Court dismisses appeal against police fine for traffic violation, upholding police investigation findings.

ECLI:LV:RVPT:2020:0206.1A30060119.2.S

Lieta Nr.1A30060119

Lietvedības Nr.1A-0117-20/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Zute

2020.gada 6.februārī

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 8, /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

2019.gada 16.augusta lēmumu Nr.1097.

Aprakstošā daļa

2019.gada 26.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 413025

par to, ka 2019.gada 26.jūlijā plkst. 17:25 Rīgā, /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) vadīja transportlīdzekli SEAT LEON, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, pa Lielvārdes ielu no Biķernieku ielas puses Brīvības gatves virzienā, un krustojumā neizvēlējās drošu distanci ar priekšā

braucošu (bremzējošu) transportlīdzekli Renoult Trafic, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kā rezultātā notika sadursme. Pēc inerces

Renoult Trafic uzbrauca priekšā stāvošajam transportlīdzeklim Hyundai 130, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/??? 9, bojājot to, līdz ar to

pārkāpjot Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumu” 105.punktu un Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešo

daļu, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.8 panta divdesmit septītajā daļā.

VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenais inspektors Valsts amatpersona, izvērtējot negadījuma apstākļus, ka automobiļa Seat Leon

vadītājs /pers. A/ nav rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 105.punkta, kā arī Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešās daļas noteiktajām prasībām,

par ko, saskaņā ar Latvijas APK 149.4panta četrpadsmito daļu un 149.8panta divdesmit septīto daļu, 2019.gada 30 jūlijā pieņēma lēmumu lietā

Nr.PC413025, piemērojot sūdzības iesniedzējam naudas sodu 25 euro.

Sūdzības iesniedzējs minēto 2019.gada 30.jūlija lēmumu pārsūdzēja.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2019.gada 16.augusta lēmumu Nr.1097 tika nolemts VP RRP KPP

SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora 2019.gada 30.jūlijā pieņemto lēmumu lietā Nr.PC413025 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās

atbildības atstāt negrozītu un sūdzības iesniedzēja sūdzību noraidīt.

VP RRP Kārtības policijas pārvalde 2019.gada 16.augusta lēmumā Nr.1097 norādīja, ka 2019.gada 26.jūlijā, ap plkst.17.25, Rīgā, Lielvārdes

un Biķernieku ielu krustojumā, notika ceļu satiksmes negadījums starp automobili Seat Leon, valsts, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs

/pers. A/, automobili Renault Trafic, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs /pers.B/ un automobili Hyundai 130, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/??? 9, vadītāja /pers. C/.

VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors Valsts amatpersona par notikušo ceļu satiksmes negadījumu

sastādīja ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.NK023141.

Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā nav norādīti negadījuma aculiecinieki. Negadījuma vietā pieņemti paskaidrojumi no /pers.B/ un

/pers. A/, kā arī veikta fotografēšana.

Vienlaikus, VP RRP KPP PPP ??? inspektors Valsts amatpersona, izvērtējot notikuma apstākļus, konstatēja, ka automobiļa Seat Leon vadītājs

/pers. A/, nav rīkojies atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - Ceļu satiksmes

noteikumi) 105.punkta noteiktajām prasībām, par ko, /pers. A/ 2019.gada 26.jūlijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC413025.

Lietas materiāli tālākai izskatīšanai tika nodoti VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojam (turpmāk - SAPIB).

VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenais inspektors Valsts amatpersona, izvērtējot negadījuma apstākļus, konstatēja, ka dotajā

gadījumā automobiļa Seat Leon vadītājs /pers. A/ nav rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 105.punkta, kā arī Ceļu satiksmes likuma 19.panta

trešās daļas noteiktajām prasībām, par ko, saskaņā ar Latvijas APK 149.4panta četrpadsmito daļu un 149.8panta divdesmit septīto daļu, 2019.gada 30

jūlijā pieņēma lēmumu lietā Nr.PC413025, piemērot viņam naudas sodu 25 euro.

