Court dismissed appeal against traffic fine, ruling police had authority to issue new penalty despite pending prior complaints.

NORAKSTS Lieta Nr.142047710 1-0364-11/7

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2011.gada 30.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Juškeviča, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai A.R. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei I.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.R. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 24.marta lēmuma Nr.1514 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PB 999521) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja vecākais inspektors 2010.gada 4.janvārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņēma lēmumu Nr.050/PB999521 (turpmāk arī – Protokollēmums) par to, ka A.R. 2009.gada 7.oktobrī plkst.20:23, Rīgā, pie skolas stadiona Kvēles ielā 15/6, bija novietojis stāvēšanai uz ietves transportlīdzekli BMW 320, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Protokollēmumā secināts, ka A.R. pārkāpa Ministru kabineta 2004.gada 24.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 135.9.punkta prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta ceturtās daļas 5.punktā. Ar Protokollēmumu A.R. uzlikts naudas sods Ls 20 apmērā. Izskatot A.R. sūdzību, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietniece ar 2010.gada 24.marta lēmumu Nr.1514 (turpmāk – Lēmums) apstrīdēto Protokollēmumu atstāja negrozītu.

[2] Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts A.R. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka Protokollēmums tika sastādīts un pamatots ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces 2009.gada 16.novembra lēmumu Nr.4120 un 2009.gada 7.oktobra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PB797190, taču minētie administratīvie akti bija pārsūdzēti Administratīvajā rajona tiesā, kas automātiski aptur administratīvo aktu izpildi un tālāku darbību. Ņemot vērā minēto, Valsts policijas amatpersona nebija tiesīga pieņemt jebkādu jaunu lēmumu, pirms nav stājies spēkā tiesas spriedums vai lēmums saistībā ar iesniegto pieteikumu.

[3] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde (turpmāk arī - atbildētāja) tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumā ietverto prasījumu neatzīst.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, balstoties uz tajā minētajiem apsvērumiem. Papildus paskaidroja, ka brauca pa ceļa braucamo daļu un apstājās ceļa labajā pusē blakus stāvošajai automašīnai, lai izlaistu pasažieri.

[5] Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, un, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, lūdza to noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, novērtējusi administratīvā procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, atzīst, ka Lēmums atstājams negrozīts.

[7] Tiesa konstatē, ka pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punktu un sodīts ar naudas sodu Ls 20 apmērā. LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punkts paredz, ka par stāvēšanu uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. CSN 135.9.punkts noteic, ka ir aizliegts apstāties un stāvēt uz ietvēm, izņemot šo noteikumu 131.punktā minētos gadījumus. Savukārt CSN 131.punkts noteic, ka stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi,

- arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos. No minētajām tiesību normām secināms, ka, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc 149.10panta ceturtās daļas 5.punkta, jākonstatē, ka: 1) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai uz ietves; 2) konkrētajā vietā aizliegts novietot transportlīdzekli stāvēšanai uz ietves.

[8] Tiesa lietā konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus. [8.1] 2009.gada 7.oktobrī tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PB797190 par to, ka pieteicējs 2009.gada 7.oktobrī plkst.20:23, Rīgā, Kvēles ielā 15/6, pie skolas stadiona vadot transportlīdzekli BMW 320, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, brauca pa ietvi, kas nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Par konstatēto pārkāpumu policijas darbinieks uzlika pieteicējam naudas sodu Ls 40 apmērā saskaņā ar LAPK 149.7panta astoto daļu (lietas 62.lapa). [8.2] 2009.gada 7.oktobra paskaidrojumā pieteicējs norāda, ka 2009.gada 7.oktobrī viņš braucis pa Kvēles ielu un apstājies pie nama Nr.15, lai no transportlīdzekļa varētu izkāpt R.K..

Pieteicējs apstājies ielas labajā pusē, apmēram pēc 5 minūtēm piebraukusi policija. Policijas darbinieks pienācis klāt, nestādoties priekšā, lūdzis uzrādīt dokumentus un tikai pēc protokola sastādīšanas izskaidrojis pārkāpuma būtību (lietas 66.lapa). 2009.gada 7.oktobra paskaidrojumā R.K. norāda, ka atradies pieteicēja vadītajā transportlīdzeklī un izkāpis no tā, policijas darbinieks nestādījās priekšā (lietas 66.lapa). [8.3] Policijas darbinieks V.K. 2009.gada 7.oktobra dienesta ziņojumā norāda, ka 2009.gada 7.oktobrī, pildot dienesta pienākumus kopā ar kārtībniekiem A.M. un R.K., un braucot pa Kvēles ielu Juglas ielas virzienā, pie skolas stadiona Kvēles ielā 15/6 tika pamanīts transportlīdzeklis BMW 320, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kurš atradās uz ietves.

