Court convicts defendant of attempted theft and property damage, imposing combined short-term imprisonment.

Lietas Nr. 11370051515

Lietas arhīva Nr. K07-0102-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2016.gada 27.aprīlī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese L.Baltmane-Zepa,

piedaloties prokurorei S.Hščanovičai,

aizstāvim zvērinātam advokātam R.Zeseram,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas,

175.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas, 185.panta pirmās daļas un 265.panta otrās daļas.

Tiesa

konstatēja:

/pers. A/ tīši sabojāja un iznīcināja svešu mantu.

Laika posmā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas ieradās automašīnu stāvlaukumā /adrese/. Īstenojot noziedzīgo nodomu, /pers. A/ piegāja pie

stāvlaukumā novietotās /pers. B/ piederošās automašīnas BMW ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un, lai iekļūtu automašīnas salonā, tīši

sabojāja divas automašīnas labās puses aizmugurējo durvju metāla līstes 10 EUR kopvērtībā (vienas vērtībā 5 EUR), tīši izsita automašīnas labās puses

aizmugurējo durvju stiklu 60 EUR vērtībā, tādējādi to iznīcinot, un tīši saskrāpēja automašīnas labās puses aizmugurējās durvis 60 EUR vērtībā, tādējādi

tās sabojājot, nodarot cietušajam mantisko kaitējumu par minētajām summām, kā arī radīja papildus zaudējumus 40 EUR apmērā, ko veido jaunu durvju

līstu vērtība (vienas līstes vērtība 20 EUR), 10 EUR apmērā, kas ir durvju līstu nomaiņas izmaksas, 60 EUR apmērā, kas ir jauna stikla vērtība, 10 EUR

apmērā, kas ir stikla nomaiņas izmaksas, 200 EUR apmērā, kas ir durvju pārkrāsošanas izmaksas, 200 EUR, kas ir durvju pulēšanas izmaksas.

Kopumā ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ tīši sabojāja un iznīcināja /pers. B/ piederošo mantu 130 EUR vērtībā un radīja papildus

zaudējumus 520 EUR apmērā.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. A/ mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) no transportlīdzekļa.

Laika posmā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas ieradās automašīnu stāvlaukumā /adrese/. Īstenojot noziedzīgo nodomu, /pers. A/ piegāja pie /adrese/,

stāvlaukumā novietotās /pers. B/ piederošās automašīnas BMW ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un tīši ar spēku lauza automašīnas labās

puses aizmugurējo durvju loga līstes, tīši izsita durvju stiklu, kā arī saskrāpēja durvis. Pārliecinājies, ka automašīnā nav vērtīgu mantu, /pers. A/ devās

prom no notikuma vietas un neizdarīja noziedzīgo nodarījumu līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma mēģinājumu.

/pers. A/ tīši sabojāja un iznīcināja svešu mantu.

Laika posmā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas ieradās stāvlaukumā /adrese/. Īstenojot noziedzīgo nodomu, /pers. A/ piegāja pie stāvlaukumā novietotās

/pers. C/ piederošās automašīnas Toyota Corolla Verso ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un tīši sabojāja automašīnas labās puses sānu un

tīši izsita automašīnas kreisās puses aizmugurējo durvju stiklu 250 EUR vērtībā, tādējādi to iznīcinot un nodarot cietušajai /pers. C/ mantisko kaitējumu

par minēto summu, kā arī radīja papildus zaudējumus 140 EUR apmērā, kas ir labās puses sāna labošanas materiālu izmaksas, 60 EUR apmērā, kas ir

lietota loga stikla vērtība un 100 EUR apmērā, kas ir bojājuma labošanas un loga nomaiņas darba izmaksas.

Kopumā ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ tīši sabojāja un iznīcināja /pers. C/ piederošo mantu 250 EUR vērtībā un radīja papildus

zaudējumus 300 EUR apmērā.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. A/ mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) no transportlīdzekļa.

Laika posmā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas ieradās stāvlaukumā /adrese/. Īstenojot noziedzīgo nodomu, /pers. A/ piegāja pie stāvlaukumā novietotās

/pers. C/ piederošās automašīnas Toyota Corolla Verso ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un, lai iekļūtu automašīnas salonā un izdarītu

zādzību no tā, tīši sabojāja automašīnas labās puses sānu un tīši izsita automašīnas kreisās puses aizmugurējo durvju stiklu. Pārliecinājies, ka automašīnā

nav vērtīgu mantu, /pers. A/ devās prom no notikuma vietas un neizdarīja noziedzīgo nodarījumu līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma mēģinājumu.

/pers. A/ tīši sabojāja un iznīcināja svešu mantu.

Laika posmā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas ieradās stāvlaukumā /adrese/. Īstenojot noziedzīgo nodomu, /pers. A/ piegāja pie stāvlaukumā novietotās

/pers. D/ piederošās automašīnas Volvo S60 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un tīši norāva loga stiprinājuma gumiju 70 EUR vērtībā,

tādējādi to iznīcinot, un tīši saskrāpēja automašīnas priekšējās kreisās puses durvis, tādējādi tās sabojājot, un nodarot mantisko kaitējumu cietušajam

/pers. D/ par minēto summu, kā arī radīja papildus zaudējumus 50 EUR apmērā, ko veido jaunas gumijas vērtība, 50 EUR apmērā, kas ir gumijas

uzlikšanas darbu izmaksas un 150 EUR apmērā, kas ir durvju atjaunošanas darbu izmaksas.

Kopumā ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ tīši sabojāja un iznīcināja cietušajam /pers. D/ piederošo mantu 70 EUR vērtībā un radīja

papildus zaudējumus 250 EUR apmērā.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. A/ mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) no transportlīdzekļa.

Laika posmā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas ieradās stāvlaukumā /adrese/. Īstenojot noziedzīgo nodomu, /pers. A/ piegāja pie stāvlaukumā novietotās

/pers. D/ piederošās automašīnas Volvo S60 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un, lai iekļūtu automašīnas salonā, tīši norāva loga

stiprinājuma gumiju un saskrāpēja automašīnas priekšējās kreisās puses durvis. Kad neizdevās iekļūt automašīnas salonā, /pers. A/ devās prom no

notikuma vietas un neizdarīja noziedzīgo nodarījumu līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma mēģinājumu.

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) no transportlīdzekļa.

Laika posmā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas ieradās stāvlaukumā /adrese/. Īstenojot noziedzīgo nodomu, /pers. A/ piegāja pie stāvlaukumā novietotās

/pers. G/ piederošās automašīnas Toyota Hilux ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un, iekļuvis automašīnas kravas kastē, no tās slepeni

nozaga šādas mantas: melnu celtniecības kasti 12 EUR vērtībā, kurā atradās gumijas zābaku pāris 20 EUR vērtībā un gumijas zābaku pāris 30 EUR

vērtībā, atstarojošā veste 3 EUR vērtībā, lāpsta 25 EUR vērtībā.

/pers. A/ slepeni nozaga cietušajam /pers. G/ piederošo mantu 90 EUR kopvērtībā, nodarot cietušajam mantisko kaitējumu par šo summu.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. A/ tīši sabojāja un iznīcināja svešu mantu.

Laika posmā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas ieradās stāvlaukumā, kas atrodas starp mājām Spīdolas ielā 3 un /adrese/. Īstenojot noziedzīgo nodomu,

/pers. A/ piegāja pie stāvlaukumā novietotās /pers. K/ piederošās automašīnas Mercedes Benz 250 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un

nolūkā iekļūt automašīnas salonā tīši izsita automašīnas kreisās puses priekšējo durvju loga stiklu 30 EUR vērtībā, tādējādi to tīši iznīcinot, tīši sabojāja

atpakaļskata spoguli un centrālo atslēgu 30 EUR kopvērtībā, tīši saskrāpēja kreisās puses priekšējo durvju augšpusi, tādējādi to sabojājot, tīši sabojāja

vadītāja pusē durvju iekšpuses paneli ar rokturi 25 EUR vērtībā, tīši sabojāja vadītāja puses sēdekli bez materiālās vērtības, tīši sabojāja ventilatoru 10

EUR vērtībā un tīši izņēma magnetafona kodu karti, tādējādi sabojājot magnetafonu 30 EUR vērtībā, nodarot mantisko kaitējumu par minētajām

summām cietušajam /pers. K/, kā arī radīja papildus zaudējumus 30 EUR apmērā, ko veido jauna loga stikla vērtība, 20 EUR apmērā, ko veido stikla

nomaiņas izmaksas, 20 EUR apmērā, ko veido spoguļa un atslēgas vērtība, 15 EUR apmērā, ko veido darba izmaksas par nomaiņu, 20 EUR apmērā,

ko veido skrāpējuma atjaunošana, 10 EUR apmērā, ko veido atjaunošanas darbu izmaksas, 25 EUR apmērā, ko veido jauna paneļa vērtībā, 10 EUR

apmērā, ko veido paneļa nomaiņas darba izmaksas, 10 EUR apmērā, ko veido jauna ventilatora vērtība, 5 EUR apmērā, ko veido ventilatora nomaiņas

izmaksas, 90 EUR apmērā, ko veido jauna magnetafona vērtība.

Kopumā ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ tīši sabojāja un iznīcināja /pers. K/ piederošo mantu 125 EUR kopvērtībā un radīja papildus

zaudējumus 255 EUR apmērā.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. A/ celta apsūdzība par to, ka viņš mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) no transportlīdzekļa.

Laika posmā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas, ieradās stāvlaukumā, kas atrodas starp mājām Spīdolas ielā 3 un /adrese/. Īstenojot noziedzīgo nodomu,

/pers. A/ piegāja pie stāvlaukumā novietotās /pers. K/ piederošās automašīnas Mercedes Benz 250 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un,

nolūkā iekļūt automašīnas salonā, tīši izsita automašīnas vadītāja puses durvju loga stiklu. Iekļuvis automašīnas salonā, /pers. A/ konstatēja, ka

automašīnas salonā nekādas vērtīgas mantas neatrodas un devās prom no notikuma vietas, neizdarījis noziedzīgo nodarījumu līdz galam no viņa gribas

neatkarīgu iemeslu dēļ.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma mēģinājumu.

Tiesas ieskatā pierādījumi, kas attiecināmi uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, kur cietušais ir /pers. K/, pierāda, ka apsūdzētais ir izdarījis mantas

nolaupīšanu no transportlīdzekļa, nevis mēģinājis to darīt, jo kā izriet no cietušā, apsūdzētā liecībām, tad atpakaļskata spogulis transportlīdzeklim tika

norauts, atrasts Daugavmalā, kas nozīmē, ka noziedzīgais nodarījums tika izdarīts līdz galam. Taču, kā zināms, lai arī Kriminālprocesa likuma 455.panta

trešajā daļā ir paredzētas tiesības konstatēt citus apstākļus, minētā likuma 20.pants liedz tiesai notiesāt apsūdzēto par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,

nevis tā mēģinājuma izdarīšanu, jo tā tiktu pasliktināts apsūdzētā stāvoklis.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata par iespējamu norādīt citus noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus, negrozot kvalifikāciju:

/pers. A/ mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) no transportlīdzekļa.

Laika posmā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas, ieradās stāvlaukumā, kas atrodas starp mājām Spīdolas ielā 3 un /adrese/. Īstenojot noziedzīgo nodomu,

/pers. A/ piegāja pie stāvlaukumā novietotās /pers. K/ piederošās automašīnas Mercedes Benz 250 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un,

nolūkā iekļūt automašīnas salonā, tīši izsita automašīnas vadītāja puses durvju loga stiklu. Iekļuvis automašīnas salonā, /pers. A/ no automašīnas priekšējā

loga stikla norāva atpakaļ skata spoguli, nodarot mantisko kaitējumu cietušajam /pers. K/ 30 EUR apmērā.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma mēģinājumu.

/pers. A/ izdarīja transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta nolaupīšanu.

Laika posmā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas ieradās stāvlaukumā, kas atrodas starp mājām Spīdolas ielā 3 un /adrese/. Īstenojot noziedzīgo nodomu,

/pers. A/ piegāja pie stāvlaukumā novietotās /pers. K/ piederošās automašīnas Mercedes Benz 250 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un

nolūkā iekļūt automašīnas salonā tīši izsita automašīnas vadītāja puses durvju loga stiklu. Iekļuvis automašīnas salonā, /pers. A/ no tā slepeni nolaupīja

automašīnas tehnisko pasi uz L.S. vārda 17 EUR vērtībā, nodarot mantisko kaitējumu par šo summu /pers. K/.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 265.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. A/ tīši sabojāja un iznīcināja svešu mantu.

