Court dismisses appeal against administrative fine for vehicle entry violation due to plaintiff's failure to appear.

Lieta Nr.1A33110019

Lietas arhīva Nr.1A-1100-19/11

ECLI:LV:RIRT:2019:1218.1A33110019.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 18.decembrī

Rīgas rajona tiesas

tiesnese I. Ozoliņa-Kļaviņa

mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē izskatīja /pers. A/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada

10.maija lēmumu Nr.1-13.-1/1005.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 22.februārī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk – Iestāde) inspektors sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.754302 par to, ka 2018.gada 27.augustā plkst. 17:01, transportlīdzekļa VW

Touran, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis), vadītājs /pers. A/ (turpmāk -

Sūdzības iesniedzējs), iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi,

tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, par kuru atbildība paredzēta

49.punktā. Par minēto administratīvo pārkāpumu, Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods 50 euro apmērā.

[2] Minēto protokolu Sūdzības iesniedzējs pārsūdzēja augstākā Iestādē, lūdzot atcelt protokolu, un izbeigt lietu

pret Sūdzības iesniedzēju, bet saukt pie atbildības patieso pārkāpuma izdarītāju /pers. B/.

[3] Ar augstākas Iestādes 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-13.1/1005 (turpmāk arī – Iestādes lēmums) protokols

ZZ Nr.754302 atstāts negrozīts, savukārt Sūdzības iesniedzēja sūdzība noraidīta.

Iestādes lēmumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2019.gada 3.janvārī saņemto foto fiksācijas izdruku no Jūrmalas

pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas "Notikumu kontrole"

(turpmāk - Sistēma) 2019.gada 4.janvārī uzsāka administratīvo lietvedību Nr.1-28.1/25559 attiecībā pret Iesniedzēju par to,

ka, ar Iesniedzēja turējumā esošo transportlīdzekli VW Touran, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/

(turpmāk - Transportlīdzeklis) 2018.gada 27.augustā plkst.17:01 iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā (turpmāk - Jūrmala), neiegādājoties caurlaidi ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada

12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā" (turpmāk - Noteikumi) 5.punkta prasības, tādējādi izdarīts administratīvais pārkāpums par kuru atbildība

paredzēta šo noteikumu 49.punktā.

2019.gada 8.februārī Iestāde pasta sūtījumā nosūtīja Iesniedzējam pavēsti ierasties Iestādē 2019.gada 22.februārī

plkst.10:10. No administratīvās lietas materiāliem ir secināms, ka Iesniedzējs uz administratīvās lietas izskatīšanu nav

ieradies, par savas neierašanās iemesliem nav ziņojis un atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis. Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 2481.pantu, ir iespējama administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšana bez pārkāpēja klātbūtnes.

Iestāde administratīvā pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/25559 bez Iesniedzēja klātbūtnes skatīja 2019.gada 22.februārī un

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.754302 par to, ka ar Transportlīdzekli iebraucot īpaša režīma zonā

Jūrmalā bez caurlaides, ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 "Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" (turpmāk - Noteikumi)

5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums.

2019.gada 11.martā Iestādē saņemta Iesniedzēja sūdzība. Tālāk Lēmumā citēta Iesniedzēja sūdzība. [..]

Citējot Latvijas APK 238.1 panta ceturto daļu, 243., 243.1, 244., 272.pantu, 286.panta otro daļu, 205.panta pirmās

daļas 3.punktu, 260.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu, Noteikumu 5., 8.2., 20., 21., 21.1., 48. un 49.punktu,

Iestādes lēmumā norādīts, ka, iebraucot Jūrmalā caur Asaru prospektu, [..] ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces,

kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus

un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami

transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un Noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo

sodu piemērošanai.

Saņemot no Sistēmas foto fiksācijas, kas norāda uz Saistošo noteikumu pārkāpšanu, Iestāde veic to izdruku. Foto

fiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā

datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

Tālāk Lēmumā citēta Iesniedzēja sūdzība. [..]

