Court orders landlord to pay management fees, interest, and court costs for unpaid apartment maintenance charges.

Lietas Nr. C30489614

Lietas arhīva Nr. C-0879-15/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2015.gada 22.janvārī

Jelgavas tiesa:

Tiesnese L.Ašmane

Izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs) maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk –

atbildētājs) par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs iesniedzis tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret atbildētāju par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas maksas

un komunālo maksājumu parāda piedziņu, kurā lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu,

apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokli /adrese A/ pamatparādu 482,68 euro, likumiskos procentus 9,92 euro un visus tiesas

izdevumus, noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja līdz sprieduma izpildei likumiskos 6 procentus gadā no pamatparāda summas.

Prasītājs savu prasību motivē ar to, ka saskaņā ar 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-

77-lī daudzdzīvokļu māja /adrese/ bija nodota Rīga pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes „Jugla” (turpmāk – Jugla)

pārvaldīšanā. Pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 Jugla 2004.gada 1.novembrī tika reorganizēta un reģistrēta LR

komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA „Juglas nami”. 2010.gada 29.decembrī Rīgas pašvaldības SIA „Juglas nami” tika reorganizēta un reģistrēta LR

Uzņēmumu reģistrā kā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.

Atbildētājai pamatojoties uz 2000.gada 15.februāra pirkuma līgumu piederēja īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese A/ ar kadastra apzīmējumu

/numurs/.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar likumu „Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantu atbildētājas pienākums bija piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā,

segt tā izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts dzīvojamās mājas

uzturēšanas vai apsaimniekošanas līgums. No minētā prasītājs secina, ka likums „Par dzīvokļa īpašumu” paredz ne tikai līgumisko, bet arī deliktatbildību,

nosakot dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu atlīdzību neatkarīgi no līguma noslēgšanas. Saistība starp

atbildētāju un prasītāju saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu radās no likuma. Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāvēja, tādejādi atbildētājam bija

pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmēra.

Prasītājs norāda, kas nekādi šķēršļi lietot savā īpašumā esošo dzīvokli netika likti, tomēr maksājumi netika veikti savlaicīgi un pilnā apmērā,

tādejādi radot prasītājam materiālos zaudējumus. Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem

atbildētājam izveidojies par laika posmu no 2007.gada 1.novembra līdz 2008.gada 30.jūnijam un sastāda 482,68 euro. Prasītājs aprēķinājis arī

likumiskos procentus par laika periodu no 2007.gada 1.novembra līdz 2008.gada 30.jūnijam 9,92 euro apmērā.

Prasītājs savu prasību pamato ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 6.pantu, 8.pantu, 12.pantu, Civillikuma 993.-995.pantu, 1402.pantu,

1587.pantu, 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1662.pantu, 1779.pantu, 1828.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu celtā prasība atzīstama par maza apmēra prasību.

Atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi 2014.gada 25.septembrī nosūtīts prasības pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas

tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu

iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājai (lietas lapa 31).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1pantu par tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai, lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai un Rīgas

apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones rezolūciju, 2014.gada 6.oktobrī civillieta nosūtīta izskatīšanai Jelgavas tiesai (lietas lapa 33).

Atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par celto prasību. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta otrajai daļai

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Neviena no pusēm nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā un pusēm savlaicīgi paziņots par

datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas lapas 36,37).

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstiskos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas un Jugla 2003.gada 14.februārī noslēgto

līgumu Nr. DI-03-77-lī Jugla apņēmās apsaimniekot Rīgas pašvaldības īpašumus saskaņā ar šim līgumam pievienoto sarakstu (lietas lapas Nr. 9-22), tajā

skaitā arī nekustamo īpašumu /adrese A/.