2015.gada 9.augustā ap plkst. 18.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas

ieradās Aizkraukles novada, Aizkrauklē netālu no Enerģētiķu un Dārza ielas krustojuma. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ piegāja pie ceļa

malā novietotās /pers. L/ piederošās automašīnas Hyundai Matrix ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, uzvilka rokās līdzpaņemtos cimdus un

ar līdzpaņemto skrūvgriezi tīši lauza pasažieru puses priekšējās durvis un logu, tādējādi sabojājot loga rāmi 20 EUR vērtībā un saskrāpējot loga stiklu 30

EUR vērtībā, nodarot cietušajam mantisko kaitējumu par minētajām summām, kā arī radīja papildus zaudējumus 50 EUR apmērā, ko veido loga rāmja

nomaiņas izmaksas un 20 EUR, ko veido loga stikla pulēšanas izmaksas, lai likvidētu skrāpējumu.

Kopumā /pers. A/ ar savām prettiesiskajām darbībām tīši sabojāja cietušajam /pers. L/ piederošo mantu 50 EUR kopvērtībā un radīja papildus

zaudējumus 70 EUR apmērā.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. A/ mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) no transportlīdzekļa.

2015.gada 9.augustā ap plkst. 18.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. A/, nolūkā izdarīt zādzību no automašīnas,

ieradās Aizkraukles novada, Aizkrauklē netālu no Enerģētiķu un Dārza ielas krustojuma. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ piegāja pie ceļa

malā novietotās /pers. L/ piederošās automašīnas Hyundai Matrix ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, uzvilka rokās līdzpaņemtos cimdus un

ar līdzpaņemto skrūvgriezi tīši lauza pasažieru puses priekšējās durvis un logu. Kad /pers. A/ prettiesiskās darbības pamanīja cietušais /pers. L/ un devās

pie automašīnas, lai tās pārtrauktu, /pers. A/ bēga no notikuma vietas, un neizdarīja noziedzīgo nodarījumu līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu

dēļ.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma mēģinājumu.

Prokurore tiesas izmeklēšanā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 462.panta otro daļu, grozīja apsūdzību, iesniedzot apsūdzības grozījumus

rakstveidā, pārkvalificējot apsūdzētajam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 274.panta pirmās daļas uz Krimināllikuma 265.panta

otro daļu. Tiesa secina, ka šāda apsūdzības grozīšana nepasliktina apsūdzētā stāvokli un neaizskar Kriminālprocesa likuma 20.pantā noteiktās apsūdzētā

tiesības uz aizstāvību, tāpēc secināms, ka apsūdzības grozīšana atbilst Kriminālprocesa likuma 462.panta otrajai daļai. Turklāt apsūdzētais 2016.gada

19.aprīļa tiesas sēdē paskaidroja, ka viņam apsūdzība ir saprotama.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais savu vainu atzina viņam izvirzītajā apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2015.gada 9.augustā ap plkst.18.00 (cietušais /pers. L/) un izvirzītajā apsūdzībā par Krimināllikuma

185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2015.gada 9.augustā ap plkst.18.00 (cietušais /pers. L/), neapstrīdēja noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, atzina par pamatotu cietušā pieteikto mantiskā kaitējuma kompensāciju, izteica

lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi šajā apsūdzības daļā.

Apsūdzētais tiesas izmeklēšanā neatzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 15.panta ceturtajā

daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. B/),

laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietusī /pers. C/), 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada

9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. D/), laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. K/).

Apsūdzētais neatzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī

neatzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu laikā no

2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. B/), laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada

9.augusta plkst.8.00 (cietusī /pers. C/), 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. D/), laikā no 2015.gada

8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. K/). Apsūdzētais neatzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 265.panta otrās daļas.

Vērtējot pierādījumus, tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteikto, ka pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas

pakāpe. Savukārt to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par

faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Kriminālprocesa likuma 129.pants noteic, ka pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas

par faktiem tieši vai netieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību,

izmantošanas iespējamību vai neiespējamību. Kriminālprocesa likuma 130.pants noteic, ka tikai tās kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir

pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Apsūdzētais tiesas izmeklēšanā liecināja, ka tad, kad atradies Jēkabpilī, viņam pazudušas pilnīgi visas mantas, kuras viņam bijušas - dokumenti, abi

telefoni, nauda, viss. Gājis ar kājām no Jēkabpils uz Rīgu, dabūjis saules dūrienu. Apsūdzēto aizveduši atpakaļ uz Jēkabpils slimnīcu. Pēc tam apsūdzētā

paziņa no Aizkraukles atbraukusi uz Jēkabpili un atvedusi uz Aizkraukli. Apsūdzētais ar viņu sastrīdējies un pārnakšņojis kaut kur tur, kur atrodas

kooperatīva dārza mājiņas. Naudas nebijis, nebija arī ko ieķīlāt, lai varētu tikt projām no Aizkraukles, neviens naudu nedevis, gājis kājām. Bijis apmēram

pulksten seši vakarā, svētdiena. Ieraudzījis /pers. L/ mašīnu. Mašīnā bijis maks. Apsūdzētais mēģinājis ielīst automašīnā, bet tas nesanācis. Apsūdzētais

gribējis nolaist logu /pers. L/ mašīnai un paņemt maku. Apsūdzētajam bijis skrūvgriezis, kuru paņēmis no dārza mājiņas. Gribējis atspiest logu uz leju.

Tagad apsūdzētais saprotot, ka būtu bijis vieglāk izsist logu, tas būtu bijis ātrāk.

Visi cietušie sakot, ka kāds dzēris Daugavmalā, taču apsūdzētā asinīs alkohols netika konstatēts. Apsūdzētais liecināja, ka vienkārši fiziski nevarējis

atrasties tajā vietā. Aprīlī atbrīvojies - 2,5 gadus bijis ieslodzījuma vietā. To, kādas mašīnas tikušas apzagtas, apsūdzētajam teicis inspektors. Pēc tam

atnākusi /pers. J/ kundze. Apsūdzētais nezinājis, kādas mašīnas markas tikušas apzagtas, kādas detaļas bijušas nozagtas. Apsūdzētais nezina ielas,

neorientējas pilsētā. Apsūdzētais ar /pers. J/ gandrīz vispār nerunājis. Viņa sēdējusi un rakstījusi kaut ko. Viņa apsūdzēto nesapratusi. Tulks bijis tikai

otrajā vai trešajā reizē, pirmajā reizē tulka nebijis. Pirmo reizi viņš pratināts 9.datumā. Neatceras, kurā datumā policija aizturējusi. Atzīšanās rakstīts, ka

apsūdzētais paņēmis sīkumus vairākās vietās, taču sanāk, ka mantas pazudušas tikai /pers. K/ un Toyota saimniekam – zābaki. Citiem vispār nekas nav

pazudis.

Vaļsirdīgo atzīšanos atdevis inspektoram, kurš viņam to diktējis. Apsūdzētais neatceras, kāds bijis uzvārds policistam, kurš viņam licis rakstīt

atzīšanos, viņš bijis formas tērpā, bet uzvārda klāt nebijis, pēc tam solījis, ka apsūdzētais varēs braukt uz Rīgu. Pēc tam inspektors kādam piezvanījis un

atbraukusi /pers. J/. Viņš ļoti pārliecinoši pateicis, lai apsūdzētais uzraksta atzīšanos, tad tiks mājās līdz tiesai. Apsūdzētajam negribējies atpakaļ uz

cietumu. Bijusi runa par to, ka apsūdzētajam sods būs piespiedu darba stundas. Kad nolasīts spriedums, tad apsūdzētais sapratis, ka nepareizi izdarījis,

rakstot atzīšanos. Apsūdzētajam ticis izskaidrots, ka viņam ir tiesības uz aizstāvi, taču apsūdzētais nezina, kāpēc to nav izmantojis. Apsūdzētais ar

prokurori Hščanoviču saticies uz piecām minūtēm. Tikšanās bijusi Aizkrauklē, pagrabā. Prokurore nodevusi apsūdzētajam lietas materiālus latviešu

valodā un teikusi, ka gan jau kāds iztulkos. Apsūdzētais bijis neapskaužamā stāvoklī.

Apsūdzētais liecināja, ka bijis apreibinošo vielu ietekmē pēc ārsta receptes. Tās bijušas miega zāles, apsūdzētais varējis tikai gulēt.

Apsūdzētais norāda, ka atzīst tikai vienu gadījumu.

Tāpat apsūdzētais liecināja, ka vaļsirdīga atzīšanās ir viņa rakstīta. To rakstījis no inspektora vārdiem, kurš teicis, kas kurā automašīnā ir paņemts.

/pers. J/ apsūdzēto pratinājusi divas reizes. Otrā reizē tulks bijis, pirmajā reizē nebijis. Apsūdzētais parakstījis liecību, bet latviešu valodā rakstīto

nesapratis. Apsūdzētais ļoti gribējis atgriezties mājās, tāpēc parakstījis. Negribējis uz cietumu, bijis gatavs parakstīt visu. Apsūdzēto aizturējuši vakarā.

Norādījis, ka vainu atzīst, jo vienu mašīnu zadzis. Paziņu, kas dzīvo Aizkrauklē, sauc N.P.. Apsūdzētais pazīst viņu desmit gadus. Pirmo nakti gulējis pie

viņa. Viņam mājās ir māte, kura ir guloša, nestaigā. Aizkrauklē kopumā bijis divas dienas, otrajā dienā sastrīdējušies. Paziņa dzīvo Spīdolas ielā, te pat

pirmajā mājā no tiesas, pirmajā kāpņu telpā, pirmajā stāvā pa labi. Pirms augusta nekad nebija bijis ciemos pie paziņas. Paziņa apsūdzēto atvedis

piektdienas vakarā. Sestdien visu dienu bijis Aizkrauklē. Svētdien braukuši uz Madonu uz dievkalpojumu. Dārza mājiņa pieder paziņas draugam, kurš

strādā sešas dienas nedēļā un nevar atnākt uz tiesu. Apsūdzētajam ir viņa telefona numurs, bet nav šobrīd līdzi. Apsūdzētais liecināja, ka atzīšanos devis

zāļu iespaidā. Uz ekspertīzi viņa apģērbu nepaņēma, nevar būt nekādu viņa pēdu. Apsūdzētais nevar nosaukt personu, ar ko bijis dārza mājiņā. Dārza

mājiņa atrodas netālu, visas mājiņas ir vienādas, tā bijusi pie upes.

Apsūdzētais /pers. A/ arī liecināja, ka, ja viņš būtu izlaists tad, kad bijusi tiesas sēde par apcietinājuma piemērošanu, viņš būtu atdevis naudu

cietušajiem, kaut gan nodarījis zaudējumu cietušajam /pers. L/. Apsūdzētais liecināja, ka viņam, lai apskatītos, kas atrodas automašīnā, nebūtu

nepieciešams izsist mašīnām stiklus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tika nolasītas apsūdzētā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, jo liecībās konstatētas

pretrunas.

Apsūdzētā/pers. A/ vaļsirdīgajā atzīšanā norādīts, ka 2015.gada 8.augustā ap pulksten 15.00 apsūdzētais atbraucis uz Aizkraukli. Līdz pulksten

22.00 bijis kopā ar draugiem, pie upes dzēruši alu. Ap pulksten 23.00 apsūdzētais izdomājis apzagt mašīnas. Piegājis pie automašīnas BMW Draudzības

krastmalā, izsitis stiklu un paņēmis kaut ko no sīkumiem. Pēc tam piegājis pie automašīnas Hyundai un arī paņēmis sīkumus. Pēc tam piegājis pie otras

automašīnas BMW, taču tur neko nepaņēmis. Tālāk Spīdolas ielā piegājis pie automašīnas Mercedes 250, izsitis stiklu un paņēmis atpakaļskata spoguli.

Pēc tam Draudzības krastmalā piegājis pie melna pikapa un no piekabes zem pārklāja paņēmis kasti ar zābakiem un lāpstu. Visu, ko paņēmis no

mašīnām, salicis šajā kastē. Nokāpis krastmalā un kasti nolicis krūmos (lietas 1.sējuma 2a.lapa).