Attiecībā uz Iesniedzēja sūdzībā norādīto, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī Transportlīdzekli vadīja cita persona,

Iestāde norāda, ka no lietas materiāliem redzams, ka Iesniedzējam, kā Transportlīdzekļa turētājam ir nosūtīta pavēste uz

administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanu, lai noskaidrotu administratīvā pārkāpuma apstākļus. Tomēr Iesniedzējs nav

izpildījis Latvijas APK 260.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, pie administratīvās atbildības sauktās personas

pienākumu, noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, un lietas izskatīšanas laikā

nav izmantojis Latvijas APK 260.panta otrajā daļā paredzētās tiesības sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus [..]. Līdz ar

ko, Iestāde fotofiksācijā konstatējot Noteikumu 5.punkta pārkāpumu secināja, ka ir radies pamats Noteikumu 49.punkta

noteikto seku piemērošanai.

Iestāde paskaidro, ka gadījumos, ja Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvajā Sistēmā norādīts tikai

transportlīdzekļa īpašnieks, tad šī persona tiek izsaukta paskaidrojumu sniegšanai, savukārt gadījumos, ja norādīts arī

transportlīdzekļa turētājs, tad turētājs kā transportlīdzekļa faktiskais lietotājs tiek izsaukts uz Iestādi paskaidrojumu

sniegšanai.

Iestāde norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā Transportlīdzekļa turētājs

norādīts Iesniedzējs, tātad, Iesniedzējs izsaukts paskaidrojumu sniegšanai uz Iestādi pamatoti, jo Transportlīdzeklis

neatbilst nevienam no Noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem un Transportlīdzeklim, iebraucot Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā, bija nepieciešams iegādāties caurlaidi, kas netika izdarīts.

Iestāde izvērtējot Iesniedzēja sūdzībai pievienoto dokumentu: Automašīnas pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.010618-

VD norāda, ka tas lietā nav vērtējams kā pierādījums tam, ka Transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir vadījusi cita

persona. Iestāde norāda, ka tikai tad, ja iesniegtās ziņas un pierādījumi ir pietiekami un tie apliecina, ka pārkāpuma

izdarīšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs bijis norādītais vadītājs, Iestādei ir iespēja sodu piemērot transportlīdzekļa

vadītājam.

Iesniedzējs sūdzībā kā Transportlīdzekļa vadītāju pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir norādījis citu personu (/pers. B/) un

tās identificējošos datus, bet nav iesniedzis šo faktu apliecinošus pierādījumus. Automašīnas pieņemšanas - nodošanas

akts Nr.010618-VD ir noslēgts starp Sabiedrību ar ierobežotu atbildību "JRT Company", tās valdes locekļa /pers. H/

personā un /pers. B/ (Iesniedzēja sūdzībā norādīto personu).

Iestāde nekonstatē jebkādu juridisku saistību starp līgumslēdzējām pusēm un Iesniedzēju. Līdz ar to Iestādei nav

tiesiska pamata atbrīvot Iesniedzēju no administratīvās atbildības un atcelt piemēroto sodu. Ņemot vērā iepriekš minēto ir

noraidāms Iesniedzēja sūdzībā izteiktais lūgums [..].

Iestāde, ņemot vērā tās rīcībā esošās ziņas un pierādījumus realizē Noteikumu 49.punktā ietverto rīcības brīvību

attiecībā uz soda adresātu. Rīcības brīvība ir likumdošanas līdzeklis, kuru piemērojot tiek panākts augstāks taisnīguma

līmenis individuālajā gadījumā. Ņemot vērā to, ka transportlīdzeklis ir nodots citai personai, ir zināms tikai pašam

transportlīdzekļa turētājam, un, ja šādas ziņas transportlīdzekļa turētājs neatklāj administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas

laikā, vien aprobežojas ar norādi uz citu personu sūdzībā, tad tiesību normas ietvaros pie administratīvās atbildības tiek

saukts transportlīdzekļa turētājs. Līdz ar to, piemērojot Noteikumu 49.punktu, kas ietver Iestādes rīcības brīvību attiecībā

uz soda adresātu, sods 50 euro apmērā pamatoti tika piemērots Transportlīdzekļa turētājam. [..]

Iestāde dara zināmu, ka Noteikumu 48.punkts noteic, ka Iestādes amatpersonas kontrolē šo noteikumu prasību izpildi,

sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu.

Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju - audzināt

apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās

tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, (sk. Latvijas APK 1.pantu). Uzliktais

administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu

pieļauti.

