Court allows debt collection against guarantor after primary debtor fails to pay bank loan debt.
Legislator summary
AI generatedThe Riga Regional Court of Appeal dismissed the appeal and fully allowed the plaintiff's claim for debt collection against two defendants. The primary facts involve a loan contract where the first defendant defaulted, triggering a guarantee obligation for the second defendant. The court ruled that since the primary debtor failed to pay, the guarantor became liable for the outstanding principal and interest.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Guarantee Law: Under the Civil Law, if the primary debtor fails to fulfill payment obligations, the guarantor is liable for the debt; the court allows collection against the guarantor when the primary debtor defaults.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0587-21/2
ECLI:LV:RAT:2021:0602.C30454319.9.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021. gada 2. jūnijā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Skaidrīte Buivide,
tiesnesis Valdis Vazdiķis,
tiesnese Ilze Ramane,
rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izskatīja civillietu ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic OU” filiāles Latvijā prasībā pret /pers. E/
un /pers. F/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. F/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 16. septembra
spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 16. septembra spriedumu prasība apmierināta, piedzenot no /pers. E/ par
labu ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic OU” filiālei Latvijā neatmaksāto pamatparādu 9870,51 EUR un likumiskos nokavējuma procentus
3189,78 EUR par laika periodu no 2013. gada 28. augusta līdz 2019. gada 18. janvārim, nosakot, ka piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. E/,
minētās summas piedzenamas no /pers. F/.
Atzītas prasītājas tiesības saņemt no /pers. E/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, no /pers. F/ 6% gadā no
nesamaksātās pamatparāda summas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.
No atbildētājiem par labu prasītājai piedzīti tiesas izdevumi 357,78 EUR no katra.
Spriedums pamatots ar tālāk norādīto motivāciju.
[1.1] 2006. gada 8. augustā starp AS “Parex banka” un /pers. E/ noslēgts kredīta līgums Nr. 4.4-06/499, ar kuru atbildētājai izsniegti 60
000 EUR zemes iegādei, nosakot ka galīgā norēķinu diena ir 2008. gada 7. augusts, pielīgstot procentu maksu un nosacījumu, ka banka ir tiesīga
vienpusēji atkāpties no līguma, ja klients kavē līgumā noteikta maksājuma samaksas termiņu ilgāk par 20 dienām.
2008. gada 7. augustā noslēgta vienošanās kredīta līguma grozījumiem, nosakot jaunu galīgā norēķina dienu - 2018. gada 7. augustu.
Ar 2006. gada 8. augusta līgumu /pers. F/ kā galvinieks izsniedzis AS “Parex banka” galvojumu, uzņemoties saistību atbildēt bankai kā pats
parādnieks par /pers. E/ saistību, kas izriet no minētā kredīta līguma.
2013. gada 26. martā atbildētājiem nosūtīts AS “Citadele banka” paziņojums par atkāpšanos no kredīta līguma.
Ar 2018. gada 17. aprīļa cesijas līgumu AS “Citadele banka” cedējusi prasītājai prasījuma tiesības pret atbildētājiem, kas izriet no aizdevuma
līguma Nr. 4.4-06/499.
[1.2] Secīgi citējot Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1651., 1652., 1692., 1698., 1753., 1756., 1757., 1765., 1805., 1828.,
1943. pantu, konstatēts, ka atbildētāji nav izpildījuši savas maksājuma saistības pret prasītāju; atbildētāju parādsaistības veido neatmaksātais
pamatparāds 9 870,51 EUR un likumiskie nokavējuma procenti 3189,78 EUR par laika posmu no 2013. gada 28. augusta līdz 2019. gada
18. janvārim.
[1.3] Atbildētāji nav apstrīdējuši prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesnieguši iebildumus pret prasību, kā arī pierādījumus par parāda
samaksu.
[1.4] Vērtējos minētos apstākļus kopsakarā, kā arī vadoties no Civilprocesa likuma 96. panta piektās daļas, tiesa atzīst, pamatparāds 9870,51
EUR apmērā un likumiskie nokavējuma procenti 3189,78 EUR par laika posmu no 2013. gada 28. augusta līdz 2019. gada 18. janvārim piedzenami no
atbildētājas /pers. E/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja /pers. F/ par labu prasītājai.
[2] Apelācijas sūdzību par spriedumu 2020. gada 6. oktobrī iesniedza /pers. F/, parsūdzot to pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītiem apsvērumiem.
[2.1] Lemjot par lietas izskatīšanu rakstveida procesā bez lietas dalībnieku klātbūtnes tiesas sēdē, tiesa pārkāpusi atbildētāju likumīgās
tiesības uz savu interešu aizsardzību tiesā. Atbildētājiem netika sniegta iespēja sniegt paskaidrojumus mutiski.