Nostājoties ar dienesta transportlīdzekli pie minētā transportlīdzekļa, V.K. tā vadītājam stādījies priekšā un lūdzis uzrādīt vadītāja apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, uz ko vadītājs nereaģēja un pateica, ka nobrauks no pārkāpuma vietas un tad uzrādīs dokumentus. Transportlīdzekļa vadītājs nobrauca no gājēju ietves un apstājās ielas otrajā pusē. Pienākot pie vadītāja, atkārtoti tika palūgts uzrādīt dokumentus un izskaidrota pārkāpuma būtība. Protokola sastādīšanas laikā transportlīdzeklī esošais pasažieris izkāpa no tā un pēc brīža atgriezās ar fotoaparātu un sāka filmēt notiekošo.

V.K. ziņojumam pievienoja pārkāpuma vietas shēmu ar transportlīdzekļa izvietojumu (lietas 64.-65.lapa). Policijas darbinieks R.K. 2009.gada 7.oktobra dienesta ziņojumā norāda līdzīgus lietas apstākļus, ko norādīja V.K. (lietas 67.lapa). [8.4] Izskatot pieteicēja iesniegto sūdzību, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietniece ar 2009.gada 16.novembra lēmumu Nr.4120 atcēla administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PB797190 un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai, norādot, ka pieteicējs ir izdarījis pārkāpumu, par kuru atbildība ir paredzēta nevis LAPK 149.7panta astotajā daļā, bet gan LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punktā (lietas 70.- 71.lapa). [8.5] Nepiekrītot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces 2009.gada 16.novembra lēmumam Nr.4120, pieteicējs to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā (lietas 49.-51.lapa).

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ar 2009.gada 11.decembra lēmumu atteicās pieņemt pieteicēja pieteikumu (lietas 59.-60.lapa). Izskatot pieteicēja iesniegto blakus sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2010.gada 30.aprīļa lēmumu atstāja negrozītu pirmās instances tiesas tiesneša 2009.gada 11.decembra lēmumu (lietas 54.-55.lapa). [8.6] 2010.gada 4.janvārī, atkārtoti izvērtējot administratīvās lietas materiālus, tika sastādīts Protokollēmums (lietas 45.lapa). [8.7] Izskatot pieteicēja sūdzību, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietniece pieņēma Lēmumu (lietas 37.-38.lapa).

[9] Izvērtējot lietas materiālus tiesa secina, ka pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar Protokollēmumu, policijas inspektoru ziņojumiem un pievienoto shēmu, kā arī ar pieteicēja paskaidrojumiem. Protokollēmumā konstatēts, ka pieteicējs Rīgā, pie skolas stadiona Kvēles ielā 15/6, bija novietojis stāvēšanai uz ietves transportlīdzekli. Policijas inspektori dienesta ziņojumos norāda, ka pamanīja uz ietves atrodošos transportlīdzekli. Kad policijas inspektors piegāja pie transportlīdzekļa, tā vadītājs teica, ka nobrauks no ietves.

Transportlīdzekļa vadītājs nobrauca no gājēju ietves un apstājās ielas otrajā pusē. No policijas inspektora V.K. dienesta ziņojumam pievienotās shēmas konstatējams, ka pieteicēja vadītais transportlīdzeklis atradās ceļa kreisajā pusē uz gājēju ietves un šajā vietā nav uzstādītas stāvvietas zīmes, uz tādām nenorāda arī pieteicējs. Papildus tiesa norāda, ka stāvvietas zīme ceļa pusē pie skolas arī nedrīkstētu tikt uzstādīta. Tāpat tiesa konstatē, ka pieteicēja vadītais transportlīdzeklis uzskatāms par novietotu stāvēšanai.

Atbilstoši CSN 1.40.punktam stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā. Pieteicējs paskaidrojumā norādīja, ka bija apturējis transportlīdzekli, bet aptuveni pēc piecām minūtēm piebrauca policija. Lietā nav strīda, ka pasažieris izkāpa pēc tam, kad bija piebraukusi policija.

Līdz ar to tiesa no lietas materiāliem secina, ka policijas piebraukšanas brīdī pie transportlīdzekļa nav notikušas aktīvas darbības (pasažieris nav kāpis ārā no transportlīdzekļa 5 minūšu garumā, kas būtu nepieciešams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām), pasažieris izlaists tikai pēc manevra veikšanas (pārbraukšanas ceļa labajā pusē). Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai uz ietves vietā, kur tas ir aizliegts. Tiesa piešķir ticamību policijas inspektoru sniegtajam notikuma apstākļu izklāstam, jo ne iestāde, ne tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas dotu pamatu šaubām par policijas darbinieku objektivitāti.