Noteikumu pārkāpšanas konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu

Noteikumu ievērošanu un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā

atbildība par Noteikumu pārkāpšanu. Pretējā gadījumā, ja iestādei būtu iespējams Noteikumu pārkāpuma gadījumā izvēlēties

soda apmēru, tad iestādei nebūtu iespējams izvairīties no vienlīdzības principa pārkāpšanas. Savukārt, pastāvot tiesiskajam

regulējumam, kas uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus, ir panākta vienlīdzīga attieksme pret

visām personām un taisnīguma ievērošana, piemērojot administratīvos sodus.

Par normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti

paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis,

nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai neievērotu tiesību normās noteiktās prasības (skat. Administratīvā rajona

tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 28. decembra spriedumu lietā Nr.1422110120).

Noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām" 43.panta pirmās daļas 13.punktu. Likuma „Par pašvaldībām"

45.panta pirmā daļa nosaka, ka spēkā esošie Noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā

administratīvajā teritorijā.

Savukārt, likuma „Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums" 2.pants nosaka, ka oficiālais izdevums

"Latvijas Vēstnesis" (turpmāk — oficiālais izdevums) ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā

informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un citos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.

Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto

tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu (Noteikumu oficiālā publikācija Latvijas Republikas oficiālajā

izdevumā "Latvijas Vēstnesis", publicēta 2017.gada 2.februārī).

Iebraucot Jūrmalā, ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes par Noteikumiem.

Par administratīvo pārkāpumu ir atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība

vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes

kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Tālāk Lēmumā citēta Latvijas APK 7.panta pirmā un otrā daļa.

Iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir pierādīta ar administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr.754302 pārkāpuma foto fiksācijas izdruku no Sistēmas, izdruku no Personu datu pārlūka,

CSDD Informatīvās Sistēmas izdruku, Notikumu kontroles-caurlaides izdruku. Iesniedzējs pamatoti un likumīgi tiek saukts

pie administratīvās atbildības.

[4] Par Iestādes lēmumu sūdzību iesniedza Sūdzības iesniedzējs, norādot, ka Iestādes lēmums nav pamatots, ir prettiesisks un atceļams.

Sūdzībā norādīts, ka iestāde ir pavirši izvērtējusi pierādījumus, nav vērtējusi situāciju objektīvi, un nelikumīgi nolēmusi,

sodīt iesniedzēju, kā arī sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko izvērtējumu.

Iestāde, pamatojoties uz 2019.gada 3.janvārī saņemto foto fiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas

nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas "Noteikumu kontrole" (turpmāk - Sistēma).

2019.gada 4.janvārī uzsāka administratīvo lietvedību Nr.1-28.1/25559 attiecībā pret VW Touran, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/ turētāju Sūdzības iesniedzēju par to, ka, ar turējumā esošo automašīnu VW Touran, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (Turpmāk - transportlīdzeklis) 2018.gada 27.augustā plkst.17:01 iebraucot īpašā

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi ir pārkāpts Jūrmalas pilsētas domes

2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā" 5.punkta prasības, tādējādi izdarīts pārkāpums par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu

49.punktā.

Iestāde apgalvo, ka 2019.gada 8.februārī pasta sūtījumā nosūtīja man pavēsti ierasties pašvaldības policijā 2019.gada

22.februārī plkst.10:10, neskatoties uz to, ka pavēsti nav saņēmis, Iestāde secinājusi, ka Iesniedzējs nav ieradies uz

administratīvās lietas izskatīšanu, un par neierašanās iemesliem neesmu ziņojis, un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.

Pie šādiem apstākļiem Iestāde, saskaņā ar Latvijas APK 248.1 pantu [..] izskatījusi lietu bez Iesniedzēja klātbūtnes.

Iesniedzējs savā sūdzībā norāda, ka vērš uzmanību, ka viņš netika uzaicināts arī uz minētās administratīvā pārkāpuma

lietas Nr.1-28.1/25559 protokola sastādīšanu, Iestāde sastādīja protokolu bez viņa klātbūtnes.

Tālāk sūdzībā citēts Latvijas APK 268.panta 2.punkts, 268.1 pants, 248.panta otrā daļa.