Apsūdzētais pirmstiesas izmeklēšanā liecinājis 2015.gada 11.augustā. Liecinājis, ka, atsaucoties uz 2015.gada 9.augusta atzīšanos, nevēlas neko

papildināt. Apsūdzētais norādījis, ka Aizkrauklē nedzīvo, bijis ciemos pie drauga, ar kuru kopā izcietis brīvības atņemšanas sodu. Apsūdzētais deklarēts

Rīgā, Žagatu ielā 24-43. Apsūdzētais precizējis, ka 2015.gada 9.augustā ap pulksten 8.00 Aizkrauklē, Spīdolas ielā sabojājis melnas krāsas Mercedes

Benz 250, izsitis logu vadītāja pusē, sabojājis spoguli, to noraujot, kā arī paņēmis tehnisko apliecību, kura atrodas pie paziņas, kuru apsūdzētais nevēlas

atklāt. Spoguli gribējis pārdot. Tāpat tajā pašā dienā sabojājis arī citas automašīnas, piemēram, Toyota, no kura paņēmis dažādas mantas – celtniecības

kasti, atstarojošo vesti, divus pārus zābakus, lāpstu. Apsūdzētais mēģinājis arī iekļūt automašīnā Hyundai, taču ticis iztraucēts. Tajā pašā rītā izsitis arī

Draudzības krastmalā atrodošās Toyota Corolla Verso logu, taču no tās neko nepaņēmis, jo nekā vērtīga neesot bijis. Mēģinājis iekļūt arī Volvo S60,

taču tas neizdevies. Tajā pašā dienā sabojājis arī automašīnu BMW, izsitot logu, taču neko nepaņēmis, jo nekā vērtīga neesot bijis. Apsūdzētais norādījis,

ka atzīst savu vainu visās norādītajās epizodēs (lietas 1.sējuma 87-88.lapa).

2015.gada 27.augustā kā apsūdzētais /pers. A/ liecinājis, ka savu vainu atzīst. Liecības nesniegs, jo notikumus atceras slikti, uztur iepriekš sniegtās

liecības. Neatceras notikumus, jo tas esot medikamentu iedarbības rezultāts, lietojis tramadolu un fenozepāmu, ko izrakstījis ārstējošais ārsts.

Medikamentus lietojis lielākā devā nekā nozīmējis ārsts. Atzīst cietušo pieteiktās kompensācijas (lietas 1.sējuma 11.lapa).

Vērtējot apsūdzētā liecības, tiesa secina, ka vaļsirdīgajā atzīšanās norādītie fakti ir pretrunā ar apsūdzētā kā aizdomās turētā liecībām. Apsūdzētais

tiesas sēdē norādīja, ka vaļsirdīgo atzīšanos viņam diktējis policijas darbinieks, viens no cilvēkiem, kurš viņu aizturējis. Fakts, vai tā patiešām nav noticis,

tiesas izmeklēšanā netika noskaidrots. No lietā noskaidrotā izriet, ka vaļsirdīgā atzīšanās tapusi 2015.gada 9.augustā, proti, neilgi pēc apsūdzētā

aizturēšanas, taču kā izriet no procesa virzītājas /pers. J/ (tiesas izmeklēšanā tika nopratināta) ziņojuma, tad apsūdzētais neilgi pēc aizturēšanas uzvedies

neadekvāti un nogādāts medicīnas iestādē, konstatējot psihotropo un narkotisko vielu klātbūtni viņa organismā, arī to ietekmi. Tiesa uzskata, ka lietas

materiālos esošā vaļsirdīgā atzīšanās jau tāpēc vien ir apšaubāma un nav ticama. Tāpat norādāms, ka tajā norādītais ir pretrunā ar lietā esošajiem citiem

pierādījumiem, tajā skaitā vēlāk sniegto apsūdzētā liecību, proti, atzīšanās norādīts, ka /pers. A/ pēc tam, kad sabojājis automašīnu BMW, piegājis pie

automašīnas Hyundai Draudzības krastmalā, kas neatbilst patiesībai, jo lietā ir pierādīts, ka automašīna Hyundai tika bojāta citā adresē – netālu no

Enerģētiķu un Dārza ielas krustojuma. Melns pikaps ar piekabi lietā vispār nefigurē, tāpat lietā nefigurē divas BMW markas automašīnas, uz ko norādīts

atzīšanās.

Savukārt pirmstiesas procesā sniegto liecību tiesa vērtē kā izvairīgu, taču ticamu. Tiesas ieskatā, ja apsūdzētais patiešām nebūtu izdarījis

noziedzīgos nodarījumus, par kuru izdarīšanu viņš liecina, viņš nevarētu liecināt par to, vai konkrētajos transportlīdzekļos bija vai nebija kas vērtīgs,

nevarētu liecināt par bojājumu veidu transportlīdzekļiem, kā arī nozagtajām mantām. Protams, varētu vēlēties, lai procesa virzītāja būtu apsūdzēto

nopratinājusi par notikušo sīkāk vai arī veikusi papildus nopratināšanu, taču minētie apstākļi nepadara 2015.gada 11.augusta liecību par neizmantojamu

pierādīšanā. Turklāt tiesa apsūdzētā liecības kodolīgumu skaidro ar to, ka apsūdzētais pirms noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas lietojis medikamentus,

kurus lietojis vairāk kā nepieciešams, uz ko norādīts apsūdzētā 2015.gada 27.augustā, kā dēļ viņš notikušo precīzi neatceras.

Tāpat norādāms, ka apsūdzētā tiesas izmeklēšanā liecinātais par to, ka viņš atzinies, jo negribējis uz cietumu, tiesas ieskatā neapstiprinās ar lietas

materiāliem, jo 2015.gada 11.augusta liecību apsūdzētais sniedzis pats brīvā stāstījumā, par ko liecināja /pers. J/ un apsūdzētais tam neiebilda, turklāt

2015.gada 11.augusta tiesas sēdē, kur lemts parapcietinājuma piemērošanu apsūdzētajam, apsūdzētais jau atkārtoti atzinies transportlīdzekļu bojāšanā,

norādot, ka nodarījumus izdarījis, jo vajadzējis naudu.

Lieciniece /pers. J/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka apsūdzēto ir redzējusi. Augusta mēnesī šai personai bijuši vairāki kriminālprocesi, lieciniece

atzinusi viņu par aizdomās turēto, nopratinājusi. Nopratināšana notikusi īslaicīgās aizturēšanās vietā, izolatorā. Tur arī atzinusi par aizdomās turēto,

iepazīstinājusi ar tiesībām un pienākumiem, nopratinājusi tulka klātbūtnē. Apsūdzētais latviski nesapratis. Viņš stāstījis, kā viss noticis, brīvā formā.

Nopratināšanā neviens cits nepiedalījies. Tā nebijis, ka lieciniece diktējusi apsūdzētajam, ko rakstīt. Protokols ticis tulkots. Vaļsirdīgo atzīšanos pieņēmis

cits inspektors. Lieciniece gājusi uz izolatoru nākamajā dienā.

Liecinieces liecība pierāda, ka apsūdzētais 2015.gada 11.augusta liecību sniedzis brīvā stāstījumā, apsūdzētais tiesas izmeklēšanas laikā neuzdeva

lieciniecei jautājumus, kas pierādītu pretējo, lietā nav šādu pierādījumu. To, ka tulce piedalījusies pratināšanā, apsūdzētajam liecība iztulkota, pierāda

apsūdzētā izdarītā atzīme, ka liecība viņam iztulkota, nekas papildināms apsūdzētajam nav; liecību parakstījusi arī tulce A.Gička.

Lieciniece I.R. tiesas izmeklēšanā liecināja, ka atceras, ka nākusi uz izolatoru, bijusi informācija, ka ir apzagta māja Pļaviņās. Lieciniece ar

apsūdzēto nerunājusi par to, ka, atzīstot savu vainu, var mīkstināt sodu. Liecinieces iecirknī nav tulku, nevarējis saprast, no kurienes persona bijusi

Aizkrauklē, bijis nepieciešams noskaidrot, kādā sakarā apsūdzētais bijis Aizkrauklē. Procesa virzītāja nesaprata krievu valodu, palūgusi liecinieci noiet

lejā parunāt, kādā sakarā apsūdzētais ir Aizkrauklē. Viņš izstāstījis, ka bijis Jēkabpilī, viņu no Jēkabpils uz Aizkraukli atvedis kaut kāds mācītājs, pie kā

viņš dzīvojis. Tad apsūdzētais izstāstīja, ka gājis zagt mašīnas, bet neko konkrēti. Pie atzīšanās lieciniece nebijusi klāt.

Lieciniece arī liecināja, ka nebijis tā, ka likusi apsūdzētajam uzņemties vainu par citu epizodi, viņš piedāvājis, ka var uzņemties vainu. Viņš stāstījis,

ka ir gājis no Jēkabpils uz Pļaviņām. Tajā laika posmā Pļaviņās bija notikušas zādzības. Viņš teica, ka tur nav bijis. Viņš teicis, ka uzņemsies vainu,

lieciniece teikusi, ka tā nenotiek. Tā saruna arī beigusies. Par konkrēto gadījumu vaļsirdīga atzīšanās nebijusi, lieta joprojām nav atklāta.

Liecinieces I.R. liecība pierāda to, ka arī šai lieciniecei apsūdzētais teicis, ka ir apzadzis mašīnas. Tiesas ieskatā, ja apsūdzētais patiešām būtu

mēģinājis apzagt un sabojāt tikai vienu automašīnu, apsūdzētajam nebūtu pamata liecināt, ka izdarījis vairākus noziedzīgos nodarījumus.

Cietušais /pers. B/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka notikums bijis septembrī. Ticis bojāts cietušā transportlīdzeklis BMW. No rīta plkst.8.00

konstatējis, ka ir izsists labās puses aizmugurējo durvju stikls. Tikusi bojāta loga līste un, uzlaužot loga līsti, tikušas bojātas durvis. No mašīnas pazudis

auto drēbju pakaramais. Mašīnu novietojis iepriekšējā vakarā ap plkst.20.00 Draudzības Krastmalas otrajā stāvlaukumā. Mantisko kaitējumu 520 EUR

apmērā veido durvju pārkrāsošana, pēc tam tika nopulēta visa mašīna, lai durvis neatšķirtos, logu līstes, kuras nevar nopirkt pa vienai, loga stikls.

Cietušais salabojis tikai logu, jo lai salabotu skrāpējumus, krāsošanu, logu līstes, cietušajam nav naudas.

Līstes tikušas lauztas vaļā no loga ar asu priekšmetu, ar spēku. Līste ir no metāla, tā atrodas apkārt stiklam un tikusi atbīdīta nost no stikla.

Cietušais to pielocījis atpakaļ. Laužot līsti vaļā, durvīs tikusi ieskrāpēta švīka līdz metālam. Tikušas bojātas divas līstes - malējā un sānu. Policijā teicis, ka

pazudis pakaramais, bet laikam tas ticis palaists garām. Automašīna nav saremontēta.

2015.gada 9.augusta cietušā /pers. B/ iesnieguma protokolā norādīts, ka cietušajam pieder automašīna BMW, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/. 2015.gada 9.augustā cietušais konstatējis, ka automašīnai ir izsists aizmugurējo durvju stikls, sabojātas divas durvju metāla līstes. Aizmugurējām

durvīm ir ievilkts 5-10 cm garš skrāpējums. Cietušais norādījis, ka viņam nodarīti zaudējumi 300 EUR apmērā (lietas 1.sējuma 3.lapa).

2015.gada 9.augusta apskates protokolā norādīts, ka, apskatot automašīnu BMW, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, kas atrodas /adrese/

pie daudzdzīvokļu mājas, konstatēts, ka automašīnai ir izsists aizmugurējais stils pasažieru pusē. Pa labi no bojātā stikla redzami bojājumi durvju metāla

līstē. Līste ir bojāta arī durvju loga apakšējā daļā. Zem līstes uz durvīm redzama švīka (lietas 1.sējuma 6.-10.lapa).

Tiesa uzskata, ka ar cietušā /pers. B/ liecību, iesniegumu, automašīnas BMW apskates protokolu, apsūdzētā liecību, ir pierādīts, ka apsūdzētais

sabojāja transportlīdzekli, turklāt mēģināja tajā iekļūt. Pierādījumi nav pretrunā viens ar otru, tie pierāda apsūdzība norādītos apstākļus.

Cietušais /pers. L/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka notikums bija sen, tas bijis septembris. Nolicis ceļa malā automašīnu, gājis uz dārzu. Dzirdējis, ka

kāds sāk interesēties, kam pieder automašīna. Cietušais atsaucies. Teikuši, ka kāds mēģina tikt iekšā mašīnā. Cietušais skrējis uz ceļa pusi. Persona

atradusies ceļa malā pie cietušā automašīnas, personai bijis rokā kaut kāds priekšmets. Cietušais teicis, lai persona pazūd no mašīnas, viņš devies prom.