Sūdzībā /pers. A/ nepiekrīt VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora Valsts amatpersona pieņemtajam lēmumam lietā

Nr.PC413025 un lūdz to atcelt, jo, dotajā gadījumā netika objektīvi novērtēta situācija un apstākļi. Norāda, ka automobiļa Hyundai 130 vadītāja

(Krievijas pilsone) strauji apstājās, jo gājēju pāreju šķērsoja gājējs, kas /pers. A/ ieskatā ir nepatiesa informācija. Uzskata, ka Hyundai I30 vadītājas

strauja bremzēšana, bez pamatota iemesla, izraisīja triju transportlīdzekļu sadursmi. Norāda, ka automobiļa Renault Trafic vadītājs un viņa pasažiere

redzēja situāciju uz brauktuves, jo brauca aiz automobiļa Hyundai I30, kā arī automobiļa Renault Trafic augstāka „klīrensa” (Definīcija: Atstatums starp

spēkratu tiltu vai transmisijas zemāko punktu un balstvirsmu. Klīrenss ir viens no spēkratu pārgājības ģeometriskajiem raksturotājiem) dēļ. /pers. A/ lūdz

savā sūdzībā pieņemt papildus paskaidrojumus no automobiļa Renault Trafic vadītāja un pasažieres, noskaidrojot, vai viņi redzēja gājējus uz gājēju

pārejas, kas gribēja šķērsot Lielvārdes ielu. Rakstiskā veidā informēt, kur un kā notika paskaidrojumu pieņemšana. Informēt /pers. A/, vai automobiļa

Hyundai I30 vadītāja atzīta par līdzvainīgu triju automobiļu sadursmē, jo nepamatoti strauji bremzēja un apstājās, kā arī informēt par pieņemto lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC413025, pēc papildus paskaidrojumu pieņemšanas.

/pers. A/ paskaidrojumā, ko sniedza notikuma vietā, norāda, ka vadīja automobili Seat Leon pa Lielvārdes ielu, Brīvības ielas virzienā. Šķērsojot

Lielvārdes un Biķernieku ielu krustojumu, pēkšņi, priekšā braucošais automobilis Renault Trafic strauji bremzēja un apstājās, kā rezultātā automobilis

Seat Leon ietriecās tā aizmugurējā daļā. Izkāpjot no automobiļa Seat Leon, /pers. A/ konstatēja, ka automobiļa Renault Trafic straujas bremzēšanas

iemesls bija priekšā braucošā automobiļa Hyundai I30, kuru vadīja Krievijas pilsone, strauja bremzēšana. Automobiļa Hyundai I30 vadītāja apgalvoja,

ka strauji bremzēja pirms gājēju pārejas, lai gan tā nav regulējama gājēju pāreja. Uzskata, ka automobiļa Hyundai I30 vadītāja bremzēja nepamatoti, jo

uz gājēju pārejas nebija gājēju, turklāt uz brauktuves nebija citu ekstrēmu situāciju, lai veiktu tik strauju apstāšanos. Papildus norāda, ka Lielvārdes un

Biķernieku ielu krustojumā nav atļauts apstāties un stāvēt. Sadursmes rezultātā automobilim Seat Leon bojāts priekšējais atdurstienis, priekšējie lukturi,

motora pārsegs, iespējami slēpti bojājumi.

/pers. C/ paskaidrojumā, ko sniedza notikuma vietā, norāda, ka vadīja automobili Hyundai I30 pa Lielvārdes ielu, Brīvības ielas virzienā. Skaidro,

ka uzsāka bremzēt pirms gājēju pārejas, jo ieraudzīja cilvēku un, pēkšņi, apturētā automobiļa Hyundai I30 aizmugurējā daļā ietriecās automobilis Renault

Trafic, kurā bija ietriecies dzeltenas krāsas automobilis Seat Leon. Sadursmes rezultātā automobilim Hyundai I30 bojāts aizmugurējais atdurstienis, valsts

reģistrācijas numura zīme un bagāžnieka vāks.

