Court orders management company to collect overdue property management fees and legal costs from individual owner.

Lieta Nr.C68328017

Arhīva Nr.C-3280-17/1

A I ZM U G U R I S K S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 26.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese O.Blūmfelde

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] 2017.gada 22.februārī sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk arī – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta

1.daļu, 1760. un 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu,

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu, iesniedza Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – arī

atbildētāja) par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un saņemto pakalpojumu izdevumu piedziņu.

[1.1] Prasībā norādīts, ka atbildētājam atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/ierakstiem pieder nekustamais īpašums –

dzīvokļa īpašums /adrese/, kadastra Nr. /numurs B/.

Saskaņā ar 2012.gada 1.novembra dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieku kopsapulces protokola Nr.1 lēmumu, daudzdzīvokļu mājas /adrese/,

kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no 2012.gada 2.novembra veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums

A/ (pirms nosaukuma maiņas – SIA /Nosaukums B/), vienotās reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

2012.gada 2.novembrī prasītājs un dzīvokļa īpašnieki, saskaņā ar 2012.gada 1.novembra dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieku kopsapulces

protokola Nr.1 lēmumu, noslēdza Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.AL-2012-738/433 (turpmāk - pārvaldīšanas līgums). Pārvaldīšanas

līgumā ir noteikti obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi, kā arī citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie izdevumi.

Atbilstoši Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu, noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Atbildētājam katru mēnesi tiek izrakstīts rēķins par nekustamā īpašuma domājamās daļas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar atsevišķa īpašuma lietošanu. Katra mēneša rēķinā tiek norādīts tekošais maksājums un parāds par iepriekšējo periodu, tādējādi regulāri

informējot atbildētāju par parāda lielumu. Līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesai atbildētājs nav vērsies pie prasītāja ar pretenziju par rēķinā minētām

summām, tādējādi piekrītot rēķinā norādītajām.

Atbildētājs nav veicis samaksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un saņemto pakalpojumu izdevumu piedziņu.

Prasītājs paskaidro, ka prasības pieteikumam pievienotā grāmatvedības izdruka atšķiras no parāda aprēķina par 144,80 euro, jo par parādu par

laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.decembrim ir tiesas izsniegts izpildraksts.

[1.2] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja prasītāja labā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, saņemto pakalpojumu izdevumus 383,04 euro,

nokavējuma procentus par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim 5,84 euro un tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, atbildētājam uz pēdējās zināmās deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu. Noteiktajā termiņā, ne arī līdz civillietas izskatīšanas dienai atbildētājs

paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā prasītājam un atbildētājam nosūtīts

parastā pasta sūtījumā.

Atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta ceturto daļu, par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 26.maijā, paziņots

2017.gada 25.aprīlī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” (laidiens Nr.82), publicējot paziņojumu par rakstveida procesu un tā saturam atbilstošu

aicinājuma tekstu, informējot atbildētāju par tā procesuālajām tiesībām un pienākumiem.

Tādējādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta ceturto daļu, kas noteic, ka tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne

mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, ir pamats uzskatīt, ka atbildētājam par lietas

izskatīšanu rakstveida procesā paziņots savlaicīgi, likumā noteiktā kārtībā. Līdz ar to atbilstoši, Civilprocesa likuma 59.panta ceturtās daļas noteikumiem

uzskatāms, ka lietas dalībniekiem paziņots lietas izskatīšanas datums rakstveida procesā. Civilprocesa likuma 250.26 pantā noteiktie priekšnoteikumi

lietas izskatīšanai tiesas sēdē nav konstatēti.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu, gadījumā, ja atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies

pēc tiesas uzaicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa taisa lietā aizmugurisku spriedumu.

M o t īv u da ļa

[3] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus

pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to secināms, ka atbildētājam

nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par

pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[4] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[5] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr./numurs A/(kadastra Nr./numurs B/) izdrukas redzams, ka /pers. B/ ir dzīvokļa īpašuma Nr.18, /adrese/, un 858/83512 kopīpašuma domājamo daļu

no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala īpašnieks (lietas 35.-37.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants (likuma redakcijā, kas spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim) noteic, ka Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana),

maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas

zemes, saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un

citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu

personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā, nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa

īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai

funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu, pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus, ievērot dzīvokļu īpašnieku

kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus, atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa

īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu, iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās

mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.

Atbildētājs un prasītājs nav noslēdzis individuālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa (likuma redakcijā, kas spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim) noteic, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata

noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta otrā daļa noteic, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanas formu un atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam, savukārt šā panta trešā daļa paredz, ka

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no

dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem [..].

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo daļu, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas

īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz

ikvienu dzīvojamās mājas īpašnieku, kā to paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta piektā daļa.