[2.2] Tiesa nepamatoti nav vērtējusi, vai lietā nav iestājies noilgums.
[2.3] Lietas izskatīšanas gaitā vērā ņemti tikai prasītājas paskaidrojumi un lietas apstākļi vērtēti selektīvi.
[2.4] Nav ņemta vērā atbildētāja vēlme slēgt izlīgumu un vienoties ar prasītāju. Ņemot vērā Covid-19 izplatību, atbildētājiem liegta iespēja
tikties ar prasītāju un vienoties par strīda risināšanu ārpustiesas kārtībā.
[3] Prasītāja 2021. gada 6. janvārī iesniedza rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, norādot, ka to neatzīst.
[4] Ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā 2021. gada 2.
jūnijā, par ko paziņots lietas dalībniekiem (lietas 99.-100. lapa).
Motīvu daļa.
[5] Pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic OU” filiāles Latvijā prasība pret
/pers. E/ un /pers. F/ par parāda piedziņu ir pamatota ir apmierināma, talāk norādīto apsvērumu dēļ.
[5.1] Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426. panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības
sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.
[5.2] Lai gan no apelācijas sūdzības redzams, ka pirmās instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā, apelācijas sūdzībā netiek
apstrīdēti šī sprieduma 1.1 punktā norādītie pirmās instances tiesas lietā nodibinātie fakti.
[6] Civillikuma 1934. pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu
atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Atbilstoši Civillikuma 1943. pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai
tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
No lietas materiāliem redzams, ka 2006. gada 8. jūnijā starp AS “Parex banka” un atbildētāju /pers. E/ noslēgts Kredīta līgums Nr. 4.4.-06/499,
saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts aizdevums 60 000 EUR apmērā zemes iegādei ar galīgā norēķina dienu 2008. gada 7. augustā, nosakot procentu
maksājumus par kredīta lietošanu - 2,5% nemanīgā procentu likme + EUR 6 mēnešu LIBOR likme (lietas 9-15. lapa).
Ar 2008. gada 7. augusta Vienošanos Nr. 1 cita starpā galīgā norēķina diena noteikta 2018. gada 7. augusts (lietas 17. lapa), savukārt ar
2011. gada 24. februāra vienošanos Nr. 2 cita starpā noteikta procentu likme par kredīta lietošanu 5%, bet no 2012. gada 24. augusta – 4% nemanīgā
procentu likme + EUR 6 mēnešu LIBOR likme (lietas 18-21. lapa).
[6.1] Civillikuma 1692. pants paredz, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,
neatsvabinot pēdējo no viņas parāda. Kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja
piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja
galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks (Civillikuma 1702. pants).
[6.2] No 2006. gada 8. augusta galvojuma līguma Nr. 4.4.-06/499-GL2 redzams, ka kredīta atmaksa nodrošināta ar /pers. F/ galvojumu kā
pašam parādniekam atbildēt bankai par /pers. E/ saistībām, kas izriet no iepriekš minētā kredīta līguma (lietas 22. lapa).
[6.3] Nav strīda, ka AS “Parex banka” uzņēmuma pārejas rezultātā nodevusi AS “Citadele banka” savas tiesības un saistības, kas izriet no augstāk
minētajiem līgumiem, savukārt AS “Citadele banka” 2018. gada 17. aprīlī cedējusi prasītājai prasījuma tiesības, kas izriet no ar atbildētājiem noslēgtajiem
līgumiem (lietas 31.-32. lapa).
[6.4] Civillikuma 1589. pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad
to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Lietā nepastāv strīds, ka prasītāja savas ar iepriekš minētajiem līgumiem uzņemtās saistības ir izpildījusi – atbildētājai /pers. E/ izsniegts kredīts,
savukārt atbildētāji savas saistības nav pildījuši godprātīgi, jo nav veikuši aizdevuma atmaksu pilnā apmērā.
Banka ar 2013. gada 26. marta paziņojumu atkāpusies no kredīta līguma ar 2013. gada 26. aprīli (lietas 25.-26. lapa), kas atbilst kredīta līguma
6.1.1. punkta nosacījumiem un attiecīgi - Civillikuma 1589. pantam.
[6.5] Atbilstoši parāda aprēķinam neatmaksātā summa uz līguma izbeigšanas dienu sastādīja 43 870,51 EUR (lietas 27. lapa). Ņemot vērā, ka
2013. gada 28. augustā, pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, /pers. E/ saistības samazinātas par 34 000 EUR (lietas 28. lapa), secināms, ka
atbildētāju pamatparāda atlikums ir 9 870,51 EUR, kas atbilst prasības pieteikumā norādītajam.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.