Cietušais izsaucis policiju.

Cietušais atpazīst personu, kas bija pie mašīnas, tas ir apsūdzētais. Cietušais neredzējis darbības, ko veicis apsūdzētais. Redzējis, ka viņam bija

skrūvgriezis, iztraucējis apsūdzēto. Ticis sabojāts priekšējais pasažieru stikls, skrāpējums, durvju rāmis, blīve. Cietušais nav novērsis bojājumus. Bojājumi

ir apmēram 70 eiro vērtībā.

Automašīnu novietojis krustojumā aiz ugunsdzēsējiem Dārza ielā – no krustojuma uz HES pusi apmēram 100 m. LiecinieceV. interesējusies par

mašīnu, kam tā pieder. Teikusi, ka kāds mēģina tikt iekšā. Vīrietis bija ģērbies tumšās drēbēs ar kapuci. Liecinieks neatceras, kādas bijušas bikses.

Rokās bijis skrūvgriezis vai nazis, cimdi. Garš priekšmets. Cietušais teicis, lai persona pazūd no automašīnas, ka sauks policiju. Persona kavējusies pie

mašīnas, beigās sākusi mukt prom, sāka iet, pēc tam skrēja. Izsaucis policiju.

Cietušais liecināja, ka jāremontē stikls, jāveic pulēšana, blīve jāmaina, lai mitrums netiktu iekšā, gumija apkārt stiklam. Rāmis starp stiklu un durvīm

ir ieliekts, jāpiekrāso.

Lieciniece V.I. tiesas izmeklēšanā liecināja, ka notikums bijis pagājušajā gada vasarā, mēnesi nevar pateikt. Lieciniece bijusi dārzā. Ejot mājās,

redzējusi, ka stāv kaimiņa automašīna - vīrietis piegājis pie mašīnas, kaut ko ar skrūvgriezi mēģinājis darīt pie durvīm. Domājusi, ka šoferis pats netiek

iekšā, taču lieciniece novērojusi, ka brīdī, kad tuvojas kāda automašīna, vīrietis paiet nost no automašīnas. Pēc tam lieciniece aizgājusi atpakaļ uz dārzu

un pateikusi kaimiņam. Visi izskrējuši uz ceļu un viņš aizbēdzis. Kaimiņš skrējis pakaļ, bet vīrietis ieskrēja krūmos.

Lieciniece atpazinusi apsūdzēto, jo, kad piebraukusi policija, lieciniece viņu redzējusi.

Lieciniece nezina, kā sauc cietušo, kam pieder automašīna. Mašīna bijusi gaišā krāsā. Apsūdzētais nebijis labās drēbēs. Varbūt bijusi cepure,

tumšas drēbes. Lieciniece neredzējusi, kāds priekšmets apsūdzētajam bijis rokās, skrūvgriezis vai kaut kas tāds, rokās bijuši cimdi. Agrāk šo personu

nebija redzējusi.

Liecinieks R.V. tiesas izmeklēšanā liecināja, ka pagājušā gada jūlijā vai augustā, bijusi pēcpusdiena, plkst.16.00 pildījis dienesta pienākumus

satiksmes uzraudzībā kopā ar kārtībnieku Skuju, kad no dežūrdaļas saņēmuši ziņojumu doties uz Enerģētiku ielu, kur persona zog mašīnu. Ierodoties

norādītajā adresē, tur stāvējušas divas mašīnas, sastapuši cilvēkus, kuri paskaidrojuši un aprakstījuši personu, kura devusies iekšā dārziņos.

Paskaidrojuši, ka persona mēģinājusi lauzt mašīnu. Tā kā iepriekšējās naktīs bijušas lauztas mašīnas, devušies uz dārziņiem. Kolēģis devies citā virzienā,

liecinieks devies iekšā dārziņos. Pamanījis dārziņos personu, kura staigājusi pa dārzu, ēdusi ogas. Liecinieks nācis pretī, uzrunājis, prasījis, ko dara.

Persona teikusi, ka pastaigājoties, ka neko īpašu nedarot. Pēc apraksta bijusi tā pati persona, ko cilvēki aprakstījuši. Tad liecinieks teicis, lai persona

kopā ar viņu dodas uz ceļa pusi, kur atrodas dienesta transportlīdzeklis. Ejot no dārziņiem, redzējis, ka personai rokās bijuši cimdi. Persona cimdus

nometusi zālē. Dodoties uz mašīnu, persona aizmugurējās kabatās salikusi rādītājpirkstus, mēģinājusi kaut ko sataustīt, liecinieks pamanījis, ka tas ir

metāla stienis. Sapratis, ka skrūvgriezis. Pārbaudot personu, tikuši atrasti divi skrūvgrieži. Liecinieks devies atpakaļ, tajā pašā vietā atradušies arī darba

cimdi ar pumpainu virsmu. Pienākot pie mašīnas, cilvēki atpazinuši personu. Nogādājuši personu Aizkraukles policijas iecirknī.

Liecinieks arī liecināja, ka personai bijusi melna žokejcepure, melna jaka, brūnas bikses. Bijušas palēninātas kustības. Nesteidzoties gājis uz

mašīnu. Varbūt persona bija kaut ko lietojusi. Alkohola smaku neatceras. Sapratis, ko liecinieks jautājis, atbildējis. Attieksme bijusi adekvāta. Varbūt

personai bijis vēl nazis kabatās, bet liecinieks nav pārliecināts. Aicinājuši izsniegt priekšmetus, pēc tam arī pārmeklējuši. Sanākuši cilvēki, kas bija

redzējuši, apliecināja, ka tā ir tā pati persona. Automašīna bijusi pelēkas krāsas, marku liecinieks neatceras.

Liecinieks arī liecināja, ka divas stundas pirms notikuma, sastapuši apsūdzēto, pārbaudījuši viņa personību, kā arī to, vai persona nav meklēšanā.

Pēc pārbaudes apsūdzētais turpinājis ceļu dārziņu virzienā. Kad cilvēki aprakstījuši personu, sapratuši, ka tas ir tas pats cilvēks.

Cietušā /pers. L/ 2015.gada 9.augusta iesnieguma protokolā norādīts, ka 2015.gada 9.augustā ap pulksten 18.00 cietušais atradies mazdārziņu

kooperatīvā. Automašīnu bija novietojis ceļa malā. Kāda sieviete cietušajam pajautājusi, kam pieder ceļa malā novietotā automašīna, un paskaidrojusi,

ka kāds vīrietis to mēģina atlauzt ar skrūvgriezi. Cietušais devies pie automašīnas un ieraudzījis, ka pie automašīnas atrodas vīrietis. Cietušais uzkliedzis

vīrietim, un tas aizbēdzis. Pienākot pie automašīnas, cietušais konstatējis, ka automašīna nav bojāta, bet cietušais norādījis, ka vīrieša mērķis, noteikti,

bijis cietušā mantas, kas atradušās automašīnā (lietas 1.sējuma 15.lapa).

2015.gada 9.augusta apskates protokolā norādīts, ka tiek apskatīta automašīna Hyundai Matrix, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, kurai

redzami bojājumi – bojāta pasažiera puses priekšējā loga augšpuse, gumijas apvidū, nedaudz atlocīts metāls ar gumiju (lietas 1.sējuma 20.-23.lapa).

2015.gada 9.augusta apskates protokolā norādīts, ka tiek apskatīti balti cimdi (lietas 1.sējuma 26.lapa).

Apsūdzētais atzina, ka mēģinājis iekļūt /pers. L/ piederošajā transportlīdzeklī, to sabojājis, un tas ir pierādīts ar cietušā /pers. L/, liecinieku liecībām,

cietušā iesnieguma protokolu, ka arī apskates protokoliem, kur fiksēts cimdu, skrūvgrieža, naža izskats.

Cietusī /pers. C/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka automašīnai Toyota ticis bojāts kreisās puses aizmugurējais stikls, bojātas gumijas apkārt logam,

saskrāpētas durvis. Mašīna bijusi novietota vakarā Draudzības Krastmalā 2. No rīta cietusī saņēmusi ziņu no kaimiņiem, ka ir bojātas vairākas mašīnas.

Nogājusi lejā, konstatējusi, ka bojāta arī cietušās automašīna. Mantiskā kaitējuma kompensāciju veido logs, loga maiņa. Bojājumi tikuši novērtēti un

novērsti autoservisā, ko pilnībā 300 EUR apmērā segusi apdrošināšanas sabiedrība.

Cietušās /pers. C/ 2015.gada 9.augusta iesnieguma protokolā norādīts, ka cietušajai pieder Toyota Corolla Verso, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/. 2015.gada 9.augustā ap pulksten 8.00 cietusī konstatējusi, ka automašīnas aizmugurējām durvīm šofera pusē ir izsists logs, sakarā ar to

cietušajai ir nodarīti zaudējumi 200 EUR apmērā. Cietušās automašīnai ir KASKO apdrošināšana (lietas 1.sējuma 28.lapa).

2015.gada 9.augusta automašīnas Toyota Corolla Verso, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, apskates protokolā norādīts, ka automašīnai ir

redzami bojājumi – izsists aizmugurējais logs šofera pusē (lietas 1.sējuma 30.-33.lapa).

Tiesas ieskatā cietušās /pers. C/ liecība apstiprina apsūdzētā liecību par to, ka viņš sabojājis šo transportlīdzekli, pēc tam secinot, ka tajā nekā

vērtīga nav.

Tiesas izmeklēšanā cietušais /pers. D/ liecināja, ka notikums bijis pasen, datumus neatceras. Iepriekšējā vakarā novietojis automašīnu stāvvietā pie

mājas. No rīta kaimiņi konstatējuši, ka viņu automašīnām ir izsisti logi, kā arī paziņojuši, ka cietušā auto arī ir bojāts. Transportlīdzekli cietušais novietojis

Draudzības Krastmalā 2 stāvvietā. Bijusi norauta gumija, kas atrodas starp durvīm un logu, salocīts metāla stiprinājums, noskrāpētas durvis. Persona

iekšā nebija iekļuvusi, bijusi tikai sabojāta mašīna. Kompensāciju 250 EUR apmērā veido gumijas maiņa, durvju labošana, krāsošana. Izdevumus daļēji

atlīdzinājusi KASKO apdrošināšana, kaut kādu daļa palikusi, ko cietušais neatceras.

Vēl bijušas bojātas divas mašīnas - BMW un Toyota, abām bijuši izsisti stikli. Viena mašīna piederējusi /pers. C/. Cietušā automašīna ir

saremontēta, bojājumi novērsti. Iepriekšējā dienā bojājumu mašīnai nebijis. Naktī dzirdējis, ka jaunieši ballējās Daugavmalā. To, ka tiek bojātas

automašīnas, nedzirdējis. Cietušais arī liecināja, ka mašīna ir saremontēta, cietušajam nekādu pretenziju vairs nav.

Cietušā /pers. D/ 2015.gada 9.augusta iesnieguma protokolā norādīts, ka cietušajam pieder automašīna Volvo S60, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/, kura bijusi novietota pie mājas /adrese/. 2015.gada 9.augustā pēc pulksten 8.00 konstatējis, ka automašīnai šofera pusē ir atrauta gumija, kas

atrodas starp logu un durvīm. Automašīnai konstatēti bojājumi arī vietā, kur stiprinās gumija. Tāpat cietušais konstatējis, ka šofera puses durvīs ir ievilkta

viena apmēram 10 cm gara švīka un otra apmēram 2 cm gara švīka. Automašīnas bojāšanas rezultātā cietušajam nodarīti zaudējumi 250 EUR apmērā

(lietas 1.sējuma 38.lapa).

2015.gada 9.augusta automašīnas Volvo S60, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, apskates protokolā norādīts, ka automašīnai ir redzami

bojājumi – bojāta vadītāja puses priekšējo durvju loga gumija, kura ir noplēsta un karājas pie loga, kā arī bojātas gumijas stiprinājuma vietas (lietas

1.sējuma 40.-44.lapa).

Tiesas ieskatā arī cietušā /pers. D/ liecība apstiprina paša apsūdzēta 2015.gada 11.augustā liecināto par to, ka viņš velējies iekļūt transportlīdzeklī

Volvo, taču tas nav izdevies. Minēto apstiprina apskates protokls, no kura redzams, ka apsūdzētais izdarījis bojājumus transportlīdzeklim, tajā

neiekļūstot.

