Legislator Case Law & Legislation
C29582513 / C-2409-14 AI generated

Tenant eviction and debt collection allowed after failed payment warnings and newspaper notice.

Case Number C29582513 / C-2409-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's request to terminate the eviction proceedings and ordered the termination of the lease agreement. The plaintiff successfully demonstrated that the defendants failed to pay rent and utilities despite multiple formal warnings, including a public notice in a newspaper. Consequently, the court ruled in favor of the landlord, ordering the defendants' removal and the collection of outstanding debts and legal costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 204.1 panti: If a tenant fails to pay rent after formal warnings and public notice, the court may order lease termination and eviction.

Keywords

AI generated
tenant eviction lease termination rent arrears public notice debt collection civil procedure removal from premises

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 41.pants
Civilprocesa likuma 44.pants
Civilprocesa likuma 42.pants
Civilprocesa likuma 39.pants
Civilprocesa likuma 195.pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 8.pants
Civilprocesa likuma 93.pants
Civilprocesa likuma 97.pants
Civilprocesa likuma 189.pants
Civilprocesa likuma 190.pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C29 5825 13

C-2409/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 14.augustā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Sanita Rūtenberga,

ar tiesas sēžu sekretāri Kristīni Šuļgu,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās

telpas, parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 2.aprīlī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. B/ prasības pieteikums pret /pers. C/ un /pers.

D/ par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas, parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka namīpašums /adrese/ uz personiskā īpašuma tiesību pamata pieder /pers. B/, pamatojoties

uz Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas izsniegto zemesgrāmatu aktu ar nodalījuma Nr.1654. Nekustamā īpašuma /adrese A/

īpašnieks ir /pers. B/, kurš saimnieciskās darbības veikšanai ir reģistrējies kā individuālais komersants “/pers. B/” , /numurs/

(2012.gada 3.janvārī mainīts nosaukums – “BARONSKVARTALS.LV”. Dzīvoklis /adrese/ ir atsevišķs vienistabas dzīvoklis ar kopējo

platību 27,94 kvadrātmetri, kuru atbildētāji lieto, pamatojoties uz 1999.gada 29.aprīlī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu ar

atbildētāju /pers. C/. Dzīvoklī ir deklarēta arī nepilngadīgā /pers. F/. Atbildētāji ir veikuši dažādus maksājumus pēc saviem ieskatiem,

neveicot pilnu piestādītā rēķina samaksu. Atbildētāju parāds prasītājam par dzīvokli /adrese/ par laiku no 2012.gada novembra līdz

2013.gada martam ir 334,38 LVL. Prasītājs 2013.gada 10.janvārī ar ierakstītu vēstuli nosūtīja atbildētājiem brīdinājumu ar

uzaicinājumu samaksāt parādu viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas, tāpat atbildētāji tika brīdināti, ka parāda

nesamaksāšanas gadījumā tiesā tiks celta prasība par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas. Prasītājs 2013.gada 8.februārī ar

ierakstītu vēstuli nosūtīja atbildētājiem brīdinājumu ar uzaicinājumu samaksāt parādu viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas,

tāpat atbildētāji tika brīdināti, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā tiesā tiks celta prasība par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās

telpas. Prasītājs 2013.gada 21.februārī publicēja brīdinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kurā uzaicināja samaksāt parādu viena

mēneša laikā no brīdinājuma publicēšanas dienas, tāpat atbildētāji tika brīdināti, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā tiesā tiks

celta prasība. Atbildētāji noteiktajā termiņā nav samaksājuši parādu par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem. Prasītājs lūdz

tiesu izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. C/, /pers. D/ un /pers. F/ ar viņām piederošajām mantām un no viņām

atkarīgajām personām no dzīvojamās telpas /adrese/; piedzīt no solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ parādu par dzīvojamās telpas īri un

pamatpakalpojumiem 334,38 LVL, norādot prasītāja tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās naudas

summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1.punktu un 2.punktu.

Atbildētājas/pers. C/ rakstveida paskaidrojumos par celto prasību norādīts, ka /pers. C/ saņem pensiju 142,65 LVL apmērā,

tāpēc nevar samaksāt par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem pilnā apmērā. Atbildētājas/pers. D/ rakstveida paskaidrojumos par

celto prasību norādīts, ka /pers. D/ ir piešķirts bezdarbnieka statuss un viņas vienīgie ienākumi ir apgādnieka zaudējuma pensija 87

Ls mēnesī, tāpēc nav iespējams veikt maksājumus par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem.

