Court orders father to pay child support based on child's best interests and statutory minimums.

Lietas Nr. C32363115

Lietas arhīva Nr. C-1665-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 29.februārī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Kantsone

ar tiesas sēžu sekretāri L.Vindeli,

piedaloties prasītājai /pers. A/, atbildētājam /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē 2016.gada 22.februārī izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja /pers. A/2015.gada 4.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par

uzturlīdzekļu piedziņu, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus nepilngadīgās /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam Ministru kabineta

noteiktajā minimālajā apmērā 80 eiro mēnesī.

Atbildētājs/pers. B/ 2015.gada 11.janvārī iesniedzis tiesā paskaidrojumu par prasību, norādot, ka prasību neatzīst, jo uzskata, ka naudas līdzekļi

tiek nelietderīgi izlietoti un māte aizkavē bērna attīstību.

Tiesas sēdē prasītāja /pers. A/ prasību uzturēja pilnā apmērā, lūdzot piedzīt uzturlīdzekļus /pers. D/ uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā

apmērā, kāds tas ir lietas izskatīšanas dienā. Paskaidroja, ka meita dzīvo kopā ar viņu un atbildētājs ilgstoši nav maksājis līdzekļus meitas uzturam. Kad

bērnam bija jau gads un pāris mēneši, prasītāja ar bērnu pārcēlusies uz Siguldu. Prasītāja tikās ar atbildētāju, pēc kā viņš 3 mēnešu pārskaitīja 100 euro.

Pašlaik naudas līdzekļus bērna uzturam atbildētājs nesniedz, iespējams, ka atbildētājs pērk apģērbu un pamperus, taču šīs mantas atrodas atbildētāja

dzīvesvietā un līdz prasītāji nenonāk. Mieta ciemojas pie tēva 2-3 dienas nedēļā, pārsvarā brīvdienās.

Atbildētājs/pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina, jo uzskata, ka nauda netiek tērēta bērna vajadzībām. Atbildētājs reiz tika pārskaitījis prasītājai

100 euro, bet prasītāja uzreiz pēc tam atkal prasījusi naudu. Atbildētājs pērk meitai apģērbu un citas mantas. Meita regulāri ciemojas pie atbildētāja.

Atbildētājs piekrīt vest prasītājai produktus reizi nedēļā, bet nevēlas maksāt naudu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Lieā nav strīda, ka 2013.gada 12.augustā dzimusi /pers. D/, personas kods /personas kods/, kuras vecāki ir māte - /pers. A/ un tēvs - /pers. B/.

Minēto faktu apliecina lietas materiālos esošā VMIS izdruka.

No pušu paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka lietā nav strīda par faktu, ka /pers. D/ dzīvo pie prasītājas un prasītāja nodrošina meitas ikdienas

aprūpi.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai

nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi

no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkts paredz, ka katra

vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma

sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, un katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18

gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas

tarifa likmi” 2.punktu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim minimālās mēneša darba algas apmērs bija 360 euro, savukārt no saskaņā

ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un

minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu no 2016.gada 1.janvāra minimālās mēneša darba algas apmērs ir 370 euro.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa ir pienākums nodrošināt bērna uzturam līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā

minimālajā apmērā.

Vērtējot atbildētāja argumentu, ka meita regulāri uzturas tēva dzīvesvietā, tiesa atzīst, ka meitas ciemošanās pie tēva neatbrīvo tēvu no pienākuma

sniegt meitai uzturlīdzekļus.

Vērtējot atbildētāja iebildumus, ka viņš piedalās bērna uzturēšanā, pērkot apģērbu, kā arī būtu ar mieru nākotnē pirkt pārtiku, taču nevēlas dot

naudas līdzekļus, tiesa atzīst, ka par prioritārām šajā situācijā atzīstamas bērna intereses.

Bērna uzturēšana ietver ne tikai apģērba un pārtikas došanu, bet arī samaksu par dzīvesvietu, komunālajiem pakalpojumiem, tāpat bērnam ir citi

izdevumi, kurus sedz vecāks, ar kuru bērns dzīvo kopā ikdienā. Šim nolūkam ir nepieciešami naudas līdzekļi. Turklāt vecāks, kurš aprūpē bērnu ikdienā,

objektīvi spēj novērtēt bērna nepieciešamību pēc pārtikas vai apģērba, un situācijā, kad starp pusēm pastāv domstarpības un puses nespēj saskaņot

nepieciešamo preču iegādi, var ciest bērna intereses, viņam netiekot nodrošinātam ar nepieciešamajām mantām.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no /pers. B/ par labu prasītājai uzturlīdzekļus /pers. D/ uzturam

90,00 EUR apmērā ik mēnesi, sākot no prasības celšanas dienas 2015.gada 4.decembra līdz 2015.gada 31.decembrim, bet no 2016.gada 1.janvāra

92,50 EUR apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz brīdim, kad /pers. D/

sasniedz septiņu gadu vecumu, bet pēc tam ne mazāk kā 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz /pers. D/

pilngadībai.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos.

Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu un 35.panta pirmās daļas 3.punktu no /pers. B/ par labu

valstij piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 162 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,65 EUR apmērā.

Daļā par tiesas izdevumu piedziņu sprieduma izpildes termiņš nosakāms atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam – desmit dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties Civillikuma 179.panta pirmo, otro un piekto daļu, Civilprocesa likuma 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. D/, personas kods

/personas kods/, uzturam 90 EUR (deviņdesmit euro, 00 centi) apmērā ik mēnesi, sākot no 2015.gada 4.decembra līdz 2015.gada 31.decembrim, bet

no 2016.gada 1.janvāra 92,50 EUR (deviņdesmit divi euro, 50 centi) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas līdz brīdim, kad /pers. D/ sasniedz 7 (septiņu) gadu vecumu, bet pēc tam ne mazāk kā 30 % apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz /pers. D/ pilngadībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu EUR 162 (viens simts sešdesmit divi euro,

00 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,65 EUR (četri euro, 65 centi).

Noteikt sprieduma izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2016.gada 2.marta, Rīgas

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) D.Kantsone