Administrative court allowed appeal against social insurance agency decision on parental allowance calculation limits.

NORAKSTS Lieta Nr.A42800209 AA43-0669-11/6

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 16.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja K.Krastiņa, tiesneses U.Mihailova un L.Vīnkalna,

piedaloties pieteicējai I.K. un viņas pārstāvjiem K.K. un S.B., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvei I.P.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.K. pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2009.gada 23.aprīļa lēmuma Nr.51-11/NA/4930 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 11.maija spriedumu. Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 6.novembrī I.K. vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona nodaļā (turpmāk – Nodaļa) ar iesniegumu par vecāku pabalsta piešķiršanu par bērnu R.K. (dzimusi 2008.gada /dzimšanas datums/), no 2008.gada 25.decembra. Ar Nodaļas 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.44549 „Par pabalsta pārrēķināšanu” (turpmāk – Nodaļas lēmums) I.K. piešķirts vecāku pabalsts no 2008.gada 25.decembra Ls 901,53 mēnesī. Nepiekrītot Nodaļas lēmumam, I.K. to apstrīdēja, lūdzot to pārskatīt un pārrēķināt piešķirto vecāku pabalstu.

[2] 2009.gada 23.aprīlī VSAA, izskatot I.K. iesniegumu, pieņēma lēmumu Nr.51-11/NA/4930 „Par VSAA Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona nodaļas 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.44549 „Par pabalsta aprēķināšanu”” (turpmāk – Lēmums), ar kuru Nodaļas lēmumu atstāja negrozītu. Lēmumā norādīts turpmāk minētais. [2.1] Vecāku pabalsts tiek piešķirts saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumu Nr.270 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.270) normām.

Atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 6.jūnija noteikumiem Nr.193 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru” (turpmāk – Noteikumi Nr.193) 2008.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs ir Ls 29 600 gadā. Attiecīgi, par vienu mēnesi 2008.gadā iemaksu alga ir 1/12 daļa no Ls 29 600, proti, Ls 2466,67. I.K. vidējā apdrošināšanas iemaksu alga vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķināma par 12 mēnešu periodu no 2007.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 30.jūnijam.

I.K. iemaksu alga 2008.gadā ir sasniegusi Ministru kabineta noteikto iemaksu objekta gada maksimālo apmēru, tādēļ, aprēķinot vidējo iemaksu algu par minēto 12 mēnešu periodu, 2008.gada janvāra-jūnija mēnešos katrā tiek iekļauta iemaksu alga kā 1/12 daļa no Ls 29 600, proti, Ls 2466,67 mēnesī. [2.2] Aprēķinot I.K. vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pēc Likuma pārejas noteikumu 5.punkta 1.apakšpuktā noteiktās formulas, mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (Vmēn) apmērs noteikts šādi: Vmēn = 120,00 + 120,00 + 120,00 + 74,50 + 120,00 + 100,26 + 2466,67 + 2466,67 + 2466,67 + 2466,67 + 2466,67 + 2466,67 = 15454,78 : 12 = 1287,8983 (Ls mēnesī).

Likuma 10.6pants paredz, ka vecāku pabalstu piešķir 70 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. I.K. vecāku pabalsta apmērs attiecīgi noteikts 70 % no Ls 1287,8983, tas ir, Ls 901,53 mēnesī. Nav pamatots I.K. viedoklis, ka viņas vidējā iemaksu alga aprēķināma, ņemot vērā 2008.gada janvāra-jūnija mēnešos reģistrētos ienākumus, jo iemaksu alga nav identisks jēdziens darba ienākumiem, bet tie ir ienākumi, no kuriem tiek aprēķinātas un maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, I.K. (turpmāk – pieteicēja) vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pieteikumā norādīts, ka, aprēķinot vecāku pabalstu, uz pieteicējas mēneša apdrošināšanas iemaksu algām tika nepamatoti attiecināts ierobežojums, tādējādi nepareizi aprēķinot mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algu. Pamatojoties uz likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 5.punkta 4.daļu (acīmredzami – apakšpunktu), ierobežojums ir noteikts vidējās apdrošināšanas iemaksu algai, nevis mēneša apdrošināšanas iemaksu algai. Līdz ar to vecāku pabalsta apmēram bija jābūt Ls 1726,67 (Ls 2466,67 x 0,7), nevis Ls 901,53 (Ls 1287,90 x 0,7). Tādējādi starpība, ko pēc pieteicējas uzskatiem VSAA bez tiesiska pamata nav piešķīrusi un izmaksājusi, ir Ls 825,14 mēnesī. Ievērojot minēto, Lēmums ir prettiesisks un atceļams pilnībā.

