Legislator Case Law & Legislation
A420272516 / SKA-0667-18 ECLI:LV:AT:2018:0723.A420272516.2.L AI generated

Court dismisses appeal on customs duty exemption where evidence sufficiency was properly assessed by lower court.

Case Number A420272516 / SKA-0667-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Regional Administrative Court's decision denying a customs duty exemption for cigarettes. The appellant argued that the lower court failed to specify the required evidence for proving goods were exported outside the EU and re-imported, citing EU Regulation 952/2013. The court held that while the regulation does not prescribe a specific proof format, the burden remains on the applicant to demonstrate conditions are met using any legally permitted means, and the lower court's assessment was sufficient. Consequently, no doubts regarding the lower court's legal correctness existed, and the case held no significance for judicial precedent.

Legislator headnote

AI generated

Regulation (EU) No 952/2013, Article 203; Administrative Procedure Law, Article 338.1(2): The burden of proof for customs duty exemptions lies with the applicant, and the absence of a prescribed proof format does not relieve the court of its duty to assess evidence presented.

Keywords

AI generated
customs duty exemption burden of proof evidence sufficiency cassation proceedings administrative procedure law EU customs code judicial review

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law, Article 338.1(2)
Regulation (EU) No 952/2013, Article 203

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2018:0723.A420272516.2.L

Lieta Nr. A420272516

SKA-667/2018

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2018.gada 23.jūlijā

[1] Pieteicējs /pers. A/ iesniedzis kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 22.jūnija spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja

pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 8.jūlija lēmuma Nr. 31.2-22.9/4714 atcelšanu. Pieteicējs nepiekrīt, ka viņa deklarētajām precēm –

cigaretēm – nav piemērojams atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa.

[2] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 338.1panta otrās daļas 2.punktam tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja,

izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras

veidošanā.

[3] Kasācijas sūdzības pamatā ir iebilde pret to, ka apgabaltiesa atzina par nepierādītu apstākli, ka ārpus Eiropas Savienības teritorijas tika izvestas

tieši tās cigaretes, kuras pieteicējs vēlāk ievedis atpakaļ. Pieteicēja ieskatā, konstatējot, ka ne Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra

regulas Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 952/2013) 203.pantā, ne nacionālajos tiesību aktos nav noteikts,

kādi ir nepieciešamie pierādījumi apstāklim, ka ir izpildīti nosacījumi atbrīvojumam no ievedmuitas nodokļa, apgabaltiesai spriedumā bija jānorāda,

kādiem pierādījumiem pastāvot, šis apstāklis tiktu atzīts par pierādītu.

Tiesnešu kolēģija tam nevar piekrist. Atbilstoši regulas Nr. 952/2013 203.panta pirmajai un sestajai daļai personai, kura lūdz atbrīvojumu no

ievedmuitas nodokļa, ir jāpierāda, ka nosacījumi atbrīvojuma saņemšanai ir izpildīti. Tas, ka nav regulēta pierādīšanas kārtība un pierādījumu veids,

nozīmē, ka pierādīt ir iespējams ar jebkuriem likumā noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem. Administratīvā apgabaltiesa ir pārbaudījusi visus lietā pieejamos

un iespējamos pierādījumus. Tiesas sniegtais pamatojums, kāpēc, tās ieskatā, lietā nav pierādīts, ka pieteicējs Eiropas Savienības teritorijā ieveda tās

pašas preces, ko izveda, ir pilnībā pietiekams. Apgabaltiesa pareizi norāda, ka tiesai nav pienākuma par katru cenu meklēt un pieprasīt pierādījumus, lai

stiprinātu kādas puses pozīciju.

[4] Ņemot vērā minēto, tiesnešu kolēģijai nerodas šaubas par Administratīvās apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu. Tāpat šai lietai nav nozīmes

judikatūras veidošanā.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.1panta otrās daļas 2.punktu, tiesnešu kolēģija

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 22.jūnija spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese R.Vīduša

Tiesnese V.Krūmiņa

Tiesnese L.Slica