No lietas materiāliem pievienotā 2012.gada 1.novembra Dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieku kopsapulces protokola Nr.1 (lietas 17.-22.lapa)

un 2012.gada 2.novembra Dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanas līguma Nr.A-2012-738/433, daudzdzīvokļu mājas /adrese/, dzīvokļu

īpašnieki un nedzīvojamo telpu īpašnieki pilnvarojuši prasītāju apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, savukārt dzīvokļu īpašnieki un nedzīvojamo telpu

īpašnieki apņēmušies veikt samaksu par prasītāja sniegtajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem.

Ievērojot norādīto atzīstams, ka prasītāja prasījuma tiesības radušās uz līguma un likuma pamata, tādējādi atbildētājam kā dzīvokļa īpašuma

/adrese/, īpašniekam uz likuma un 2012.gada 2.novembra Dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanas līguma Nr.A-2012-738/433 pamata ir

pienākums norēķināties ar prasītāju par saņemtajiem pakalpojumiem.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Atbilstoši Pārvaldīšanas līguma 3.1.2.punktam, dzīvokļu īpašnieku pienākums ir savlaicīgi un pilnā apmērā veikt pārvaldniekam visus līgumā

paredzētos maksājumus līgumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt Līguma 4.1.punktā noteikts, ka pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa par 1 m2 ir Ls 0,36 jeb 0,51 euro (lietas 23.-34.lapa).

No lietas materiāliem pievienotajiem prasītāja izrakstītajiem rēķiniem (lietas 13.-15.lapa) izriet, ka atbildētājs laikā no 2014.gada oktobra līdz

2016.gada decembrim nav pilnībā norēķinājies par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu, līdz ar to atbildētājam izveidojies parāds 383,04 euro apmērā (lietas 16.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

parāds ir samaksāts, kā arī nav iesniegusi tiesai paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību.

Tā kā atbildētājs nav apstrīdējis parāda aprēķinu, kā arī tiesā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu veicis samaksu par minētajiem

pakalpojumiem vai pierādījumi tam, ka atbildētājs nav saņēmis prasītāja sniegtos apsaimniekošanas vai komunālos pakalpojumus, tiesai nav pamata

apšaubīt prasītāja sagatavoto parāda aprēķinu, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un saņemto pakalpojumu

izdevumu piedziņu no atbildētājas 383,04 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

[7] Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Līguma 4.9.paunktā paredzēts, ka pārvaldniekam ir tiesības aprēķināt un iekasēt nokavējuma procentus, ja dzīvokļa īpašnieks nav savlaicīgi veicis

rēķinu apmaksu.

Kā redzams no lietas materiāliem pievienotās izdrukas par maksājumiem, atbildētājs kopš 2016.gada oktobra nav veicis maksājumus par

saņemtajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā (lietas 13.-16.lapa).

Atbildētājam ir izsniegti rēķini par veicamajiem ikmēneša maksājumiem, norādot rēķinu apmaksas datumu, lūdzot savlaicīgi veikt rēķinu apmaksu.

Ievērojot minēto tiesa secina, ka atbildētājs pieļāvis parādnieka nokavējumu un prasītājam ir radušās tiesības veikt likumisko nokavējuma procentu

aprēķinu no nesamaksātās parāda summas.

Prasītājs par laiku no 2014.gada 1.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 5,84 euro apmērā. Tā

kā atbildētājs nav iesniedzis tiesai iebildumus par veiktā nokavējuma procentu aprēķinu, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību,

līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par nokavējuma procentu piedziņu, ņemot vērā atbildētāja pieļauto nokavējumu, par laiku no 2014.gada 1.decembra līdz

2016.gada 31.decembrim ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā likumisko nokavējuma procentus 5,84 euro apmērā.

[8] Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus,

vai kas apstiprinātu pielīgto saistību izpildi un parāda summas samaksu pilnā apmērā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu un tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas

izskatīšanas dienai parāds nav samaksāts, tādēļ prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā pamatparādu 383,04 euro un

nokavējuma procentus 5,84 euro, kopā piedzenot – 388,88 euro.

[9] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.

Prasītājs lūdzis noteikt tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus – 6% gadā no nesamaksātās summas, kas atbilst Civillikuma 1765.panta

pirmās daļas noteikumiem. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 383,04 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[10] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt

atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro, kā arī ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” saistītos izdevumus 22,77 euro apmērā (lietas 9., 10., 47.lapa).

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi 98,61 euro apmērā.

[11] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. – 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, dzimis /datums/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

pamatparādu par laiku no 2016.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 31.decembrim 383,04 euro, nokavējuma procentus par laiku no 2014.gada 1.decembra

līdz 2016.gada 31.decembrim 5,84 euro un tiesāšanās izdevumus 98,61 euro, kopā 487,49 euro (četri simti astoņdesmit septiņi euro un četrdesmit

deviņi centi).

Samaksa par labu prasītājam izdarāma, veicot pārskaitījumu uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/” AS /Nosaukums D/ norēķinu

kontu /konta numurs/.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku no sprieduma

pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, dzimis /datums/, likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās parāda

pamatsummas 383,04 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu

par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2017.gada 26.maijs.

Tiesnese (personiskais paraksts) O.Blūmfelde