Cietušais /pers. G/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka notikums bijis pagājušajā gadā augusta mēnesī, bijusi sestdienas nakts. Cietušais bijis medībās

ar otru mašīnu. Atgriežoties no rīta puses, otru mašīnu nemaz neapskatījis. Tā bijusi novietota starp Draudzības Krastmalu 1 un 2 ceļa malā. Nākošajā

vakarā grasījies braukt medībās ar mašīnu Toyota Hilux, no kuras tika paņemtas mantas, bet pamanījis, ka tents ir attaisīts. Pavēris vaļā paskatīties -

nebijis zābaku. Piezvanījis, lai bērni nones otrus zābakus. Kaimiņi no blakus mājas atskrējuši un jautājuši, vai nav nekas nozagts, teicis, ka zābaku nav.

Cietušajam bijusi liela kaste medībām, “Fiskars” lāpsta, garie gumijas zābaki, dzeltena darba veste, benzīna pudele. Viss, kas bijis kravas kastē, bijis

paņemts.

Cietušais /pers. G/ arī liecināja, ka virsū bijis pārsegs, mantas nebijušas ieraugāmas. Visas mantas atdotas. Pēc tam cietušais pamanījis, ka logam

bijusi atlocīta maliņa. Apstājoties, nolaižot logu, metālu iztaisnojis, krāsas bojājumi palikuši. Kaut kas ne visai plats bijis mēģināts aizbāzt un stikla sānā

kaut kas bijis mēģināts ķeksēt. Cietušais to konstatējis tikai pēc tam, tajā pašā naktī privātajai automašīnai tikusi bojāta slēdzene. To nepievienojuši klāt

šai lietai. Izjaucot slēdzeni, iekšā bijis nolauzts šķēru gals.

Tērējis savu laiku, medībās neticis, tāpēc pieteicis morālo kaitējumu, braucis uz policiju, braucis uz tiesu.

Cietušā /pers. G/ 2015.gada 9.augusta iesnieguma protokolā norādīts, ka cietušajam lietošanā ir nodota automašīna Toyota Hilux, valsts

reģistrācijas numurs /TL numurs/, kura bijusi novietota /adrese/. Automašīnas kravas kastē atradusies melna celtniecības kaste, kurā atradās divi pāri

gumijas zābaku, atstarojoša veste, divi lielie kartupeļu maisi. 2015.gada 9.augustā ap pulksten 20.00 cietušais devies uz automašīnu un konstatējis, ka

kaste ar tajā esošajām mantām ir nozagta un cietušajam ir nodarīti zaudējumi 90 EUR apmērā (lietas 1.sējuma 50.lapa).

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores virsleitnantes I.G. 2015.gada 9.augusta

ziņojumā norādīts, ka 2015.gada 9.augustā, apsekojot teritoriju Aizkrauklē, Daugavas krastā pretī daudzdzīvokļu mājai Draudzības krastmalā 2 krūmos

tika pamanīta melna plastmasas celtniecības kaste, kurā atradās divi pāri zaļas krāsas gumijas zābaku, atstarojošā veste un metāla lāpsta. Ņemot vērā

apstākļus, bijušas aizdomas, ka mantas ir zagtas, tāpēc kaste tikusi nogādāta Aizkraukles policijas iecirknī. Aptuveni pēc stundas iecirknī ieradies /pers.

G/ un paskaidrojis, ka vēlas rakstīt iesniegumu par to, ka no viņa automašīnas Toyota Hilux ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kravas nodalījuma

ir nozagta melna plastmasas celtniecības kaste, kurā atradusies lāpsta, atstarojoša veste un divi pāri zaļas krāsas gumijas zābaku. Uzrādītās mantas

cietušais atpazinis kā savējās (lietas 1.sējuma 53.lapa).

2015.gada 10.augusta apskates protokolā norādīts, ka tiek apskatīta celtniecības kaste, atstarojošā veste, divi pāri gumijas zābaku, lāpsta.

Celtniecības kaste ir melnā krāsā, kurā iekšā atrodas dzeltenas krāsas veste ar atstarojošiem elementiem, divi 44 izmēra gumijas zābaku pāri zaļā krāsā,

lāpsta ar metāla spalu melnā krāsā un plastmasas rokturi melnā krāsā. Protokolā arī norādīts, ka, apskatot skrūvgriezi, redzams, ka tam ir baltas krāsas

rokturis. Apskatot nazi, redzams, ka tam ir brūnas krāsas rokturis un 11,6 cm garš spals, ap naža rokturi aptīta izolācijas lenta, uz naža asmens ir redzami

brūnas/sarkanas krāsas pleķi. Apskatot mobilo telefonu, redzams, ka tas ir melnas/pelēkas krāsas ar antenu u atveramu vāciņu, ar IMEI kodu

Nr.359363/00/040104/1 (lietas 1.sējuma 58.-63.lapa).

No 2015.gada 11.augusta paraksta par mantu saņemšanu redzams, ka /pers. G/ saņēmis melnu celtniecības kasti, divus pārus gumijas zābaku,

lāpstu un dzeltenas krāsas atstarojošu vesti. Mantas ir bez bojājumiem (lietas 1.sējuma 64.lapa).

Savā 2015.gada 11.augusta liecībā apsūdzētais liecinājis, ka no konkrētā transportlīdzekļa paņēmis mantas, kuras kā pazudušas nosaucis arī

cietušais, izņemot pudeli, kas pildīta ar degvielu.

Cietušais /pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka atceras, ka pie cietušā plkst.10 atnākusi policija, jautājusi par automašīnu. Tā bijusi cietušā

mašīna. Mašīnai bijis izsists logs, paskatījies, kā nav. Nebijis spogulis un visādi vadi, auto magnetolas kartiņas ar kodu. Viss, kas bijis mašīnā, viss bijis

izņemts. Magnetola bijusi veca, to neņēmuši.

Tas bijis 2015.gada septembris, naktī no sestdienas uz svētdienu. Cietušais savu automašīnu Mercedes novietojis mājas Spīdolas ielā 3 pagalmā.

Automašīnai bijis izsists logs, nebijis aizmugurskata spoguļa. Tas bijis savienots ar signalizāciju. Bez spoguļa mašīnu nevarējis piedarbināt. Automašīnai

bijuši skrāpējumi, uz paneļa bijis skrāpējums, saplēsts sēdeklis. Bojājumi tika novērsti, kas izmaksājis apmēram 297 EUR. Cietušā automašīnai nebijis

KASKO apdrošināšanas.

Visas mantas atradis melnā kastē pie Daugavas. Vēl pieciem cilvēkiem bijušas nozagtas mantas, visas mantas bijušas kopā. Tur bijis dvielis,

pakaramais, sega, visas cietušā mantas. Cietušais nevarējis aizbraukt bez spoguļa. Redzējis, ka pudeles stāv pie Daugavas, dzirdējis, ka naktī tur kāds

dzēris. Sācis meklēt, piegājis pie pudelēm, redzējis, ka tālāk stāv lāpsta, melna kaste. Cietušais neatceras, kas vēl no viņa mantām bija. Cietušais bijis

viens pats, pēc tam izsaucis policiju. Cietušais neņēmis savas mantas, izsaucis policiju. Mantas pēc tam atdotas cietušajam. Mašīnas tehnisko pasi un

magnetolas kodu karti cietušais neatradis. Tehniskā pase bijusi uz L.S. vārda. Mašīnu cietušais nopircis no darba vadītāja sievas, tā nebijusi pārrakstīta.

Tehnisko pasi cietušais atjaunojis. Auto magnetola bez kartes nedarbojas. Uz automašīnas auduma sēdekļa bijuši stikli, tāpēc tas bijis saplēsts. Stikls bijis

izsists vadītāja pusē. Bijuši skrāpējumi, kas nebija pirms tam. Ventilators bijis kārtībā. Bijis salauzts ventilatora regulējamais. Jāmaina bijusi tikai

plastmasa. Stāvlaukums atrodas starp Spīdolas ielas 1. un 3.māju. Cietušais redzējis tikai sabojātu BMW. Mašīna atradusies pie daudzstāvu ēkas pie

Daugavas. Cietušajam spoguli pēc divām stundām atdevuši policijas darbinieki.

Cietušais /pers. K/ arī liecināja, ka tajā dienā neticis uz tikšanos, bijusi svarīga tikšanās, tāpēc pieteicis morālo kaitējumu, jo cietušajam ir radušās

psihiskas traumas. Cietušais liecināja, ka viņam bijis jābrauc pie zobārsta, cietušais uztur morālo kaitējumu EUR 25 apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas cietušā /pers. K/ liecības.

Pirmstiesas izmeklēšanā 2015.gada 10.augustā cietušais /pers. K/ liecināja, ka dzīvo /adrese A/. Cietušajam pieder automašīna Mercedes Benz,

valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/. 2015.gada 8.augustā cietušais novietojis automašīnu pagalmā starp mājām Spīdolas ielā 3 un 5. 2015.gada

9.augusta rītā pie cietušā ieradušies policijas darbinieki, kuri meklējuši automašīnas Mercedes Benz īpašnieku. Policijas darbinieki paziņojuši, ka cietušā

automašīnai ir izsists logs, pēc kā cietušais izgājis ārā un konstatējis, ka automašīnai ir izsists priekšējais logs vadītāja pusē, sabojāts atpakaļskata

spogulis, centrālā atslēga, kā arī ir ne mazāk kā trīs skrāpējumi, kas atrodas uz vadītāja puses durvīm. Automašīnai arī bijis sabojāts vadītāja puses

sēdeklis – plēsts sēdekļa apvalks, un sabojāts ventilators, no kura bijis pazudis arī atsvaidzinātājs. No automašīnas pazudusi arī tehniskā apliecība uz L.S.

vārda, no kuras cietušais nopircis automašīnu. Cietušajam nodarīts materiāls zaudējums 100 EUR vērtībā (lietas 1.sējuma 69.lapa).

2015.gada 13.augustā cietušais /pers. K/ papildus liecināja, ka izsistā loga vērtība pirms bojāšanas bijusi 30 EUR, loga nomaiņas izmaksas 20

EUR. Atpakaļskata spoguļa ar centrālo atslēgu vērtība 30 EUR, nomainītā spoguļa ar centrālo atslēgu vērtība 20 EUR, nomaiņa 15 EUR. Skrāpējumu

novēršanas izmaksas 20 EUR un darba izmaksas 10 EUR. Cietušais papildus liecināja, ka bojāts vadītāja pusē durvju iekšpuses panelis ar rokturi –

durvis nevar kārtīgi aiztaisīt. Durvju paneļa vērtība ir 25 EUR, nomaiņa 10 EUR. Bojātā ventilatora vērtība 10 EUR, tā nomaiņa – 5 EUR,

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības atjaunošanas izmaksas – 17 EUR. Cietušais arī liecināja, ka no automašīnas magnetofona pazudusi kartiņa ar tās

kodu, kurš nepieciešams, lai magnetofons darbotos. Magnetofona vērtība 30 EUR. Cietušais plāno magnetofona nomaiņu veikt pats, tā izmaksas 90

EUR. Sakarā ar automašīnas bojāšanas faktu, cietušajam radīts morālais kaitējums, jo bijis nepieciešamas braukt uz Rīgu, kas radījis cietušajam

izdevumus 25 EUR apmērā, kā arī cietušajam kādu laiku bijis jābraukā bez loga, kas radījis diskomfortu. Cietušais uztur materiālo zaudējumu

kompensāciju 297 EUR apmērā (lietas 1.sējuma 70.lapa).

2015.gada 10.augusta cietušā /pers. K/ iesnieguma protokolā norādīts, ka cietušajam pieder automašīna Mercedes Benz, valsts reģistrācijas

numurs /TL numurs/. 2015.gada 8.augustā automašīnu novietojis pagalmā starp mājām Spīdolas ielā 3 un 5. 2015.gada 9.augusta rītā pie cietušā

ieradušies policijas darbinieki un paziņojuši, ka cietušā automašīna ir izsists logs, kā arī citām automašīnām. Izejot ārā, cietušais konstatējis, ka tai ir izsists

vadītāja puses priekšējais logs, sabojāts atpakaļskata spogulis ar centrālo atslēgu, ir skrāpējumi vadītāja puses durvīm. Automašīnai bijis bojāts vadītāja

puses sēdeklis – plēsts sēdekļa apvalks, sabojāts ventilators. No automašīnas pazudusi tehniskā apliecība, kura ir uz L.S. vārda, no kuras cietušais

nopircis automašīnu. Cietušais norādījis, ka viņam nodarīti zaudējumi 100 EUR apmērā (lietas 1.sējuma 66.lapa).