[4] VSAA rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst, atsaucoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 11.maija spriedumu pieteikums apmierināts, uzliekot VSAA pienākumu 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot pieteicējai labvēlīgāku administratīvo aktu, ar kuru veikt vecāku pabalsta pārrēķinu un izmaksāt I.K. starpību (Ls 825,15 mēnesī) starp izmaksāto pabalsta apmēru un tiesas noteikto, par periodu no 2008.gada 25.decembra līdz 2009.gada 24.decembrim. Tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda, ka 12 kalendāro mēnešu periodā (no 2007.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 30.jūnijam) par pieteicēju veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs pārsniedza obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (Ls 29 600 gadā). Ievērojot minēto, tiesa secināja, ka VSAA, nosakot pieteicējai izmaksājamā vecāku pabalsta apmēru, savos aprēķinos bija nepieciešams izmantot attiecīgi maksimāli iespējamo kalendārajā mēnesī noteikto maksimālo lielumu, proti, Ls 2466, 67. Attiecīgi, pieteicējai piešķiramais vecāku pabalsts bija nosakāms Ls 1726,67 (2466,67 x 0,7) apmērā. Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējas vecāku pabalsts tika noteikts Ls 901, 53 mēnesī. Secināts, ka starpība starp izmaksājamo pabalsta apmēru un tiesas aprēķināto saskaņā ar tiesību normās noteikto ir Ls 825,15 mēnesī. Pamatojoties uz minēto, tiesa secināja, ka Lēmums atzīstams par prettiesisku un nepamatotu, bet pieteicējas prasījums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu apmierināms.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 11.maija spriedumu VSAA iesniedza apelācijas sūdzību. Par pieteicēju veikto iemaksu apmērs pārsniedza maksimālo apmēru tikai 2008.gadā un līdz ar to tikai 2008.gadā mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tika ierobežota ar 1/12 daļu no maksimālā apmēra. Proti, Ls 2466,67 par mēnesi nosakāmi par 2008.gada janvāri-jūniju. Savukārt, 2007.gada jūlijā- decembrī pieteicējai iemaksu alga reģistrēta mazāka. Ievērojot minēto, nav pamatots tiesas secinājums par pieteicējai izmaksājamās summas starpību.

[7] Paskaidrojumā par apelācijas sūdzību pieteicēja to neatzīst. Pieteicēja norāda, ka VSAA nepamatoti nesaskata atšķirību starp terminiem „mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga” un „mēneša apdrošināšanas iemaksu alga”, kā rezultātā VSAA nepareizi aprēķināja vecāku pabalstu un Lēmums ir prettiesisks.

[8] Tiesas sēdē VSAA pārstāve apelācijas sūdzību uzturēja, pieteikumu neatzina, pamatojoties uz apelācijas sūdzībā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem motīviem. Pieteicēja un viņas pārstāvji apelācijas sūdzību neatzina, pieteikumu uzturēja uz tajā minētajiem motīviem.

Motīvu daļa

[9] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka VSAA apelācijas sūdzība nav pamatota, savukārt pieteikums ir apmierināms.

[10] Pieteicēja lietā vēlas, lai viņas ikmēneša vecāku pabalsts par bērnu R.K. tiktu noteikts lielākā apmērā (Ls 1726,67 mēnesī) nekā tas ir noteikts ar VSAA Lēmumu (Ls 901,53 mēnesī). VSAA Lēmums, ar kuru pieteicējai piešķirts vecāku pabalsts Ls 901.53 apmērā mēnesī ir pieteicējai labvēlīgs administratīvais akts, līdz ar to pieteicējas prasījums lietā ir par labvēlīgākā akta (nekā Lēmums) izdošanu.

