Court allows landlord's claim for unpaid property management fees, penalties, and interest against tenant.

Lietas Nr. C33242714

Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 2.septembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Augustāne izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/

maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu, un

noskaidroja

2013.gada 20.decembrī tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums

maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka kopš 2003.gada 23.oktobra atbildētāja ir nekustamā īpašuma/adrese/īpašniece, pamatojoties uz

2003.gada 23.oktobra pirkuma līguma. Prasītāja un atbildētāja 2003.gada 31.oktobrī noslēdza līgumu Nr. K-5/38 par komunālo

pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – Līgums Nr.1), ar kuru prasītāja uzņēmās sniegt un atbildētāja uzņēmās izmantot līguma 1.punktā

uzskaitītos komunālos pakalpojumus.

2012.gada 18.oktobrī starp dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki ar prasītāju noslēdza līgumu par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums Nr. P/K-5/2012/8 (turpmāk – Līgums Nr.2), kura 2.punktā ir noteikts, ka

pārvaldniekam ir pienākums veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu atbilstoši Līguma Nr.2 noteikumiem, bet saskaņā ar Līguma Nr.2

3.punktu īpašniekiem ir pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā veikt pārvaldniekam visus paredzētos maksājumus Līgumā noteiktajā

kārtībā. Līguma Nr.2 4.12.punkts nosaka, ka pārvaldniekam ir tiesības aprēķināt un iekasēt no īpašnieka līgumsodu 0,1% apmērā no

kavēto maksājumu summas par katru nokavēto dienu. Līdz ar to, prasītājai ir radušās prasījuma tiesības pret atbildētāju Ls 1’216,73

apmērā.

Prasītāja savas, ar abiem Līgumiem uzņemtās saistības ir izpildījusi pilnībā, bet atbildētāja savas ar abiem Līgumiem uzņemtās

saistības nav izpildījusi pilnībā. Atbildētāja nav veikusi pilnu komunālo pakalpojumu un īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas

maksu laika posmā no 2008.gada oktobra līdz pieteikuma iesniegšanai tiesā .

Saskaņā ar 2012.gada 19.marta Rīgas rajona tiesas spriedumu tika nodota atbildētājas maksājumu saistība par laika periodu no

2008.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 31.decembrim pamatparādu Ls 1’284,04 un līgumsodu Ls 535,81 apmērā. Atbildētāja veica

vienu maksājumu 2013.gada septembrī Ls 654,10 apmērā un šī samaksa tika novirzīta iepriekšējā parāda un līgumsoda segšanai,

pamatojoties uz iepriekš minēto, prasītājai ir radušās prasījuma tiesības pret atbildētāju pamatparāds Ls 855,46 apmērā par laika

periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un Civillikuma 1587., 1716., 1764., 1765., 1828., 1843.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un

13.pantu prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai prasības summu Ls 1’216,73 apmērā, kas sastāv no galvenā parāda

Ls 855,46, likumiskajiem procentiem Ls 124,87 un līgumsoda Ls 236,40; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesas

izdevumus, valsts nodevu Ls 182,51 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kopā Ls 185,81.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem atbildētājai 2014.gada 6.janvārī tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts

un paskaidrojumu veidlapa, ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida

paskaidrojumus. Tāpat atbildētājai tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī

par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (lietas 31.lapa).

2014.gada 25.augustā atbildētājai ir paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2014.gada 2.septembrī (lietas 32.lapa).

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nesniedza, lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nepieteica. Ņemot vērā to, ka

atbildētājai sūtītā korespondence tiesā nav nosūtīta atpakaļ sūtītājam, tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta

3.punktu uzskatāms, ka atbildētājai ir paziņots par celto prasību tiesā un lietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī sprieduma

pieejamības dienu.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā.

Tiesa atzīst, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi prasības pamatošanai un pieteikumā norādītie argumenti ir pietiekami sprieduma

taisīšanai lietā un ņemto vērā to, ka prasītāja rakstiski izteica viedokli skatīt lietu rakstveida procesa, tiesa nolēma civillietu izskatīt

rakstveida procesā uz lietā esošo pierādījumu pamata, par ko 2014.gada 25.augustā paziņoja pusēm.

Puses nav izteikušas noraidījumu tiesnesei.

Pārbaudījusi prasības pieteikumu un tam pievienotos materiālus, tiesa konstatē, ka prasība apmierināma prasītājas

norādītajā apmērā.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma/adrese/, īpašniece, ko apliecina lietas materiāliem pievienotā

Zemesgrāmatas izdruka (lietas 27.-29.lapa).

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka prasības priekšmets ir komunālo pakalpojumu, īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas

maksas parāds par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.augustam, līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

Ar lietā esošo Līgumu Nr.K-5/38 Par komunālo pakalpojumu sniegšanu (lietas 21.-22.lapa), un Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

līgumu Nr.P/K-5/2012/8 (lietas 18.-24.lapa) apstiprinās pušu saistības.