2015.gada 10.augusta apskates protokolā norādīts, ka, apskatot automašīnu Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, redzami

bojājumi – izsists vadītāja puses priekšējo durvju stikls, sabojāts atpakaļskata spogulis ar centrālo atslēgu, kurš ir norauts, kā arī konstatēti skrāpējumi uz

vadītāja puses durvīm, sabojāts vadītāja puses sēdeklis – plēsts sēdekļa apvalks, kā arī sabojāts ventilators (lietas 1.sējuma 71.-75.lapa).

Lietas materiālos atrodas 2015.gada 14.augusta lēmums, ar kuru nolemts nomazgājumus no automašīnas Mercedes Benz, valsts reģistrācijas

Nr./TL numurs/, atpakaļskata spoguļa un tabakas papīrīša iepakojuma nodot bioloģiskajai DNS ekspertīzei (lietas 1.sējuma 100.lapa).

Tāpat lietā atrodas pierādījumi, kas attiecināmi uz visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, proti, inspektores /pers. J/ 2015.gada

12.augusta ziņojumā norādīts, ka aizdomās turētais /pers. A/ atteicies veikt liecību pārbaudi uz vietas, nevēlas papildus liecināt par notikušo 2015.gada

9.augustā (lietas 1.sējuma 95.lapa).

2015.gada 10.augusta lēmumā par izņemšanas izdarīšanu, izņemšanas protokolā norādīts, ka no Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

Aizkraukles iecirkņa dežūrdaļas pie M.M. izņemts skrūvgriezis, nazis, mobilais telefons “Nokia” ar atveramu vāciņu (lietas 1.sējuma 54.-57.lapa).

No inspektores /pers. J/ ziņojuma redzams, ka pēc aizturēšanas /pers. A/ 2015.gada 9.augustā plkst.18.15 uzvedies neadekvāti. Veicot alkohola

pārbaudi, tā ietekme netika konstatēta, taču persona atzinusies, ka lietojusi heroīnu (lietas 1.sējuma 83.lapa).

Lietas materiālos atrodas ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti Nr.6762, no kurām redzams, ka 2015.gada 10.augustā plkst. 20.55

ņemtajos apsūdzētā bioloģiskās vides paraugos, konkrēti – urīnā atrasts fenobarbitāls, fanzepāms un 1,4-benzodiazepīna atvasinājuma metabolītu zīmes,

tramadola metaboloītu zīmes, tetrahidrokanabinola skābe, kas pierāda apsūdzētā norādīto, ka viņš 7. vai 8.augustā lietojis tramadolu, fenozepāmu,

meladormu, divas nedēļas pirms tam heroīnu. SIA “Aizkraukles slimnīca” ārste Eglīte sniegusi atzinumu, ka konstatēta tramadola, fenozepāma,

fenobarbitāla, diazepīna gr., marihuānas ietekme (lietas 2.sējuma 17.-18.lapa).

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses 2015.gada 11.augusta lēmumu nolemts apsūdzētajam piemērot drošības līdzekli - apcietinājumu. No minētā

lēmuma redzams, ka apsūdzētais tiesas sēdē skaidrojis noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas iemeslus – tos izdarījis, jo cerējis mašīnās atrast kādas mantas,

ko pārdot, lai būtu nauda ceļam uz Rīgu (lietas 1.sējuma 92.-94.lapa).

Noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas, kur cietušais ir /pers. B/, cietusī /pers.

C/, cietušais /pers. D/, /pers. K/, noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, kur cietušais ir /pers. G/, noziedzīgais

nodarījums pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, kur cietušais ir /pers. B/, /pers. D/, /pers. G/, /pers. K/, cietusī /pers. C/.

Kriminālprocesa likuma 124.panta pirmā daļa noteic, ka pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar

tiem saistītie fakti un palīgfakti. Savukārt šī panta otrā daļa noteic, ka kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība

(..).

Apsūdzētais saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas par svešas kustamas mantas slepenas zādzības

izdarīšanu (cietušais /pers. G/) no transportlīdzekļa, kā arī par šī noziedzīgā nodarījuma mēģinājumiem atbilstoši Krimināllikuma minētājam pantam un

15.panta ceturtajai daļai.

Kā zināms no krimināltiesību teorijas, tad noziedzīgā nodarījuma sastāva teorētiskajai analīzei krimināltiesībās tiek izdalīti četri noziedzīgā

nodarījuma sastāva elementi – noziedzīgā nodarījuma objekts, nodarījuma objektīvā puse, noziedzīgā nodarījuma subjekts un nodarījuma subjektīvā

puse. Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā

konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (sk. U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināl tiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais

izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U.Krastiņš. Rīga. Tiesu namu aģentūra, 2008, 85.lpp.).

Noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse ir personas, kura izdarījusi nodarījumu, psihiskā attieksme pret izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību

un kaitīgajām sekām. Noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā var izdarīt tikai ar tiešu nodomu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 9.pantu noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi nodarījuma

sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms). Noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo personas psihiskā attieksme pret viņas izdarītā nodarījuma

objektīvajiem apstākļiem, proti, darbību, kaitīgajām sekām u.c. Realizējot tiešu nodomu, vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz nodarījuma

sekas un vēlas tās. Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir fiziska persona, kas izdarījusi kriminālsodāmu darbību. Tai jābūt sasniegušai Krimināllikumā

noteikto 14 gadu vecumu un pieskaitāmai, kāds arī ir apsūdzētais.

Apsūdzētajam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir fizisko un juridisko personu mantiskās intereses, jo tas apdraud personas valdījuma,

lietojuma un rīcības tiesības. Krimināllikuma 175.pantā paredzētais zādzības objekts ir cieši saistīts ar priekšmetu, proti, ar materiālās pasaules

priekšmetiem - mantu, pret kuru tieši tiek vērsts nodarījums, līdz ar to apdraudot noziedzīgā nodarījuma objektu. Zādzības priekšmets ir manta, ar ko

jāsaprot ķermeniska lieta, kura var apmierināt cilvēka vajadzības un kurai ir lietošanas vērtība, ko izsaka cenā. Krimināllikuma 175.panta dispozīcijā ir

tieša norāde uz konkrētu noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – kustamo mantu. Tātad apsūdzētā darbību kvalifikācijas procesā obligāti jākonstatē, ka

apsūdzētais vērsies tieši pret šo priekšmetu, tādējādi apdraudot noziedzīgā nodarījuma objektu – cietušā mantiskās intereses.

Krimināllikuma 175.panta objektīvā puse izpaužas kā personas darbība, tīša, prettiesiska un bezatlīdzības svešas kustamas mantas, konkrētajā

gadījumā - slepena paņemšana, lai ar to rīkotos kā ar savu (sk. U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināl tiesības. Vispārīgā daļa. Trešais

papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U.Krastiņš. Rīga. Tiesu namu aģentūra, 2008, 378.-386. lpp.).

Nozieguma mēģinājums ir tādas tīšas darbības, kas jau satur konkrēta nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes, un ar tām tieši tiek

apdraudētas noteiktas intereses, kuras aizsargā konkrēta Krimināllikuma norma. Apdraudējums izpaužas tādā veidā, ka nozieguma objektam reāli draud

kaitējuma radīšana, jo, realizējot noziegumu līdz galam, iestāsies Krimināllikuma attiecīgā panta dispozīcijā paredzētās sekas (sk. U.Krastiņš,

V.Liholaja, A.Niedre. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. Vispārīgā daļa. Firma „AFS”, Rīga, 2007, 75.lpp.). Līdz ar to

nozieguma mēģinājumam ir visas nozieguma sastāva pazīmes – objekta apdraudējums, prettiesiska darbība, kas vērsta uz noziedzīgā rezultāta

sasniegšanu, subjekts un subjektīvā puse, tomēr atšķirībā no pabeigta nozieguma visā pilnībā nav realizēta vienīgi nodarījuma objektīvā puse – nav

iestājušās Krimināllikuma panta dispozīcijā paredzētās sekas, proti, konkrētajā gadījumā – mantas nolaupīšana.

Apsūdzētā darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, kā kvalificējošo pazīmi norādot: zādzība no transportlīdzekļa, zādzības

mēģinājums no transprtlīdzekļa kas nozīmē, ka jākonstatē mantas paņemšana no transportlīdzekļa, piekļūstot tai vienalga kādā veidā, ja manta atradusies

transportlīdzekļa iekšpusē – salonā, bagāžas nodalījumā, kabīnē.

Analizējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgos nodarījumus, aizskarot cietušo mantiskās intereses.

Kā redzams no Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva analīzes, tad, lai apsūdzēto atzītu par vainīgu

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc šī panta, kā arī minētā noziedzīgā nodarījuma mēģinājumā, nepieciešams pierādīt apsūdzētā aktīvās darbības,

apsūdzētā tiešu nodomu, to, ka apsūdzētais vēlējies iegūt konkrētu priekšmetu, to ieguvis un nozieguma mēģinājuma gadījumā – tas nav izdevies no viņa

gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Savā 2015.gada 11.augusta liecībā apsūdzētais uztur sniegto atzīšanos, papildus norādot, ka Spīdolas ielā sabojājis Mercedes Benz, izsitis logu,

paņēmis spoguli, noraujot to. Apsūdzētais, liecinot par transportlīdzekli Toyota Hilux, no kuras paņēmis kasti ar mantām, norādījis, ka sabojājis šo

transportlīdzekli, paņēmis celtniecības kasti, atstarojošo vesti, divus pārus zābaku, lāpstu. Liecinot par transportlīdzekli Toyota Corolla Verso,

apsūdzētais norādījis, ka izsitis logu, apsūdzētais mēģinājis iekļūt automašīnā Volvo S60, tas viņam neesot izdevies. Apsūdzētais arī sabojājis BMW,

vēlējies tajā iekļūt, taču tur nekā nav bijis.

Lai arī apsūdzētā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtā liecība neizceļas ar sīku un smalku detaļu izklāstu, kā tiesa norādīja iepriekš, tomēr kopumā

secināms, ka tajā norādītie fakti tiek apstiprināti ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem.

Cietušā /pers. K/ transportlīdzeklim ir izsists stikls, nozagts atpakaļskata spogulis, centrālā atslēga, saskrāpēta kreisās puses priekšējo durvju

augšpuse, sabojāts vadītāja pusē durvju iekšpuses panelis ar rokturi, vadītāja puses sēdeklis, ventilators, izņemta magnetafona kodu karte.

Cietušais /pers. G/ liecināja, ka no Toyota Hilux kravas kastes pazudusi kaste, divi pāri zābaki, lāpsta un atstarojošā veste, kas, kā izriet no cietušā

/pers. K/ liecības, pēc tam atrasti Daugavmalā. Norādāms, ka cietušais /pers. G/ sākotnēji nebija konstatējis transportlīdzekļa bojāšanu, par to

neliecinājis arī policijas iestādē, par to arī nav celta apsūdzība, taču tiesas sēdē cietušais norādīja, ka vēlāk konstatējis bojājumus transportlīdzeklim ap tā

logu. Savukārt apsūdzētais par to, ka viņš ne tikai apzaga, bet arī bojāja šo transportlīdzekli, liecina 2015.gada 11.augustā – tad, kad neviens cits, tajā

skaitā pats cietušais, to nebija konstatējis.

Apsūdzētais mēģinājis arī iekļūt transportlīdzekļos Toyota Corolla Verso un Volvo S60, par ko liecināja cietusī /pers. C/ un cietušais /pers. D/,

taču transportlīdzeklī Toyota nekā vērtīga nebija, savukārt zādzību izdarīt līdz galam no transportlīdzekļa Volvo, apsūdzēto kāds iztraucējis, kas ir ticams,

jo no konkrētā transportlīdzekļa apskates protokola redzams, ka šim transportlīdzeklim bojājumi ir nelielāki kā citiem. Tāpat apsūdzētais, vēloties iekļūt

transportlīdzeklī BMW, sabojājis to, taču, konstatējot, ka tajā nav nekā vērtīga, noziedzīgo nodarījumu neizdarīja līdz galam.