[11] Apgabaltiesa pārbauda, vai pastāv pieteicējas prasītā labvēlīgāka administratīva akta izdošanas priekšnoteikumi.

[12] Vecāku pabalsta piešķiršanas priekšnosacījumus un kārtību noteic likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Minētā likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkts (šeit un turpmāk tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā 2008.gada 25.decembrī, t.i., laikā, kad pieteicējas radās tiesības uz vecāku pabalsta saņemšanu) noteic, ka saskaņā ar šo likumu tiek piešķirts un izmaksāts tāds valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta veids, kā vecāku pabalsts. Likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz vecāku pabalstu ir personām, kuras sociāli apdrošinātas saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Likuma 10.4panta pirmā daļa noteic, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, [..]), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais. Savukārt Likuma 10.5pants paredz, ka vecāku pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums un bērna dzimšanas apliecība.

Lietā nav strīda par apstākļiem, ka pieteicējai bija sociāli apdrošinātās personas statuss kā darba ņēmējai un ka vispārīgi viņai bija tiesības saņemt vecāku pabalstu par bērnu R.K. no 2008.gada 25.decembra. Strīds lietā ir par pieteicējai piešķirtā vecāku pabalsta apmēru. Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.6pants noteic, ka vecāku pabalstu piešķir 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tādējādi vecāku pabalsta apmērs atkarīgs no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31.pants noteic vispārējo kārtību vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanai valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai. Šī likuma pārejas noteikumu 5.punkts noteic vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķināšanas kārtību, kāda ir piemērojama līdz 2009.gada 31.decembrim. Ievērojot to, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja pieprasījusi vecāku pabalstu un tiesības uz to viņai radās periodā līdz 2009.gada 31.decembim, konkrētajā gadījumā pieteicējas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanā piemērojamas likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 5.punkta normas, jo tās ir speciālās normas, kas attiecas uz vecāku pabalsta (kas ir viens no valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu veidiem) apmēra aprēķināšanu.

[13] Kā norādīts iepriekš ([12]), pabalsta apmērs atkarīgs no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 5.punkta 1.apakšpunkts noteic, ka līdz 2009.gada 31.decembrim vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai darba ņēmējam aprēķina no personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā bērns piedzimis, izmantojot šādu formulu: Vmēn = (A1 + A2 ... + A12) : 12 kur: Vmēn – mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; A1, A2 ... – apdrošināšanas iemaksu algas summa, kas gūta noteiktajā 12 kalendāro mēnešu perioda attiecīgajā kalendārajā mēnesī; 12 – mēnešu skaits. Tādējādi konstatējams, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kas ir par

12 mēnešu periodu aprēķināmā vidējā aritmētiska summa) noteikšanai par pamatu ir personas apdrošināšanas iemaksu alga attiecīgajā kalendārajā mēnesī, kas iekļaujas noteiktajā 12 kalendāro mēnešu periodā. Pieteicējas bērns R.K. dzimusi 2008.gada /dzimšanas datums/. Pieteicējas gadījumā 12 kalendāro mēnešu periods, kas ņemams par pamatu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanai, atbilstoši likuma pārejas noteikumu 5.punkta 1.apakšpunktā noteiktajam ir periods no 2007.gada jūlija līdz 2008.gada jūnijam (bērns dzimis 2008.gada oktobrī; trīs kalendārie mēneši pirms 2008.gada oktobra – attiecīgi, septembris, augusts un jūlijs; 12 kalendāro mēnešu periods, kas izmantojams pabalsta aprēķinā – 2007.gada jūlijs- 2008.gada jūnijs).

[14] Kā izriet no [13] norādītās formulas, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanā tiek izmantotas personas attiecīgo kalendāro mēnešu apdrošināšanas iemaksu alga. Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 1.panta 2.punkts noteic, ka apdrošināšanas iemaksu alga ir ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmā daļa noteic, ka darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

Tādējādi konstatējams, ka pieteicējas kā darba ņēmējas obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darba ienākumi. Apgabaltiesa konstatē, ka lietā nav strīda par pieteicējas algotā darba ienākumiem 2007.gada jūlijā - 2008.gada jūnijā, no kuriem bija jāveic obligātās iemaksas (pieteicējas aprēķins pieteikumā, lietas 5.lapa un VSAA 2008.gada 21.novembra izziņā norādītie pieteicējas ienākumi un obligāto iemaksu objekts, lietas 25.lapa). Tādējādi apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējas periodā no 2007.gada jūlija līdz 2008.gada jūnijam algotā darbā gūtie ienākumi, kas bija obligāto iemaksu objekts, ir pieteicējas apdrošināšanas iemaksu alga attiecīgajos kalendārajos mēnešos.