Tā kā netika uzaicināts ne uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, tad nevarēja norādīt veidu kādā vēlas

saņemt informāciju, kā arī sniegt paskaidrojumus, tāpat arī netika uzaicināts uz administratīvās pārkāpuma lietas

izskatīšanu, nevarēja sniegt pierādījumus, nevarēja sniegt paskaidrojumus, administratīvais pārkāpums tika izskatīts bez viņa

klātbūtnes un nelikumīgi pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

Lūdz tiesu pieprasīt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai pierādījumus, kad tika nosūtītas pavēstes uz administratīvā

pārkāpuma protokola sastādīšanu un uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu. Administratīvā pārkāpuma lēmumu ir

saņēmis pa pastu, neko nebija zinājis par administratīvās pārkāpuma lietas uzsākšanu. Lūdz pieprasīt pierādījumus saskaņā

ar Latvijas APK 248.pantu, ka par minētajiem apstākļiem tika paziņots vienkāršā pasta sūtījumā.

Iestāde administratīvā pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/25559 bez iesniedzēja klātbūtnes skatīja 2019.gada 22.februārī un

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.754302 [..].

Tālāk sūdzībā Iesniedzējs citē savu pirmo sūdzību, kuru Iestāde saņēma 2019.gada 11.martā [..]. Uzskata, ka

sūdzība ir likumīga un pamatota, lietā bija pievienoti visi nepieciešamie pierādījumi un sniegti paskaidrojumi, lai varētu

noskaidrot pārkāpuma izdarītāju un attiecīgi to sodīt pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Nenoskaidrojot visus lietas apstākļus augstāka Iestāde 2019.gada 10.maijā ar lēmumu Nr.1-13.1/1005 nolēma Iestādes

2019.gada 22.februāra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.754302, pieņemto lēmumu - naudas sodu 50 euro, atstāt

negrozītu, bet sūdzību noraidīt balstoties uz tālāk minētajiem apstākļiem:

Vērš tiesas uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu Iestādei, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, bija

jānoskaidro - vai izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt

pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi, vai nodarīts mantisks zaudējums, kā arī

jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izmeklēšanā, taču tas netika izdarīts.

Pretēji tam Iestāde nav izvērtējusi sūdzībai pielikumā pievienoto SIA "JRT COMPANY", reģistrācijas numurs

50103955971, pieņemšanas-nodošanas aktu Nr.010618-VD, ar ko pierādāms apstāklis, ka minētā automašīna tika

nodota lietošanā /pers. B/ [..], kā arī šī persona nav pasaukta uz lietas apstākļu noskaidrošanu. Pēc SIA "JRT

COMPANY" sniegtās informācijas minētā persona savu vainu atzīst un ir gatava uzņemties atbildību.

Iestāde vērš uzmanību, vienīgi uz to, ka viņš nav ieradies uz lietas izskatīšanu, taču kā jau teica pavēsti nebija saņēmis.

Sūdzībā citēts Latvijas APK 243.pants.

Uzskata, ka iesniegtie dokumenti, kas apliecina, ka automašīna tika nodota citas personas lietošanā, būtu jāņem vērā,

turklāt šī persona savu vainu atzīst, tas ka nesaņēma pavēsti un neieradās uz lietas izskatīšanu, nav iemesls, lai neņemtu vērā

iesniegtos pierādījumus un paskaidrojumus.

Administratīvā pārkāpuma sūdzībā ir norādījis visus apstākļus, kas pierāda to, ka transportlīdzekli nav vadījis un

pārkāpumu nav izdarījis, lūdz tiesu iepazīties ar paskaidrojumiem un iesniegtajiem pierādījumiem.

Iestāde izvērtējot sūdzībai pievienoto dokumentu: automašīnas pieņemšanas - nodošanas akts Nr. 010618-VD

norāda, ka tas lietā nav vērtējams kā pierādījums tam, ka Transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir vadījusi

cita persona.

Šim argumentam nepiekrīt saistībā ar to, ka automašīnas pieņemšanas - nodošanas akts Nr.010618-VD pēc būtības

ir par to, ka SIA "JRT COMPANY", reģistrācijas numurs 50103955971, minēto automašīnu nodeva lietošanā /pers. B/ [..],

kurš ir parakstījies uz dokumenta un uzņēmies ievērot noteikumus, pats /pers. B/ savu vainu nenoliedz.