Līdz ar to lietā konstatējams pienākums atmaksāt pamatparādu 9 870,51 EUR.
[6.6] Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma
1759. panta 1. punktam procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par
sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1765. panta pirmā daļa noteic, ka procentus apmērs cieši
jānosaka, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar prasītājas aprēķinu, ko atbildētāji nav apstrīdējuši, likumiskie procenti 6% apmērā no nākamās dienas pēc atkāpšanās no kredīta
līguma par laika periodu no 2013. gada 28. augusta līdz 2019. gada 18. janvārim ir 3189,78 EUR.
[6.7] Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāju pamatparāda un likumisko procentu summas apmēru, jo
atbildētāji pret to nav iebilduši, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu samaksas izdarīšanas fakts
jāpierāda tam, kas to apgalvo.
[6.8] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka no /pers. E/, bet atbilstoši Civillikuma 1692. pantam - piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja
/pers. F/ - par labu prasītājai piedzenama neatmaksātā kredīta summa 9 870,51 EUR un likumiskie nokavējuma procenti 3189,78 EUR par laika
periodu no 2013. gada 28. augusta līdz 2019. gada 18. janvārim.
[6.9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam prasītājai atzīstamas tiesības saņemt likumiskos 6% no parāda pamatsummas par laiku
līdz sprieduma izpildes dienai.
[7] Apelācijas sūdzībā norādītos argumentus nevar atzīt par pamatotiem.
[7.1] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, pirmās instances tiesai nebija pamata atkāpties no dispozitivitātes un
sacīkstes principu ievērošanas un izņēmuma kārtā attiecinot uz atbildētājiem īpaši labvēlīgus procesuālos noteikumus, ex officio piemērojot noilgumu.
Tiesību doktrīnā izteikts viedoklis, kas atzīts par pareizu arī tiesu praksē, ka tiesai noilguma tecējums ir jāņem vērā vien tad, ja uz to ierunas veidā
atsaucas atbildētājs. Proti, ja parādnieks neizmanto savas tiesības atsaukties uz noilguma termiņa notecējumu, tiesai nav pamata to ņemt vērā pēc savas
iniciatīvas (sk. A.Lēbers. Par prekluzīviem termiņiem. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1924, Nr.1 un Nr.4,; V.Bukovskis. Civīlprocesa mācības
grāmata. - Rīga, Autora izdevums, 1933, 745.lpp.; E.Kalniņš. Privāttiesību teorija un prakse. Raksti privāttiesībās. Rīga: Tiesu namu
aģentūra, 2005, 301.lpp.; Mg.iur. E. Grīvnieks. Civiltiesiskais noilgums. Jurista Vārds. 13.09.2016./Nr.37 (940); Augstākās tiesas Civillietu
departamenta 2015. gada 30. novembra sprieduma lietā Nr. SKC-2482/2015 (C03020713) 8. punktu, 2016. gada 29. novembra sprieduma
lietā Nr. SKC-245/2016 (C28300413) 9. punktu).
[7.1.1] Vienlaikus, ņemot vērā apelācijas sūdzībā atbildētāja izteiktos iebildumus par noilgumu, Civillietu tiesas kolēģija tos nevar atzīt par
pamatotiem, jo noilguma termiņš lietā ticis pārtraukts.
[7.1.2] Lietā nav strīda, ka starp pusēm pastāvošās tiesiskās attiecības ir komercdarījums Komerclikuma 388. panta izpratnē, tādējādi Civillietu
tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājas prasījums pret atbildētājiem pakļauts Komerclikuma 406. panta tvērumam, kas noteic, ka no komercdarījuma
izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.
[7.1.3] Noilguma termiņa tecējuma sākums Civillikuma 1986. panta izpratnē ir 2013. gada 26. aprīlis, kad banka vienpusēji atkāpusies no kredīta
līguma (lietas 25. lapa).
[7.1.4] Civillikuma 1905. pants noteic, ka atgādinājums parādniekam pārtauc noilgumu.
2016. gada 18. februārī atbildētājiem nosūtīts atgādinājums par parādsaistību esību, kas pārtraucis noilguma tecējumu (lietas 29.-30. lapa).
[7.1.5] Civillikuma 1904. panta izpratnē prasības celšana pārtrauc noilgumu, tādējādi, ņemot vērā, ka prasība celta 2019. gada 21. janvārī (lietas
4. lapa), lietā nav konstatējuma prasījuma tiesību noilguma iestāšanās.
[7.2] Par nepamatotiem atzīstami atbildētāja iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā.
Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantam civillietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas
dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus
informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.
Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa, izskatot lietu rakstveida procesā, ir ievērojusi lietas dalībnieku procesuālās
tiesības un rīkojusies atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. panta prasībām.
[7.2.1] Turklāt apelācijas sūdzībā nav paskaidrots, kā lietas izskatīšana rakstveida procesā ietekmēja lietas iznākumu, tāpat arī apstāklis, ka
atbildētājiem nebija iespēja paust paskaidrojumus mutvārdos.
Civilprocesā nostiprināts sacīkstes princips, kas nozīmē, ka pusēm ir iespēja izvēlēties tos procesuālos paņēmienus un līdzekļus savu aizskarto
tiesību aizsardzībai, kurus pašas uzskata par pareizākajiem (Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.
Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. - Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2003., 59.-60. lpp).
Viens no civilprocesa principiem ir dispozitivitātes princips, atbilstoši kuram pats lietas dalībnieks izvēlas, kādas no viņam piešķirtajām tiesībām viņš
attiecīgajā tiesvedības procesā realizes, tajā skaitā – vai sniegt rakstveida paskaidrojumus un kādā apmērā.
Atbildētāja /pers. E/ rakstveida paskaidrojumus lietā nav iesniegusi vispār, savukārt /pers. F/ aprobežojies ar norādi uz pārrunām ar prasītāju un
vēlmi izmantot mediāciju (lietas 39. lapa).
[7.2.2] Attiecībā uz apelācijas sūdzībā pausto vēlmi vienoties ar prasītāju, Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka izlīguma noslēgšana ir iespējama arī
sprieduma izpildes stadijā, tomēr nevar kalpot par pamatu prasības noraidīšanai.
[8] Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģijai ir pamats atzīt, ka, lai gan pirmās instances tiesa spriedumā vien secīgi citējusi Civillikuma normas un lietas
faktiskos apstākļus, nesasaistot tos savstarpējā kopsakarībā, minētais nav novedis pie nepareiza lietas izsnākuma un prasība apmierināta pamatota.
[9] Prasītāja pie prasības celšanas samaksājusi valsts nodevu kopā 710,28 EUR (lietas 7. lapa), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
5,27 EUR (lietas 8. lapa). Ņemot vērā, ka prasība apmierināta, atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai no atbildētājiem par labu
prasītājai vienādās daļās piedzenami tiesas izdevumi 715,55 EUR (710,28+5,27), piedziņu veicot 357,78 EUR apmērā no katra (715,55:2).
[9.1] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa nav veikusi lietā radušos ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu
valsts ienākumos.
[9.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi šajā lietā ir 22,60 EUR (lietas 2. lapa).
Ņemot vērā, ka prasītāja pie prasības celšanas jau samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 EUR (lietas 8. lapa),
apmierinot prasību, no atbildētājiem vienādās daļās valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 17,33 EUR (22,60 EUR - 5,27
EUR), piedziņu veicot 8,67 EUR apmērā no katra (17,33 EUR :2).
[10] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 434. panta ceturto daļu, 204.1 pantu un un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas
likuma 21. panta otro daļu, atbildētājam nosakāms 40 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434., 440. panta, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
Apmierināt ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic OU” filiāles Latvijā prasību pret /pers. E/ un /pers. F/ par parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic OU” filiālei Latvijā, reģistrācijas
Nr.40103595574, pamatparādu 9870,51 EUR un likumiskos nokavējuma procentus 3189,78 EUR par laika periodu no 2013. gada 28. augusta līdz
2019. gada 18. janvārim, kopā 13 060,29 EUR.
Piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, personas kods /personas kods/, pamatparādu 9870,51 EUR un likumiskos
nokavējuma procentus 3189,78 EUR par laika periodu no 2013. gada 28. augusta līdz 2019. gada 18. janvārim, kopā 13 060,29 EUR par labu ārvalsts
komersanta “PlusPlus Baltic OU” filiālei Latvijā, reģistrācijas Nr.40103595574, piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/.
Atzīt ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic OU” filiālei Latvijā, reģistrācijas Nr.40103595574, tiesības saņemt no /pers. E/, personas kods
/personas kods/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, no /pers. F/, personas kods /personas kods/, 6% (sešus
procentus) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 9870,51 EUR par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic OU” filiālei Latvijā, reģistrācijas
Nr.40103595574, tiesas izdevumus 357,78 EUR.
Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic OU” filiālei Latvijā, reģistrācijas
Nr.40103595574, tiesas izdevumus 357,78 EUR.
Noteikt, ka samaksa veicama ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic OU” filiāles Latvijā norēķinu kontā Nr.LV76HABA0551041569842,
“Swedbank” AS.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,67 EUR, kas iemaksājami
kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: civillieta Nr. C30454319.
Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,67 EUR, kas iemaksājami
kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: civillieta Nr. C30454319.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 40 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesnese referente (personiskais paraksts) S.Buivide
Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Vazdiķis
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Ramane