Saskaņā ar Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 Jugla reorganizēta par Rīgas pašvaldības SIA „Juglas nami” (lietas lapas

Nr.23). Saskaņā ar LR Uzņēmumu reģistra 2013.gada 28.augusta izziņu Nr.7-3129418 2010.gada 29.decembrī reorganizācijas rezultātā izveidota SIA

„Rīgas namu pārvaldnieks” (lietas lapa Nr.29). Līdz ar to prasītājs ir Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvalde „Jugla” tiesību

un saistību pārņēmējs.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka nams /adrese/ atrodas prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Ar lietā esošo izdruku no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma (lietas lapas 26,27) pierādīts, ka dzīvokļa Nr.46, /adrese/ k-1, Rīgā īpašniece

laika periodā no 2001.gada 5.jūlija līdz 2008.gada 14.jūlijam bija /pers. A/.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta 1.daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Civillikuma 994.pants nosaka, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka starp prasītāju un atbildētāju būtu noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

No lietā esošā parāda aprēķina (lietas lapa 28) redzams, atbildētāja pirms prasības iesniegšanas tiesā daļēji veikusi maksājumus prasītājam pēc

rēķinos norādītajiem tarifiem, izcenojumiem un aprēķiniem, ko prasītājs ir pieņēmis. Ņemot vērā minēto, kā arī atbildētājas darbības, neiebilstot un

pieņemot prasītāja darbības mājas apsaimniekošanā, tiesa konstatē faktiskās apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka tiesiskās attiecības, kas izveidojušās

starp pusēm, līdz ar ko uzskatāms, ka dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums ar atbildētāju noslēgts

mutiski, kā arī, veicot apstiprinošas darbības, un tam saskaņā ar Civillikuma 1488.pantu ir rakstiski noslēgta līguma sekas.

Saskaņā ar LR likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu (redakcijā, kas bija spēkā parāda izveidošanās laikā), dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala

uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai

dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir

vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Tiesa atzīst, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu parāda summa un pakalpojumu maksas parāda summa par laika

periodu no 2007.gada 1.novembra līdz 2008.gada 30.jūnijam 482,68 euro apmērā pierādīta ar lietā esošo parāda aprēķinu (lietas lapa 28). Tiesai nav

pamata apšaubīt minēto parāda summu, jo pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti, atbildētāja to nav apstrīdējusi.

Tiesā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja parādu prasītājam būtu samaksājusi.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, tiesa uzskata, ka no atbildētājas /pers. A/ prasītāja labā piedzenams maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu parāds un pakalpojumu maksājumu parāds kopsummā 482,68 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Tiesa konstatē, ka minētajā gadījumā noticis naudas summas samaksas kavējums un līdz ar to prasītājam ir tiesības prasīt likumisko nokavējuma

procentu piedziņu saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu un 1765.pantu, kas par laika periodu no 2007.gada 1.novembra līdz 2008.gada

30.jūnijam ir 9,92 euro (lietas lapa 28) un ir piedzenami no atbildētājas par labu prasītājam. Atbildētāja nav apstrīdējusi vai iebildusi pret likumisko

procentu aprēķinu.

Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājas piedzenami prasītāja labā visi samaksātie nepieciešamie tiesas

izdevumi- valsts nodeva 73,89 euro (lietas lapa Nr.7), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,28 euro (lietas lapas Nr.8, 39).

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai

darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Tiesa atzīst, ka

prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātā pamatparāda 482,68 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu

un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties. Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma attiecas arī uz izskatāmo prasību un līdz ar to atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikumu, Civilprocesa likuma 8., 10., 12., 34., 41., 93., 97., 190., 193., 195., 204.1., 250.18-250.27

tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr.40103362321, maksas par dzīvojamās

mājas kopīpašumā esošās daļas uzturēšanu un apsaimniekošanu parādu un pakalpojumu maksājumu parādu par laika periodu no 2007.gada 1.novembra

līdz 2008.gada 30.jūnijam 482,68 euro (četri simti astoņdesmit divus euro 68 centus), likumiskos procentus par laika periodu no 2007.gada 1.novembra

līdz 2008.gada 30.jūnijam 9,92 euro (deviņus euro 92 centus) un tiesas izdevumus 80,70 euro (astoņdesmit euro 70 centus), tos iemaksājot prasītāja

bankas kontā LV83PARX0013044380019, AS „Citadele banka”.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā apmērā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) no

pamatparāda 482,68 euro summas.

Noteikt pers.A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas- 2015.gada 22.janvāra- Zemgales apgabaltiesai,

iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese L.Ašmane