/pers.B/ paskaidrojumā, ko sniedza notikuma vietā, norāda, ka vadīja automobili Renault Trafic pa Lielvārdes ielu, Brīvības ielas virzienā, kad,

pēkšņi, priekšā braucošais automobilis Hyundai I30, izbraucot Lielvārdes un Biķernieku krustojumu, apstājās pirms luksofora. /pers.B/ uzsāka bremzēt

un paguva apstāties aiz automobiļa Hyundai I30, taču automobiļa Renault Trafic aizmugurējā daļā ietriecās automobilis Seat Leon, pēc kā automobilis

Renault Trafic trieciena rezultātā tika uzstumts priekšā stāvošajam automobilim Hyundai I30. Automobilī Renault Trafic kopā ar /pers.B/ brauca sieva,

abi nav cietuši negadījuma rezultātā. Sadursmes rezultātā automobilim Renault Trafic bojāts priekšējais atdurstienis, valsts reģistrācijas numura zīme,

aizmugurējais atdurstienis, bagāžnieka vāks (durvis) un iespējami kravas bojājumi.

/pers.B/ paskaidrojumā, ko papildus sniedza VP RRP KPP 2019.gada 14.augustā, norāda, ka automobilis Hyundai I30 strauji apstājās pirms

regulējamas gājēju pārejas, jo luksofora objektā iedegās sarkanais signāls un automobilis Hyundai I30, izbraucot Lielvārdes un Biķernieku krustojumu,

apstājās pirms luksofora. /pers.B/ paguva noreaģēt un apturēja automobili Renault Trafic aiz automobiļa Hyundai I30, savukārt automobiļa Seat Leon

vadītājs nepaguva apstāties un ietriecās automobiļa Renault Trafic aizmugurējā daļā, pēc kā, automobilis Renault Trafic uztriecās automobilim Hyundai

I30. Automobilī Renault Trafic kopā ar viņu brauca sieva, kura sadursmes brīdī runāja pa tālruni, tādēļ sadursmes brīdi neredzēja.

Ceļu satiksmes noteikumu 105.punkts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam, atkarībā no braukšanas ātruma, jāizvēlas tāda distance, lai priekšā

braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes.

Savukārt, Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai

satiksmi traucējošas situācijas un neradītu zaudējumus.

Atbildība paredzēta: Latvijas APK 149. 4panta četrpadsmitajā daļā noteikts, ka par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu-

pārkāpšanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 7 euro apmērā.

Latvijas APK 149. 8panta divdesmit septītajā daļā noteikts, par distances vai intervāla neievērošanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam no 25 euro līdz 140 euro.

Lēmumā atsaucas uz Latvijas APK 243., 244.pantu.

Lēmumā norādot, ka lietā nav strīda, ka ceļu satiksmes negadījums starp automobili Hyundai I30, Renault Trafic un automobili Seat Leon notika,

braucot no Gunāra Astras ielas Brīvības gatves virzienā, šķērsojot Lielvārdes un Biķernieku ielu krustojumu.

Vērtējot ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola shēmu un lietas materiāliem pievienotās fotogrāfijas, kas veiktas notikuma vietā,

secināms, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma visi negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi fiksēti uz Lielvārdes ielas labās braukšanas joslas, viens aiz otra.

Automobilis Hyundai I30 atrodas pirms gājēju pārejas.

Izvērtējot fotogrāfijas, kurās redzami negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu fiksētie bojājumi, var secināt, ka negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu

Renault Trafic un Seat Leon fiksēto bojājumu apjoms ir lielāks, nekā transportlīdzekļu Renault Trafic un Hyundai I30 fiksēto bojājumu apjoms, kas

liecina par to, ka automobilis Renault Trafic sākotnēji kontaktējās ar automobili Seat Leon, kā rezultātā starp automobili Renault Trafic un automobili

Seat Leon radās lielāks deformāciju apjoms, nekā tas radās automobiļa Renault Trafic bremzēšanas beigu stadijā kontaktējoties ar automobili Hyundai

I30.