Ar noslēgtā līguma Par komunālo pakalpojumu sniegšanu 1.punktu prasītāja apņēmās sniegt atbildētājai komunālos pakalpojumus.

Savukārt atbildētāja saskaņā ar līguma 4.1.1.punktu apņēmās līgumā noteiktajos termiņos un pilnā apmērā veikt maksājumus par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Prasītājas pienākums uzturēt un apsaimniekot dzīvojamās mājas kopīpašumu ir pielīgts pušu noslēgtā Dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līguma 1.punktā. Pakalpojumu aprēķināšanas kārtība un atbildētājas pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem ir pielīgta minētā līguma 3.punktā. Savukārt pienākums norēķināties ar prasītāju kā pārvaldnieku par ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu saistītiem izdevumiem pusēm ir pielīgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 3.1.1. un 4.1.punktā.

Ar līgumu nosacījumiem atbildētāja ir iepazinusies, ko apliecina viņas atveidotie paraksti līgumos.

Prasītāja lūdz piedzīt pamatparādu par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim Ls 855,46 jeb 1’217,21

euro apmērā.

Kā norādīts prasības pieteikumā, atbildētāja no līgumu izrietošās saistības nav pildījusi pilnībā. Saņemto pakalpojumu parāda periods

ir no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana). Minētā likuma 13.pants nosaka atbildētājas pienākumu segt ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos izdevumus.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs un prasītājs ir noslēguši Līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu.

Saskaņā ar Līguma 4.1.1.punktu pakalpojuma saņēmēja pienākums ir saskaņā ar šī līguma noteikumiem noteiktajos termiņos un

pilnā apjomā veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. (lietas 21.lapa).

Ar Rēķinu, kas izrakstīts 2013.gada 31.oktobrī un Komunālo un apsaimniekošanas pakalpojumu koriģētā aprēķinu konstatēts

atbildētājas saistību apmērs līdz 2013.gada 1.oktobrim (lietas 23.-26.lapa), ka atbildētājas parāds par saņemtajiem pakalpojumiem

sastāda Ls 855,46 jeb 1’217,21 euro apmērā. Atbildētāja nav apstrīdējusi, ka pakalpojumus nav saņēmusi, līdz ar to viņai bija

pienākums apmaksāt to izmantošanu.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbildētāja nav izpildījusi savas ar Līgumu uzņemtās saistības maksāt par komunālajiem, īpašuma

uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas pakalpojumiem, turklāt atbildētājai ir pienākums maksāt par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem arī gadījumā, ja līgums starp pusēm nebūtu noslēgts, jo tas izriet no Dzīvokļu īpašuma likuma. Tādēļ no atbildētājas

prasītājas labā piedzenams pamatparāds Ls 855,46 jeb 1’217,21 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu Ls 236,40 jeb 336,37 euro apmērā par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada

31.oktobrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.

Minētās tiesību normas nosaka, ka līgumsods ir maksājams tikai tādā gadījumā, ja persona labprātīgi ir uzņēmusies ciest šādu

maksājumu.

Saskaņā ar Līguma 6.3.punktu komunālo maksājumu kavējumu gadījumos, par katru nokavēto dienu jāmaksā līgumsods 0,1%

apmērā no parāda summas (lietas 22.lapa).

Ar lietas materiāliem pievienoto pielikumu pie komunālo pakalpojumu koriģētā aprēķina un samaksas (lietas 25.-26.lapa) ir pierādīts,

ka atbildētājas nesamaksātais līgumsods par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim sastāda Ls 236,40

jeb 336,37 euro apmērā.

Tā kā atbildētāja nav apstrīdējis līgumā noteikto līgumsoda aprēķināšanas kārtību, tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums maksāt

līgumsodu, un līgumsods ir piedzenams prasītāja noteiktajā Ls 236,40 jeb 336,37 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos procentus Ls 124,87 jeb 177,67 euro apmērā par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz

2013.gada 31.augustam.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma

1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa uzskata par pamatotu prasītāja lūgumu piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus Ls 124,87 jeb 177,67 euro apmērā.

Atbildētāja tiesā nav iesniegusi pierādījumus saistības izpildei ar prasītāju, nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus uz prasības

pieteikumu. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, to nav apstrīdējusi pati atbildētāja.

Ceļot prasību tiesā SIA /Nosaukums A/ samaksāja valsts nodevu Ls 182,51 jeb 259,69 euro (lietas 10.lapa) apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro (lietas 9.lapa) apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tādējādi atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas par labu

prasītājai piedzenama nomaksātā valsts nodeva 259,69 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei. Tiesa uzskata, ka nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 42., 96., 97., 193., 195., 204.1, 250.25-250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt n o /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

pamatparādu 1’217,21 euro apmērā par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim, līgumsodu 336,37 euro

apmērā par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim, likumiskos procentus 177,67 euro apmērā par laika

periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.augustam, valsts nodevu 259,69 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro, kopā 1’995,64 euro (viens tūkstotis deviņi simti deviņdesmit pieci euro un 64 centi).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedums ir pārsūdzams 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese I.Augustāne