Court dismissed complaint against police fine for parking in restricted zone, citing lack of emergency justification.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the plaintiff's appeal against a police fine for parking in a restricted zone. The plaintiff argued the vehicle was stopped due to a passenger's health emergency and that the traffic sign did not prohibit stopping. The court found the plaintiff's explanation unconvincing because the passenger was not in the vehicle and the driver failed to activate emergency lights or move the car to a legal spot.
Legislator headnote
AI generatedCeļu satiksmes noteikumi 1.35.apakšpunkts; LAPK 32.pants: A vehicle stop in a restricted zone constitutes a violation unless proven as a genuine emergency requiring immediate action, which must be demonstrated by the driver's conduct and the passenger's presence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.142293511 (1-0568-13/18)
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2013.gada 10.aprīlī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Zariņa,
piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai A.G. un viņa aizstāvim I.P., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.G. sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas priekšnieka 2011.gada 24.novembra lēmuma Nr.D57/07/ZV085718/1 (administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.085718) atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pašvaldības policijas inspektors 2011.gada 7.oktobrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.085718 (turpmāk – protokols) par to, ka 2011.gada 7.oktobrī plkst.21.00 A.G. (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) vadītais transportlīdzeklis RENAULT (valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) bija novietots stāvēšanai stāvvietā /ielas nosaukums/ 28, Rīgā, 532.zīmes ar 842.papildzīmi darbības zonā, tādējādi neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 131.punktā noteiktās prasības. Protokolā konstatēts, ka par šādu pārkāpumu ir paredzēta atbildība Latvijas
1. lappuse no 7 Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10 panta septītajā daļā. Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods Ls 20.
[2] 2011.gada 7.novembrī sūdzības iesniedzējs apstrīdēja minēto lēmumu, norādot turpmāk minētos argumentus. [2.1] Sūdzības iesniedzējs ir /amats/. 2011.gada 7.oktobrī klients lūdza sūdzības iesniedzējam apturēt transportlīdzekli pie ēkas /ielas nosaukums/ 28, lai paņemtu klienta draugu, kuram bija palicis slikti un kurš bija jānogādā viesnīcā. Klients atstāja transportlīdzeklī savas mantas, izkāpa no transportlīdzekļa un lūdza 5 minūtes uzgaidīt. Sūdzības iesniedzējs gaidīja klientu ar ieslēgtu skaitītāju. [2.2] Transportlīdzeklis tika apturēts konkrētajā stāvvietā, jo tā bija vienīgā vieta, kur bija iespēja apturēt transportlīdzekli, lai tas netraucētu ceļu satiksmei. [2.3] Policijas darbinieks neņēma vērā, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.35.apakšpunktu bija notikusi piespiedu apstāšanās pasažiera veselības stāvokļa dēļ, nevis apstāšanās stāvēšanai. [2.4] 532.ceļa zīme kopā ar 842.papildzīmi nosaka, ka attiecīgo ceļa zīmju darbības zonā drīkst novietot stāvēšanai tikai tās automašīnas, kurām ir piešķirta attiecīga atļauja, taču šī zīme neierobežo transportlīdzekļu tiesības apstāties šīs zīmes darbības zonā. [2.5] Ceļu satiksmes noteikumos ir paredzēts īpašs regulējums attiecībā uz taksometru vadītāju tiesībām veikt apstāšanos, kas ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu, izkāpšanu vai gaidīšanu. Ceļu satiksmes noteikumu 388.1. (acīmredzot, domāts 288.1.apakšpunkts) un 288.2.apakšpunkts noteic, ka 326.zīmes darbības zonā atļauta pasažieru iekāpšana taksometros – vieglajos automobiļos – vai izkāpšana no tiem, kā arī taksometru – vieglo automobiļu ar ieslēgtu skaitītāju apstāšanās, taksometra vadītājam paliekot transportlīdzeklī. Lai taksometri varētu efektīvi pildīt pasažieru pārvadāšanas funkciju, likumdevējs ir ļāvis taksometriem apstāties pat tajās vietās, kur tas ir pilnībā aizliegts pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