Aprēķinot pieteicējas apdrošināšanas iemaksu algas kalendārajos mēnešos periodā no 2007.gada jūnija līdz 2008.jūlijam, tiek iegūta kopsumma Ls 29 621,19. Dalot šo summu uz 12 (mēnešu skaits), tiek iegūta vērtība Ls 2468,43. Līdz ar to atbilstoši minētajam aprēķinam, pieteicējas vidējā mēneša apdrošināšanas alga tiek noteikta Ls 2468, 43 apmērā. Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta piektā daļa noteic, ka obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Šādu vispārīgo kārtību noteic Noteikumi Nr.270. Savukārt likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 5.punkta 4.apakšpunkts noteic, ka mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga vecāku pabalsta apmēra noteikšanai nedrīkst pārsniegt 1/12 daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra pēdējā kalendāra gadā, par kuru šī iemaksu alga aprēķināta. Pēdējais kalendārais gads, kad vecāku pabalsta aprēķinā tika ņemta vērā pieteicējas attiecīgo kalendāro mēnešu apdrošināšanas alga, ir 2008.gads.

Līdz ar to, nosakot pieteicējas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmēru, jāņem vērā obligāto iemaksu apmēra ierobežojumu, kas noteikts to maksimālajam apmēram 2008.kalendārajā gadā. Atbilstoši Noteikumu Nr.193 1.2.punktam (redakcija, kas bija spēkā 2008.gada laikā) obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs ar 2008.gada 1.janvāri ir noteikts Ls 29 600 gadā. Tādējādi 1/12 daļa no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta 2008.gada maksimālā apmēra ir Ls 2466,67 (29 600:12). Līdz ar to secināms, ka pieteicējas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nedrīkst pārsniegt vērtību Ls 2466,67.

[15] VSAA norāda, ka ierobežojums – 1/12 daļa no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta 2008.gada maksimālā apmēra – ir piemērojams, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā ņemot vērā attiecīgi 2008.gada pieteicējas attiecīgo mēnešu (janvārisjūnijs) apdrošināšanas iemaksu algu. Apgabaltiesas ieskatā minētais VSAA viedoklis ir nepamatots, jo tas nav pamatots ar tiesisko regulējumu. No likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 5.punkta 1. un 4.apakšpunkta izriet, ka vidējo mēneša apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanai par pamatu tiek ņemtas attiecīgo kalendāro mēnešu apdrošināšanas iemaksu algas; minētās normas, kas reglamentē vecāku pabalsta aprēķinu, neparedz kāda maksimāla apmēra ierobežojumu attiecībā uz apdrošināšanas iemaksu algu. Maksimālā apmēra ierobežojums ir noteikts attiecībā uz vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas ir aprēķina rezultātā iegūtā vērtība un kurai attiecīgi piemērojams apmēra ierobežojums. Tātad, vērtējot aprēķina rezultātā par 12 mēnešu periodu iegūto vidējo aritmētisko vērtību, kas ir vidējā apdrošināšanas iemaksu alga konkrētajā

12 mēnešu periodā, ierobežojums ir piemērojams tikai attiecībā uz šo vidējo aprēķināto vērtību, kas tiešā tekstā izriet no likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 5.punkta 4.apakšpunkta noteiktā.

[16] Apgabaltiesas ieskatā, lai arī vecāku pabalsta aprēķināšanas kārtību periodā, kad to pieprasīja un uz to radās tiesības pieteicējai, noteica tieši likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārējas noteikumu normas, pārējo valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, kas minēti šajā likumā (maternitātes pabalsts, slimības pabalsts, paternitātes pabalsts) aprēķināšanas kārtība bija noteikta noteikumos Nr.270. Minēto noteikumu 8.1punkts noteic, ka darba ņēmējam, par kuru pārskata gadā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra, pārskata gada mēneša apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina, izdalot pārskata gada obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru ar pārskata gada mēnešu skaitu, kuros līdz apdrošināšanas gadījuma iestāšanās mēnesim darba ņēmējam bija sociāli apdrošinātas personas statuss.

Tādējādi, piemēram, ja 2008.gadā personai pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās bija sociāli apdrošinātās personas statuss 6 mēnešus un šo 6 mēnešu periodā par personu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra, tad 2008.gadā personas apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina, dalot iemaksu objekta maksimālo apmēru (Ls 29 600) uz mēnešu skaitu, kuros persona šajā gadā bijusi sociāli apdrošināta (konkrētajā piemērā – uz 6).

Pamatprincips ir tāds, ka nevar attiecināt iemaksas, kas gadā pārsniedz maksimālā iemaksu objekta lielumu. Tāpat tiek ierobežots arī konkrētā izmaksājamā pabalsta vidējais lielums, piemēram, paredzot, ka vecāku pabalsta gadījumā tiek ierobežota mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu alga (ir ierobežota ar 1/12 daļu no konkrētajā gadā valstī noteiktā maksimālā obligāto iemaksu objekta), savukārt citu pabalstu gadījumos tiek ierobežota dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Tā likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31.panta, kas noteic vispārīgu kārtību valsts sociālo apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanai, ceturtā daļa paredz, ka kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 1/365 no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kas bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

Tādējādi tiek ierobežoti vidēji aprēķinātie lielumi, nevis attiecīgā aprēķinos izmantojamā par personu faktiski veiktā apdrošināšanas iemaksu alga.

[17] Ievērojot apgabaltiesas secinājumus, kas izdarīti [14]-[16], konstatējams, ka pieteicējas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par periodu no 2007.gada jūlija līdz 2008.gada jūnijam sastāda Ls 2 468,43. Tā, atbilstoši likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 5.punkta 4.apakšpunkta nosacījumiem tiek ierobežots mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērs, pieteicējas pabalsta aprēķināšanai tiek izmantota mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga Ls 2466,67 (1/12 no Ls

29 600). Atbilstoši likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.6pantā noteiktajam vecāku pabalstu piešķir 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 70 procentu apmērā no vecāku pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra. Ievērojot minēto, apgabaltiesa secina, ka pieteicējas vecāku pabalsta apmērs par bērnu R.K. nosakāms Ls 1726,67 apmērā mēnesī (Ls 2466,67 x 0,7). Ar Lēmumu pieteicējas vecāku pabalsts tika noteikts Ls 901,53 apmērā. Secināms, ka starpība starp izmaksājamo pabalsta apmēru un apgabaltiesas noteikto ir Ls 825,14 mēnesī. Tā kā apgabaltiesa konstatēja, ka pieteicējai it tiesības uz vecāku pabalstu par bērnu R.K. Ls 1726,67 apmērā mēnesī, VSAA uzliekams pienākums izmaksāt pieteicējai starpību starp izmaksāto pabalsta apmēru un apgabaltiesas noteikto par periodu no 2008.gada 25.decembra līdz 2009.gada 24.decembrim.

[18] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pilnīgi un vispusīgi vērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un tās spriedums ir pamatots. [19] Saskaņā ar APL 126.panta pirmo un otro daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Ievērojot minēto, no Latvijas Republikas par labu pieteicējai piespriežama pieteicējas samaksātā valsts nodeva Ls 20 apmērā par pieteikuma iesniegšanu tiesā (lietas 7.lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126., 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Atzīt par pamatotu I.K. pieteikumu. Uzlikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas papildus izmaksāt I.K. vecāku pabalstu par bērnu R.K. 825,14 latus mēnesī par periodu no 2008.gada 25.decembra līdz 2009.gada 24.decembrim. Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt I.K. samaksāto valsts nodevu 20 latu apmērā. Spriedumu trīsdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ K.Krastiņa Tiesneses /paraksts/ U.Mihailova /paraksts/ L.Vīnkalna

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese K.Krastiņa Rīgā 2011.gada 16.septembrī