2014.gada 10.marta prasības pieteikuma papildinājumos prasītājs norāda, ka 2014.gada 1.martā atbildētāju parāds par īri un

pamatpakalpojumiem ir palielinājies par 84,10 EUR un prasītājs lūdz tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam parādu

559,88 EUR.

2014.gada 4.jūlija prasības pieteikuma papildinājumos prasītājs norāda, ka 2014.gada 1.jūlijā atbildētāju parāds par īri un

pamatpakalpojumiem ir palielinājies par 213,03 EUR un prasītājs lūdz tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam īres

maksas, pamatpakalpojumu un kavējuma naudas parādu 772,91 EUR.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja daļā pret atbildētāju /pers. D/ un paskaidroja, ka atbildētāja /pers. C/ ir mirusi,

tāpēc daļā pret atbildētāju /pers. C/ prasība netiek uzturēta. Atbildētāja/pers. D/ nav samaksājusi parādu pilnā apmērā, tāpēc

prasītāja pārstāve lūdz tiesu izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. C/, /pers. D/ un /pers. F/ ar viņām piederošajām

mantām un no viņām atkarīgajām personām no dzīvojamās telpas /adrese/; piedzīt no solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ parādu par

dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem un kavējuma naudu 772,91 EUR, norādot prasītāja tiesības saņemt likumiskos sešus

procentus gadā no piespriestās naudas summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbildētāja/pers. D/ tiesas sēdē neieradās, par neierašanās iemesliem neziņoja, atlikt lietas izskatīšanu nelūdza.

Atbildētājai/pers. D/ bija paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, nosūtot tiesas pavēsti uz deklarēto dzīvesvietu. Lieta tika izskatīta

bez atbildētājas /pers. D/ piedalīšanās saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus, lietas dalībnieku paskaidrojumus un civillietā iesniegtos rakstveida

pierādījumus, tiesa atzīst, ka celtā prasība daļā pret /pers. D/ ir pilnībā apmierināma, bet tiesvedība prasības daļā pret /pers. C/ ir

izbeidzama sakarā ar to, ka prasītājs atteicās no prasības daļā pret /pers. C/.

2001.gada 17.aprīlī Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/nostiprināta /pers. B/ īpašuma tiesība uz

nekustamo īpašumu /adrese A/, kas sastāv no zemes gabala, uz kura atrodas divas 6-stāvu dzīvojamās ēkas.

(lietas 9.lapa)

1999.gada 29.aprīlī izīrētājs /pers. B/ un īrnieks /pers. C/ noslēdza īres līgumu par dzīvojamās telpas /adrese/ ar kopējo platību

27,94 kvadrātmetri īri.

(lietas 15.-18.lapa)

Īres līguma 2.1.apakšpunktā un 2.2.apakšpunktā noteikts, ka maksa par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem jāmaksā katru

mēnesi izīrētāja pilnvarotajai personai.

Īres līguma 2.4.punktā noteikts, ka īres un komunālo maksājumu kavējumā gadījumā par katru nokavēto dienu maksājama

soda nauda 0,3% apmērā no mēneša maksājumu summas.

Saskaņā ar 2013.gada 21.janvāra pielikumu Nr.5 izīrētājs /pers. B/ un īrnieks /pers. C/ vienojās izteikt īres līguma 2.1.punktu

šādā redakcijā: no 2009.gada 1.maija līdz 2013.gada 30.aprīlim īres maksa tiek noteikta 1 LVL par vienu kvadrātmetru mēnesī jeb

27,94 LVL mēnesī; kā arī vienojās izteikt īres līguma 3.1.punktu šādā redakcijā: šis līgums stājas spēkā no 1999.gada 29.aprīļa un ir

spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(lietas 27.lapa)

Lietā nav strīda par to, ka, pamatojoties uz 1999.gada 29.aprīlī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, strīdus dzīvokli aizņem

īrnieka ģimenes locekļi: /pers. D/, kurai saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu ir tādas pašas tiesības un

pienākumi kā īrniekam, un nepilngadīgā /pers. F/. /pers. D/ un /pers. F/ ir deklarētas /adrese/.

(lietas 12.-13.lapa)

Tā kā pušu īres tiesiskās attiecības turpinās pēc īres līguma pielikumā noteiktā termiņa, atzīstams, ka puses ir vienojušās par

īres līguma pagarināšanu uz nenoteiktu laiku.

Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos; maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama

normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta piektās daļas 1.punktu papildus īres maksai proporcionāli izīrētās

dzīvojamās telpas platībai maksājams obligātais likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri“ 28.2 panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus

nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija

nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem. Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri“ 28.2 panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas vismaz mēnesi iepriekš

rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Tiesa konstatē, ka atbildētājam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar

dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Nosakot maksājumu parāda apmēru, būtiska nozīme ir parāda kopsummai, kam jāpārsniedz trīs mēnešu maksājumu

kopsummu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis,

kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, var ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Prasītājs 2013.gada 8.februārī ar ierakstītu vēstuli nosūtīja atbildētājiem brīdinājumu ar uzaicinājumu samaksāt parādu par

dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem 249,58 LVL apmērā par laiku no 2012.gada oktobra līdz 2013.gada janvārim viena

mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas, tāpat atbildētājs tika brīdināts, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā tiesā tiks celta

prasība par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas. /pers. C/ saņēma brīdinājumu 2013.gada 19.februārī. /pers. D/ saņēma

brīdinājumu 2013.gada 22.februārī.

(lietas 31.-32.lapa)

Saskaņā ar prasītāja iesniegto parāda aprēķinu atbildētāja parāds prasītājam par dzīvojamās telpas /adrese/ īri un

pamatpakalpojumiem par laiku no 2012.gada novembra līdz 2013.gada martam bija 334,38 LVL.

(lietas 11.lapa)

Saskaņā ar prasītāja iesniegto parāda aprēķinu pēc prasības celšanas parāda apmērs ir palielinājies un 2014.gada 1.jūlijā

parāds par īri ir 316,09 EUR, parāds par pamatpakalpojumiem un nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma parāds ir 310,45 EUR,

kavējuma nauda līdz 2013.gada 1.septembrim ir 146,37 EUR; kopējā parāda summa ir 772,91 EUR.

(lietas 86.lapa)

Tiesa atzīst, ka atbildētāji vairāk kā trīs mēnešus nemaksāja par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem, jo parāda

kopsumma 249,58 LVL apmērā par laiku no 2012.gada oktobra līdz 2013.gada janvārim pārsniedza triju mēnešu maksājumu

kopsummu.

Izīrētājs pirms prasības celšanas ir likumā noteiktajā kārtībā iepriekš rakstveidā brīdinājis īrnieku un īrnieka pilngadīgo ģimenes

locekli par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Atbildētāji nav apstrīdējuši prasītāja iesniegto parāda aprēķinu.

Tiesa atzīst, ka ir pamats izbeigt īres līgumu, izlikt /pers. D/ un nepilngadīgo /pers. F/ kopā ar mantām un atkarīgajām personām

no dzīvojamās telpas /adrese/, piedzīt no /pers. D/ par labu /pers. B/ galveno parādu 626,54 EUR un kavējuma naudu 146,37 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja par labu prasītājam jāpiedzen tiesas

izdevumi – valsts nodeva 306,90 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo daļu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: 1)

izdevumi advokāta palīdzības samaksai: a) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs

un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi

advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu

prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs

tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

Prasītāja izdevumi advokāta palīdzības samaksai 181,50 EUR apmērā (lietas 88.-89.lapa) ir piedzenami no atbildētāja par

labu prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts ienākumos

piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,65 EUR (15,48 EUR – 7,83 EUR) atbilstoši uzziņai (lietas

2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem prasītājam ir tiesība par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 204.1 pantu tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Izbeigt īres līgumu un izlikt /pers. D/ (personas kods /personas kods/) un /pers. F/ (personas kods /personas kods/) kopā ar

mantām un atkarīgajām personām no dzīvojamās telpas /adrese/.

Piedzīt no /pers. D/ par labu /pers. B/ galveno parādu 626,54 EUR, kavējuma naudu 146,37 EUR un tiesāšanās izdevumus

496,23 EUR, kopā 1269,14 EUR.

Atzīt prasītāja tiesību saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Izbeigt tiesvedību prasības daļā pret atbildētāju /pers. C/.

Piedzīt no /pers. D/ ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,65 EUR valsts ienākumos, iemaksājot kontā Nr.LV 51 TREL

2190 4580 19000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELL V 22, ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C-2409/14, un maksājuma dokumentu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Sanita Rūtenberga