesa ir analizējusi gan parāda apmēru,

gan laika periodu, kurā parāds ir izveidojies, gan arī prasītājas norādi, ka maksājumi tikuši veikti trešajai personai, un nav atzinusi norēķinus par pierādījumiem samaksai DzĪKS /nosaukums/.

[13] Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka ir pamatots apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildums, ka prasība pamatota ar Civillikuma 1819.pantu nevis Civillikuma 1853.pantu, kā to norādījusi pirmās instances

tiesa.

[13.1] No 2018.gada 23.jūlijā iesniegtajiem prasības pieteikuma precizējumiem redzams, ka prasītāja savu prasījumu pamato ar Civillikuma 1819.pantu (lietas 47.lapa).

[13.2] Civillikuma 1819.pants noteic, ja izpildījumu dod trešai personai, kurai nav uz to tiesības, vai kaut arī pašam kreditoram, bet rīcības nespējīgam, tad samaksa tomēr paliek spēkā, ja vien maksājums

ieplūdis kreditora mantā un viņam uzglabāts.

[13.3] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 4.decembra spriedumu civillietā Nr.C33362711, kas stājies likumīgā spēkā 2017.gada 6.janvārī, SIA “Enerģētiķis 33” uzlikts pienākums

mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās nodot DzĪKS /nosaukums/dokumentus: ieņēmumu un izdevumu pārskatu, nelietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus, tajā skaitā naudu) un pārvaldīšanas laikā par

dzīvojamās mājas īpašnieka līdzekļiem iegūto mantu.

[13.3.1] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādīja un to apliecina arī zvērinātas tiesu izpildītājas Sandras Rundeles 2017.gada 18.maija lēmums par izpildu dokumenta izsniegšanu piedzinējam, ka SIA

“Enerģētiķis 33” savas saistības pret atbildētāju nav izpildījis (lietas 75.lapa).

[13.3.2] Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka naudas līdzekļi, ko SIA “Enerģētiķis 33” saņēmis no prasītājas, būtu nodoti DzĪKS /nosaukums/ Tāpat nav pierādījumu, ka SIA “Enerģētiķis 33” saņemtās

summas būtu pārskaitījis pakalpojumu sniedzējiem, kā to apgalvo prasītāja. Līdz ar to strīda izšķiršanai nav pamata piemērot Civillikuma 1819.pantu.

[13.3.3] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav pamatots prasītājas iebildums, ka parāda samaksa DzĪKS /nosaukums/ būtu uzskatāma par divkāršu saistības izpildījumu. Tas, ka prasītāja, ignorējot dzīvokļu

kopsapulces lēmumu, nolēma ilgstoši veikt maksājumus trešajai personai, nepierāda to, ka atbildētāja par saviem pakalpojumiem saņēmusi divkāršu samaksu.

[14] Pārbaudījusi un novērtējusi prasītājas prasību kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka spriedums, ar kuru noraidīta prasība pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo

sabiedrību /nosaukums/, ir atzīstams par pareizu un pamatotu, bet apelācijas instances tiesā norādītie iebildumi nav bijuši par iemeslu, lai apelācijas instances tiesa apmierinātu prasību.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā

norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

[15.1] Civilprocesa likuma 43.panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek

valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2018.gada 23.augusta un 2018.gada 26.novembra lēmumiem prasītāja atbrīvota no samaksas par prasības un apelācijas sūdzības iesniegšanu (lietas 3.-4.lapa un 97.-98.lapa)

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 1. un 5.punktam un valsts AS „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti valsts ienākumos, šajā lietā kopā ir 8,52

EUR, to apliecina izziņa par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem lietā (lietas 2.lapa).

Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvota, bet prasība un apelācijas sūdzība noraidītas, tad nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,52 EUR uzņemas valsts.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

[16.1] No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāju uz pilnvaras (lietas 56.lapa) un ordera (lietas 104.lapa) pamata pārstāv zvērināta advokāte Sandra Gorbenko.

Lietā iesniegti zvērinātas advokātes izrakstīti rēķini Nr.SG 3/9 par 300 EUR (lietas 57.lapa) un Nr.SG 12/1 par 363 EUR (lietas 105.lapa) kopā 663 EUR.

Prasība izskatīta pirmās un apelācijas instances tiesā, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

[16.2] Prasītāja apelācijas sūdzībā lūgusi samazināt atlīdzināmo izdevumu apmēru advokāta palīdzības samaksai, ņemot vērā prasītājas finansiālo stāvokli.

Civilprocesa likuma 44.panta piektā daļa noteic, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot

objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Latvijas Republikas Senāts civillietā SKC–341/2018 atzinis, ka izdevumiem, kuri saistīti ar advokāta juridisko palīdzību, valsts noteiktie atvieglojumi nav piemērojami. Citiem vārdiem, prasītājam,

zaudējot prāvu, likums noteic pienākumu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, neatkarīgi no tā, ka prasītājs atbrīvots no tiesas izdevumiem valsts ienākumos.

Tādējādi atzīstams, ka prasības noraidīšana apstiprina to, ka atbildētāja nav aizskārusi prasītājas civilās tiesības un prasītājas vēršanās tiesā ir bijusi nepamatota. Likumā speciāli noteikts procesuāls noteikums, ka

atbildētāja var lūgt atlīdzināt prasītājai ar lietas vešanu saistītos izdevumus tad, ja prasība ir noraidīta.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija nesaskata pamatu samazināt atlīdzināmo izdevumu apmēru advokāta palīdzības samaksai, līdz ar to minētie ar lietas vešanu saistītie izdevumi par labu atbildētājai

piedzenami no prasītājas pilnā apmērā.

[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

prasību noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/ personas kods /personas kods/, par labu DzĪKS /nosaukums/ reģistrācijas /numurs/, izdevumus advokāta palīdzības samaksai 663 EUR apmērā.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesnese

Olita Blūmfelde

Tiesnese Milda

Zelmene

Tiesnese

Ligita Gavare