Tiesas ieskatā lietā ir pierādīts, ka apsūdzētais ir izdarījis divas zādzības, proti, no transportlīdzekļa Toyota Hilux un Mercedes Benz, kā arī

zādzības mēģinājumus. Apsūdzētā darbības bijušas aktīvas, organizētas un mērķtiecīgas. No apsūdzētā liecības izriet, ka viņš 2015.gada 8.-9.augustā

mitinājies dārza mājiņā, kur ieguvis arī skrūvgriezi un nazi. No apskates protokoliem redzams, ka cietušo transportlīdzekļi bojāti ar instrumentiem, nevis ar

rokām, kas vien jau pierāda to, ka apsūdzētais jau iepriekš bija sagatavojies noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai, viņam jau pirms tam radies nodoms tos

izdarīt.

Kā izriet no apsūdzētā tiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, tad viņam nebija naudas, par ko nokļūt Rīgā, to, ka iegūtos priekšmetus apsūdzētais

vēlējies pārdot, iegūstot naudu, viņš liecina arī 2015.gada 11.augustā pratināšanas laikā un tiesas sēdes laikā par apcietinājuma piemērošanu. Ar minēto ir

pierādīts, ka apsūdzētajam bija mantkārīgs motīvs – iegūt svešas mantas, kuras pārdodot, vēlējies iegūt naudu. Apsūdzētā mērķtiecīgās darbības pierāda,

ka apsūdzētajam bija tiešs nodoms iegūt cietušo mantas, kas atradās transportlīdzekļos, taču vairumā gadījumu to vienkārši nebija, kas ir no apsūdzētā

gribas neatkarīgs moments, tāpēc noziedzīgie nodarījumi, kur cietusī ir /pers. C/, /pers. B/, /pers. D/ netika izdarīti līdz galam.

Atbildība pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas iestājas par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kas saskaņā ar tiesību teoriju ir

formāls noziedzīga nodarījuma sastāvs. Šī panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tīša vaina, kad vainīgais apzinās

savu darbību kaitīgumu, paredz, ka viņa darbību vai bezdarbības rezultātā tiks iznīcināta vai bojāta sveša manta, un viņš to vēlas vai apzināti pieļauj.

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nav iespējams izdarīt, neradot kaut kādu materiāla rakstura kaitējumu noteiktam

priekšmetam, pret kuru darbība vērsta (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 20.janvāra lēmumu lietā Nr.SKK-

030/2009). Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido, nevis bojātās vai iznīcinātās mantas atjaunošanas

izdevumi, bet bojātās vai iznīcinātās mantas vērtība (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011.gada 20.aprīļa lēmumu lietā

Nr.SKK-194/2011).

Ar apsūdzētā liecību, cietušā /pers. K/ liecību un iesniegumu, transportlīdzekļa apskates protokolu pierādīts, ka transportlīdzeklim Mercedes Benz

ir izsists loga stikls, nozagts atpakaļskata spogulis, centrālā atslēga, saskrāpēta kreisās puses priekšējo durvju augšpuse, sabojāts vadītāja pusē durvju

iekšpuses panelis ar rokturi, vadītāja puses sēdeklis, ventilators, izņemta magnetafona kodu karte.

Ar apsūdzētā, cietušās /pers. C/ liecību, iesniegumu, apskates protokolu, ir pierādīts, ka transportlīdzeklim Toyota Corolla Verso izsists logs,

bojāts automašīnas labās puses sāns.

Tāpat ar apsūdzētā, cietušo /pers. D/ un /pers. B/ liecībām, transportlīdzekļu apskates protokoliem pierādīta transportlīdzekļu Volvo S60 bojāšanu,

proti, apsūdzētais norāvis automašīnai loga stiprinājumu, saskrāpējis kreisās priekšējās durvis, savukārt BMW automašīnai apsūdzētais izsitis logu,

sabojājis divas metāla līstes logam aizmugurējām durvīm, saskrāpējis durvis.

Tiesa konstatē visu nepieciešamo pazīmju esību un uzskata, ka ir pierādīta noziedzīgo nodarījum objektīvā puse – tika sabojāta cietušo

automašīnas, kas ir šo noziedzīgo nodarījumu priekšmets. Tiesa konstatē cēloņsakarību starp apsūdzētā darbībām un automašīnu bojāšanu, to, ka cietušo

mantas bojāšanas rezultātā tika aizskartas viņu mantiskās intereses.

Apsūdzētais ar aktīvām darbībām tīši, vēlējās un apzinājās, ka nodarīs bojājumus svešai mantai. Apsūdzētais ne tikai sabojāja automašīnām

krāsojumu, bet, pielietojot fizisku spēku, iznīcināja logu stiklus, sabojāja loga stiklu metāla līstes. Šādas darbības nav iespējams izdarīt netīši, tiesai nav

nekādu šaubu, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīta apsūdzētā tīša vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Vērtējot pierādījumus, kas attiecināmi uz noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 15.panta ceturto daļu,

185.panta pirmo daļu, kur cietušais ir /pers. L/, tiesa secina, ka ar cietušā /pers. L/, liecinieces V.I., liecinieka R.V. liecībām pierādīts, ka apsūdzētais

mēģināja izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu no cietušā /pers. L/ transportlīdzekļa, ko apsūdzētais tiesas izmeklēšanā atzina. Minētās

liecības, cietušā iesniegums un apskates protokols pierāda, ka apsūdzētais veicis aktīvas darbības, lai iekļūtu transportlīdzeklī. Lieciniece V.I. redzējusi

vīrieti ar skrūvgriezi rokās, kas mēģinājis kaut ko darīt pie automašīnas durvīm, vēlāk lieciniece atpazinusi šo cilvēku – tas ir apsūdzētais.

Tā kā apsūdzētajam neizdevās izdarīt noziedzīgo nodarījumu līdz galam, jo viņu pamanīja, tad apsūdzībā pareizi norādīts, ka svešas mantas

nolaupīšana zādzība netika pabeigta, jo apsūdzētais neieguva savā valdījumā svešu mantu no sevis neatkarīgu iemeslu dēļ (sk. Augstākās tiesas Senāta

krimināllietu departamenta 2010.gada 21.decembra lēmums lietā Nr. SKK-516/2010).

Apsūdzētā nodomu pierāda arī paša apsūdzētā darbības – automašīnas bojāšana ar mērķi nolaupīt no tās tur esošo maku. Apsūdzētajam bija viens

mērķis – iegūt mantu, apsūdzētais rīkojās mērķtiecīgi, un tādas darbības var veikt tikai tīši un ar tiešu nodomu. Apsūdzētajam bija konkretizēts nodoms

nozagt maku.

Tāpat lietā ir pierādīts, ka apsūdzētais ir bojājis /pers. L/ piederošo transportlīdzekli Ar cietušā, liecinieku liecībām, iesnieguma un apskates

protokolu ir pierādīts, ka apsūdzētais, veicot aktīvas darbības, ir sabojājis cietušā automašīnu, kas ir šo noziegumu priekšmets. Tiesa konstatē

cēloņsakarību starp apsūdzētā darbībām un automašīnas bojāšanu, to, ka cietušā mantas bojāšanas rezultātā tika aizskartas /pers. L/ mantiskās intereses.

Apsūdzētā faktiskās darbības pierāda, ka viņš vēlējās nodarīt bojājumus un apzinājās, ka nodarīs bojājumus svešai mantai. Apsūdzētais, pielietojot

fizisku spēku un citu priekšmetu, sabojāja cietušā /pers. L/ automašīnu. Šādas darbības nav iespējams izdarīt netīši.

Krimināllikuma 265.panta otrajā daļā paredzēta atbildība cita starpā par transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības nolaupīšanu, kas nozīmē, ka tā

var izpausties jebkādā no veidiem, tajā skaitā – nolaupīšanas, par ko celta apsūdzība /pers. A/. Noziedzīgo nodarījumu raksturo tiešs nodoms, jo

vainīgais apzinās, ka veic prettiesiskas darbības ar transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem, un vēlas tā rīkoties (sk. U.Krastiņš. V.Liholaja.

A.Niedre. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009., 655.-565.lpp.).

No /pers. K/ piederošā transportlīdzekļa nolaupīta transportlīdzekļa apliecība uz L.S. vārda.

Savā 2015.gada 11.augusta liecībā apsūdzētais liecina, ka transportlīdzekļa apliecību atdevis paziņam. Tiesa uzskata, ka apsūdzētais, liecinot

pirmstiesas izmeklēšanā 2015.gada 11.augustā liecinājis patiesi, jo to, ka kastē, kurā atradās visas citas mantas, nebija transportlīdzekļa tehniskās

apliecības, pierāda arī cietušā /pers. K/ liecība. Kā redzams no pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, tad apsūdzētais to parakstījis, un no apsūdzētā

tiesas izmeklēšanā sniegtās liecības izriet, ka šajā reizē pie nopratināšanas arī bija tulks, ko pierāda arī lietas materiālos esošā uzziņa (lietas 1.sējuma

89.lapa). Apsūdzētais salīdzinoši plaši izstāstījis, ka transportlīdzekļa apliecība atrodas pie paziņas, kuru nevēlas atklāt.

Tiesai nav šaubu, ka apsūdzētais izdarījis konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

Visu noziedzīgo nodarījumu subjekts ir fiziska persona, kas izdarījusi kriminālsodāmu darbību. Tai jābūt sasniegušai Krimināllikumā noteikto 14

gadu vecumu un pieskaitāmai, kāds arī ir apsūdzētais.

Kopumā jāpiekrīt prokurores viedoklim, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 126.panta ceturtajā daļā noteiktajam uz alibi jānorāda personai,

kurai ir tiesības uz aizstāvību saistībā ar šā nodarījuma izmeklēšanu, ja vien šādas ziņas jau nav iegūtas izmeklēšanā. Apsūdzētais norādīja, ka paziņa, pie

kuras nakšņojis dārza mājiņā, strādā sešas dienas nedēļā, tāpēc cilvēks uz tiesas sēdi ierasties nevar. Norādāms, ka atkārtota lietas iztiesāšana uzsākta

2016.gada 29.janvārī (lietas 2.sējuma 10.lapa) un tiesas ieskatā apsūdzētajam līdz aprīļa mēnesim bija pietiekami daudz laika, lai noskaidrotu paziņas

vārdu, uzvārdu, lūdzot uz tiesu izsaukt viņu kā liecinieku, tādējādi izdarot visu savai aizstāvībai.

Tiesa, novērtējot iegūtās ziņas par faktiem pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz tiesas izmeklēšanā vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, novērtējusi pierādījumus kā ticamus un pieļaujamus, attiecināmus uz konkrēto kriminālprocesu, noskaidrojusi apsūdzētā

darbības, nodomu, ņemot vērā, ka apsūdzētais ir noziedzīgā nodarījuma subjekts, atzīst, ka nepastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainīgumu

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, Krimināllikuma 265.panta otrās

daļas, kā arī noziedzīgo nodarījumu mēģinājumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas.

Atzīstot apsūdzētā vainīgumu par pierādītu, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma 175.panta trešās daļas,

185.panta pirmās daļas un 265.panta otrās daļas sankcijas, ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus. Krimināllikuma 46.panta otrā daļa

paredz, ka, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot

soda mēru, saskaņā ar šī panta trešo daļu tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Tiesai jāņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā

definētais soda mērķis.

Tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka apsūdzētais agrāk sodīts četras reizes, sods

izciests, sodāmība nav dzēsta (lietas 97.-99.lapa.), administratīvi sodīts četras reizes (lietas 96.lapa). Kā redzams no Sodu reģistra izziņas, tad

apsūdzētais arī iepriekš izdarījis noziedzīgos nodarījumus, kas vērsti pret svešu mantu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu izdarītie noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas klasificējams kā smags noziegums,

izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas klasificējami kā smaga nozieguma mēģinājumi,

noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas klasificējami kā mazāk smagi noziegumi, noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma

265.panta otrās daļas klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 175.panta

trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas 2015.gada 9.augustā ap plkst.18.00 (cietušais /pers. L/) un izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma

185.panta pirmās daļas 2015.gada 9.augustā ap plkst.18.00 (cietušais /pers. L/) tiesa atzīst savas vainas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīšanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli visu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā

tiesa atzīst to, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo tie izdarīti nedzēstas sodāmības laikā, kā arī saskaņā ar Krimināllikuma

48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgie nodarījumi izdarīti psihotropo un narkotisko

vielu ietekmē.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošajiem apstākļiem, par visu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu

apsūdzētajam uzskata sodu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmumā izteiktas

rekomendācijas vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā. Rekomendāciju 1.punktā noteikts, ka tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs,

kas maksimāli sekmētu kriminālsoda mērķu sasniegšanu. Tiesai jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana (1) sekmēs taisnīguma

atjaunošanu, (2) noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu, (3) aizsargās sabiedrisko drošību, (4) atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījuma

izdarīšanas, (5) sekmēs notiesāto personu resocializāciju.