Iestāde norāda to, ka tikai tad, ja iesniegtās ziņas un pierādījumi ir pietiekami un tie apliecina, ka pārkāpuma

izdarīšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs bijis norādītais vadītājs, tad Iestādei ir iespēja sodu piemērot

transportlīdzekļa vadītājam.

Iestāde pati nonāk pretrunās, jo pierādījumi un paskaidrojumi tika iesniegti, kas norāda uz patieso pārkāpuma izdarītāju

uz transportlīdzekļa vadītāju.

Tālāk sūdzībā citēta Iestādes lēmuma motivācija par automašīnas pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.010618-VD

[..].

Iesniedzējs paskaidro, SIA "JRT Company" ar ko viņam ir juridiska saistība, par ko strīds nepastāv, ir uzlicis viņu kā

automašīnas turētāju, lai saņemtu izdevīgāku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas piedāvājumu.

Sūdzībā citēts Latvijas APK 8.pants. [..]

Sūdzības iesniedzējs lūdz Iestādes 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-13.1/1005 atcelt, Administratīvā pārkāpuma

protokolu ZZ Nr.754302 atcelt un izbeigt lietu pret viņu.

[5] Uz tiesas sēdi Sūdzības iesniedzējs neieradās, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņam paziņots

likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti savlaicīgi, t.i., 2019.gada 1.oktobrī uz Sūdzības iesniedzēja norādīto dzīvesvietas adresi /dzīvesvietas

adrese/. Līdz ar to uzskatāms, ka Sūdzības iesniedzējam par tiesas sēdes vietu un laiku tika savlaicīgi paziņots.

Latvijas APK 271.pants paredz, ka lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas

izskatīšanas vietu un laiku. Pastāvot šādiem apstākļiem un saskaņā ar Latvijas APK 271.panta ceturto daļu, lietu iespējams izskatīt bez Sūdzības

iesniedzēja klātbūtnes tiesas sēdē.

[6] Iestādes pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu Iestādei

paziņots likumā noteiktā kārtībā. Līdz ar to uzskatāms, ka Iestādei par tiesas sēdes vietu un laiku tika savlaicīgi paziņots. Latvijas APK 289. 2 pantā

noteikts, ka iestādei ir tiesības piedalīties tiesas sēdē. Iestāde, neierodoties uz tiesas sēdi, nav vēlējusies izmantot šīs savas tiesības, līdz ar to, tiesa

uzskata, ka lieta izskatāma bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iesniegtās sūdzības pamatojumu par Iestādes lēmumu, atzīst,

ka Iesniedzēja sūdzība ir noraidāma, bet Iestādes Lēmums atstājams negrozīts.

[8] Tiesa, pārbaudījusi Iestādes lēmuma motivāciju, kas norādīta šā sprieduma [3] punktā, atzīst, ka tā ir pareiza

un pilnībā pietiekama. Proti, Iestāde, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatoti atzina, ka

Sūdzības iesniedzējs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi,

tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, par kuru atbildība paredzēta

49.punktā.

Iestādes Lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst Latvijas APK noteikumiem, izdots ievērojot

procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

[9] Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ka gadījumā, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes

lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pievienojas Iestādes motivācijai, un līdz ar to izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.

[10] Par Sūdzības iesniedzēja norādītajiem argumentiem tiesa papildus norāda.

[11] Lietā nav strīda par pārkāpuma izdarīšanas faktu, respektīvi, ka ar Sūdzības iesniedzēja turējumā esošo

Transportlīdzekli izdarīts administratīvais pārkāpums, kas izpaudās kā Noteikumu 5.punkta pārkāpums.

Noteikumu 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts

iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos

gadījumus.

Šajā gadījumā nav konstatējams, ka Sūdzības iesniedzēja turējumā esošajam transportlīdzeklim būtu piemērojami

Noteikumu 20.punktā paredzētie izņēmumi.

[12] Sūdzības iesniedzējs sūdzībā neapstrīd to, ka Transportlīdzeklis bija iebraucis Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā 2018.gada 27.augustā, neiegādājoties nepieciešamo caurlaidi. Minēto apstiprina lietas materiāliem

pievienotā fotofiksācija V2689141, no kuras redzams, ka Transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā, ko fiksējusi fotokamera Asaru prospektā (GPS koordinātas 56.956670264272745,23.646681644808556).