Izvērtējot satiksmes organizāciju notikuma vietā un ņemot vērā, ka Lielvārdes un Biķernieku ielu krustojums ir regulējams (regulē luksofora gaismas

signāli), VP RRP KPP secina, ka nevar izslēgt, ka visi trīs transportlīdzekļi, Lielvārdes un Biķernieku ielu krustojumā iebrauca pie atļautā luksofora

gaismas signāla. Dotajā situācijā, pēc liecinieka /pers.B/ papildus paskaidrojumā sniegtās informācijas, iespējams, automobiļa Hyundai I30 vadītāja,

reaģējot uz luksofora objekta sarkano signālu (izvietots starp Lielvārdes ielas brauktuvēm), apstājās Lielvārdes un Biķernieku ielu krustojumā, tieši pirms

gājēju pārejas. Savukārt pēc automobiļa Hyundai I30 vadītājas /pers. C/ paskaidrojumā sniegtās informācijas, iespējams, viņa bremzēja un apstājās, jo

uz gājēju pārejas ieraudzīja cilvēku. VP RRP KPP secina, ka aiz automobiļa Hyundai I30 braucošā automobiļa Renault Trafic un automobiļa Seat Leon

vadītāji paļāvās, ka visi trīs transportlīdzekļi pagūs izbraukt no krustojuma, taču neņēma vērā, ka priekšā braucošā automobiļa Hyundai I30 vadītāja

varētu reaģēt uz šķērsli savā priekšā. No iepriekš minētā izriet, ka gadījumā, ja automobiļa Seat Leon vadītājs /pers. A/ būtu izvērtējis situācijas

bīstamību un, vienlaikus izvēlējies pietiekami drošu distanci, lai, redzot priekšā bremzējošus, pēc kā arī apstājušos automobiļus Hyundai I30 un Renault

Trafic, būtu iespējams apstāties, tad /pers. A/ būtu bijusi iespēja izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma un pagūt apstāties.

Savukārt, izvērtējot /pers. A/ sūdzībā norādīto apgalvojumu, ka automobiļa Hyundai I30 vadītāja bez pamata strauji apstājās, kas kļuva par

iemeslu triju transportlīdzekļu sadursmei, tādējādi kā līdzvainīga saucama pie administratīvās atbildības, VP RRP KPP secina, ka administratīvā

pārkāpuma lietvedībā kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Proti, dotajā situācijā, automobiļa

Hyundai I30 vadītāja apstājās pirms gājēju pārejas, reaģējot uz šķērsli (luksofora signālu vai kustīgu šķērsli uz brauktuves) savā priekšā, kas dotajā

gadījumā, nav attiecināms uz apzinātu, cēlonisku rīcību, lai kaitētu pārējiem satiksmes dalībniekiem, jo aiz viņas braucošais automobilis Renault Trafic

paguva nobremzēt un apstāties. VP RRP KPP ieskatā, neatkarīgi no automobiļa Hyundai I30 vadītājas bremzēšanas un apstāšanās iemesliem,

automobiļa Seat Leon vadītājs /pers. A/ neievēroja drošu distanci, kas ļautu izvairīties no sadursmes ar priekšā bremzējošu automobili Renault Trafic, kas

kļuva par iemeslu triju automobiļu sadursmei.

VP RRP KPP konstatē, ka automobiļa Seat Leon vadītājs /pers. A/ nebija rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 105.punkta un Ceļu

satiksmes likuma 19.panta trešās daļas prasībām, līdz ar ko VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora Valsts amatpersona

pieņemtais lēmums lietā?Nr.PC413025 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības ir tiesisks un pamatots un nav saskatāms neviens likumīgs

iemesls, lai pieņemto lēmumu atceltu. Tas, ka sūdzības iesniedzējs pauž atšķirīgu viedokli par Ceļu satiksmes noteikumiem un Ceļu satiksmes likumu, VP

RRP KPP ieskatā, nevar būt par iemeslu, lai atceltu VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora Valsts amatpersona pieņemto

lēmumu. Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī ņemot vērā administratīvā soda piemērošanas mērķi, kas ir, lai audzinātu personu likumu ievērošanas un

sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus, VP RRP KPP uzskata, ka

sūdzības iesniedzējam ir pamatoti piemērots naudas sods EUR 30.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2019.gada 17.septembrī saņemta /pers. A/ sūdzība par VP RRP KPP 2019.gada 16.augusta lēmumu

Nr.1097 un administratīvā pārkāpuma lietas materiāli.

Sūdzībā sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2019.gada 31.jūlijā /pers. A/ pārsūdzēja 2019.gada 30.jūlija Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja (turpmāk - VP RRP KPP SAPIB) Administratīvās

nodaļas galvenā inspektora Valsts amatpersona lēmumu Administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC413025, lūdzot veikt papildus paskaidrojumu saņemšanu

no transportlīdzekļa (turpmāk - t/l) Renault Trafic ar valsts numuru (turpmāk - v/n)/reģistrācijas numurs/vadītāja /pers.B/ un pasažieres noskaidrojot, vai

viņi arī redzēja gājēju, kas gribējis šķērsot Lielvārdes ielu, kā arī informēt prasītāju, vai t/l Hyunday I30 ar Krievijas reģistrācijas numuru ?521??39

vadītāja /pers. C/ tiks atzīta par līdzvainīgu trīs t/l sadursmē dēļ straujas apstāšanās bez pamatota iemesla.

2019. gada 16.augustā VP RRP KPP priekšnieka p.i. /pers. T/ pieņēma lēmumu Nr. 1097 lietā NR.PC413025 atstāt negrozītu un, ka,

piemērotais naudas sods 30 euro, ir pamatots. Administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC413025 piemērotais naudas sods ir 25 euro, nevis 30 euro.

Savukārt, sūdzības iesniedzēja ieskatā, iepazīstoties ar Lēmumu, nav konstatējams fakts, ka VP RRP KPP priekšnieka p.i. /pers. T/ no /pers.B/,

papildus paskaidrojumā, būtu ieguvis apstiprinājumu vai noliegumu faktam, ka /pers. C/ straujās apstāšanās iemesls bija gājējs, kurš gribējis šķērsot

Lielvārdes ielu, kā to min /pers. C/ paskaidrojumā notikuma vietā. Tāpat arī VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona

amatpersonas neuzskatīja par vajadzīgu notikuma vietā iegūt apstiprinājumu vai noliegumu no /pers.B/ faktam par /pers. C/ straujās apstāšanās iemeslu,

ņemot vērā to, ka sadursmē bija iesaistīti vairāk kā divi t/l. Tādējādi neviena no Valsts policijas amatpersonām nav pilnīgi veikusi savus amata

pienākumus, atbilstoši Latvijas Republikas likuma “Par policiju” 10.pantu policijas darbinieka pamatpienākumi 4) saskaņā ar likumā prasībām veikt

izmeklēšanu.

Notikuma vietā sūdzības iesniedzējs uzreiz izkāpa no sava t/l, lai pārliecinātos, vai nav cietušo, bet nevienu gājēju, kurš gribētu šķērsot vai šķērsotu

Lielvārdes ielu (4 joslas ar sadalošo saliņu), neredzēja. Neviens no t/l sadursmē iesaistītajiem autovadītājiem, izņemot /pers. C/, savos paskaidrojumos

notikuma vietā nav minējis gājēju, kurš esot bijis par iemeslu straujam apstāšanās manevram. Notikuma vietā /pers.B/, jautājot par straujās apstāšanās

iemesliem, teica, ka nekādu gājēju, šķēršļu vai citu ekstrēmu situāciju nebija, kas nepārprotami liktu veikt /pers. C/ strauju apstāšanos. Sūdzības

iesniedzējs arī minējis Administratīvā pārkāpuma lietas Nr.PC413025 sūdzībā, ka /pers.B/ vadījis t/l ar augstāku sēdpozīciju (prasītājam kļūdaini to

nodēvējot par klīrensu), salīdzinot ar /pers. C/ t/l, tādējādi pārliecinoši redzēja situāciju uz ceļa, un saule sadursmes brīdī spīdēja visiem t/l no mugurpuses.

Lēmumā 4.-5. lapaspusē minēto t/l Renault Trafic un Seat Leon fiksēto bojājumu apjoms nav objektīvi izvērtēts, lai izdarītu vispusīgus secinājumus,

jo t/l Renault Trafic bija iekrautas metāla konstrukcijas, kas atradās ārpus t/l gabarītiem tās aizmugurējā daļā un veicināja prasītāja t/l Seat Leon dzinēja

pārsega un radiatoru minimālu deformāciju, bet atdurstienis nav bojāts. Pārējās Seat Leon bojātās daļas ir plastmasas izstrādājuma. Nav ņemtas vērā arī

abu iepriekš minēto t/l masas, jo sūdzības iesniedzēja t/l nebija ne pasažieru, ne kravas. Lēmumā 5.lapaspusē minēta arī /pers. C/ apstāšanās pirms gājēju

pārejas, tad luksofora signāla vai arī šķēršļa dēļ, Lēmumā attaisnojot to kā rīcību, kas nebija apzināta kaitēšana pārējiem sadursmē iesaistītajiem, taču nav

pierādīta iepriekš minēto apstākļu esamība un līdz ar to /pers. C/ nav ievērojusi tālāk minēto Noteikumu Nr.279 punktus.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā /pers. C/ rīkojās apzināti, bet nav ievērojusi Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu

Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.279) 104.4. apakšpunktu - transportlīdzekļa vadītājam aizliegts strauji bremzēt, ja tas nav

nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, kā arī Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešo daļu - ceļu satiksmes dalībniekiem jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei

bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un neradītu zaudējumus, jo /pers. C/ paskaidrojumā minētais straujas bremzēšanas iemesls (gājējs) un

Lēmumā minētie fakti, ka arī /pers.B/ minētais, ir pretrunīgi vai /pers. C/ paskaidrotais ir nepatiesi sniegta informācija policijai, /pers. C/ negribot atzīt

savu apjukumu un nepamatotu strauju apstāšanos, šķērsojot Lielvārdes/Biķernieku ielu krustojumu.

Turpretī, šķērsojot krustojumu, /pers. C/ nav ievērojusi Noteikumu Nr.279 129.punktu - transportlīdzekļa vadītājam, kas iebraucis krustojumā,

kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no

krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas transportlīdzekļa vadītāja braukšanas ceļā, ir 546. ceļa zīme, transportlīdzekļa vadītājam

jāņem vērā katra luksofora signāli. Ja arī luksofora objektā iedegās sarkanā gaisma, /pers. C/ bija jāpabeidz šķērsot krustojumu, jo attiecīgajā (notikuma)

vietā nav 546. ceļa zīme. Turpretī, sadursme ir notikusi krustojuma zonā, kā to varēja konstatēt notikuma vietā un ari ceļu satiksmes negadījuma

reģistrēšanas protokola Nr.NK023141 shēmā (visi t/l atrodas krustojuma zonā), bet apstāšanos un stāvēšanu krustojumā un tuvāk par 5 m no tā aizliedz

Noteikumu Nr.279 121.6. apakšpunkts. Lēmumā iepriekš minētie Noteikumu Nr.279 129. punkts un 121.6. apakšpunkts nav ņemti vērā, turpretī, nav

pierādīts /pers. C/ sniegtā paskaidrojuma patiesums.

Ja vien /pers. C/, šķērsojot Lielvārdes/Biķernieku ielu krustojumu būtu ievērojusi Noteikumu Nr.279 129,punktu, 121.6 apakšpunktu, tādējādi

sūdzības iesniedzējam bija tiesības uzskatīt, ka /pers. C/ ievēros iepriekš minētos Noteikumu 279.punktus, kā arī neapdraudēs citus satiksmes

dalībniekus ar savu pēkšņo rīcību, kā to nosaka Noteikumu Nr.279 25.3 apakšpunkts un Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešā daļa. Sūdzības

iesniedzējs lūdz atzīt VP RRP KPP pieņemto lēmumu Nr.1097 par spēkā neesošu.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta noteikumiem 2019.gada 19.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei

nosūtīta sūdzības iesniedzēja sūdzības kopija, kā arī paziņojums lietas dalībniekiem, izskaidrojot Latvijas APK 289. 6 panta ceturto daļu, ka lietas

dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai

lūgumus līdz 2020.gada 6.janvārim, vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Latvijas APK 289. 6 panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu

rakstveida procesā 2020.gada 6.februārī, nosakot, ka nolēmums tiesas kancelejā pieejams, sākot ar 2020.gada 7.februāri.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma, bet Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes 2019.gada 16.augusta lēmums Nr.1097 atstājams negrozīts, pamatojoties uz sekojošiem motīviem.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 pantu izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai visa starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais

pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo

administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai. Tiesa konkrētā lietā

nekonstatē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā

lēmuma atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Latvijas APK 1.pants noteic, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli

ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes

kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā,

ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem

pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss noteic, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu

administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un

likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļa nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas

regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 4.punktu, ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka

ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu

signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Latvijas APK 243.pants paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā. Kā pierādījumus

var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem, iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai

uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas

darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta piekto un sesto daļu, tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā un nav tiesīga to pēc savas iniciatīvas iegūt un

pārbaudīt.

Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, ka sūdzības iesniedzējs nav rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes

noteikumu 105.punkta noteikumiem, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam, atkarībā no braukšanas ātruma, jāizvēlas tāda distance, lai priekšā

braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes. Savukārt, Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka ceļu

satiksmes dalībniekiem jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un neradītu zaudējumus.

Sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Latvijas 149.8 panta divdesmit septītajā daļā un 149.4panta četrpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo

pārkāpumu.

Latvijas APK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 9.pants noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība

vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas APK 149. 4panta četrpadsmitajā daļā noteikts, ka par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu-pārkāpšanu, izsaka

brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 7 euro apmērā.

Latvijas APK 149. 8panta divdesmit septītajā daļā noteikts, par distances vai intervāla neievērošanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam no 25 euro līdz 140 euro.

Sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt VP RRP KPP pieņemto lēmumu Nr.1097 par spēkā neesošu, norādot, ka neviena no Valsts policijas

amatpersonām nav pilnīgi veikusi savus amata pienākumus, saskaņā ar likumā prasībām veikusi izmeklēšanu, nav vērtēts transportlīdzekļa Hyundai I30

vadītājas /pers. C/ straujas apstāšanās manevra iemesls, jo izņemot pašas /pers. C/ paskaidrojumos notikuma vietā neviens nav minējis gājēju, kurš bijis

par iemeslu straujam apstāšanās manevram. Sūdzības iesniedzēja ieskatā /pers. C/ rīkojusies apzināti, bet nav ievērojusi Latvijas Republikas MK

2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 104.4. apakšpunkta un 129.punkta nosacījumus t.i. transportlīdzekļa vadītājam

aizliegts strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, kā arī Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešo daļu - ceļu satiksmes dalībniekiem

jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un neradītu zaudējumus.

Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa atbilstoši Latvijas APK 289.13panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes 2019.gada 16.augusta lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā uz administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja

vainu šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.

Tiesa atzīst, ka Lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas APK

prasībām.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto apstākli, ka lietā nav vērtēts transportlīdzekļa Hyundai I30 vadītājas straujas apstāšanās manevra iemesls, vadītāja

nav ievērojusi MK 2015.gada 2.jūnija noteikumu “Ceļu satiksmes noteikumi” 104.4. apakšpunkta un 129.punkta nosacījumus tiesa norāda, ka no lietai

pievienotajām foto fiksācijām, Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola Nr. NK 023141 shēmas un izvērtējot satiksmes organizāciju notikuma

vietā, ņemot vērā, ka Lielvārdes un Biķernieku ielu krustojums ir regulējams (regulē luksofora gaismas signāli), VP RRP KPP pamatoti lēmumā

secinājusi, ka nevar izslēgt, ka visi trīs transportlīdzekļi, minētajā krustojumā iebrauca pie atļautā luksofora gaismas signāla, bet dotajā situācijā, pēc

liecinieka /pers.B/ papildus paskaidrojumā sniegtās informācijas, iespējams, automobiļa Hyundai I30 vadītāja, reaģējot uz luksofora objekta sarkano

signālu (izvietots starp Lielvārdes ielas brauktuvēm), apstājās Lielvārdes un Biķernieku ielu krustojumā, tieši pirms gājēju pārejas. No lietai pievienotā

transportlīdzekļa Hyundai I30 vadītājas /pers. C/ paskaidrojumā sniegtās informācijas redzams, ka iespējams, viņa bremzēja un apstājās, jo uz gājēju

pārejas ieraudzīja cilvēku. Secināms, ka aiz automobiļa Hyundai I30 braucošā automobiļa Renault Trafic un automobiļa Seat Leon vadītāji paļāvās, ka

visi trīs transportlīdzekļi pagūs izbraukt no krustojumu, taču nav ņēmuši vērā, ka priekšā braucošā automobiļa Hyundai I30 vadītāja varētu reaģēt uz kādu

šķērsli savā priekšā un pirms gājēju pārejas apstāties.

Tiesa atzīst, ka lēmumā iestāde pamatoti secinājusi, ka ja gadījumā, automobiļa Seat Leon vadītājs /pers. A/ būtu izvērtējis situācijas bīstamību un,

vienlaikus izvēlējies pietiekami drošu distanci, lai, redzot priekšā bremzējošus, pēc kā arī apstājušos automobiļus Hyundai I30 un Renault Trafic, būtu

iespējams apstāties, tad sūdzības iesniedzējam būtu bijusi iespēja izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma un pagūt apstāties.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sniegtajiem paskaidrojumiem un

sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi, kas pierādītu citus apstākļus, nekā tas ir norādīts 2019.gada 26.jūlija administratīvā pārkāpuma

protokolā Nr. PC 413025.

Līdz ar to tiesa secina, ka ir pietiekami pierādījumi, ka sūdzības iesniedzējs administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC 413025 norādītajā laikā

un vietā, ir pārkāpis Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 105.punkta prasības.

Sūdzības iesniedzējs vadot automobili nav izvēlējies drošu braukšanas distanci, kā rezultātā izraisīja sadursmi ar priekšā braucošu un apturētu

automobili Renault Trafic, kurš trieciena rezultātā uzbrauca priekšā stāvošam automobilim Hyundai I30, ar ko nav rīkojies tā, lai neradītu satiksmei

bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un neradītu zaudējumus.

Tiesa atzīst, ka lietā nav pierādījumu tam, ka policijas darbinieki būtu bijuši ieinteresēti nepamatoti sastādīt sūdzības iesniedzējam administratīvā

pārkāpuma protokolu, kā arī pieņemt lēmumu par pārkāpumu, kas patiesībā nav noticis.

Tiesa atzīst, ka autovadītāja pienākums ir izvēlēties tādu braukšanas ātrumu un distanci, kas ir droša, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti,

transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā). Pašam

transportlīdzekļa vadītājam ir jāizvēlas ceļa segumam, satiksmes intensitātei atbilstošs braukšanas ātrums un distance, lai varētu nodrošināt Ceļu satiksmes

noteikumu ievērošanu un satiksmes drošību.

Iepazīstoties ar sūdzības iesniedzēja sūdzībā pārējiem minētajiem argumentiem, tiesa atzīst, ka tie jau ir vērtēti, savukārt pārējos sūdzības

iesniedzēja argumentus tiesa nevērtē, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu, kā arī ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas. Kā vairāk kārt atzinusi

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu,

bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v

The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu

vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).

Fakts, ka sūdzības iesniedzējs par izdarīto pārkāpumu, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, tiesas ieskatā, nevar būt par

pamatu, lai atceltu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2019.gada 16.augusta lēmumu.

Tiesa atzīst, ka iestāde ir veikusi vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izpēti par lietas apstākļiem to kopumā un savstarpējā sakarībā un atzinusi, ka

iesniedzēja darbībās konstatējams Latvijas APK 149.4panta četrpadsmitajā daļā un 149.8panta divdesmit septītās daļas pārkāpums. Savukārt sūdzības

iesniedzēja sūdzībā norādītos argumentus, kas arī tika izvērtēti iestādes Lēmumā, vērtē kā sniegtus nolūkā iesniedzējam izvairīties no administratīvās

atbildības un soda.

Tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289.13 trešo daļu, pilnībā pievienojoties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

2019.gada 16.augusta lēmuma Nr.1097 norādītajai motivācijai, atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, kā dēļ sūdzība atzīstama par

nepamatotu un ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2019.gada 16.augusta lēmumu

Nr.1097. Administratīvās lietas materiālus atgriezt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts 2020.gada 6.februārī un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 7.februārī.

Tiesnese A.Zute