Tiesa ņem vērā, ka īslaicīgas brīvības atņemšanas sods ir otrais smagākais no sodiem, ko paredz pantu sankcijas, tomēr, nosakot sodu, tiesai

jāņem vērā ne tikai tas, lai tas būtu samērīgs un atbilstu apsūdzētā interesēm, bet, ievērojot, ka sods ir valsts reakcija pret izdarīto, arī sabiedrības

interesēm, uz ko norādīts Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā. Soda un krimināltiesisko piespiedu līdzekļu bardzība pamatojama arī ar sabiedrisko

interešu aizsardzību un iepriekš norādītajiem nosacījumiem.

Kā zināms, tad apsūdzētais šos noziedzīgos nodarījumus izdarījis četrus mēnešus pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, kas tiesas ieskatā nozīmē

to, ka apsūdzētajam trūkst gribasspēka dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, apsūdzētais nav izdarījis secinājumus, nav kontrolējis savu uzvedību.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas

2015.gada 9.augustā ap plkst.18.00 (cietušais /pers. L/) un pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas 2015.gada 9.augustā ap plkst.18.00 (cietušais

/pers. L/) konstatēts viens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis, un visu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā konstatēti divi apsūdzētā atbildību

pastiprinoši apstākļi. Tiesa uzskata, ka: par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu

laikā no 2015.gada 9.augustā ap plkst.18.00 (cietušais /pers. L/) apsūdzētajam nosakāms sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā uz diviem mēnešiem;

par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta

plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. B/) uz diviem mēnešiem; par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 15.panta

ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietusī /pers.

C/) uz diviem mēnešiem; par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no

2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. D/) uz diviem mēnešiem; par Krimināllikuma 175.panta trešajā

daļā un 15.panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta

plkst.8.00 (cietušais /pers. K/) uz diviem mēnešiem; par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu uz trīs

mēnešiem; par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz

2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. L/) uz vienu mēnesi un 15 dienām; par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. B/) uz vienu mēnesi un 15 dienām;

par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada

9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. C/) uz vienu mēnesi un 15 dienām; par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais G.G.) uz vienu mēnesi un 15 dienām; par

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta

plkst.8.00 (cietušais /pers. K/) uz vienu mēnesi un 15 dienām; par Krimināllikuma 265.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu uz

vienu mēnesi un 15 dienām.

Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, jo apsūdzētais pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās

daļas izdarījis piecus mazāk smagus noziegumus, pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas izdarījis piecus smaga nozieguma

mēģinājumus, pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas izdarījis vienu smagu noziegumu, pēc Krimināllikuma 265.panta otrās daļas izdarījis mazāk

smagu noziegumu, līdz ar to sods par katru noziedzīgo nodarījumu ir nosakāms atsevišķi, savukārt pēc tam sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu

kopības, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmajā daļā paredzēto piespriesto sodu daļējas saskaitīšanas principu, kas ir labvēlīgs sodu saskaitīšanas

princips, galīgo sodu nosakot brīvības atņemšanas veidā.

Apsūdzētajam par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 175.panta trešās daļas un 15.panta

ceturtās daļas nav piemērojams panta sankcijā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija, jo lietas materiālos nav nekādu ziņu par apsūdzētajam

piederošo mantu, turklāt šāds sods būtu pārāk bargs.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta nosacījumiem brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitāms laiks, ko apsūdzētais pavadījis apcietinājumā

šajā lietā no 2015.gada 9.augusta līdz sprieduma pasludināšanas dienai, nosakot, ka piespriesto brīvības atņemšana sodu apsūdzētais ir izcietis.

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses 2015.gada 11.augusta lēmumu apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kas ir atceļams,

apsūdzēto atbrīvojot tiesas sēžu zālē.

Lemjot jautājumu par pieteiktajām kaitējuma kompensācijām, tiesa ņem vērā, ka cietušais /pers. G/ mantiskā kaitējuma kompensāciju nav pieteicis,

cietusī /pers. C/ mantiskā kaitējuma kompensāciju uzturēja 300 EUR apmērā, norādīja, ka zaudējumus atlīdzinājis apdrošinātājs. Cietušais /pers. D/

pirmstiesas procesā pieteikto mantiskā kaitējuma kompensāciju neuzturēja, norādīja, ka automašīna ir saremontēta, zaudējumus atlīdzinājis apdrošinātājs.

Cietušais /pers. B/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 520 EUR apmērā, cietušais /pers. L/ 70 EUR apmērā, ko apsūdzētais atzina, un cietušais

/pers. K/ uzturēja kaitējuma kompensāciju 280 EUR apmērā, kurā ietverts arī morālais kaitējums 25 EUR apmērā.

Savukārt cietušajai /pers. C/ mantiskais kaitējums nav atlīdzināms, jo visus zaudējumus cietušajai ir atlīdzinājusi apdrošināšanas sabiedrība.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās iespējas

materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē

noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām

ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko

apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Civillikuma

1770.pants skaidro, ka zaudējums ir katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir

jāatlīdzina. Saskaņā ar Civillikuma 1773.pantu zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesiskas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas.

Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tādu stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis.

Turklāt norādāms, ka jāatlīdzina tikai tāds zaudējums, kuram var noskaidrot nodarītāju. Zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu

darbību, un kā priekšnosacījumi zaudējumu atlīdzināšanai konstatējami 1) nodarītāja prettiesiska rīcība, 2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars (sk.

K.Torgāns. Saistību tiesības. Mācību grāmata. Rīga, 2014., 207.-217.lpp).

Tiesai nav šaubu, ka personai, kura ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu zādzībā, zādzības mēģinājumā, mantas bojāšanā un transportlīdzekļa

reģistrācijas apliecības zādzībā, ir atbildīga par cietušajiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, jo tieši apsūdzētā prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajiem

arī tika radīti zaudējumi. Apsūdzētā vainīgums noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kuru rezultātā cietušajiem radies kaitējums, ir pilnībā pierādīts, lietā ir

pierādīts kaitējumu apmērs, līdz ar to radītais kaitējums piedzenams no apsūdzētā par labu cietušajam /pers. B/ 520 EUR apmērā, par labu cietušajam

/pers. L/ 70 EUR apmērā, savukārt par labu cietušajam /pers. K/ piedzenama naudas summa 255 EUR apmērā, atkaitot no tās ietverto morālā

kaitējuma summu 25 EUR apmērā.

Pārbaudot pieteiktās morālā kaitējuma kompensācijas, cietušais /pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka morālais kaitējums viņam radies, jo cietušais

sakarā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu tērējis savu laiku, braucis uz policiju un tiesu, neticis medībās, savukārt /pers. K/ norādīja, ka izdarīto noziedzīgo

nodarījumu dēļ nav varējis apmeklēt stomatologu, ko nav izdarījis līdz šim.

Vērtējot cietušo pieteikto kompensācijas apmēru, tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus, kas

ievērojami, nosakot kompensācijas apmēru, proti, tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā: (1) radīto mantisko

zaudējumu apmēru; (2) noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu; (3) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju

zudumu; (4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu; (5) psihiskās traumas.

Civillikuma 1635.pants noteic, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu

cietušā nemantisku tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā

kaitējuma smagumu un sekas. Savukārt, ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību,

dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, tad pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais

kaitējums.

Apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir vērsti pret cietušo mantiskajām interesēm, tāpēc atbilstoši citētajam Civillikuma pantam uzskatāms, ka

cietušajiem morālais kaitējums nav nodarīts. Tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja persona, izdarot noziedzīgo nodarījumu, kaut kādā

veidā aizskar tieši personu. Kā norādīts iepriekš, tad apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir vērsti pret mantiskām interesēm, priekšmetiem, tāpēc

pieteiktās morālā kaitējuma kompensācijas nav apmierināmas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu cietušajiem ir tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā, ņemot vērā kriminālprocesā saņemto kompensāciju. Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušie ir atbrīvoti no valsts nodevas.

Procesuālos izdevumus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu veido samaksa aizstāvim zvērinātam advokātam

R.Zeseram par juridiskās palīdzības sniegšanu 276,06 EUR apmērā. Kriminālprocesa 368.panta pirmā daļa noteic, ka procesuālos izdevumus ar tiesas

nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētais ir atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas, jo apsūdzētais iepriekš atradies apcietinājumā, pirms tam algotu

darbu nav strādājis, kas nozīmē, ka apsūdzētais ir mazturīgs, un tas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturto daļu ir pamats apsūdzēto

atbrīvot no procesuālo izdevumu samaksas, nosakot, ka tie sedzami no valsts līdzekļiem.

Lemjot jautājumu par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem lietā, nosakāms, ka 1) mobilais telefons “Nokia”, kas glabājas Aizkraukles rajona

prokuratūras lietisko pierādījumu glabātuvē un reģistrēts lietisko pierādījumu uzskaites žurnālā Nr.3-10 ar reģistrācijas Nr.8, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu atdodams /pers. A/, nosakot, ja lietiskais pierādījums netiek izņemts divu mēnešu laikā, tas ir

iznīcināms; 2) nazis, skrūvgriezis un cimdi, kas glabājas Aizkraukles rajona prokuratūras lietisko pierādījumu glabātuvē un reģistrēts lietisko pierādījumu

uzskaites žurnālā Nr.3-10 ar reģistrācijas Nr.8, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 2.punktu, iznīcināmi; 3) celtniecības kaste,

atstarojošā veste, divi pāri gumijas zābaki, lāpsta, kas glabājas pie cietušā /pers. G/, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu

atstājami cietušā rīcībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 500., 511., 512., 520., 527.- 530.pantu tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un:

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2015.gada 9.augustā ap plkst.18.00 (cietušais /pers. L/) sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2

(diviem) mēnešiem;

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. B/) sodīt

viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem;

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietusī /pers. C/) sodīt viņu

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem;

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. D/) sodīt

viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem;

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. K/) sodīt

viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 2 diviem mēnešiem un 15 (piecpadsmit) dienām.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un:

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2015.gada 9.augustā ap plkst.18.00 (cietušais /pers. L/) sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) mēnesi un 15 (piecpadsmit) dienām;

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. B/) sodīt

viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 15 (piecpadsmit) dienām;

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietusī /pers. C/) sodīt viņu

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 15 (piecpadsmit) dienām;

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. D/) sodīt

viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 15 (piecpadsmit) dienām;

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laikā no 2015.gada 8.augusta plkst.22.00 līdz 2015.gada 9.augusta plkst.8.00 (cietušais /pers. K/) sodīt

viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 15 (piecpadsmit) dienām.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 265.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 15 (piecpadsmit) dienām

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu galīgo sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus

daļēji saskaitot, brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem un 18 (astoņpadsmit) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt /pers. A/ atrašanos apcietinājumā no

2015.gada 9.augusta līdz sprieduma pasludināšanas dienai, nosakot, ka piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izciests.

Piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums - /pers. A/ atcelt, atbrīvojot viņu tiesas sēžu zālē.

Atbrīvot /pers. A/ no procesuālo izdevumu 276,06 EUR (divi simti septiņdesmit sešu euro un 6 centu) apmērā, kas saistīti ar zvērināta advokāta

R.Zesera piedalīšanos kriminālprocesā, samaksas un segt tos no valsts līdzekļiem.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. B/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 520 EUR (pieci simti divdesmit euro) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. L/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 70 EUR (septiņdesmit euro) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. K/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 255 EUR (divi simti piecdesmit piecu euro) apmērā.

Mantiskā kaitējuma kompensāciju cietušajiem /pers. C/ un /pers. D/ nenoteikt.

Morālā kaitējuma kompensāciju cietušajiem /pers. G/ un /pers. K/ nenoteikt.

Lietiskos pierādījumus:

1) mobilo telefonu “Nokia” - atdot /pers. A/, nosakot termiņu 2 (divus) mēnešus tā izņemšanai, pretējā gadījumā – to iznīcināt;

2) nazi, skrūvgriezi, cimdu – iznīcināt;

3) celtniecības kasti, atstarojošo vesti, divus pārus gumijas zābaku, lāpstu – atstāt cietušā /pers. G/ rīcībā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, bet /pers. A/ –

pēc sprieduma tulkojuma pieejamības dienas, sūdzību vai protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums tiesas kancelejā pieejams 2016.gada 28.aprīlī.

Pilna sprieduma tulkojums pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 12.maijā.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa