Court dismissed defendant's motion to dismiss small claims case and ordered payment of insurance claim plus costs.

Lietas Nr. C27243812

Lietas arhīva Nr. C-0365-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 25.februārī

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Celms

ar tiesas sēžu sekretāru V.Safonovu,

piedaloties atbildētājas pilnvarotajam pārstāvim /pers.A/, Abrenes ielā 3, Rīgā, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu „BTA Insurance

Company” SE (turpmāk tekstā – Prasītāja) prasība pret Rīgas pilsētas pašvaldību (turpmāk tekstā – Atbildētāja) par maza apmēra

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2012.gada 22.oktobrī Prasītāja cēla Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā maza apmēra prasību pret Atbildētāju par zaudējumu

piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 22.februārī Rīgā, Lidoņu ielā 27 notika ceļu satiksmes negadījums -

transportlīdzeklis Ford KA, reģistrācijas Nr./nr./, turpmāk - Transportlīdzeklis, kas pieder /pers. C/ un kuru vadīja tā īpašnieks, iebrauca

bedrē.

Par ceļu satiksmes negadījumu nekavējoties tika paziņots Valsts policijai, un BTA Palīdzības dienestam, kas veica negadījuma vietas

apskati un fotografēšanu, kā arī sastādīja ceļu satiksmes shēmas, kuras norādīta gan ceļu satiksmes negadījuma notikuma vieta, gan

redzamie transportlīdzekļa bojājumi.

2010. gada 6.septembrī /pers. C/ noslēdza ar Prasītāju sauszemes transportlīdzekļa Ford KA, reģistrācijas Nr. /nr./ apdrošināšanas

līgumu KASKO BEDRES sērija 49A7, Nr.00014197, kura darbības termiņš ir no 2010. gada 7.septembra līd z 2011.gada

6.septembrim.

Augstāk minētā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā /pers. C/ radās zaudējumi, kas saistīti ar bojājumu novēršanu.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 24.panta pirmo daļu un Apdrošināšanas līgumu, BTA izmaksāja /pers. C/

apdrošināšanas atlīdzību LVL 80,38 apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1772., 1759., 1779., likuma „Par autoceļiem” 1.panta pirmo daļu un 23.pantu, likuma „Par

pašvaldībām” 15.panta otro daļu, Ceļu satiksmes likuma 6.panta pirmo daļu, likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo

daļu, Prasītāja tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus Ls 80,38 apmērā visus tiesāšanās izdevumus, lūdz atzīt

prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no piedzītās zaudējumu summas par laika periodu no sprieduma spēkā

stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

2012.gada 27.decembrī tiesā saņemti Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros Atbildētāja norāda, ka Prasītājas iesniegtais

maza apmēra prasības pieteikums par zaudējumu atlīdzināšanu ir jānoraida, lietu izbeidzot, jo to nevar uzskatīt par maza apmēra

prasību Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas izpratnē. Turklāt, Atbildētāja uzskata, ka nav iesniegti objektīvi pierādījumi par Atbildētājas,

kura organizē Rīgas pilsētas ielu (tajā skaitā Lidoņu ielas vietā, kur notika CSN) uzturēšanu, neattaisnojamas jeb prettiesiskas rīcības

faktu, tostarp vainu CSN izraisīšanā, kā arī rodas šaubas par zaudējumu esamību.

Saskaņā ar Valsts policijas RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja 2011.gada 8.jūlija vēstuli

Nr.20/10/5/2-28564 par augstāk minēto negadījumu ceļu policija ir sastādījusi CSN reģistrēšanas protokolu. Protokols ir sastādīts,

vadoties tikai pēc transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojuma, kas, ņemot vērā transportlīdzekļa vadītāja tiešo ieinteresētību, nevar tikt

uzskatīts par vispusīgu un objektīvu pierādījumu.

Atbildētāja norāda, ka transportlīdzekļa apskates protokolā Nr.2402111T05, kas parakstīts divas dienas pēc negadījuma, tas ir,

2011.gada 24.februārī, transportlīdzekļa bojājumi nav izvērtēti kopsakarā ar CSN vietu. Protokolā ir konstatēti transportlīdzekļa

bojājumi, bet nav izvērtēts, vai šādi bojājumi vispār varēja rasties, iebraucot bedrē, kā arī nav izvērtēts, vai šādi bojājumi vispār varēja

rasties, iebraucot bedrē. Atlīdzības pieteikumā transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojumus par CSN ir sniegusi krievu valodā.

Atbildētāja norāda, ka Prasītājs Satiksmes departamentam par konkrēto CSN paziņoja tikai pēc gandrīz trijiem mēnešiem,

departamenta darbinieki nevarēja pārliecināties par ceļa tehnisko stāvokli vietā, kur notika CSN.

Tāpat Atbildētāja norāda, ka šim CSN nav sagatavots eksperta atzinums, kurš apliecinātu objektīvas un tiesiski pamatotas CSN

ekspertīzes veikšanu un kurā būtu ņemams vērā transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis pirms negadījuma, ātrums un citi būtiski

apstākļi. Ņemot vērā visu minēto, Atbildētāja lūdz tiesu noraidīt prasību.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē nebija ieradies. Prasītājas neierašanās iemesli nav zināmi.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, lūdza to noraidīt. Norādīja, ka Prasītāja nepamatoti lūdz piedzīt zaudējumus no

Atbildētājas, jo netika izpildītas normatīvo aktu prasības, CSN vietā netika izsaukta Ceļu policija, netika veikta ekspertīze, kā arī netika

veiktas virkne citu darbību. Līdz ar to, Atbildētājas vaina konkrētajā CSN nav konstatējama.

Motīvu daļa.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies lietas dalībnieku viedokļus, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma pilnā apmērā.

Lietas materiāli liecina, ka 2011.gada 22.februārī Rīgā, Lidoņu ielā 27 notika ceļu satiksmes negadījums, kurā transportlīdzeklis Ford

KA, reģistrācijas nr./nr./, kas pieder /pers. C/ un kuru vadīja īpašnieks iebrauca bedrē.

Lietā nav strīda, ka CSN vieta - Rīgā, Lidoņu iela 27, ir satiksmes infrastruktūra - publiskā lietojumā esošais Rīgas pilsētas ielu tīkls,

kas atrodas Rīgas pašvaldības pārraudzībā.

Likuma „Par autoceļiem” 1.panta otrā daļa nosaka, ka pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, un to uzturēšanas un

lietošanas kārtību nosaka šīs iestādes.

Likuma „Par autoceļiem” 23.pants noteic, ka ceļu īpašniekam ir pienākums savlaicīgi veikt ceļu uzturēšanas darbu kompleksu, lai tiktu

nodrošināta transportlīdzekļu satiksme pa ceļiem atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu prasībām.

No lietas materiālos esošās Ceļu satiksmes negadījuma shēmas skices (lietas 15.lapa), Transportlīdzekļa zaudējumu aprēķina

Nr.240211T05 (lietas 17.lapa), Transportlīdzekļa apskates protokola Nr.240211T05 (lietas 16.lapa) un 2011.gada 14.marta

maksājuma uzdevuma Nr.128823 (lietas 18.lapa) redzams, ka Prasītājai ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radīti zaudējumi LVL

80,38 apmērā.

Ar lietas materiālos esošajām fotogrāfijām (lietas 21.-31.lapa) pierādīts, ka ceļu satiksmes negadījuma rezultātā transportlīdzeklim

Ford KA, reģistrācijas nr./nr./, radīti transportlīdzekļa bojājumi LVL 80,38 apmērā.

2010.gada 6.septembrī /pers. C/ ar Prasītāju noslēguši Kasko bedres apdrošināšanas polisi Nr.014197, sērija Nr.49-A7 (lietas

12.lapa) saskaņā ar kuru /pers. C/ apdrošināja sev piederošo automašīnu pret ceļu satiksmes negadījumiem laika posmā no

2010.gada 7.septembra līdz 2011.gada 6.septembrim.

Lietas materiāli apliecina, ka zaudējumu segšanai prasītājs izmaksāja /pers. C/ apdrošināšanas atlīdzību LVL 80,38, kura izmaksāja

apdrošināšanas atlīdzību par transportlīdzekļa Ford KA remontu.

2011.gada 13.jūnijā Prasītāja nosūtījusi Atbildētājai vēstuli Nr.A7-81-00027/01-2011 (lietas 19.lapa), kurā informēja par notikušā ceļu

satiksmes negadījuma apstākļiem un lūdza atlīdzināt Prasītājai radušos zaudējumus LVL 80,38 apmērā līdz 2011.gada 11.jūlijam.

Atbildētāja parāda summu nav samaksājusi.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina, un atbilstoši Civillikuma 1779.panta nosacījumiem

katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 24.panta pirmā daļa noteic, ka iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā

apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līgumā noteiktajai personai.

Pierādījumi samaksas veikšanai tiesā nav saņemti, tādēļ tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenami zaudējumi LVL

80,38 apmērā t.i.Euro 114,37.

Likuma „Par autoceļiem” 23. panta pirmā daļa nosaka; lai nodrošinātu satiksmes drošību, kā arī ceļu saglabāšanu , ceļu īpašniekam

ir pienākums savlaicīgi veikt ceļu uzturēšanas darbu kompleksu, lai tiktu nodrošināta transportlīdzekļu satiksme pa ceļiem atbilstoši

ceļu satiksmes noteikumu prasībām; — saskaņā ar valsts standartiem un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" noteikto

aprīkot autoceļus ar tehniskajiem regulēšanas līdzekļiem un veikt citus pasākumus satiksmes drošības garantēšanai; norobežot un

norādīt ar ceļa zīmēm transportlīdzekļu satiksmei bīstamās vietas; pētīt un analizēt satiksmes negadījumu cēloņus un veikt

nepieciešamos tehniskos un citus pasākumus to novēršanai;

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 6. panta pirmajai daļai, ceļa pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts

satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā; organizēt satiksmi un

nodrošināt ceļa, tā mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā

atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā; nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas

traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes

organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai.... atlīdzināt personām zaudējumus, kuri tām radušies šo pienākumu

neizpildes gadījumā.

Ievērojot iepriekšminēto, tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājai likumā „Par autoceļiem”, likumā „Par pašvaldībām” un Ceļu

satiksmes likumā ir uzlikts pienākums uzturēt Rīgas pilsētā esošās ielas- tai skaitā- Lidoņu ielu, satiksmei drošā stāvoklī, pie kam

norobežot un norādīt ar ceļa zīmēm transportlīdzekļu satiksmei bīstamās vietas, kā arī pētīt un analizēt satiksmes negadījumu cēloņus

un veikt nepieciešamos tehniskos un citus pasākumus to novēršanai.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40. panta pirmo daļu, apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,

izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot

gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim, līdz ar ko zaudējumi LVL 80,38 apmērā

t.i.Euro 114,37 apmērā piedzenami par labu prasītājai.

Tiesa pievienojas Atbildētājas pārstāvja paustajam viedoklim, ka teorētisko transportlīdzekļa vadītājam varēja būt dažādas iespējas

gan bremzēt, gan apbraukt bedri u.tml., taču vienlaicīgi tiesa atzīst, ka pat vadītāja neuzmanība neatbrīvo pašvaldību no pienākuma

pienācīgi rūpēties par ceļu kvalitāti Rīgas pilsētā un drošu braukšanas apstākļu nodrošināšanu.

Tiesas ieskatā, savus likumā noteiktos pienākumus Rīgas pilsētas pašvaldība nevar neievērot, un paļauties uz to, ka autovadītāji

pārvietosies pa pilsētu ar ātrumu, kas ir mazāks par pieļaujamo pilsētas robežās, cenšoties izvairīties no bedrēm un citiem šķēršļiem,

tādējādi traucējot normālai ceļu satiksmes norisei un to nesamērīgi palēninot.

Prasītāja lūdz noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no zaudējumu summas.

Šādas tiesības noteiktas Civillikuma 1765.pantā.

Savukārt Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī tā apmēru. Tādejādi, ievērojot Civillikuma

1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus –

seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta nosacījumiem no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami tiesāšanās izdevumi: valsts

nodeva Ls 50,00 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas pārsniedz

prasītāja pirms prasības celšanas iemaksāto Ls 3,30 t.i. Euro 4,70 apmēru, tas ir, - Euro 13,47 (kopējā izdevumu summa Euro

18,17).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām

no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa.

Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97.,190., 195., 204.1, 250.21, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt un piedzīt no Rīgas pilsētas pašvaldības, reģistrācijas numurs 90000642250, par labu „BTA Insurance Company”

SE, reģistrācijas Nr.40003159840, apdrošināšanas atlīdzību Euro 114,37 (viens simts četrpadsmit euro un 37 centi).

Piedzīt no Rīgas pilsētas pašvaldības, reģistrācijas numurs 90000642250, par labu „BTA Insurance Company” SE, reģistrācijas

Nr.40003159840, samaksāto valsts nodevu Euro 71,14, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Euro 4,70.

Noteikt „BTA Insurance Company” SE, reģistrācijas Nr.40003159840, tiesības saņemt no Rīgas pilsētas pašvaldības, reģistrācijas

numurs 90000642250, likumiskos procentus 6 % gadā no neatmaksātās galvenā parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma

pilnīgai izpildei.

Piedzīt no Rīgas pilsētas pašvaldības, reģistrācijas numurs 90000642250, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

Euro 13,47 (trīspadsmit euro un 47 centi) apmērā, nosakot, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi: Saņēmējs: Tiesu

administrācija; Konta Nr. LV51TREL2190458019000; NMR 90001672316; Saņēmēja banka: Valsts kase; Kods TRELLV22;

Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C27036513.

Pēc samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas kancelejā 204.kabinetā Abrenes ielā 3, Rīgā.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit dienas) no tā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentam no

sprieduma sastādīšanas dienas (2014.gada 25.februāra), iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) A.Celms

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnesis A.Celms