No lietas materiāliem pievienotās Sistēmas izdrukas izriet, ka vienas dienas caurlaide Transportlīdzeklim 2018.gada

augustā tika iegādāta 4., 13., 24. un 29.augustā.

Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 754302 pamatoti konstatēts, ka

Transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā 2018.gada 27.augustā bez derīgas caurlaides.

[13] Izvērtējot Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādīto, tiesa konstatē turpmāko.

[14] Savā sūdzībā Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņš ir Transportlīdzekļa turētājs, t.i., SIA “JRT Company” ar

ko viņam ir juridiska saistība, par ko strīds nepastāv, ir uzlicis viņu kā automašīnas turētāju, lai saņemtu izdevīgāku

civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas piedāvājumu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņš nav tā persona, kura ir saucama pie administratīvās atbildības, jo

Transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja persona, kurai SIA “JRT Company” nodeva lietošanā

Transportlīdzekli, tas ir, /pers. B/.

SIA “JRT Company” ar pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.010618-VD nodeva lietošanā Transportlīdzekli /pers. B/.

Sūdzības iesniedzējs ir norādījis un iesniedzis ziņas Iestādei par Transportlīdzekļa vadītāju, bet Iestāde to nav ņēmusi

vērā un nav lēmusi par soda piemērošanu Transportlīdzekļa vadītājam, kaut gan /pers. B/ savu vainu atzīst un ir gatavs

uzņemties atbildību.

[14.1] Iestādes lēmumā norādīts, ka atbilstoši Noteikumu 49.punktam, kas noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta

pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam piecdesmit euro, Iestādei ir rīcības brīvība

izvēlēties personu, kurai piemēro naudas sodu.

Tiesa konstatē, ka šajā gadījumā tiek risināts jautājums par pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpumu, nevis ceļu

satiksmi regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu. Līdz ar minēto tiesa atzīst par pamatotu Iestādes lēmumā norādīto, ka

Iestādei jārod lietas faktiskajiem apstākļiem atbilstošākais risinājums.

[14.2] No lietas materiālos esošās CSDD izdrukas par transportlīdzekli VW Touran, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, redzams, ka tā īpašnieks ir reģistrēts SIA “JRT Company”, reģistrācijas Nr.50103955971, bet

turētājs – fiziska persona /pers. A/.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 25.punktu, transportlīdzekļa turētājs ir persona, kura uz tiesiska pamata lieto

transportlīdzekli.

Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi" paredz

iespēju transportlīdzekļa īpašniekam transportlīdzekļa reģistrēšanas dokumentos norādīt faktisko šī transportlīdzekļa

lietotāju – kas attiecīgi tiek reģistrēts transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā kā turētājs.

Ņemot vērā transportlīdzekļa VW Touran, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, reģistrācijas dokumentos

esošo ierakstu par Sūdzības iesniedzēju kā Transportlīdzekļa turētāju, t.i., faktisko lietotāju, Iestāde pamatoti visus

dokumentus noformēja uz Sūdzības iesniedzēja vārda.

[14.3] Neapšaubāmi, ka atbilstoši Latvijas APK 22. panta noteikumiem administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un

tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņš nav izdarījis administratīvo pārkāpumu, bet pārkāpumu ir izdarījusi persona,

kurai Transportlīdzeklis bija nodots lietošanā saskaņā ar pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.010618-VD - /pers. B/.

[14.4] Lietas materiālos ir iesniegts SIA “JRT Company” noslēgts automašīnas pieņemšanas – nodošanas akts

Nr.010618-VD ar /pers. B/, no kura izriet, ka minētai personai Transportlīdzeklis iznomāts un nodots 2018.gada 28.jūnijā

plkst. 09:00. 6.punktā norādīts, Līguma darbības termiņš [..] līgumu var priekšlaicīgi izbeigt tikai ar rakstisku Pušu

vienošanos [..].

Tiesa atzīst, ka automašīnas pieņemšanas – nodošanas akts Nr.010618-VD ar /pers. B/ pierāda tiesiskās attiecības

starp SIA “JRT Company” un automašīnas pieņemšanas – nodošanas aktā norādīto Transportlīdzekļa nomnieku, bet

nepierāda, ka tieši /pers. B/ būtu vadījis Transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī.

Šajā lietā nav izvērtējami automašīnas pieņemšanas – nodošanas akta Nr.010618-VD, faktiski automašīnas nomas

līguma, noteikumi nolūkā noskaidrot automašīnas vadītāju, jo automašīnas nomas līgums pierāda tikai to, ka

transportlīdzeklis tika nodots /pers. B/, bet nav iespējams ar pārliecību konstatēt, ka tieši minētā persona ir vadījusi

Transportlīdzekli Noteikumu pārkāpuma dienā 2018.gada 27.augustā. Transportlīdzekļa vadītāja noskaidrošana ir

transportlīdzekļa turētāja pienākums, nevis Iestādes.

Tādējādi tiesa atzīst, ka Iestāde lēmumā pamatoti konstatēja, ka šajā gadījumā tieši Sūdzības iesniedzējs saucams pie

administratīvās atbildības par Noteikumu neievērošanu. Transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam, kas to nodevis citai

personai lietošanā, ir iespējams prasīt samaksāto soda naudu no personas, kam transportlīdzeklis bija nodots lietošanā, ja

transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam šī persona ir zināma.

[15] Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka viņš nav saņēmis pavēsti, ka viņam jāierodas Iestādē 2019.gada

22.februārī plkst.10.10, tādēļ lūdz izprasīt Iestādei pierādījumus par to, ka viņam šī pavēste ir nosūtīta.

Lietas materiālos atrodas Sūdzības iesniedzējam adresēta pavēste par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu

2019.gada 22.februārī plkst.10.10 Iestādē. Pavēste sagatavota Sūdzības iesniedzējam, norādītā adrese uz pavēstes

norādīta: /dzīvesvietas adrese/.

Izdrukātās pavēstes labā augšējā daļā ir svītru kods, no kura redzams, ka pavēste ir sagatavota un nosūtīta 2019.gada

8.februārī. Saskaņā ar “Paziņošanas likuma” 8.panta otro daļu, dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums,

uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments.

Tādejādi uzskatāms, ka Sūdzības iesniedzējs pavēsti par ierašanos Iestādē 2019.gada 22.februārī, ir saņēmis

2019.gada 16.februārī, atbilstoši Latvijas APK 268.1 panta pirmajā daļā noteiktajam termiņam.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.pantu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir pienākums noteiktā laikā

ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā; kā arī ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt

paskaidrojumus un izteikt lūgumus.

Kā norāda Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā, kā arī no lietas materiāliem redzams, ka sūdzības iesniedzējs

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā nav piedalījies, administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts bez Sūdzības

iesniedzēja klātbūtnes.

Sūdzības iesniedzējs neizpildīja savu procesuālo pienākumu noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas

amatpersonas norādītajā vietā un neizmantoja savas tiesības piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

Nesniedza paskaidrojumus par to, ka transportlīdzeklis ir nodots citai personai, kā arī neiesniedza attiecīgus pierādījumus.

Ņemot vērā, iepriekš norādīto, tiesa uzskata, ka Iestāde ir pamatoti pie administratīvās atbildības saukusi Sūdzības

iesniedzēju kā transportlīdzekļa turētāju.

[16] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām,

vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta

izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu.

Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk.Senāta

2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā

Nr.SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013 10.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē pārējos Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītos argumentus, jo tie nav atzīstami par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa šīs lietas izskatīšanā, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos secinājumus attiecībā uz lietas

faktiskajiem apstākļiem un lietas materiālos esošajiem pierādījumiem.

[17] Apkopojot visu iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka lietā pierādīta Sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā par Noteikumu 5.punkta pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Noteikumu 49.punktā. Savukārt

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu Iestādes lēmuma atcelšanai.

Tādējādi tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet Sūdzības iesniedzēja sūdzība noraidāma kā

nepamatota.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-13.1/1005 atstāt negrozītu, bet /pers. A/

sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma

pieejamības dienas tiesas kancelejā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 30.decembrī.

Tiesnese I.Ozoliņa - Kļaviņa