[3] Ar Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas priekšnieka 2011.gada 24.novembra lēmumu Nr.D57/07/ZV085718/1 apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [3.1] Pārkāpuma faktu pierāda protokols, ziņojums un foto attēli. [3.2] Sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis pārkāpuma konstatēšanas brīdī nebija aprīkots ar noteikta parauga lietotāja karti, līdz ar to sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis bija novietots, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 131.punkta prasības. Lietas materiālos ir foto uzņēmums, kurā redzama piezīmju lapiņa transportlīdzekļa salonā uz priekšējā paneļa ar uzrakstu „Atļauja Nr./numurs/”, kas liecina par mēģinājumu maldināt policijas darbiniekus un iespējamo tiesību normu nihilismu, kā arī necieņu pret citu personu tiesībām likumīgi izmantot šo stāvvietu. Šāda negodprātīga rīcība liecina par sūdzības iesniedzēja attieksmi pret izdarīto Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un liek apšaubīt sūdzībā izklāstīto versiju. [3.3] Lietas materiālos ir paskaidrojums, kurā minēts, ka sūdzības iesniedzējs /ielas
2. lappuse no 7 nosaukums/ 28, Rīgā, stāvēja ilgāk par 5 minūtēm. No lietas materiāliem izriet, ka stāvēšanas laikā nenotika ne pasažieru iekāpšana transportlīdzeklī vai izkāpšana no tā, kā arī nenotika kravas iekraušana transportlīdzeklī vai izkraušana no tā. [3.4] Izdarīto pārkāpumu nevar atzīt par maznozīmīgu, jo /ielas nosaukums 2/, /ielas nosaukums 3/ un /ielas nosaukums/ krustojumā ir intensīva transporta un gājēju satiksme, tādējādi Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums apdraud citu satiksme dalībnieku drošību. [3.5] Tā kā par LAPK 149.10 panta septītās daļas pārkāpumiem ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs – Ls 20, iestādei nav piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda Ls 20 piemērošanu.
[4] 2011.gada 28.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta sūdzības iesniedzēja sūdzība par pārsūdzēto lēmumu. Sūdzība pamatota ar tiem pašiem argumentiem, kurus sūdzības iesniedzējs norādīja apstrīdēšanas iesniegumā un kas atspoguļoti šā sprieduma 2.punktā.
[5] 2012.gada 25.janvārī tiesā saņemts Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas paskaidrojums, kurā Rīgas domes Rīgas pašvaldības policija norādījusi, ka sūdzību neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem, kas atspoguļoti šā sprieduma 3.punktā.
[6] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs sūdzību uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņam nebija nepieciešamās atļaujas, lai stāvētu /ielas nosaukums/ 28, viņš bija apstājies ne ilgāk par piecām minūtēm, gaidīja klientu ar ieslēgtu skaitītāju.
[7] Iestādes pārstāve uz tiesas sēdi nebija ieradusies, lūdza tiesu izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes. Tiesa atzina, ka lietu ir iespējams izskatīt bez iestādes pārstāves klātbūtnes.
Motīvu daļa
[8] Uzklausījusi sūdzības iesniedzēju, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma un pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.
[9] Saskaņā ar LAPK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un vai ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, kā arī to, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina personas atbildību, un kāds sods personai par izdarīto pārkāpumu piemērojams.
[10] Pārsūdzētais lēmums pamatots ar Ceļu satiksmes noteikumu 131.punktu un LAPK 149.10 panta septīto daļu.
3. lappuse no 7 Ceļu satiksmes noteikumu 131.punkts noteica, ka stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm. Savukārt LAPK 149.10 panta septītā daļa paredzēja, ka par 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs novietoja transportlīdzekli stāvēšanai ceļa zīmes Nr.532 ar papildzīmi Nr.842 darbības zonā, pārkāpjot 842.papildzīmes prasības.
[11] Lietā ir pierādīts fakts, ka sūdzības iesniedzējs bija novietojis transportlīdzekli vietā, kur uzstādīta 532.zīme ar 842.papildzīmi, kas ievieš speciālu stāvvietas izmantošanas režīmu, t.i., šajā stāvvietā ir atļauts novietot transportlīdzekļus, kuriem ir izsniegtas attiecīgas atļaujas – lietotāja kartes Nr.4-6. Tas izriet no protokola (lietas 6.lapa), policijas darbinieka dienesta ziņojuma (lietas 19.lapa) un notikuma vietas fotogrāfijām (lietas 20.lapa). Arī sūdzības iesniedzējs gan apstrīdēšanas iesniegumā, gan sūdzībā, gan tiesas sēdē atzīst šo faktu.
[12] Ceļu satiksmes noteikumu 307.26.apakšpunkts noteic, ka 842.papildzīme norāda informāciju, ko nesatur pārējās papildzīmes (atceļ apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām (vadītājam automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto atļauja), norāda laikposmu, kurā atļauts iekraut un izkraut kravu) u.tml.). Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 307.26.apakšpunkta prasībām autovadītājam speciālā atļauja, kas atbilst 842.papildzīmē noteiktajiem ceļa zīmes darbības režīmiem, ir jānovieto automobiļa salonā pie priekšējā stikla. No lietā esošajām fotogrāfijām redzams, ka sūdzības iesniedzēja transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla nebija novietota speciālā atļauja transportlīdzeklim stāvēt /ielas nosaukums/ 28 (lietas 20.lapa). Arī tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs atzina, ka viņš nebija saņēmis 842.papildzīmē paredzēto lietotāju karti Nr.4-6, kas atļāva stāvēt /ielas nosaukums/
28. Līdz ar to minētais fakts ir atzīstams par pierādītu.
[13] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš bija apstājies stāvvietā piecas minūtes, jo izlaida klientu un gaidīja viņu atgriežamies, skaitītājs bija ieslēgts. Arī sūdzībā ir norādīts, ka sūdzības iesniedzējam bija tiesības apstāties, izlaist pasažieri, to sagaidīt ar ieslēgtu skaitītāju. Lietā nepieciešams noskaidrot, vai sūdzības iesniedzējs apstājās vai stāvēja /ielas nosaukums/ 28.
[14] Ceļu satiksmes noteikumu 1.4.punkts noteica, ka apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai
4. lappuse no 7 izkraušanai no tā. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.punkts noteica, ka stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā. Tātad, lai transportlīdzekli uzskatītu par apstājušos, ir jāpastāv vienlaicīgi diviem nosacījumiem: 1) automašīna apturēta uz laiku, kas nav ilgāks par piecām minūtēm, un 2) automašīna apturēta pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai (vai arī automašīna apturēta kravas iekraušanai vai izkraušanai no tās). Ja iztrūkst kaut viens no šiem nosacījumiem, automašīnu nevar uzskatīt par apstājušos, bet gan par novietotu stāvēšanai. Savukārt automašīnu var uzskatīt par novietotu stāvēšanai, ja faktiskie apstākļi atbilst vismaz vienam no nosacījumiem: 1) automašīna apturēta, bet tas nav saistīts ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā; 2) automašīna apturēta uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā (sk. Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 14.oktobra sprieduma lietā Nr.A42918009 23.punktu, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 19.marta spriedumu lietā Nr.142107310).
[15] Tiesas ieskatā no lietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka sūdzības iesniedzējs stāvēja, bet ne tikai apstājās /ielas nosaukums/ 28, jo sūdzības iesniedzējs bija apturējis transportlīdzekli ilgāk par piecām minūtēm, turklāt nav konstatējama transportlīdzekļa apturēšanas saistība ar pasažieru iekāpšanu vai izkāpšanu. 2011.gada 7.oktobra taksometra parka drošības dienesta vadītāja paskaidrojumā norādīts, ka divi taksometri stāvēja /ielas nosaukums/ 28 bez lietotāja kartēm Nr.4-6 (lietas 18.lapa). Policijas darbinieku dienesta ziņojumos ir norādīts, ka izsaukums par taksometru stāvēšanu /ielas nosaukums/ 28 saņemts pulksten 20.46, policijas darbinieki notikuma vietā ieradās pulksten 21.00, darbu pabeidza pulksten 21.49 (lietas 19.lapa). No minētā paskaidrojuma un ziņojuma izriet, ka sūdzības iesniedzējs stāvēja /ielas nosaukums/ 28 vismaz 15 minūtes. Ja sūdzības iesniedzēja paskaidrojumos sniegtā informācija par apstāšanās ilgumu būtu patiesa, tad policijas darbinieki nebūtu sastapuši sūdzības iesniedzēju /ielas nosaukums/ 28, jo sūdzības iesniedzējs tur vairs neatrastos. Lietā esošajā fotogrāfijā redzams, ka sūdzības iesniedzējs transportlīdzekļa salonā uz priekšējā paneļa uzlicis baltu lapu, uz kuras ar roku ir uzrakstīts „Atļauja Nr./numurs/” (lietas 20.lapa). Tiesas ieskatā šāda sūdzības iesniedzēja rīcība liecina par to, ka sūdzības iesniedzējs pretēji tiesas sēdē norādītajam zināja par stāvēšanas ierobežojumiem /ielas nosaukums/ 28 un nepieciešamajām atļaujām. Šāda uzraksta novietošana transportlīdzekļa
5. lappuse no 7 salonā uz priekšējā paneļa norāda uz to, ka sūdzības iesniedzējs vēlējās informēt apkārtējos, ka viņam piemīt tāds pats tiesību apjoms kā personām ar lietotāja kartēm Nr.4-6 – tātad arī tiesības novietot transportlīdzekli stāvēšanai. Šis apstāklis norāda, ka sūdzības iesniedzēja mērķis bija novietot transportlīdzekli stāvēšanai, bet ne apstāties. Turklāt sūdzības iesniedzēja klients, kuru pēc sūdzības iesniedzēja teiktā viņš gaidīja, tā arī neieradās līdz policijas darbinieku ierašanās brīdim un policijas darbības laikā. Ievērojot, ka sūdzības iesniedzējs stāvēja, bet ne apstājās /ielas nosaukums/ 28, nepamatoti ir arī sūdzībā minētie argumenti par sūdzības iesniedzēja tiesībām apstāties 532.zīmes un 842.papildzīmes darbības zonā.
[16] Tiesa nepiešķir ticamību arī sūdzības iesniedzēja paskaidrojumos norādītajam par transportlīdzekļa piespiedu apstāšanos. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.35.apakšpunktu piespiedu apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana tehniska bojājuma dēļ vai bīstamības dēļ, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa. No paskaidrojumos norādītā neizriet, ka apstāšanās bija automašīnā esošā pasažiera veselības stāvokļa dēļ. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš apstājās un gaidīja klientu, kurš aizgāja meklēt draugu, kuram bija radušās veselības problēmas. Tā kā persona, kurai pēc sūdzības iesniedzēja teiktā radās veselības problēmas, neatradās transportlīdzeklī un pat ne tiešā tā tuvumā, šīs personas veselības stāvoklis nevarēja radīt nepieciešamību nekavējoties apturēt transportlīdzekli. Turklāt sūdzības iesniedzēja norādītais, ka persona, kuras dēļ transportlīdzeklis bija piespiedu kārtā jāaptur, būtu jānogādā viesnīcā, bet ne slimnīcā, samazina sūdzības iesniedzēja paskaidrojumu ticamību par transportlīdzekļa apstāšanās apstākļiem. Turklāt sūdzības iesniedzējs nebija izpildījis Ceļu satiksmes noteikumu 188.1.apakšpunktā noteiktās prasības piespiedu apstāšanās gadījumā, proti, nebija ieslēdzis avārijas gaismas signalizāciju, kā arī uzlicis avārijas zīmi. Sūdzības iesniedzējs pēc apstāšanās nebija nogādājis transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta (Ceļu satiksmes noteikumu 137.punkts). Šie apstākļiem rada šaubas par sūdzības iesniedzēja paskaidrojumu ticamību.
[17] Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Par LAPK 149.10panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu ir noteikta sankcija – naudas sods Ls 20. Likumdevējs nav piešķīris iestādei rīcības brīvību soda veida vai apmēra izvēlē. Uzliktais naudas sods Ls 20 ir pamatots.
[18] Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.
6. lappuse no 7 Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas priekšnieka 2011.gada 24.novembra lēmumu Nr.D57/07/ZV085718/1 (administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.085718), bet A.G. sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) A.Zariņa
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Zariņa Rīgā 2013.gada 10.aprīlī
7. lappuse no 7