Pārkāpums konstatēts, pildot dienesta pienākumus, normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Pieteicējs nav norādījis uz apstākļiem, kuru dēļ policijas darbinieki varētu būt bijuši tieši vai netieši ieinteresēti nepamatoti vainot viņu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Nav konstatēti apstākļi, kas ļautu apšaubīt pieteicēja pārkāpumu konstatējušo policijas darbinieku profesionalitāti. Tiesa izvērtēja arī pieteicēja izvirzīto versiju, ka Protokollēmumā norādīto pārkāpumu viņš nav izdarījis, tomēr tiesa šai versijai nepiešķir ticamību un vērtē to kā cenšanos izvairīties no administratīvās atbildības.

Pieteicēja iesniegtās fotogrāfijas apstiprina arī policijas inspektora shēmā norādīto, ka ceļa labajā pusē stāvēšanai bija novietoti citi transportlīdzekļi, kā arī to, ka protokols tika sastādīts pēc tam, kad pieteicējs no gājēju ietves kreisajā pusē bija parvietojies uz ceļa labo pusi. Minētās fotogrāfijas nepierāda to, ka pieteicējs pirms to uzņemšanas nav atradies uz gājēju ietves.

[10] Lietā ir strīds par to, vai Valsts policijas amatpersonas bija tiesīgas sastādīt Protokollēmumu un pieņemt Lēmumu, iekams nav pieņemts tiesas gala nolēmums sakarā ar pieteicēja iesniegto pieteikumu par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 16.novembra lēmuma Nr.4120 atcelšanu. Tiesa norāda, ka pārsūdzams lēmums administratīvā pārkāpuma lietā stājas spēkā ar tā paziņošanas dienu. LAPK 276.panta ceturtā daļa noteic, ja lēmumu nosūta pa pastu, uzskata, ka tas adresātam paziņots septītajā dienā pēc lēmuma nodošanas pastā. No minētās normas secināms, ka tāds iestādes lēmums, kuru tā adresātam ir tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt, stājas spēkā septītajā dienā pēc lēmuma nodošanas pastā. Savukārt tāds iestādes pieņemts lēmums, kas nav apstrīdams vai pārsūdzams, stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 16.novembra lēmums Nr.4120 ir nepārsūdzams lēmums un tas stājās spēkā tā pieņemšanas brīdī. Iestādes kļūda, norādot lēmuma pārsūdzības kārtību, neietekmē tā spēkā stāšanās brīdi. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka iestādei bija tiesības sastādīt Protokollēmumu un līdz ar to nav nozīmes pieteicēja argumentiem, ka viņš savlaicīgi bija informējis iestādi par pieteikuma iesniegšanu.

[11] Tiesa lietas izskatīšanas laikā nekonstatē LAPK 149.1panta pārkāpumu. No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējs ar 2009.gada 30.novembra vēstuli aicināts uz lietas izskatīšanu 2009.gada 8.decembrī plkst.9.00 (lietas 47.lapa). Pieteicējs ar 2009.gada 8.decebra vēstuli paziņoja, ka viņa ierašanās nav nepieciešama, jo lietu tāpat nedrīkst skatīt (lietas 48.lapa). Iestāde ar 2009.gada 22.decembra vēstuli atkārtoti aicināja pieteicēju uz lietas izskatīšanu 2010.gada 4.janvārī plkst.9.00 (lietas 52.lapa). Pieteicējs ar 2010.gada 4.janvāra vēstuli atkal paziņoja, ka viņa ierašanās nav nepieciešama, jo lietu tāpat nedrīkst skatīt (lietas 53.lapa). Tiesa secina, ka pieteicējam likumā noteiktā kārtībā ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, bet pieteicējs nav izmantojis tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Līdz ar to lietā nav nozīmes, cikos iestāde saņēma pieteicēja 2010.gada 4.janvāra vēstuli. Iestādei nav pienākums atlikt lietas izskatīšanu tikai tāpēc, ka pieteicējs maldīgi uzskata, ka lietas izskatīšana nedrīkst notikt.

[12] Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Par LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punkta pārkāpumu likumdevējs paredzējis piemērot transportlīdzekļa vadītājam naudas sodu Ls 20 apmērā, līdz ar to pieteicējam ar Lēmumu piemērotais naudas sods atbilst normā noteiktajai sankcijai. [13] Ņemot vērā iepriekš norādīto un to, ka tiesa nekonstatē procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu Lēmuma atcelšanai, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu un Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 289. – 291. pantu, tiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 24.marta lēmumu Nr.1514 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PB 999521), bet A.R. pieteikumu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Juškeviča

N O R A K S T S PA R E I Z S Administratīvās rajona tiesas tiesnese ________________ A.Juškeviča Rīgā, 2011.gada 30.novembrī